Nodokļi

Pēc PVN likmes palielināšanas daļa igauņu apsver iespēju iepirkties Latvijā

LETA--BNS, 04.01.2024

Jaunākais izdevums

Igaunijā no 1.janvāra pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme ir paaugstināta par diviem procentpunktiem - līdz 22%, tādēļ daļa Igaunijas iedzīvotāju apsver iespēju iepirkties Latvijā, kur PVN likme ir zemāka, liecina pēc bankas "Citadele" pasūtījuma veiktās aptaujas dati.

Aptaujā uz jautājumu, vai PVN likmes kāpuma dēļ plāno iepirkties kaimiņvalstīs, 47% respondentu atbildējuši, ka par to nav domājuši.

Vienlaikus no tiem, kuri par to bija domājuši, 59% norādījuši, ka neplāno iepirkties kaimiņvalstīs. Tomēr 41% respondentu plāno doties iepirkties uz kaimiņvalstīm: 2% plāno apmeklēt Somiju, 21% - Latviju, bet 18% - gan Somiju, gan Latviju.

Aptaujā arī secināts, ka gandrīz divas trešdaļas Valgas apriņķa iedzīvotāju šogad plāno doties iepirkties Latvijā. Biežāk nekā iepriekš Latvijas veikalos iepirkties plāno arī Raplas un Pērnavas apriņķu iedzīvotāji, kur gandrīz trešdaļa iedzīvotāju plāno biežāk doties iepirkties uz Latviju.

Aptaujas rezultāti liecina, ka starp tiem, kuri šogad dosies iepirkties Latvijā, ir divreiz vairāk vīriešu nekā sieviešu.

Somijā un Latvijā biežāk nekā līdz šim iepirkties plāno 29% Harju apriņķa iedzīvotāju, savukārt līdzīgi plāni ir 20% aptaujāto Tartu apriņķa iedzīvotāju.

Tomēr, kā norāda bankas "Citadele" Igaunijas filiāles Privātpersonu apkalpošanas daļas vadītāja Marina Hakiainena, iepirkšanās brauciens uz kaimiņvalsti var arī neatmaksāties, ņemot vērā ar to saistītās papildu izmaksas. Lai gan Latvijas veikali var šķist pievilcīga ideja, tomēr, ņemot vērā gan degvielas patēriņu, gan sabiedriskās ēdināšanas iestāžu apmeklējumus, šāds brauciens var nedot lielu ietaupījumu. "Vietējo atlaižu akciju laikā var ietaupīt daudz vairāk naudas un laika nekā iepērkoties kaimiņvalstī," viņa minēja.

Somijā jau vairāk nekā desmit gadus PVN likme ir 24%, savukārt Latvijā tā ir 21%.

Aptauju pēc bankas "Citadele" pasūtījuma veica pētījumu kompānija "Norstat".

Bankas "Citadele" auditētā peļņa 2022.gadā bija 42,183 miljoni eiro, kas ir par 42,3% vairāk nekā 2021.gadā. Bankas aktīvi 2022.gada beigās bija 5,12 miljardu eiro apmērā.

Pēc aktīvu apmēra banka "Citadele" 2022.gada beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Tās obligācijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. Aptuveni 75% bankas "Citadele" akciju pieder starptautiskai investoru grupai un citiem mazākuma akcionāriem, ko pārstāv investīciju kompānija "Ripplewood Advisors LLC". Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas īpašumā ir gandrīz 25% akciju.

Bankai "Citadele" ir filiāles Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES PVN direktīva ļauj dalībvalstīm ieviest samazināto PVN likmi pārtikai.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Latvija, iespējams, no 2024. gada 1. janvāra pārstās piemērot šī nodokļa samazināto 5% likmi Latvijā raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem. BDO Latvia pētījums liecina, ka arī bez šī papildinājuma mūsu valstī PVN likme ir viena no augstākajām.

