Caurā spainī ūdeni nelej jeb kā bankas izvērtē kredīta piešķiršanu 

Kādu kļūdu uzņēmēji visbiežāk pieļauj, kad naudas ir mazāk nekā nepieciešams? Nereti pirmais, kas tiek darīts - atliek nodokļu nomaksu, neapmaksā rēķinus, kavē kredītu apmaksu. Visbiežāk šāda taktika problēmas nerisina, bet rada tikai jaunas.

Vladislavs Mironovs - bankas Citadele valdes loceklis, 18.5.2018

Publicitātes foto

Jā, diemžēl teju pusei jeb 45% uzņēmēju jauna finansējuma saņemšana ir ļoti ierobežota vai pat neiespējama lielākoties kavētu kredītmaksājumu un nodokļu parādu dēļ, liecina Citadele apkopotie dati par mazo un vidējo uzņēmumu kredītspēju.

Ir ļoti daudz mītu, kas saistīti ar mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu, un katrs noteikti ir dzirdējis stāstus, kā banka neiedeva kredītu. Jautājums ir, kāpēc? Mēs nolēmām beidzot atklāt vērtēšanas kritērijus, izstrādājot online rīku kredītreitinga noteikšanai, lai uzņēmēji paši varētu pārliecināties par uzņēmuma spēju aizņemties. Un arī par iespējām to uzlabot.

Pēc kādiem kritērijiem bankas vērtē uzņēmumus, lemjot par aizdevuma piešķiršanu? Pirmkārt - uzņēmuma finanšu situācija. Stabils un pieaugošs apgrozījums. Ja apgrozījums gadu no gada samazinās jeb ir straujš kritums, vispirms jāvērtē iemesli, jo aizdevums nebūs alternatīva apgrozījuma samazinājumam. Otrkārt - maksājumu disciplīna. Tas iekļauj gan nodokļu, gan rēķinu savlaicīgu apmaksu. Regulāra maksājumu kavēšana vai liela apjoma parādi liecina par uzņēmuma nespēju, nereti arī par nevēlēšanos tikt galā ar saistībām. Treškārt - kredītvēsture. Ja uzņēmums vai tā īpašnieki ir jau aizņēmušies, ir būtiski, vai godprātīgi pilda saistības un atmaksā aizdevumu. Ceturtkārt – uzņēmuma profils. Vai īpašnieku sastāvs ir nemainīgs, kādas ir tendences nozarē, kurā tas strādā.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Kā liecina Citadele apkopotā informācija, tikai ceturtajai daļai jeb 26% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nav kavētu nodokļu un kredītmaksājumu, laikus tiek maksāti citi rēķini, ir pieaugošs apgrozījums un nemainīgs īpašnieku sastāvs. Visi no minētajiem kritērijiem ir būtiski, un tiklīdz kāds no tiem mainās, pasliktinās kredītreitings, kas nosaka ne vien to, cik labs partneris uzņēmums ir, bet arī, cik lielu finansējuma summu un ar kādu procentu likmi uzņēmējs varētu no bankas saņemt. Aizdevuma mērķis ir veicināt uzņēmuma attīstību. Kā saka, caurā spainī ūdeni nelej. Ja uzņēmums vai tā īpašnieki nespēj segt jau esošās finansiālās saistības, piemēram, ir kredītu un nodokļu parādi, jauns aizdevums radīs tikai papildu slogu.Ko darīt, lai uzlabotu uzņēmuma kredīstpēju? Vispirms jau neveidot parādus. Otrs atslēgas vārds ir savlaicīgums – plānošana un reaģēšana. Izdevumi ir jāplāno, un aizdevums jālūdz savlaicīgi uzņēmuma attīstībai, nevis problēmu risināšanai, kad ūdens smeļas mutē.

Un attiecības ar aizdevējiem jāveido savlaicīgi – abpusēji veiksmīgā pieredzi palīdzēs nākotnes risinājumu meklēšanā. Ja aizdevums nepieciešams kā drošības spilvens, arī par to var padomāt laikus. Ir aizdevuma veidi, kas neprasa nodrošinājumu, to var tērēt, kad vajag un nav jāatskaitās par iztērēto, turklāt procentus jāmaksā arī tikai par iztērēto. Nākamais - sakārtot uzņēmuma finanšu plūsmu un kritiski izvērtēt uzņēmuma potenciālu, attīstības iespējas. Mūsdienu vide ir ļoti dinamiska, un pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem strauji mēdz mainīties. Pat ļoti lieliem pasaules uzņēmumiem ir bijis jāspēj tam pielāgoties, piemēram, ja nesenā pagātnē must have sarakstā bija Nokia telefons, tad šobrīd šo nišu aizņēmis Apple. Turklāt mēs paši – bankas arī neesam izņēmums. Ja pirms gadiem bija jādodas uz filiālēm, lai saņemtu lielāko daļu pakalpojumu, tad šobrīd pieaugošā pieprasījuma dēļ strauji attīstās digitālie un online pakalpojumi. Un kredītreitings uzņēmējiem ir viens no soļiem online kreditēšanas attīstībā arī banku nozarē. Ne velti 2017.gadā Citadele vairāk nekā 3 miljonus ieguldīja inovāciju attīstībai un bankas pakalpojumu digitalizēšanai.

Tevi varētu interesēt

AS Citadele banka izlēmusi slēgt kontu Latvijā strādājošam uzņēmumam ar vairāk nekā...

Mēneša laikā, kopš banka Citadele sāka izmaksāt valsts garantēto atlīdzību ABLV Bank...

Pirmo piecu dienu laikā, kopš banka Citadele sāka izmaksāt valsts garantēto atlīdzību «ABLV Bank»...

Pirmo četru dienu laikā, kopš banka Citadele sāka izmaksāt valsts garantēto atlīdzību «ABLV...

Turīgākajās valstīs iedzīvotāji strādā daudz mazāk darba stundu...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

«Elīnas Maliginas paziņojums par it kā plānoto vienošanās parakstīšanu par mantojuma sadali...

«Ar šo vēlos darīt zināmu, ka šodien pie zvērināta notāra Valdas Vaivares bija plānots...

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas...

Tiesībsargs Juris Jansons vēstulē vērsies pie Ministru prezidenta, norādot uz nepietiekamo sabiedrības...

Delavēras štatā reģistrētā RA Citadele Holdings LLC nav vientuļa. Vēl ir vairāk...

Godātā redakcija, šai laikā, kad joprojām gaidām turpmāko attīstību spriegajā banku un...

Uzkrājumu veidošanas kultūra Latvijā joprojām ir ļoti mazattīstīta. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju...

Izmaiņas likumdošanā attiecībā uz uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu jau tika veiktas pagājušā...

Pieņemot turpmāku dzīvības apdrošināšanas nozares attīstību Latvijā, būtu pamatoti uzskatīt,...

2018. gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz...