Eksperti

PVN samazinājums: atbalsts iedzīvotājiem vai neizmantota iespēja ekonomikā?

Rita Auziņa, LIDO valdes priekšsēdētāja,30.09.2025

Jaunākais izdevums

Pieaugot dzīves dārdzībai un valsts parādam, diskusijas par valsts budžetu ar katru gadu kļūst arvien sarežģītākas. Traucamies pa krāčainu upi ar laivu un tā vietā, lai satvertu airus un situāciju kontrolētu, vienkārši paļaujamies, ka straume mūs nesīs pareizajā virzienā un laiva neapgāzīsies.

Pārāk bieži dominē īstermiņa risinājumi, kamēr ilgtermiņa izaugsmes iespējas paliek novārtā. Vai tiešām ar pārtikas PVN likmes samazinājumu pietiks, lai mazinātu iedzīvotāju izmaksu nastu un vienlaikus veicinātu ekonomikas attīstību?

Vai beidzot būs lētāk?

Centrālās statistikas pārvaldes augusta patēriņa cenu dati liecina, ka atsevišķas pārtikas preces sadārdzinājušās īpaši strauji un inflāciju visvairāk izjūt ikdienas pirkumu grozs. Ņemot vērā šos datus, šķiet apsveicami, ka koalīcija ir panākusi vienošanos par PVN samazinājumu pienam, maizei, olām un mājputnu gaļai – no nākamā gada šiem produktiem piemēros 12 % likmi. Tikmēr Saeima sola diskutēt arī par cūkgaļas iekļaušanu sarakstā, bet lauksaimnieku organizācijas jau aicinājušas valdību iet vēl tālāk – attiecināt samazināto PVN uz visu svaigās gaļas produkciju, lai neierobežotu nozares konkurētspēju un investīciju iespējas.

Tomēr jautājums, vai un kā to praktiski sajutīs iedzīvotāji savos maciņos? Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks intervijā Latvijas Televīzijai septembra vidū pauda, ka vēsturiskā pieredze rāda – PVN samazinājums viens pret vienu neatspoguļojas cenas samazinājumā. Ja mērķis ir atbalsts mazturīgajiem iedzīvotājiem, viņaprāt, pabalsti varētu būt efektīvāki.

Izaugsmes tramplīns nozarēm

Pat ja PVN samazinājuma ietekme uz iedzīvotāju maciņiem nav tieša un viennozīmīga, tas nenozīmē, ka šis rīks nav veiksmīgi pielietojams. PVN samazināšana var kalpot kā stimuls noteiktu nozaru attīstībai un konkurētspējai. Diemžēl šajā kontekstā Saeimas deputātu vairākums noraidīja opozīcijas sagatavotos grozījumus PVN likumā, kas paredzēja no nākamā gada sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem piemērot samazinātu 12 % likmi. Šāds solis būtu devis būtisku tramplīnu ēdināšanas nozares uzņēmumiem, palīdzot tiem ne tikai nostiprināties un augt, bet arī mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru. Valsts, neapšaubāmi, būtu ieguvēja – augtu nodokļu ieņēmumi un pieaugtu sociālās iemaksas.

Ēnu ekonomika: progress un pretrunas

Jaunākie Rīgas Ekonomikas augstskolas (“SSE Riga”) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” dati, kas tika publicēti jūnijā, liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā ir turpinājis mazināties, sasniedzot 21,4 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) un tas ir par 1,5 procentpunktiem mazāk nekā 2023. gadā. Tomēr, analizējot datus kontekstā ar ēdināšanas nozares komersantu veiktajiem maksājumiem valsts kopbudžetā, rodas pārdomas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka sabiedriskās ēdināšanas un izmitināšanas nozarēs iemaksas sociālajā budžetā ir salīdzinoši zemas. Uzņēmumos ar vismaz 50 darbiniekiem VSAOI uz vienu darbinieku mēnesī 2024. gadā bija vidēji 490 EUR, kas ir būtiski mazāk nekā, piemēram, AS LIDO, kur šis rādītājs sasniedza 641 EUR. Šāda atšķirība signalizē, ka nozare joprojām nav pilnībā atbrīvojusies no ēnu ekonomikas gūsta, un, neraugoties uz kopējo rādītāju uzlabošanos valstī, konkrētu nozaru griezumā problēma saglabājas.