Atpaliekam tikai no Dānijas

Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā un Lietuvā. «Attīstītās valstis (Vācija – 7% likme, Luksemburga – 3%) piemēro daudz zemāku samazinātā PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties to celt, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē AS BDO Latvia nodokļu projektu vadītājs Artūrs Radziviļčuks. Viņš kā pārsteidzošu vērtē situāciju, ka Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – šādas samazinātās PVN likmes pārtikai netiek piemērotas. Samazinātās PVN likmes pārtikai nav arī Dānijā. «Izveidojusies absolūti neloģiska aina – jo nabadzīgāka valsts, izņemot Dāniju, jo augstāks PVN pārtikai,» secina A. Radziviļčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm medikamentiem piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvijā piemērotā šī nodokļa likme — 12% ir ne tikai augstākā Baltijā, bet pat visā Austrumeiropā, liecina a/s BDO Latvia pētījums.

Latvijā PVN likme medikamentiem ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Dānijā, Īrijā, Bulgārijā.

«Attīstītās valstis (Somija — 10%; Beļģija – 6%, Luksemburga – 3%, Zviedrijā pat 0% ) piemēro salīdzinoši daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties ieviest arī lielāku samazināto PVN likmi, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir salīdzinoši augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka pat salīdzinājumā ar Baltijas valstīm Latvija ir PVN rekordiste – kamēr Lietuvā un Igaunijā kompensējamajām zālēm piemēro samazināto 5 un 9% PVN, Latvijā tas ir 12%. Būtiski zemāka PVN likme zālēm ir Austrumeiropas — jaunajās ES dalībvalstīs Ungārijā, Polijā. «Jāņem vērā, ka medikamentu aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli pat dažādās Eiropas Savienības valstis ir ļoti atšķirīga un pat sarežģīta, jo ir tādas grupas, kurām tiek piemērota šī nodokļa standarta likme, piemēram, bezrecepšu medikamentiem, ir tādi medikamenti, kuriem tiek piemērota pazeminātā PVN likme un pat ir tādas zāles, kurām šī PVN likme ir 4% vai pat 0%,» kopējo ainu medikamentu aplikšanā ar PVN skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka ir valstis, piemēram, Dānija, Īrija, Bulgārija, kurās visas zāles apliek ar valstīs esošo PVN standartlikmi, ir tādas valstis, kā piemēram, Itālija un Francija, kur daļu medikamentu apliek ar 10%, otru ar daudz zemāko 4% vai pat 2,1% likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Valdība atbalsta 12% PVN likmes noteikšanu uz vienu gadu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem

LETA, 28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās 12% likmes piemērošanu uz vienu gadu augļiem, ogām un dārzeņiem.

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme patlaban paredzēta 21%.

Lai noteiktu 12% PVN likmi, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ tiks pārskatītas akcīzes nodokļa likmes.

Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši "de minimis" prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10.janvārī, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē plānots izskatīt iedzīvotāju iniciatīvu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai.

Iniciatīvas autors, viesnīcas "Riga Islande Hotel" vadītājs un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš aģentūrai LETA iepriekš pauda prieku par iegūto sabiedrības atbalstu iniciatīvas virzīšanai Saeimā.

"Īsais laika periods, kurā balsis ir iegūtas, tikai liecina par šo izmaiņu tūlītēju nepieciešamību," pauda Kalniņš, piebilstot, ka, ieviešot PVN samazināto likmi sabiedriskajai ēdināšanai, cenu kāpuma laikā nozares pakalpojumi sabiedrībai kļūtu pieejamāki.

Līdztekus Kalniņš izteica cerību, ka sabiedrības viedoklis tiks uzklausīts un Latvija pievienosies lielākajai daļai Eiropas Savienības (ES) valstu, kurās jau patlaban sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem ir PVN samazinātā likme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Atsevišķas ministrijas paniski mēģina "lāpīt budžetu" uz iedzīvotāju un uzņēmēju rēķina

Db.lv, 31.10.2023

Biedrības “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākās lauksaimniecības nozaru pārstāvošās nevalstiskās organizācijas “Zemnieku saeima” un “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” (LOSP) informē, ka nozarei nav pieņemams un atbalstāms Ministru prezidentes Evikas Siliņas paziņojums par 12% PVN likmes piemērošanu Latvijai raksturīgiem augļiem, dārzeņiem un ogām.

