Jaunākais izdevums

Datu nonākšana ārpus Eiropas Savienības jurisdikcijas ir apsverams risks, kas jāvērtē uzņēmumiem un valsts pārvaldē. Lai datu glabāšanu un pārvaldību nodrošinātu tikai ES jurisdikcijā, Latvijas IT uzņēmums Capital noslēdzis sadarbību ar Luksemburgā bāzēto mākoņpakalpojumu uzņēmumu Gcore.

Risinājums paredz lokāli pārvaldāmu mākoņpakalpojumu ar datu glabāšanu tikai Eiropas Savienības teritorijā, atbildot uz augošo pieprasījumu pēc pārskatāmas un ES regulējumiem atbilstošas datu pārvaldības.

“Datu nonākšana ārpus Eiropas Savienības jurisdikcijas šobrīd kļūst par apsveramu risku, kas jāvērtē uzņēmumiem un valsts pārvaldē. Uzņēmumi Eiropā, arī Latvijā, aizvien biežāk interesējas, lai dati tiktu glabāti ES robežās vai pat konkrētā valstī. Šo izvēli nosaka gan valstu normatīvās prasības, gan uzticēšanās jautājumi,” skaidro Capital IKT vadītājs Eduards Harčuks.

“Mūsu mērķis ir piedāvāt stratēģiski drošu risinājumu, kurā datu glabāšanas atrašanās vieta un piekļuves kontroles mehānismi atbild tikai Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam,” uzsver E.Harčuks. “Šādi varam palīdzēt vietējiem uzņēmumiem un iestādēm izvairīties no potenciāliem konfliktiem, kas var rasties datu apstrādes vai pārsūtīšanas gadījumā uz ārpus ES jurisdikcijām.”

Capital Cloud pakalpojumi tiek nodrošināti sadarbībā ar globālo IKT uzņēmumu Gcore. Luksemburgā reģistrētajam tehnoloģiju uzņēmumam ir pieredze mākoņpakalpojumu un perifērijas infrastruktūras jomā, tostarp drošības risinājumu nodrošināšanā. Capital Cloud ļaus izvēlēties, ka visi lietotāju dati tiek glabāti ES teritorijā un pat specifiskās valstīs, ievērojot Eiropas datu aizsardzības normatīvus, tostarp GDPR un NIS2 direktīvu. Tādējādi tiek izslēgts juridisko konfliktu risks ar trešajām valstīm, piemēram, ASV vai Ķīnu.

Pieaugošā neskaidrība starptautiskajā politiskajā vidē likusi uzņēmumiem pārdomāti izvērtēt, kur un kā tiek glabāti gan publiskie, gan privātie dati. Šobrīd ASV administrācija pārskata vairākus datu aizsardzības mehānismus starp ASV un ES, radot juridisku nenoteiktību. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā ASV iestādēm var būt iespēja pieprasīt datus, kuri no ES tiesiskā viedokļa uzskatāmi par aizsargājamiem.

“Reāli vērtējot, izvēles iespēja nelietot mākoņpakalpojumus daudzos gadījumos vairs nepastāv – lielākā daļa biznesa lietojumprogrammu jau ir pieejamas tikai mākonī,” skaidro E.Harčuks. “Tas nozīmē, ka svarīgākais jautājums vairs nav – vai izmantot mākoni, bet – kur dati tiek glabāti un kāda jurisdikcija uz tiem attiecas.”

IKT eksperts norāda, ka šādā situācijā uzņēmumiem un iestādēm, kas glabā sensitīvus vai kritiskus datus – piemēram, veselības, valsts pārvaldes vai transporta sektoros – izvēlētā pakalpojuma valsts jurisdikcija kļūst par organizācijas kiberdrošības sastāvdaļu. Jau vēstīts, ka Latvijā šobrīd spēkā esošie normatīvie akti – tostarp Fizisko personu datu aizsardzības likums, Kiberdrošības likums un NIS2 direktīvas prasības – paredz, ka noteiktas datu kategorijas drīkst tikt apstrādātas tikai ES teritorijā vai tikai īpaši autorizētās infrastruktūrās.

IKT eksperts norāda, ka uzņēmumi arī citviet Eiropā arvien biežāk izvēlas lokālas alternatīvas globālajiem mākoņpakalpojumiem vai daļēji pārceļ savu infrastruktūru uz vietējiem datu centriem. “Šāda elastība palīdz pārvaldīt riskus, turklāt atbilst arī nacionālajām un starptautiskajām normām, neradot pārmērīgu atkarību no viena piegādātāja,” skaidro E.Harčuks. “Uzņēmumi, kuri agrāk paļāvās uz starptautiskiem mākoņpakalpojumiem, šobrīd izvēlas lokālus risinājumus – nevis tāpēc, ka globālais mākonis būtu nedrošs, bet tāpēc, ka nav skaidrības, kā dati tiks aizsargāti konkrētos scenārijos,” viņš piebilst, norādot, ka Vācijā, piemēram, tiek ieviesti “suverēnā mākoņa” modeļi, kuros dati tiek glabāti un pārvaldīti tikai lokālā līmenī. Šīs iniciatīvas liecina, ka datu suverenitāte vairs nav tikai politisks princips – tā kļūst par praktisku, stratēģisku rīcību.

Finanses

DB pēta, kur investējis Aigara Kesenfelda pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmums

Jānis Goldbergs,22.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Finanses

Kesenfelds un AS ALPPES Capital ir saņēmuši ECB un LB piekrišanu līdzdalībai INDEXO

Db.lv,31.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

INDEXO finanšu pakalpojumu grupa, kas ietver pensiju pārvaldes uzņēmumu IPAS INDEXO, AS INDEXO Atklāto Pensiju Fondu un AS INDEXO Banku, ir saņēmusi informāciju no Aigara Kesenfelda un AS ALPPES Capital par to, ka Eiropas Centrālā banka un Latvijas Banka ir devušas piekrišanu Aigaram Kesenfeldam un viņa 100% piederošam ģimenes investīciju uzņēmumam (family office) AS ALPPES Capital iegūt būtisku līdzdalību līdz 29,99% no IPAS INDEXO un INDEXO Bankas pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita.