To apliecina arī “SSE Riga” “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” pētījuma rezultāti – nozīmīgākais ēnu ekonomikas elements Latvijā 2024. gadā bija aplokšņu algas, kas veidoja pusi no kopējās ēnu ekonomikas. Neuzrādītie ieņēmumi – 24,6 %, bet neuzrādītie darbinieki – 27,4 %.

Iespēja, ko atkal palaidām garām

Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kur sabiedriskajai ēdināšanai piemēro vispārējo PVN likmi – 21 % un ir skumji, ka nesekojam attīstīto Rietumvalstu paraugam, kur zemāka PVN likme sabiedriskajai ēdināšanai ir ierasta prakse. Piemēram, Francijā tā ir 10 %, Nīderlandē – 9 %, Polijā – 8 %. Savukārt Vācijas valdība no nākamā gada atjauno 7 % samazināto PVN likmi, kas no 2020. līdz 2024. gadam tika ieviesta kā COVID atbalsts, lai palīdzētu restorāniem un kafejnīcām pandēmijas laikā. Acīmredzot, šis risinājums tiek vērtēts atzinīgi, ja reiz atkal tiek atkal atgriezts likumdošanā.

Tikmēr Latvijā ēdināšanas sektora uzņēmumi turpina izdzīvot zem nodokļu un pārtikas cenu kāpuma sloga un valsts, kavējoties ar lēmumiem, atliek iespēju izvest nozari no ēnu ekonomikas gūsta. Ilgtspējīgi risinājumi prasa ne tikai politisku drosmi un gatavību atteikties no īstermiņa populisma, bet arī skaidru valsts nākotnes vīziju. Jo tikai tad, kad budžeta politika tiks uztverta kā ieguldījums nākotnē, Latvija spēs droši airēt savu laivu ārpus straumes diktētā virziena un pati noteikt kursu uz ilgtspējīgu izaugsmi, godīgu konkurenci un pakāpenisku ēnu ekonomikas mazināšanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas uzņēmums "Lido" vērtē attīstības iespējas Lietuvas tirgū, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

"Mēs redzam "Lido" visās Baltijas valstīs. Šobrīd notiek padziļināta Lietuvas tirgus izpēte, gan par patēriņa paradumiem, gan par ēdienu kultūru," teica atzina Auziņa.

Viņa arī atzīmēja, ka Lietuva, lai kā negribētos to atzīt, šobrīd ir vadošā Baltijā ēdināšanas jomā. "Viņi ir malači un izdarījuši daudz - Covid-19 laikā samazināja pievienotās vērtības nodokli (PVN), ir investējuši inovācijās, attīstījuši jaunas idejas," sacīja Auziņa.

Tāpat viņa norādīja, ka Covid-19 laikā Lietuva rīkojās ļoti mērķtiecīgi, valdībai pieņemot PVN samazināto likmi ēdināšanai. "Samazinātais PVN deva nozarei lielu grūdienu, un tā pakāpās vismaz piecus soļus priekšā Latvijai un Igaunijai, kas šajā laikā stagnēja. Lietuvieši ir attīstījušies, realizējuši jaunas idejas, investējuši jaunos restorānos. Mēs diemžēl kā ēdināšanas nozare neaizklauvējāmies līdz valstsvīriem un nespējām viņiem pierādīt veiksmīgo Lietuvas pieredzi," skaidroja Auziņa.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sabiedriskajā ēdināšanā izejvielu izmaksas kopš Covid-19 pandēmijas ir pieaugušas kopumā par aptuveni 30%, tostarp atsevišķām produktu grupām par 50%, intervijā aģentūrai LETA norādīja "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Viņa norādīja, ka visvairāk ir sadārdzinājušās tādas preces kā šokolāde, kafija, saldinātie dzērieni, piena produkti - īpaši sviests un saldais krējums. Arī gaļai ir būtisks cenu kāpums, turklāt līdztekus sadārdzinājumam ir novērojamas problēmas arī ar tās pieejamību. Līdzīga situācija nesen bija arī ar olām - īpaši augstas kvalitātes.

Auziņa minēja, ka olu deficīts ne vienmēr ir skaidrojams tikai ar putnu gripas izplatību. Olu tirgus ir tik ļoti starptautisks un, ja Latvijas olu ražotāji olas var pārdot citur par augstāku cenu, vietējā tirgū to trūkst. Lieliem uzņēmumiem ar ilggadēju sadarbību izdodas noturēt piegādes ķēdes, taču mazie spēlētāji tirgū ir daudz ievainojamāki.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas un pārtikas tirdzniecības uzņēmums AS "Lido" nodrošinās 8000 ēdienreizes gandrīz 1000 XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku brīvprātīgajiem darbiniekiem, informēja uzņēmumā.