“Vēlamies atgādināt, ka kompromisi tiek meklēti abpusējās sarunās, nevis tos pieņemot vienpersoniski. Lēmumiem jābūt ekonomiski pamatotiem. Šobrīd, spriežot pēc publiskās komunikācijas, atsevišķas ministrijas un koalīcijas pārstāvji paniski mēģina “lāpīt budžetu” uz iedzīvotāju un uzņēmēju rēķina. Sāpīgi, jo ir skaidrs, ka netiek domāts par ilgtermiņa sekām īstermiņa lēmumu rezultātā,” norāda biedrības “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Svaigiem augļiem un dārzeņiem piemēros 12% PVN likmi 

Svaigiem augļiem un dārzeņiem nākamajā gadā Latvijā piemēros pievienotās vērtības nodokļa...

“Šobrīd atsevišķi valdības pārstāvji, nekonsultējoties ar nozari un neuzklausot nozares pārstāvjus, vien publiski “izmetot ideju” vispirms par 21% PVN likmes atgriešanu un tagad sociālajā vietnē X (iepriekš Twitter) paziņojot par 12% PVN likmes piemērošanu Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām, faktiski manipulē ar cipariem un sabiedrības domu. Esam patiesi apbēdināti, jo jau pirms vairāk kā 11 dienām Ministru prezidentei Evikai Siliņai nosūtījām aicinājumu tikties ar mums un uzklausīt argumentus, kāpēc ir jāsaglabā 5% PVN likme konkrētajai produktu grupai. Diemžēl E. Siliņa šādai konstruktīvai sarunai nav atradusi laiku,” secina biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

M. Trons izsaka arī nožēlu, ka šobrīd valdība manipulē ar sabiedrību un nozares noskaņojumu: “Vispirms publiski izspēlējot sliktāko versiju un tagad “piedāvājot no pieciem pirkstiem nogriezt tikai divus ar pusi. Jāatzīst, mēs tiekam ignorēti!””

Kā informatīvajā ziņojumā atzinusi Zemkopības ministrija, tad laika periodā no 2017. gada līdz 2022. gadam, pateicoties piemērotajai 5% PVN likmei Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem, augļiem un ogām, nozare ir ievērojami attīstījusies. Augļkopības un dārzeņkopības platības palielinājušās par 5%, saražotās produkcijas vērtība kāpusi par 46%, bet eksporta vērtība - par 77%.

Ziņojumā akcentēts, ka Latvijā augļkopības un dārzeņkopības nozare attīstās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Augļu un ogu izlaides vērtība Latvijā ir dubultojusies, Latviju ierindojot trešajā vietā ES aiz Luksemburgas un Slovēnijas, dārzeņu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 25% un ir virs ES vidējā rādītāja, savukārt kartupeļu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 57%, Latviju ierindojot sestajā vietā. Vērtējot situāciju augļkopības un dārzeņkopības nozarē kopš samazinātās PVN likmes 5% apmērā ieviešanas augļiem, ogām un dārzeņiem, var secināt, ka samazinātās likmes ieviešana ir attaisnojusies, jo ir devusi pozitīvu efektu uz augļkopības un dārzeņkopības nozari kopumā.

Paredzamās sekas, ja tiks atcelta 5% PVN likme konkrētai produktu grupai:

  1. pieaugot augļu un dārzeņu cenai, samazināsies to patēriņš;
  2. būs apgrūtināta importa produkcijas izsekojamība - no kuras valsts konkrētais produkts ievests, kādi augu aizsardzības līdzekļi izmantoti to audzēšana;
  3. pieaugs pelēkā ekonomika, kā rezultātā zaudētāji būs daudzi vietējie audzētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās 12% likmes piemērošanu uz vienu gadu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim. Sākotnēji valdības virzītajā likumprojektā no 2024.gada 1.janvāra likme bija paredzēta 21%, taču pēc koalīcijas politiķu priekšlikuma Saeima šodien nolēma uz gadu piemērot 12% likmi.