Izvērtējot Aigara Kesenfelda un AS ALPPES Capital saņemto pieteikumu, Latvijas Banka ir pieņēmusi lēmumu atļaut AS ALPPES Capital iegūt tiešu būtisku līdzdalību un Aigaram Kesenfeldam iegūt netiešu būtisku līdzdalību IPAS INDEXO, savukārt Eiropas Centrālā banka ir devusi piekrišanu Aigaram Kesenfeldam un AS ALPPES Capital iegūt netiešu būtisku līdzdalību INDEXO Bankā.

AS ALPPES Capital norāda, ka jau kopš 2022. gada ir mazākuma akcionārs INDEXO un piedalījās tā IPO, kā arī nākamajos kapitāla piesaistes darījumos. AS ALPPES Capital arīdzan ir iegādājusies nelielu daļu akciju otrreizējā tirgū.

AS ALPPES Capital pārstāvji norāda, ka Aigara Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums plāno piedalīties arī nākamajās INDEXO kapitāla piesaistes kārtās un darījumos, kā rezultātā AS ALPPES Capital akciju īpatsvars varētu pārsniegt 10%, tāpēc laicīgi ir saņemta atļauja no Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas būtiskas līdzdalības iegūšanai.

Finanses

ALPPES Capital diversificē ieguldījumu portfeli

Db.lv,15.07.2025

ALPPES Capital ir daudznozaru uzņēmējam Aigaram Kesenfeldam 100% piederošs uzņēmums.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paplašinātu un diversificētu uzņēmuma aktīvu un investīciju portfeli, ALPPES Capital 2024. gadā veica vairākas nozīmīgas investīcijas gan privātos, gan publiski kotētos uzņēmumus, alternatīvo investīciju fondos, kā arī iegādājās vairāku uzņēmumu obligācijās.

ALPPES Capital nozīmīgas investīcijas ir veicis Merito Partners fondos un pārvaldītos uzņēmumos. Uz 2024. gada beigām šīs investīcijas sasniedza jau 14.6 miljonus eiro. Veicot investīcijas Merito pārvaldītos fondos un uzņēmumos, ALPPES Capital ir pastarpināti līdzfinansējis investīcijas tādos uzņēmumos kā Saules Energy, kas Latvijā ir izbūvējis 8 elektrostacijas, moduļu māju ražošanas uzņēmumā MyCabin, kā arī e-komercijas uzņēmumā Adaptive Media. Tāpat ALPPES Capital līdzfinansēja nekustamā īpašuma attīstības projektus Vecrīgā un Mūkusalas rajonā. Starp līdzfinansētajiem investīciju uzņēmumiem ir arī tehnoloģiju uzņēmums Tapbox, kas izstrādā pašapkalpošanās risinājumus, kā arī Sef Storage, kas visās trīs Baltijas valstīs ar zīmolu Box Storage attīsta pašapkalpošanās mantu glabātuves.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IPAS Indexo 2025. gada 19. augustā ir saņēmis paziņojumu par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu. Aigara Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums Alppes Capital ir palielinājis savu līdzdalību Indexo līdz 8,71%.

Papildus tam investīciju uzņēmuma Alppes Capital pārstāvji ir informējuši Indexo, ka ir piedalījušies arī pēdējā Indexo akciju emisijas kārtā, kas ilga no 8. līdz 15. augustam. Pilnībā pabeidzot šo akciju emisijas darījumu, paredzams, ka Alppes Capital vēl vairāk palielinās savu dalību Indexo.

Investīciju uzņēmuma Alppes Capital pārstāvji arīdzan norāda, ka pozitīvi vērtē Indexo plānus izteikt piedāvājumu Indexo un DelfinGroup akciju apmaiņai. Alppes Capital pašlaik pieder 18.23% DelfinGroup akciju. Investīciju uzņēmums plāno pieņemt Indexo izteikto piedāvājumu, konvertējot visas tam piederošās DelfinGroup akcijas uz jaunām Indexo akcijām, tādējādi potenciāli vēl vairāk palielinot savu līdzdalību Indexo. Investīciju uzņēmums Alppes Capital ir pārliecināts, ka tieši akciju apmaiņa gan Indexo akcionāriem, gan visiem esošajiem DelfinGroup akcionāriem nodrošinās vislielāko kapitāla pieaugumu ilgtermiņā.

Finanses

ALPPES Capital atkārtoti ir palielinājis līdzdalību INDEXO, iegūstot kopā jau 12.37% akciju

Db.lv,02.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aigara Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums ALPPES Capital atkārtoti ir palielinājis savu līdzdalību INDEXO, kopā iegūstot jau 12.37% akciju un kļūstot par tā lielāko akcionāru.

ALPPES Capital uzskata, ka Latvijā ir jāveicina veselīga konkurence finanšu pakalpojumu tirgū, stiprinot un atbalstot vietējā kapitāla uzņēmumus. Investīciju uzņēmums norāda, ka ir izveidoti visi priekšnoteikumi, lai vidējā termiņā INDEXO spētu sekmīgi konkurēt ar ārvalstu banku meitas uzņēmumiem Latvijā un citām ārvalstu kapitāla bankām, atkārtojot Lietuvas un Igaunijas piemērus, kur vietējie uzņēmēji un daudzi tūkstoši vietējie investori īsā laika periodā kopā ir ieguldījuši nepieciešamo kapitālu, liekot stūrakmeni spēcīgas, pelnošas un konkurētspējīgas vietējā kapitāla bankas izveidei un attīstībai. Igaunijā tādas ir LHV, kas ir spēcīga un labi pelnoša vietējā kapitāla digitālā banka, un COOP Bank, kas ir vēl viena vietējā kapitāla banka ar spēcīgu klātbūtni tieši Igaunijas reģionos. Savukārt Lietuvā labs piemērs vietējā kapitāla bankai ir Artea Banka (iepriekš - Šiaulių bankas).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital obligācijas.