Kopējais atbalsta apmērs sasniegs 40 000 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Vienlaikus "Lido" ir radījis svētku produktu izlasi, kas ierobežotā daudzumā būs pieejama "Lido" ēdināšanas vietās un veikalos.

“Brīvprātīgo nesavtīgais darbs un klātbūtne ļauj šim lielajam, mūsu tautai tik svarīgajam, notikumam norisināties raiti un sirsnīgi. Mēs vēlamies viņiem pateikties ne tikai vārdos, bet arī darbos – rūpējoties, lai viņiem netrūktu spēka, izturības un sajūtas, ka viņu ieguldījums patiesi tiek novērtēts,” uzsver LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

“Brīvprātīgie palīgi velta savu laiku, enerģiju, spēku un izdomu, lai Svētki izdotos. LIDO iesaiste ir ieguldījums ne tikai brīvprātīgo palīgu labbūtībā, bet arī kopējā svētku atmosfērā,” uzsver XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotermanni kvartālā Tallinā atvērts jauns LIDO restorāns., kas ir piektais zīmola restorāns Igaunijā un pirmais, kas tur piedāvā pašapkalpošanās koncepciju.

Jaunajā 500 m² plašajā restorānā ieguldītās investīcijas pārsniedz miljonu eiro.

Jaunatklātais restorāns ir jau otrais, ko uzņēmums pēdējo divu gadu laikā atver Tallinā. LIDO Igaunijā darbojas vairāk nekā 15 gadus. Pašapkalpošanās koncepcija dod klientiem iespēju pašiem brīvi izvēlēties un sakomplektēt savu maltīti. To vairs nedara darbinieki, kā tas bija līdz šim.

Pirmais LIDO pašapkalpošanās restorāns, ieguldot vairāk nekā vienu miljonu eiro, tika atvērts Rīgā pagājušā gada augustā tirdzniecības centrā “Rīga Plaza”.

“Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā LIDO ir pirmais, kas ievieš pašapkalpošanās koncepciju sabiedriskajā ēdināšanā. Redzam, ka klienti novērtē šo pieeju, un esam pārliecināti, ka tā gūs panākumus arī Igaunijā. Jaunais restorāns atrodas lieliskā vietā pašā Tallinas centrā. Mūsdienīgā pašapkalpošanās pieeja palīdzēs mums vēl vairāk nostiprināt LIDO pozīcijas Igaunijas tirgū,” uzsver LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS LIDO otro gadu pēc kārtas uzrāda izcilus darbības rezultātus, sasniedzot vēsturiski augstāko apgrozījumu un peļņu. Pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 79,1 miljonu eiro neto apgrozījumu, kas ir par 10,5 miljoniem eiro jeb 15 % vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, kas jau bija uzskatāms par veiksmīgāko uzņēmuma vēsturē.

LIDO uzņēmumu grupas peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniegusi 7,8 miljonus eiro, kas ir gandrīz divkāršs pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada rezultātiem – 3,9 miljoniem eiro.

AS LIDO šobrīd nodarbina vairāk nekā 1200 darbinieku Latvijā un Igaunijā, veicinot ne tikai reģiona nodarbinātību, bet arī ievērojami palielinot iemaksas valsts budžetā. Latvijā nomaksātie darba algas nodokļi pieauguši par 24 %, sasniedzot 9,5 miljonus eiro, savukārt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iemaksas Latvijā palielinājušās par 8 % – līdz 6,8 miljoniem eiro.

Uzņēmums turpina izaugsmi, iezīmējot vēl vienu nozīmīgu pagrieziena punktu LIDO 38 gadu ilgajā darbības vēsturē, apliecinot spēju mērķtiecīgi attīstīties un nostiprināt savas pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sperot nākamo soli uzņēmuma attīstībā, LIDO uzsāk vērienīgu projektu – jaunas ražošanas, noliktavas un biroja ēkas “LIDO māja” izveidi.

Projekta īstenošanā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 40 miljonus eiro.

Realizējot “LIDO mājas” projektu, tiks pārveidota daļa no vēsturiskās Rīgas Radiotehnikas rūpnīcas ēkas, tādējādi ne tikai saglabājot industriālo mantojumu, bet arī ar sociāli atbildīgu pieeju veicinot pilsētvides sakopšanu. Projekta ietvaros paredzēts pilnībā atjaunot ēkas tehnisko stāvokli un pielāgot to LIDO pārtikas ražošanas, uzglabāšanas un administratīvo funkciju vajadzībām.