12% PVN likmes noteikšanai nepieciešamie kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā tiks rasti, pārskatot akcīzes nodokļa likmes, kā arī atceļot augļu un dārzeņu audzētājiem plānoto trīs miljonu eiro subsīdiju.

Kā ziņots, iepriekš valdības sēdes diskusijās ministri pārrunāja arī to, ka kopumā šim jautājumam būtu jāatrod risinājums arī ilgākā termiņā. Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka, tā kā atbalstot vienu nozari, tiek ietekmēti citi, soļiem esot jābūt samērīgiem. Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) sacīja, ka ilgtermiņa risinājumam ir jābūt, bet tas iespējams tikai pēc plašākām sarunām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu no 2024.gada 1.janvāra gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 22,4% - no 22,9503 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 28,0907 eiro par MWh bez PVN.

Vienlaikus lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 35,9% - līdz 12,1219 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 8,5%% - līdz 9,2978 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 5,9% - līdz 6,1972 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 2,9% - līdz 4,0262 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Riskējam zaudēt pēdējo veselības aprūpes salmiņu reģionos

Alvis Ērglis, SIA “Latvijas aptieka” valdes priekšsēdētājs, 04.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērotājiem no malas noteikti šķiet pozitīvi Veselības ministrijas (VM) un ministra Hosama Abu Meri centieni meklēt veidus, kā Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt augstāku zāļu pieejamību. Jo, patiesi, ņemot vērā sabiedrības zemo labklājības līmeni, ir daļa cilvēku, kuri nevar iegādāties visas ārsta izrakstītās zāles, jo viņu ienākumi to vienkārši neļauj.

Vēl tikko publicēti dati, ka mūsu valstī pērn vairāk nekā piektdaļa iedzīvotāju bijuši pakļauti nabadzības riskam un šim rādītājam nav tendence samazināties. Visaugstākais nabadzības risks (40,1%) ir tieši cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem. Tā ir arī vecuma grupa, kad saasinās dažādas veselības problēmas, kam nepieciešama ikdienas medikamentoza ārstēšana. Situācija, ka iedzīvotāji nevar atļauties sev nepieciešamās zāles, nav pieļaujama, un ir kopīgi jāmeklē risinājumi. Tajā pašā laikā, redzot VM un tās politiskās vadības aktivitātes, nākas secināt, ka situācija izveidojusies kā tajā vecajā teicienā “gribējām kā labāk, sanāca – kā vienmēr”. Sasteigti, haotiski un neizanalizēti risinājumi, apšaubāmas savstarpējās komunikācijas metodes no politiķu puses, slēpjoties aiz cēla mērķa par zāļu cenu samazināšanu. Nozare ir gatava iesaistīties un strādāt kopā, lai risinājumi būtu efektīvi un dotu efektu arī ilgtermiņā, bet ministrijai un ministram ir jāspēj veidot konstruktīvs un profesionāls dialogs arī situācijās, kad tiek norādīts uz objektīviem riskiem un procesa nepilnībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosina noteikt svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem PVN samazināto likmi 12% apmērā

Db.lv, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatot Saeimas deputātu priekšlikumu nākamgad piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātu likmi augļiem, ogām un dārzeņiem un ņemot vērā Sadarbības padomē diskutēto, nākamajā gadā plānots svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem (uz vienu gadu) Latvijā piemērot PVN samazināto likmi 12% apmērā, informē Finanšu ministrija.

Ņemot vērā, ka pasākumam ir negatīva fiskālā ietekme uz valsts budžetu, tika rasti kompensējoši priekšlikumi, pārskatot akcīzes nodokļa likmes.

Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai tiek piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši de minimis prasības.