Summus Capital ir viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām Baltijā, kuras aptuveni trešā daļa īpašumu portfeļa atrodas Latvijā. Summus Capital Latvijā pieder tādi pazīstami nekustamo īpašumu objekti kā tirdzniecības centri Rīga Plaza un Damme, kā arī veikala DEPO Imanta ēka. Kopējais obligāciju emisijas apjoms ir līdz 30 000 000 eiro.

Šī ir Summus Capital trešā obligāciju emisija, taču pirmo reizi tiek realizēts publiskais piedāvājums, piedāvājot obligācijas ne tikai institucionālajiem, bet arī privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Piedāvātajām obligācijām ir fiksēta 8% gada likme ar procentu izmaksu katrā ceturksnī. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR, termiņš - četri gadi.

Nekustamais īpašums

Summus Capital uzsāk publisko obligāciju piedāvājumu ar likmi 8 %

Db.lv,10.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital obligācijas. Summus Capital ir viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām Baltijā, kuras aptuveni trešā daļa īpašumu portfeļa atrodas Latvijā.

Summus Capital Latvijā pieder tādi pazīstami nekustamo īpašumu objekti kā tirdzniecības centri Rīga Plaza un Damme, kā arī veikala DEPO Imanta ēka.

Kopējais obligāciju emisijas apjoms ir līdz 30 000 000 eiro.

Šī ir Summus Capital trešā obligāciju emisija, taču pirmo reizi tiek realizēts publiskais piedāvājums, piedāvājot obligācijas ne tikai institucionālajiem, bet arī privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Piedāvātajām obligācijām ir fiksēta 8 % gada likme ar procentu izmaksu katrā ceturksnī. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR, termiņš – četri gadi. Emisija tiek veikta, pamatojoties uz Igaunijas finanšu uzraudzības iestādes (EFSA) apstiprinātu prospektu, un pēc emisijas Summus Capital plāno iekļaut obligācijas Nasdaq Tallinas biržas Baltijas obligāciju sarakstā. Ar plānoto emisijas apjomu līdz 30 000 000 eiro šī būs viena no lielākajām publiskajām obligāciju emisijām Baltijā pēdējo gadu laikā.

Finanses

Eksperti komentē Summus Capial obligāciju piedāvājumu

Zane Atlāce,19.06.2025

Summus Capital Latvijā pieder tādi pazīstami nekustamo īpašumu objekti kā tirdzniecības centri Rīga Plaza un Damme, kā arī veikala DEPO Imanta ēka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā daudzi nekustamā īpašuma attīstītāji un pārvaldītāji veic obligāciju emisijas, lielākoties pietiekami veiksmīgas, ar dažādām likmēm. Runājot konkrēti par Summus Capital, viņi emitē obligācijas ar 8% likmi, kas vērtējama kā pietiekami adekvāta un atbilstoša likme tiem riskiem un biznesa modelim, ko uzņēmums piekopj, uzskata CBL Asset Management Fondu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Edgars Lao.

“Šī obligāciju emisija būs divreiz lielāka nekā iepriekšējā, līdz ar to ir cerība, ka būs nedaudz augtāka likviditāte, kur kādi darījumi notiek nelielos apjomos. Zināma likviditāte šai obligācijai būs,” prognozē eksperts. E Lao ieskatā pozitīvi vērtējams tas, ka uzņēmums attīstās un paplašinās ģeogrāfiski. Polija ekonomiski un arī citos aspektos ir ļoti labs tirgus, kur investēt.

Līdz 20. jūnijam varēs iegādāties Summus Capital obligācijas

Līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital obligācijas....

“Domāju, ka tas ir pareizs Summus Capital lēmums. Lai gan pārāk pieredzējuši šajā tirgū viņi vēl nav, Summus Capital arī iepriekš jau ir veikuši darījumus Polijā. Stratēģija iegādāties jaunus nekustamos īpašumus ir vērtējama atzinīgi, jo investoriem šis ir stabils, saprotams biznesa modelis. Riski pastāv vienmēr, taču šis segments ir diezgan stabils, jo ir zināmi nomnieki utt. Summus Capital strauji aug, attīstās, no risku viedokļa ir labi, ka attīstās ne tikai Baltijā, bet arī plašāk, jo tādējādi uzņēmums ir pasargātāks no potenciālajām vietējām krīzēm,” rezumē E.Lao.

Investīciju eksperts, INVL Family Office vadītājs Andrejs Martinovs akcentē, ka Summus Capital ir privāts fonds, kas investē nekustamajā īpašumā. Tā biznesa modelis šķiet pārdomāts un labi pārvaldīts. Portfelī esošie īpašumi izskatās kvalitatīvi un ir labi diversificēti. Spilgtākie un rīdziniekiem atpazīstamākie objekti ir tirdzniecības centri Rīga Plaza, TC Damme un Depo Imanta. “Kopumā portfelim ir laba aizpildes pakāpe – aptuveni 98%, nomas līgumi ir ilgtermiņa, un apmēram 75% gadījumu ir ar enkura nomniekiem,” norāda A.Martinovs.

Summus Capital uzsāk publisko obligāciju piedāvājumu ar likmi 8 %

No šodienas līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital...