“Šis projekts ir ilgtermiņa ieguldījums LIDO nākotnē – gan uzņēmuma attīstībā, gan kvalitātē, gan cilvēkos. “LIDO māja” dos mums iespēju augt, ieviest modernas ražošanas un darba vides prasības, kā arī nostiprināt un attīstīt savas pozīcijas Baltijas tirgū. Tā kļūs par stratēģisku atspēriena punktu mūsu iecerei attīstīt biznesu Lietuvā un būs vieta, kur mūsu komanda varēs strādāt vēl efektīvāk, ar lielāku pievienoto vērtību klientiem,” saka LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitektu un inženieru birojs “SEP” uzsācis darbu pie viena no pēdējo gadu ambiciozākajiem komerciālajiem attīstības projektiem Latvijā - “LIDO mājas” izveides Rīgā.

Projekta īstenošanā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 40 miljonus eiro. Plānots, ka “LIDO māja” būs daļa no vērienīga mazumtirdzniecības parka kompleksa, kura kopējā platība sasniegs 88 000 m², bet investīcijas sasniegs 100 miljonus eiro.

SEP realizējot "LIDO mājas" projektu, tiks pārveidota daļa no vēsturiskās Rīgas Radiotehnikas rūpnīcas ēkas, tādējādi ne tikai saglabājot industriālo mantojumu, bet arī ar sociāli atbildīgu pieeju veicinot pilsētvides sakopšanu. Projekta ietvaros paredzēts pilnībā atjaunot ēkas tehnisko stāvokli un pielāgot to “LIDO” pārtikas ražošanas, uzglabāšanas un administratīvo funkciju vajadzībām.

Oļegs Umanskis, “SEP” komercdirektors atzīmē, ka uzņēmums ir gandarīts sadarboties ar tik atpazīstamu un augsti novērtētu Latvijas zīmolu kā “LIDO”. “Šāda līmeņa projekti vienmēr nozīmē gan atbildību, gan iespēju apliecināt mūsu komandas profesionalitāti. Mūsu uzdevums ir izstrādāt “LIDO” tādus risinājumus, kas nodrošina ilgtspēju, efektīvu resursu izmantošanu un augstu būvprojekta izpildes precizitāti. “SEP” inženieru komanda izstrādās augstas kvalitātes inženiertehniskos risinājumus, kas atbilst gan mūsdienu drošības un energoefektivitātes standartiem, gan klienta biznesa vajadzībām. Esam pārliecināti, ka ciešā sadarbībā ar pasūtītāju un projekta komandu spēsim nodrošināt veiksmīgu projekta īstenošanu,” norāda O.Umanskis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrā “Origo” atvērts jaunas koncepcijas veikals LIDO AS[H]ais. Jaunais formāts apvieno klasiskās LIDO vērtības – iemīļotus, tradicionālus ēdienus un jaunpienācēju – LIDO street food ēdienkarti. Tā izveidē uzņēmums investējis 200 000 tūkstošus eiro.

Šis ir pirmais LIDO veikals, kurā zīmola AS[H]ais sortiments pieejams kā patstāvīga ēdināšanas pieredze, nevis tikai kā papildinājums klasiskajai LIDO ēdienkartei. Līdztekus jaunajam veikalam AS[H]ais ēdieni arī turpmāk būs pieejami atsevišķos LIDO restorānos, taču piedāvājums katrā no tiem var atšķirties.

LIDO street food ēdienkarte AS[H]ais tapa pakāpeniski divu gadu laikā, domājot par mūsdienīgu pieprasījumu un dzīvesstilu. Eksperimentējot ar dažādām garšu kombinācijām, pagājušā gada rudenī tā ieguva savu pašreizējo, noslīpēto piedāvājumu.

“AS[H]ais ēdienkarte kļuvusi ļoti iecienīta. Redzam, ka cilvēki, izvēloties maltīti līdzņemšanai vai “pa ceļam”, vēlas baudīt svaigu, kvalitatīvu un gardu ēdienu. Esmu pārliecināta, ka jaunais LIDO AS[H]ais veikals “Origo” kļūs par apkaimes iedzīvotāju un profesionāļu iecienītu vietu, kur ikviens var iegādāties ēdienu, kas pagatavots gluži kā mājās,” saka LIDO valdes priekšsēdētaja Rita Auziņa.