Modelējot dažādus scenārijus akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem paaugstinājumam, novērtēts maksimālais robežlikmes paaugstinājums. Paaugstinot likmi straujāk, samazinātos akcīzes nodokļa līmeņa starpība starp Latviju un Igauniju un tiktu zaudēts pierobežas tirgus. Lai kompensētu alkoholisko dzērienu un alus pierobežas tirdzniecības zaudēšanu, akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu) 2024. gadā būtu jāpaaugstina ļoti strauji, kā arī jāparedz mērens pieaugums turpmākajos gados. Tik krass akcīzes nodokļa līmeņa pieaugums radītu būtisku nelegālās tirdzniecības risku. Turklāt akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam Latvijā būtu augstākais Baltijā, līdz ar to pastāv liela iespējamība, ka pārrobežu tirdzniecība varētu attīstīties pretējā virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Šogad Latvijas augļkopības nozarē novērojams līdz pat 90% ražas kritums

Db.lv, 03.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Samazinātās 5% PVN likmes atcelšana Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir ņirgāšanās par nozari. Faktiski, dārzkopības nozare tiks "sabradāta" no valdības puses," uzskata Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

M. Rudzāte atzīst, ka šī gada sezona augļkopības nozarei bijusi izteikti nelabvēlīga. Vēlais un aukstais pavasaris ar gandrīz astoņu dienu ilgu salu maijā burtiski iznīcināja gandrīz visas augļkoku un ogulāju plantāciju ražas. Līdz ar to Latvijā šogad gandrīz nav dzērveņu, melleņu, ķiršu, pavasara aveņu, plūmju, cidoniju un smiltsērkšķu. Zaudējumi bijuši arī tiem zemeņu audzētājiem, kuri ogas audzē uz lauka. Savukārt zemeņu audzētāji, kuri ogas audzē segtajās platībās, saskārās ar strauju karstumu vasarā, kas būtiski saīsināja ražas ilgumu.

"Šis gads ir bijis traģisks neprognozējamo laika apstākļu dēļ. Ne velti nozarei piešķirts atbalsts no Eiropas savienības līdzekļiem, bez kuriem daudziem audzētājiem būs sarežģīti izdzīvot un sagatavoties nākamajai sezonai," pauž M. Rudzāte, atklājot, ka šogad augļkopības nozarē tika piedzīvots 60% ražas kritums, bet atsevišķās saimniecībās pat 90%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) mērķis ir rast kompromisu, lai 2024.gadā varētu saglabāt samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN) augļiem, dārzeņiem un ogām, ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.

Arī Jānis Vitenbergs (NA) norādīja, ka laika vēl ir pietiekami daudz, budžets vēl nav iesniegts Saeimā, un tā kā runa ir par esošās likmes saglabāšanu un nav nepieciešami papildu budžeta līdzekļi, samazinātās PVN likmes saglabāšana vēl ir iespējama.

Vienlaikus, skaidrojot, kāpēc Nacionālās apvienība (NA) ceturtdien Saeimā rosināja saglabāt samazināto PVN, lai gan pavasarī līdzīgu priekšlikumu no ZZS noraidīja, Vitenbergs norādīja, ka, esot koalīcijā, svarīgas ir iekšējās attiecības. NA budžeta sarunās plānoja par samazināto PVN runāt.

Savukārt Rokpelnis, skaidrojot ZZS Saeimas frakcijas lēmumu atturēties no balsojuma par NA rosinājumu, norādīja, ka tā bija populistiska metode. Viņš skaidroja, ka ZZS pozīcija nav mainījusies attiecībā pret samazināto PVN, bet ir jāņem vērā iestrādes budžetā. Tāpat viņš uzvēra, ka deputātu balsojums ir viena lieta, ko vērtēt, bet jāņem vērā arī tehnika un procesu virzībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai svaigiem augļiem un dārzeņiem nākamajā gadā Latvijā piemērotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā, tam budžetā būs jāatrod 16 miljoni eiro, 13.novembrī pēc koalīcijas sanāksmes medijiem pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Koalīcija jau oktobra beigās pavēstīja par panākto vienošanos par 12% likmes piemērošanu.