Kā risku viņš min faktu, ka tikai ap 10% no portfeļa atrodas ārpus Baltijas – Polijā. “Fonds ir patiesi privāts un būtiski atkarīgs no viena īpašnieka. Ir arī salīdzinoši augsts saistību līmenis (virs 50%), kas strukturēts kā nodrošināts parāds fondam piederošu uzņēmumu līmenī, savukārt obligācijas emitē pats fonds, līdz ar to obligāciju turētāji ir subordinētā pozīcijā, kas paaugstina risku. Ņemot vērā kopējo situāciju retail un office nekustamo īpašumu segmentos Baltijā, šo segmentu attīstības perspektīvas un ģeopolitiskos riskus, piedāvātais ienesīgums 8% nešķiet pārāk pievilcīgs. Tirgū ir pieejamas alternatīvas ar līdzvērtīgiem riskiem un augstāku atdevi. Tomēr, investoru obligāciju portfeļu dažādošanai šīs obligācijas varētu būt apsveramas,” vērtē eksperts.

Jau vēstīts, ka līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital obligācijas, kuru kopējais emisijas apjoms ir līdz 30 000 000 eiro. Šī ir Summus Capital trešā obligāciju emisija, taču pirmo reizi tiek realizēts publiskais piedāvājums, piedāvājot obligācijas ne tikai institucionālajiem, bet arī privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Piedāvātajām obligācijām ir fiksēta 8% gada likme ar procentu izmaksu katrā ceturksnī. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 eiro, termiņš - četri gadi.

Summus Capital ir viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām Baltijā, kuras aptuveni trešā daļa īpašumu portfeļa atrodas Latvijā. Summus Capital Latvijā pieder tādi pazīstami nekustamo īpašumu objekti kā tirdzniecības centri Rīga Plaza un Damme, kā arī veikala DEPO Imanta ēka.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas tirgū darbu sācis Baltic Family Capital – pirmais holdinga uzņēmums, kas nodrošina pastāvīgu kapitālu Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pārdošanai un biznesa pēctecībai.

Baltic Family Capital plāno līdz 2030. gadam iegādāties vairāk nekā 20 vietējo uzņēmumu, nodrošinot to darbības nepārtrauktību un attīstību.

Latvijā reģistrētais holdinga uzņēmums AS Baltic Family Capital dibināts 2024. gadā, tā līdzdibinātāji un vairākuma akcionāri ir investīciju jomas profesionāļi ar ilggadēju pieredzi Baltijas un Eiropas tirgū: Aleksejs Prokofjevs, Tenis Lēnerts, CFA un Igors Pašuks.

Šobrīd Eiropas un pasaules tirgos vērojama finanšu resursu pārvirzīšanās, ko veicina mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieku došanās pensijā. Piemēram, Vācijā ik gadu 100 000 uzņēmumu vadītāju dodas pensijā bez biznesa pēctecības plāna un attiecīgi viens no četriem uzņēmumiem tiek likvidēts. Savukārt Japānā vidējo uzņēmumu skaits šobrīd samazinās par 1% gadā. Tas nozīmē 40 000 MVU likvidēšanu gadā, lai gan vairāk nekā puse no slēgtajiem uzņēmumiem bija pelnoši.

Nekustamais īpašums

Summus Capital plāno jaunu obligāciju emisiju, lai veicinātu reģionālo izaugsmi

Db.lv,06.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Summus Capital – investīciju uzņēmums, kas veido vienu no vadošajiem komerciālā nekustamā īpašuma portfeļiem Baltijā – gatavojas izziņot jaunu obligāciju emisiju, lai finansētu uzņēmuma turpmāku paplašināšanos un stratēģisku aktīvu iegādi.

Summus Capital aktīvu portfeļa kopējā vērtība šobrīd pārsniedz 500 miljonus eiro un uzņēmums plāno turpināt izaugsmi.

“Mūsu biznesa modelis balstās uz labi diversificētu un noturīgu portfeli, kas ietver mazumtirdzniecības, biroju, loģistikas un, kopš 2021. gada, arī medicīnas nozares nekustamos īpašumus,” norāda Summus Capital valdes loceklis Āvo Koppels. “Papildus mūsu pamata tirgiem Baltijā, 2024. gada nogalē esam uzsākuši starptautisku paplašināšanos, ienākot Polijā – Eiropas straujāk augošajā ekonomikā – iegādājoties augstākās klases biroju ēkas Varšavā un Lodzā.”

“Plānotās obligāciju emisijas ietvaros piesaistītais kapitāls stiprinās mūsu pozīcijas kā vienam no vadošajiem komerciālā nekustamā īpašuma investoriem reģionā un nodrošinās papildu resursus stratēģiskai izaugsmei,” turpina Koppels. “Redzam ievērojamu attīstības potenciālu komerciālā nekustamā īpašuma tirgos gan Baltijas valstīs, gan Polijā un plānojam aktīvi piedalīties šīs nozares nākotnes veidošanā.”Summus Capital, atšķirībā no tradicionālajiem attīstītājiem (kas būvē projektus, lai tos pārdotu), pats patur īpašumā savus investīciju objektus un gūst no tiem ikmēneša nomas ienākumus, nodrošinot ilgtermiņa stabilitāti investoriem. Uzņēmums koncentrējas uz ienākumus nesošiem komerciālā nekustamā īpašuma aktīviem ar prognozējamu naudas plūsmu. Starp ievērojamākajiem objektiem ir Veerenni veselības centri Igaunijā, tirdzniecības centrs Riga Plaza Latvijā, Park Town biroju komplekss un tirdzniecības centrs Nordika Lietuvā, kā arī Lakeside biroju ēka Varšavā un React biroju ēka Lodzā, Polijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma fondu pārvaldnieks “EfTEN Capital Latvia” pārcēlies uz jaunām biroja telpām biznesa kvartālā “Jaunā Teika”.

Pārcelšanās uz biroja telpām “Jaunā Teika” ir loģisks solis “EfTEN Capital” izaugsmē. Jaunā biroja lokācija nodrošinās ne tikai modernu darba vidi un infrastruktūru, bet arī stratēģiski izdevīgu atrašanās vietu, kas veicina uzņēmuma attīstību. Atrašanās vienā lokācijā ar lielu skaitu nomnieku nodrošinās vēl labāku izpratni par klientu ikdienas vajadzībām, uzlabojot uzņēmuma nodrošināto klientu apkalpošanu visā tā portfelī.

“Pārcelšanās veicinās darbības centralizāciju, uzlabos iekšējo sadarbību un optimizēs darbu procesus. Jaunās biroja telpas nodrošina mūsdienīgu un ērtu darba vidi komandai, ļaujot visiem “EfTEN Capital” uzņēmuma virzienu darbiniekiem strādāt vienuviet,” stāsta “EfTEN Capital” priekšsēdētājs Viktors Savins.

Finanses

Summus Capital obligāciju emisijā piesaista visu plānoto investīciju apjomu

Db.lv,25.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komerciālo nekustamo īpašumu investīciju kompānija Baltijā Summus Capital piesaistījusi visu plānoto investīciju apjomu jeb 30 miljonus eiro, bet kopējais pieprasījums pēc obligācijām sasniedza 38,3 miljonus eiro jeb par 27% vairāk nekā tika piedāvāts.

Obligāciju piedāvājums noritēja no 10. līdz 20. jūnijam, pamatojoties uz prospektu, ko 2025. gada 9. jūnijā reģistrēja Igaunijas Finanšu tirgus uzraudzības iestāde.

Publiskajā piedāvājumā piedalījās 977 investori. Privātie investori no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parakstījās uz obligācijām 25,7 miljonu eiro apmērā, kas veidoja 67% no kopējā pieprasījuma. Savukārt, institucionālie investori parakstījās uz 12,6 miljoniem eiro, veidojot atlikušos 33%. Ģeogrāfiskā griezumā 17,8 miljonus jeb 47% no kopējā pieprasījuma apjoma veidoja Igaunijas investori, 7,5 miljonus (19%) – Latvijas investori, bet 13 miljonus (34%) – Lietuvas investori. Igaunijas investori parakstījās uz obligācijām 17,8 miljonu eiro apmērā (47% no kopējā parakstītā apjoma), Latvijas investori – uz 7,5 miljoniem eiro (19%), un Lietuvas investori – uz 13 miljoniem eiro (34%).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas nekustamo īpašumu ienesīgums ir aptuveni par diviem procentpunktiem augstāks nekā Eiropas vidējais rādītājs, padarot reģionu par pievilcīgu galamērķi kapitālam, kas meklē ilgtermiņa vērtību ar mērenu risku. Tāpēc nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un investīciju uzņēmums East Capital Real Estate AS (ECRE) ir iecerējis veidot jaunu fondu un piedāvāt iespēju starptautiskiem institucionālajiem investoriem piedalīties Baltijas reģiona infrastruktūras projektu attīstībā.

Neskatoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, Baltijas reģions piedāvā vairāk pozitīvus nekā negatīvus attīstības faktorus. Spēcīgas institūcijas, attīstīta digitāla ekonomika un atvērtība tirdzniecībai ir spēcīgs pamats reģiona ekonomiskajai izaugsmei un konkurētspējai arī nākotnē.

NATO saistības paredz 5 % no IKP novirzīt aizsardzībai, no kuriem līdz 1,5 % var tikt novirzīti ar aizsardzību saistītai infrastruktūrai, kā arī liela mēroga savienojamības projektiem, piemēram, Rail Baltica un Via Baltica. Tas rada papildus ilgtermiņa iespējas loģistikas, komerciālo un atbalsta objektu attīstībā.

East Capital Group partneris un nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Albins Rosengrens uzsver: “Pēdējo 20 gadu laikā mūsu izaugsme ir atspoguļojusi reģiona iespaidīgo attīstību. Mēs pastiprinām savu klātbūtni šeit, investējam reģiona panākumos un pozicionējam sevi, lai izmantotu iespējas, ko sniegs turpmākā integrācija un attīstība.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2025. gada 1. jūlija Summus Capital OÜ obligācijas ar fiksētu gada ienesīgumu 8% apmērā ir iekļautas Nasdaq Tallinas biržas regulētajā tirgū – Baltijas obligāciju sarakstā.

Par godu iekļaušanai sarakstā Summus Capital šodien simboliski ieskandināja Nasdaq zvanu.

Šis ir viens no apjomīgākajiem obligāciju piedāvājumiem Baltijas nekustamā īpašuma sektorā šogad – kopējais pieprasījums sasniedza 38,3 miljonus eiro. Piedāvājumā piedalījās 977 investori, no kuriem 67% bija privātie, bet 33% – institucionālie investori.

Ģeogrāfiski visaktīvākie bija Igaunijas investori – viņi iegādājās obligācijas 17,8 miljonu eiro apmērā, kas veido 47% no kopējā apjoma. Lietuvas investori ieguldīja 13 miljonus eiro (34%), savukārt Latvijas – 7,5 miljonus eiro (19%).

Summus Capital piedāvāja līdz 30 000 obligāciju ar nominālvērtību 1 000 eiro. To termiņš ir 2029. gada 30. jūnijs ar fiksētu gada procentu likmi 8%, ko izmaksās reizi ceturksnī – 30. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 30. decembrī.

Finanses

Summus Capital peļņa sasniedz 5,8 miljonus eiro

Db.lv,18.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025. gada otrajā ceturksnī “Summus Capital” ir turpinājis apliecināt savu konkurētspēju, publicējot finanšu rezultātus, kas liecina par uzņēmuma spēju apvienot stabilitāti ar izaugsmi.