Šogad beigsies 5% samazinātās likmes piemērošana. Līdz ar to, kā skaidro Siliņa, sākotnēji bija paredzēts, ka no 2024.gada augļiem un dārzeņiem tiktu piemērota standarta 21% likme. Taču koalīcija pirms dažām nedēļām vienojās par kompromisu - 12% PVN likmi.

Minētais kompromiss izmaksās 16 miljonus eiro, un tam vēl nepieciešams atrast finanšu avotus, atzīmēja Ministru prezidente. Šai summai būs jāmeklē kompensējošie mehānismi, lai budžetu varētu saskaņot ar Eiropas Komisiju, atzīmēja Siliņa.

Kā ziņots, ņemot vērā, ka šādam solim vēl nepieciešams salāgot finanšu avotus, tad valdība attiecīgo priekšlikumu sagatavos uz otro lasījumu valsts budžeta 2024.gadam likumprojektam, iepriekš norādīja Siliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu apgāde Latvijā ir apdraudēta, ja tiks īstenots Veselības ministrijas (VM) informatīvais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību, paziņojumā presei norāda Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācija.

Savukārt Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija portālam lsm.lv norāda, ka VM sagatavotais informatīvais ziņojums par to, kā uzlabot recepšu zāļu pieejamību Latvijā, ir sasteigts, bet atsevišķi priekšlikumi – nelietderīgi un izšķērdīgi, turklāt plāna īstenošana varētu novest pie 150 attālāku aptieku bankrota.

VM plānā rosinātas vairākas izmaiņas recepšu zāļu aprites un pieejamības uzlabošanā, tostarp, piemēram, iecere medikamentiem noteikt cenu griestus – recepšu zāļu cenām Latvijā nepārsniegt tā paša ražotāja pārdošanas vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā. Tāpat VM piedāvā visām recepšu zālēm, kuras nav kompensējamo medikamentu sarakstā, noteikt 5% kompensāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā zināms kriptovalūtas ir ļoti nepastāvīgas un tās var piedzīvot kā straujus kāpumus, tā arī straujus kritumus. Un, pašlaik, kriptovalūtu tirgū ir ievērojama lejupslīde jeb “lāča” tirgus.

Kriptovalūtu tirgus lejupslīde ir labākais laiks, lai iegādātos kādu no kriptovalūtām.

Šajā rakstā mēs esam apkopojuši 3 labākās kriptovalūtas, kuras iegādāties tagad, kamēr kriptovalūtu tirgū ir lejupslīde.

Bitcoin Minetrix - pirmā kriptovalūta, kas piedāvā “stake-to-mine” sistēmu. Lietotāji, kur “iesaldē” savus $BTCMTX žetonus, var piekļūt BTC ieguves iespējām. Kā arī investoriem ir iespēja nopelnīt gada procentuālo ienesīgu (APY).

Meme Kombat - kriptovalūta, kas piedāvā investoriem vairākus peļņas veidus, sākot no derībām līdz “iesaldēšanai”. Meme Kombat apvieno visu populāro memu varoņus kaujas spēlēm, kur spēlē tiek izmantotas jaunākās mākslīgā intelekta tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām ir ļoti grūti saprast, kā valsts plāno piemērot prasību bankām par 50% samazināt hipotekāro kredītu procentu likmes, intervijā sacīja bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Jūhans Okerblums (Johan Akerblom).

"Joprojām ir ļoti grūti saprast, kā šīs prasības ir plānots piemērot. Ir viegli saprotams, ka hipotekāro kredītu procentu likmes ir iecerēts samazināt par 50%. Taču tas, kā tas varētu notikt praktiski, joprojām ir liels jautājums. Kurš par to maksās, kā tas tiesiski darbosies, kā uz to skatīsies Eiropas Centrālā banka (ECB)," teica Okerblums.