Neskatoties uz dažiem sezonāliem faktoriem, kas ietekmējuši atsevišķas ieņēmumu pozīcijas, uzņēmumam izdevies ne tikai saglabāt stabilu nomas ienākumu plūsmu, bet arī palielināt pamatdarbības peļņu. “Summus Capital” tīrā peļņa 2025. gada otrajā ceturksnī sasniedz 5,8 miljonus eiro.

Konsolidētie pārdošanas ieņēmumi 2025. gada otrajā ceturksnī sasniedza 13,5 miljonus eiro. Lai gan tas ir nedaudz mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, galvenokārt īrniekiem aprēķināto komunālo pakalpojumu izdevumu samazinājuma dēļ, nomas ienākumi saglabājās stabili. Pamatdarbības peļņa pieauga līdz 9,3 miljoniem eiro, salīdzinot ar 8,9 miljoniem eiro pirmajā ceturksnī. Tīrā peļņa sasniedza 5,8 miljonus eiro, no kuriem 5,5 miljoni eiro ir attiecināmi uz “Summus Capital” kapitāla turētājiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

East Capital Real Estate saņēmis būvatļauju Galleria Riga jumta pārbūvei, un uzsākta tehniskā projekta izstrāde.

3 200 m² plašā jumta terase kļūs par augstāko publisko laukumu Rīgā - terase apvienos restorānus, kafejnīcas, pasākumu zonas, zaļās oāzes un atpūtas vietas, kā arī skriešanas celiņu ap stikla ātriju.

Būvniecību plānots sākt 2026. gada pavasarī.

Atrodoties Rīgas UNESCO Pasaules mantojuma vietā, jumta terase akcentēs vienu no lielākajām pilsētas kultūras vērtībām – tās vēsturisko jumtu ainavu. Projektēšanas procesā īpaša uzmanība ir veltīta pilsētas silueta autentiskuma saglabāšanai – jaunās būves nebūs redzamas no ielas līmeņa, vienlaikus padarot šo mantojuma panorāmu pieejamu ikvienam.

2024. gadā tika īstenots atklāts arhitektūras metu konkurss, kurā pirmo vietu ieguva arhitektu apvienība Studio SIJA, Alsins Architecture Latvija un 8x8, kas pašlaik kopā ar Galleria Riga un arhitektu Niklāvu Paegli turpina projekta detalizāciju un tehniskā projekta izstrādi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Summus Capital OÜ ir parakstījis nodomu protokolu (LOI) ar Polijas vadošo nekustamo īpašumu attīstītāju par iespējamu iepirkšanās centra iegādi Polijas dienvidos.

Objekts ir moderns, ģimenēm draudzīgs mazumtirdzniecības un izklaides centrs Polijas dienvidos, kura apkārtnē 30 minūšu brauciena attālumā dzīvo aptuveni 1,7 miljoni cilvēku. Tirdzniecības centrs piedāvā daudzveidīgu nomnieku sastāvu un ik gadu piesaista gandrīz sešus miljonus apmeklētāju. Tirdzniecības centrā ir iespēja attīstīt aptuveni 6 000 m² papildu nomas platību.

Parakstītais nodomu protokols izsaka pušu vēlmi turpināt sarunas par iespējamo darījumu. Transakcija var tikt strukturēta kā akciju vai aktīvu pārdošana. Gala lēmums tiks pieņemts, ņemot vērā izpētes rezultātus un turpmāku analīzi. Īpašums šobrīd ir iznomāts 99% apmērā, un nomas līgumi pārsvarā ir eiro valūtā ar gada inflācijas indeksāciju Eiropas Savienībā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju un nekustamā īpašuma attīstības uzņēmums InCity Capital ir noslēdzis vienošanos ar Latvijas vadošo investīciju banku Signet Bank par 5,2 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu, kas nodrošinās jauna dzīvojamo ēku projekta “Jūras skati” pašā Jūrmalas piekrastē attīstību.

Projekts “Jūras Skati” ir InCity Capital atbilde uz aktuālo tirgus situāciju — piejūras zonā trūkst finansiāli pieejamu, kvalitatīvu mājokļu vietējiem iedzīvotājiem. Lielākā daļa esošo projektu orientēti uz augstākās klases segmentu, atstājot vietējo mājsaimniecību vajadzības otrajā plānā.

“Jūras Skati” apvieno trīs būtiskus elementus — infrastruktūru, izcilu atrašanās vietu un pieejamību. Dzīvokļi tiks papildināti ar pārdomātām koplietošanas telpām, tostarp plašu lobiju un terasi ar skatu uz jūru — vienīgo šāda veida terasi Jūrmalā.“Esam gandarīti par veiksmīgu sadarbību ar Signet Bank. Šis finansējums ir būtisks solis projekta attīstībā, un mums ir svarīgi, ka mūsu partneris dalās līdzīgā skatījumā uz nākotnes attīstību nekustamā īpašuma jomā,” norāda InCity Capital izpilddirektors, Mihails Petrišins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 7,5 miljonus eiro, uzņēmuma “EfTEN Capital” zīmols “EfTEN Living” atjauno un modernizē daudzīvokļu ēku Rīgā, Ķengaragā, Aviācijas ielā, kurā top īres projekts "Easy Riga". Īrei tiks piedāvāti 102 dzīvokļi, ar īres maksu, sākot no 370 eiro.

Ēkas rekonstrukciju plānots pabeigt šī gada rudenī. 2023. gadā “EfTEN Capital” iegādājās 12 stāvu dzīvojamo ēku Aviācijas ielā, netālu no tirdzniecības centra “Dole”.

Šajā 12 stāvu ēkā, kas būs pirmais “EfTEN Living” attīstītais īpašums, būs pieejami 102 īres dzīvokļi, no kuriem 35 būs studio tipa un 67 vienas guļamistabas dzīvokļi platībā no 34 līdz 40 m².

"EfTEN Capital" ir komerciālo nekustamo īpašumu fondu pārvaldnieks Baltijas valstīs, pārvaldot vairāk nekā 55 īpašumus un vairāk nekā 1000 nomnieku. "EfTEN Capital" kopumā pārvalda aktīvus vairāk nekā 1,1 miljarda eiro apmērā un ir septiņu fondu īpašnieks.

"EfTEN Capital" Latvijas portfelī ir: tirdzniecības centrs "Domina Shopping", biroju komplekss “Jaunā Teika”, biroju ēkas "Tērbatas Biznesa Centrs", “Duntes biroji” un "Blaumaņa Centrs”, Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" galvenā mītne, loģistikas centri “EfTEN Logistics Berģi”, “EfTEN Logistics Piepilsētas”, “EfTEN Logistics Ķekava” un "DSV loģistikas centrs”, biznesa un industriālais komplekss “Tehnoloģiskais parks Jūrkalne” un tirdzniecības centrs "RAF Centrs" Jelgavā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju uzņēmums "Merito Partners" ("Merito") un attīstītāji "InCity Capital" uzsākuši daudzdzīvokļu ēkas projekta "Skanstehof" īstenošanu Hospitāļu ielā, Rīgā.

Kopējās investīcijas "Skanstehof" izbūvē sasniegs teju četrus miljonus eiro, jaunbūvi plānots nodot ekspluatācijā jau 2027. gadā.

"Skanstehof" astoņu stāvu ēkā tiks izbūvēti 33 divu un trīs istabu dzīvokļi ar terasēm, kas klientiem būs pieejami ar pilnu apdari. Ēkas kopējā platība ir 2300 kvadrātmetru, zemes platība – 724 kvadrātmetri. Pirmajā stāvā atradīsies mantu novietnes, bet augštāvā – trīs penthouse tipa dzīvokļi. Projekta teritorijā tiks ierīkota autostāvvieta un bērnu rotaļlaukums. Vidējā dzīvokļa platība būs 58 kvadrātmetri.

"Merito" ir “InCity Capital" finanšu partneris, kas projektā “Skanstehof” iegulda gan pašu kapitālu, gan Latvijas privāto investoru līdzekļus. Lai īstenotu "Merito" nekustamā īpašuma ieguldījumu stratēģiju "Skanstehof" projektā, šogad ir nodibināts fonds "Merito Real Estate Special Fund VIII" ar kopējo apjomu 1,45 miljoni eiro. Pašlaik notiek aktīva fonda investoru piesaiste, fokusējoties uz Latvijas kapitāla ieguldījumiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes drošības uzlabošana šajā krustojumā ir bijis problemātisks jautājums daudzus gadus, attīstoties uzņēmējdarbībai Garajā ielā, Dreiliņos, tagadējā Ropažu novadā. 2024. gada nogalē autobraucējiem ir pieejams rekonstruētais Lubānas un Rembates ielas krustojums, kas atrisina vairākas satiksmes drošības problēmas un būtiski uzlabo piekļuvi industriālajai zonai.

Krustojuma pārbūves rezultātā izbūvēti luksofori, paplašinātas brauktuves joslas abos virzienos, lai droši varētu veikt kreisos pagriezienus, uzlabota gājēju drošība, šķērsojot brauktuves. Rekonstrukcijā NORDO veicis ieguldījumu 1,8 miljonus eiro apmērā.

„ Krustojuma pārbūve bija stratēģiski svarīgs solis, kas būtiski uzlabo uzņēmumu piekļuvi NORDO teritorijai, padarot to vēl pieejamāku un efektīvāku, kā līdz šim. Šī investīcija ne tikai nodrošina plūstošu kravu kustību, kas ir galvenais faktors loģistikas efektivitātei, bet arī veicina uzņēmumu operatīvo darbību, samazinot kavēšanās un uzlabojot piegādes ķēdes darbību. Ātrāka piekļuve un optimizēta satiksme ļauj uzņēmumiem ātrāk reaģēt uz tirgus prasībām, uzlabojot konkurētspēju un nodrošinot lielāku vērtību visiem iesaistītajiem. Šī pārbūve ir vēl viens solis NORDO teritorijas attīstībā, kas veicina ilgtermiņa izaugsmi un padara šo vietu par vēl pievilcīgāku iespēju uzņēmējiem un investoriem.” stāsta NORDO valdes loceklis Mārtiņš Everts.

Finanses

Uzņēmumu attīstībai būs pieejami ap 100 miljoniem eiro

Jānis Goldbergs,21.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju fonds (EIF) ar 20 miljonus eiro vērtām investīcijām Latvijas investīciju fonda SG Capital iniciatīvā panāks aptuveni 100 miljonus eiro vērtu finansējuma pieejamību Latvijas uzņēmumiem.

Par fonda mērķiem, naudas pieejamību un citām niansēm Dienas Biznesa saruna ar SG Capital partneri Hariju Švarcu.

Fragments no intervijas

Pastāstiet īsumā par šo iniciatīvu - kādiem uzņēmumiem finansēšana paredzēta, un kāda ir paredzamā investīciju ģeogrāfija?