Viņš arī uzsvēra, ka ir grūti iedomāties, kā valdība var piespiest mainīt līgumu ar ikvienu hipotekārā kredīta ņēmēju, kas ir bankai. "Tas, kas ir jāsaprot, mums ir līgums ar katru no mūsu klientiem. Mums nav līguma ar valdību. (..) Es nesaprotu, kā to var likumīgi izdarīt. Tas rada bažas, kādu vēstījumu mēs sūtam citām nozarēm un investoriem, kas plāno ieguldīt naudu Latvijā," sacīja Okerblums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju apjomi komercīpašumos Latvijā pērn samazinājās par 36%, taču tas ir mazākais samazinājums starp Baltijas valstīm, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" tirgus pārskatā.

Pēc kompānijas datiem, Latvijā pērn veiktas investīcijas 207 miljonu eiro apmērā salīdzinājumā ar 321 miljonu eiro 2022.gadā.

Savukārt Igaunijā pērn veiktas 106 miljonu eiro investīcijas salīdzinājumā ar 348 miljoniem eiro 2022.gadā, bet Lietuvā - 310 miljoni eiro salīdzinājumā ar 513 miljoniem eiro gadu iepriekš.

"CBRE Baltics" norāda, ka investīciju aktivitāte Baltijas reģionā ir samazinājusies vairāku faktoru ietekmē, tai skaitā neskaidro ekonomikas attīstības prognožu dēļ. 2023.gadā kopējie investīciju apjomi komerciāla rakstura nekustamajā īpašumā visās trīs Baltijas valstīs kopā bija par 47% zemāki salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Latvijā investīciju samazinājums par 36% bija mazākais, salīdzinot ar 39% kritumu Lietuvā un ievērojamu kritumu par 70% Igaunijā. Latvijā tika reģistrēti zemākie apjomi pēdējo piecu gadu periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

No nākamā gada akcīzes nodoklis varētu celties tikai īpaši saldiem dzērieniem

LETA, 28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada akcīzes nodoklis bezalkoholisko dzērienu grupā varētu celties tikai īpaši saldiem dzērieniem.

Valdība šodien starp pirmo un gala lasījumiem Saeimā skatīja nākamā gada budžeta projektu un to pavadošo likumu paketi, tostarp ieceri par samazinātu 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes noteikšanu uz vienu gadu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Lai šādu likmi ieviestu, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ nolemts palielināt akcīzes nodokļa likmes atsevišķiem produktiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) rosināja, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem uz 100 mililitriem akcīzi vispār nevajadzētu palielināt, savukārt bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu virs astoņiem gramiem akcīzi vajadzētu palielināt vairāk, lai kompensētu negūtos ieņēmumus no pirmās grupas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sadales tīkls samazina 2024.gadā tarifā iekļautās izmaksas par 8,2 miljoniem eiro

Db.lv, 29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas cenas prognožu, vispārējās inflācijas prognožu un elektroenerģijas pārvades (AS "Augstsprieguma tīkls") tarifa samazinājuma ietekmē AS "Sadales tīkls" samazinājusi elektroenerģijas sadales tarifā 2024.gadā iekļaujamās izmaksas par 8,2 miljoniem eiro.

Atbilstoši tam visiem "Pamata" un "Speciālajiem" tarifu plāniem visās sprieguma pakāpēs pārskatītas un samazinātas līdzšinējās tarifa vērtības, kas stājās spēkā šī gada 1.jūlijā. Precizētās vērtības iesniegtas izskatīšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), un plānots, ka tās stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī.

Līdz ar precizētajām sadales tarifa vērtībām tarifa fiksētās maksas daļa (maksa par jaudas uzturēšanu) samazināsies par aptuveni 7-11%. Konkrēts samazinājums būs atkarīgs no lietotāja pieslēguma veida (sprieguma pakāpes, pieslēguma jaudas) un izvēlētā tarifu plāna. Nedaudz - par 1% - samazināsies arī mainīgā maksa (maksa par piegādātajām kilovatstundām), konkrēts maksas apjoms būs atkarīgs no ikmēneša elektroenerģijas patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) līdz 2024.gada 1.jūlijam izstrādās normatīvo regulējumu, lai visām recepšu zālēm ieviestu vienotu uzcenojumu veidošanas mehānismu, tām piemērojot kompensējamo zāļu uzcenojumu, teikts otrdien valdībā apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā par zāļu finansiālo pieejamību.