Mēs zinājām, ka EIF sniedz iespēju piesaistīt līdzekļus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un izveidojām savu piedāvājumu, kuru apstiprināja. SG Capital veido atsevišķu fondu tieši mazo un vidējo (MVU) finansēšanai, un EIF ar savu finansējumu nāk daļā. Bez EIF plāns ir piesaistīt vēl vismaz 80 miljonus no dažādiem fondiem Latvijā un Baltijā, tostarp pensiju fondiem un citiem institucionālajiem investoriem. EIF īpaši fokusējas uz MVU attīstības veicināšanu Eiropā un Latvijā. Un jāatzīst, ka Latvijas situācijai uzņēmums ar 250 vai 500 darbiniekiem nemaz nav uzskatāms par mazu vai vidēju. Latvijas gadījumā MVU definīcijai atbilst vairāk nekā 90% visu uzņēmumu, un šis instruments būs pieejams ļoti plašai uzņēmumu daļai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NORDO uzsākusi plašu rekonstrukciju industriālajai ēkai Noliktavu ielā 7, Dreiliņos, kuras realizācijai piešķirts Swedbank finansējums 6 miljonu eiro apmērā. Projekts paredz 16 000 m² ēkas pilnīgu modernizāciju, pielāgojot to mūsdienu noliktavu un ražošanas vajadzībām, vienlaikus nodrošinot augstus energoefektivitātes un tehniskos standartus.

Finansējuma līgums noslēgts ar Swedbank Latvija, kas saredz projektā ilgtspējīgas uzņēmējdarbības potenciālu un pievienoto vērtību industriālās vides attīstībā.

“Šādi projekti veicina ne tikai komerciāli pievilcīgas telpas uzņēmumiem, bet arī ilgtspējīgu un energoefektīvu uzņēmējdarbības vidi. Mēs redzam, ka NORDO projekts Dreiliņos ievērojami paplašina kvalitatīvu industriālo telpu piedāvājumu Rīgas tuvumā, un esam gandarīti būt par finanšu partneri šajā attīstības solī,” norāda Swedbank Valdes loceklis un Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Jevgenijs Ivanovs.

Vienlaikus ir noslēgts līgums ar būvkompāniju SIA EKOTEH BŪVE, kas īstenos rekonstrukcijas darbus atbilstoši plānotajam grafikam un tehniskajām prasībām. Būvniecību uzrauga ”Forma 2” SIA, kas uzsver projekta sagatavotības kvalitāti un pārdomāto risinājumu apvienojumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienā no perspektīvākajām industriālajām teritorijām Rīgas tuvumā, NORDO noliktavu kompleksā Dreiliņos uzsākti plaši rekonstrukcijas darbi. Projekta ietvaros paredzēta 30 000 m² noliktavu platību pārbūve un modernizācija, ieguldot vairāk nekā 8 miljonus eiro, lai radītu vidi, kas apvieno augstākās tehniskās prasības, ekonomisku efektivitāti un stratēģisku atrašanās vietu. Šobrīd pabeigts ēkas rekonstrukcijas tehniskais projekts, saņemta būvatļauja un noslēgumam tuvojas līguma noslēgšana ar ēkas būvnieku, būvniecības darbus plānots uzsākt vasaras sākumā.

Pēc rekonstrukcijas ēka kļūs par modernu A klases energoefektivitātes noliktavu, kas pilnībā atbildīs jaunbūvēto industriālo telpu standartiem. Jaunas inženiersistēmas, mūsdienīga fasāde un atjaunots jumta segums nodrošinās gan zemas ekspluatācijas izmaksas, gan ilgtspējīgu infrastruktūru nākotnei.

Viena no tehniski nozīmīgākajām priekšrocībām būs pastiprinātā konstrukciju nestspēja, kas ļauj nomniekiem uzstādīt telferus. Šāda iespēja būtiski atvieglo smagkravu pārvietošanu un racionalizē ražošanas posmus, īpaši tajos procesos, kur nepieciešama efektīva iekšējā loģistika. Tirgū, kur mūsdienu noliktavu risinājumi reti paredz šādu funkcionalitāti, šī īpašība padara projektu par stratēģiski izdevīgu izvēli uzņēmumiem ar specifiskām tehnoloģiskām vajadzībām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma investīciju uzņēmums Summus Capital pavisam nesen izsludināja savu publisko obligāciju emisiju. Lai noskaidrotu, kur uzņēmums saskata izaugsmes potenciālu komerciālā īpašuma segmentā un kāpēc Polija kļūst par arvien nozīmīgāku fokusu līdzās Baltijas valstīm, aicinājām uz sarunu Hannesu Pihlu (Hannes Pihl) – Summus Capital investīciju vadītāju un valdes locekli.

Kāpēc Summus Capital arvien biežāk raugās ārpus Baltijas tirgus?

Pēdējos gados esam novērojuši, ka iespējas komerciālā nekustamā īpašuma tirgū Baltijā – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – kļūst arvien ierobežotākas. Šī tendence rada būtiskus izaicinājumus, īpaši lielākiem investoriem, kuriem nepieciešama plaša portfeļa kapacitāte un likviditāte. Tāpēc arvien lielāku uzmanību pievēršam Polijai – tas ir dinamisks tirgus ar spēcīgiem ekonomiskiem pamatiem un labvēlīgu investīciju vidi, kas to padara par ļoti pievilcīgu alternatīvu.

Kas investoriem liek uzskatīt, ka Baltijas tirgus ir pārāk ierobežots?

Galvenie izaicinājumi ir saistīti ar ierobežotu darījumu apjomu un tirgus mērogu, kā arī starptautisko investoru aiziešanu. Pēdējos gados daudzi starptautiskie spēlētāji ir pametuši reģionu, un jaunu ienācēju ir maz. Apjomīgākos darījumus šobrīd galvenokārt veic vietējie privātie investori ar lielu kapitālu un vietējie nekustamā īpašuma fondi. Turklāt pastāv arī risks, ka viena investora portfelis veido ievērojamu daļu no visa gada darījumu apjoma reģionā – tas būtiski ietekmē likviditāti un apgrūtina potenciālo izejas stratēģiju.