Visām recepšu zālēm plānots izstrādāt jaunu uzcenojumu veidošanās modeli, kam vajadzētu samazināt zāļu gala cenu pacientiem, ieviešot fiksētu uzcenojumu veidošanās principu, tai skaitā farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma maksas veidošanās principu un mazinot aptieku atkarību no lieltirgotavām, teikts VM ziņojumā.

Konkrēti risinājumi un uzcenojuma ierobežojumu piedāvājumi ziņojumā vēl nav norādīti. Pret šīm iecerēm apspriešanas gaitā līdz šim aktīvi iebilduši farmācijas produkcijas tirgotāji.

VM vēlas panākt, lai Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniegtu zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gaidīšanas svētki

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 26.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā daļa hipotekāro kredītu ņēmēju ar interesi gaida aprīli, kad tiks izmaksāta pirmā kompensācija par pirmajā ceturksnī samaksātajiem hipotekārā kredīta procentiem.

Uzmanību! Ņemot vērā, ka krāpnieki aktīvi seko aktuālajiem notikumiem tirgū, svarīgi atcerēties, ka atbalsta atmaksa lielākoties notiks automātiski – ne bankas, ne VID noteikti nesūtīs vēstules un īsziņas ar saitēm, prasot pieslēgties internetbankai un kaut ko apstiprināt ar Smart-ID vai citiem autorizācijas līdzekļiem!

Visai pārējai pasaulei un tiem Latvijā, kuri vēl tikai plāno ņemt kredītu, gada sākums paies gaidot pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu. Daļa tirgus dalībnieku pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu prognozē ieraudzīt 7. marta sapulcē. Bet vai tā būs?

Pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, ECB padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas apvedceļš kopumā izmaksājis 250,123 miljonus eiro bez pievienotā nodokļa (PVN), kas ir par 15 miljoniem mazāk nekā sākotnēji plānots, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa publiskās un privātās partnerības (PPP) projekta iepirkuma rezultātiem līguma kopsumma bija plānota 265,729 miljoni eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei un procentu mijmaiņas darījumu likmei, vēsta LVC pārstāvji.

Rezultātā līguma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un tika noteikta 250,132 miljoni eiro (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei.

Vienlaikus LVC informē, ka katru gadu valsts atmaksās privātajam partnerim 12,53 miljonus eiro (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad un kā varētu samazināties Euribor?

Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists, 23.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši gan gandrīz trīsdesmit gadu laikā augstāko inflāciju, gan uz iepriekšējās desmitgades fona neparasti augstas procentu likmes.

Šie notikumi bija saistīti – Eiropas Centrālā banka likmes paaugstināja, lai mazinātu inflāciju. Tagad jau var teikt, ka inflācija ir normalizējusies, tā no 22,5% pirms gada samazinājās līdz 3,3% šī gada septembrī, nav šaubu, ka oktobrī tā ir vēl zemāka. Vai tas nozīmē, ka samazināsies arī procentu likmes?

Vienkāršākā atbilde būtu – jāskatās, ko saka finanšu tirgi. Finanšu instrumentos iecenotās prognozes vēsta, ka vēl viena likmju kāpuma varbūtība ir maza, ap 10%. Savukārt varbūtība, ka likmes martā samazināsies šobrīd ir divreiz lielāka, pēc tam likmju samazināšanās ticamība arvien aug ar katru mēnesi, līdz nākamā gada septembrim varētu būt sperti viens vai divi likmju samazinājuma standarta soļi (0,25 procentpunkti). Tirgi arī domā, ka šo soļu tomēr nebūs daudz, ilgākā laikā likmes varētu samazināties apmēram 3% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru