Ēdināšanas un pārtikas tirdzniecības uzņēmums AS "Lido" par plašākiem paplašināšanas plāniem varētu domāt pēc jaunās ražošanas ēkas Kurzemes prospektā pabeigšanas, kuru plānots atklāt 2027. gada vidū, sacīja "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Viņa sacīja, ka "Lido" ražošanas kapacitāte patlaban ir izsmelta, tāpēc plānota jaunas ražotnes izveide. "Pašlaik ir sākts aktīvs ražotnes projektēšanas process. Šī ir galvenā prioritāte, lai palielinātu "Lido" kapacitāti un varētu atklāt jaunas ēdināšanas vietas," viņa minēja.

Auziņa stāstīja, ka līdz ražotnes atklāšanai "Lido" turpinās strādāt pie jaunu tehnoloģiju ieviešanas, lai uzlabotu esošo ēdināšanas vietu pasniegšanas formātu, klientu ērtību un labbūtību.

Viņa uzsvēra, ka "Lido" izvērtē jaunas potenciālās ēdināšanas vietas, tomēr kapacitātes dēļ tās nav iespējams atklāt. Vienlaikus viņa papildināja, ka "Lido" jaunā koncepta veikali uzrāda labus rezultātus, tādēļ uzņēmums varētu strādāt arī pie to paplašināšanas plāniem.

Ēdināšanas un pārtikas tirdzniecības uzņēmums AS "Lido" reģistrējis meitasuzņēmumu SIA "Lido māja", liecina informācija "Firmas.lv".

"Lido māja" reģistrēta otrdien, 3. februārī, un tās pamatkapitāls ir 100 000 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir "Lido".

Par "Lido mājas" valdes priekšsēdētāju iecelta "Lido" vadītāja Rita Auziņa, bet par valdes locekļiem - Renārs Gulbis, Rasmuss Pētersons un Solvita Treilande.

Auziņa skaidroja, ka meitasuzņēmums ir izveidots saistībā ar topošās "Lido mājas" attīstību - jaunas ražošanas, noliktavas un biroja ēkas izveidi Rīgā.

Ņemot vērā "Lido" plānus kāpināt ražošanas jaudu pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, ražošanas cehs tiek nodalīts atsevišķā meitasuzņēmumā. Šī uzņēmuma pārziņā būs centralizētā ražošana, kas apgādās ar produkciju visus "Lido" uzņēmumus un būs neatņemama "Lido" grupas sastāvdaļa, viņa skaidroja.

Sperot nākamo soli uzņēmuma attīstībā, LIDO uzsāk vērienīgu projektu – jaunas ražošanas, noliktavas un biroja ēkas “LIDO māja” izveidi.

Projekta īstenošanā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 40 miljonus eiro.

Realizējot “LIDO mājas” projektu, tiks pārveidota daļa no vēsturiskās Rīgas Radiotehnikas rūpnīcas ēkas, tādējādi ne tikai saglabājot industriālo mantojumu, bet arī ar sociāli atbildīgu pieeju veicinot pilsētvides sakopšanu. Projekta ietvaros paredzēts pilnībā atjaunot ēkas tehnisko stāvokli un pielāgot to LIDO pārtikas ražošanas, uzglabāšanas un administratīvo funkciju vajadzībām.

“Šis projekts ir ilgtermiņa ieguldījums LIDO nākotnē – gan uzņēmuma attīstībā, gan kvalitātē, gan cilvēkos. “LIDO māja” dos mums iespēju augt, ieviest modernas ražošanas un darba vides prasības, kā arī nostiprināt un attīstīt savas pozīcijas Baltijas tirgū. Tā kļūs par stratēģisku atspēriena punktu mūsu iecerei attīstīt biznesu Lietuvā un būs vieta, kur mūsu komanda varēs strādāt vēl efektīvāk, ar lielāku pievienoto vērtību klientiem,” saka LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Ēdināšanas un pārtikas tirdzniecības uzņēmums AS "Lido" nodrošinās 8000 ēdienreizes gandrīz 1000 XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku brīvprātīgajiem darbiniekiem, informēja uzņēmumā.

Kopējais atbalsta apmērs sasniegs 40 000 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Vienlaikus "Lido" ir radījis svētku produktu izlasi, kas ierobežotā daudzumā būs pieejama "Lido" ēdināšanas vietās un veikalos.

“Brīvprātīgo nesavtīgais darbs un klātbūtne ļauj šim lielajam, mūsu tautai tik svarīgajam, notikumam norisināties raiti un sirsnīgi. Mēs vēlamies viņiem pateikties ne tikai vārdos, bet arī darbos – rūpējoties, lai viņiem netrūktu spēka, izturības un sajūtas, ka viņu ieguldījums patiesi tiek novērtēts,” uzsver LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

“Brīvprātīgie palīgi velta savu laiku, enerģiju, spēku un izdomu, lai Svētki izdotos. LIDO iesaiste ir ieguldījums ne tikai brīvprātīgo palīgu labbūtībā, bet arī kopējā svētku atmosfērā,” uzsver XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva.

Noslēdzies darījums, kura ietvaros AS Lido līdzšinējais lielākais akcionārs Apollo Group papildinājis savu daļu uzņēmuma kapitālā līdz 96%, iegādājoties vēl 21% akciju. Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons saglabā 4% akciju un izstājas no uzņēmuma padomes.

Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs joprojām būs Ivars Vendelins un arī Lido valde paliek nemainīga – valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa, valdes locekļi Rasmuss Pētersons, Renārs Gulbis un Solvita Treilande.

Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Ivars Vendelins uzsver: “Ļoti augstu vērtējam Ķirsona kunga ieguldījumu uzņēmuma izveidē un attīstībā, tāpēc esam priecīgi, ka viņš arī turpmāk būs akcionāru sastāvā. Mūsu mērķis ir saglabāt un attīstīt Lido zīmolu, balstoties uz tā unikālajām vērtībām un tradīcijām, kas ir tik nozīmīgas Latvijas sabiedrībai. Tajā pašā laikā plānojam paplašināt uzņēmuma iespējas starptautiskajos tirgos. Esam pārliecināti, ka, sadarbojoties ar pieredzējušo, profesionālo un aizrautīgo Lido komandu, kas ir uzņēmuma balsts, mums izdosies veiksmīgi īstenot izvirzītos mērķus un pavērt jaunas attīstības iespējas.”

Arhitektu un inženieru birojs “SEP” uzsācis darbu pie viena no pēdējo gadu ambiciozākajiem komerciālajiem attīstības projektiem Latvijā - “LIDO mājas” izveides Rīgā.

Projekta īstenošanā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 40 miljonus eiro. Plānots, ka “LIDO māja” būs daļa no vērienīga mazumtirdzniecības parka kompleksa, kura kopējā platība sasniegs 88 000 m², bet investīcijas sasniegs 100 miljonus eiro.

SEP realizējot "LIDO mājas" projektu, tiks pārveidota daļa no vēsturiskās Rīgas Radiotehnikas rūpnīcas ēkas, tādējādi ne tikai saglabājot industriālo mantojumu, bet arī ar sociāli atbildīgu pieeju veicinot pilsētvides sakopšanu. Projekta ietvaros paredzēts pilnībā atjaunot ēkas tehnisko stāvokli un pielāgot to “LIDO” pārtikas ražošanas, uzglabāšanas un administratīvo funkciju vajadzībām.

Oļegs Umanskis, “SEP” komercdirektors atzīmē, ka uzņēmums ir gandarīts sadarboties ar tik atpazīstamu un augsti novērtētu Latvijas zīmolu kā “LIDO”. “Šāda līmeņa projekti vienmēr nozīmē gan atbildību, gan iespēju apliecināt mūsu komandas profesionalitāti. Mūsu uzdevums ir izstrādāt “LIDO” tādus risinājumus, kas nodrošina ilgtspēju, efektīvu resursu izmantošanu un augstu būvprojekta izpildes precizitāti. “SEP” inženieru komanda izstrādās augstas kvalitātes inženiertehniskos risinājumus, kas atbilst gan mūsdienu drošības un energoefektivitātes standartiem, gan klienta biznesa vajadzībām. Esam pārliecināti, ka ciešā sadarbībā ar pasūtītāju un projekta komandu spēsim nodrošināt veiksmīgu projekta īstenošanu,” norāda O.Umanskis.

AS LIDO otro gadu pēc kārtas uzrāda izcilus darbības rezultātus, sasniedzot vēsturiski augstāko apgrozījumu un peļņu. Pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 79,1 miljonu eiro neto apgrozījumu, kas ir par 10,5 miljoniem eiro jeb 15 % vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, kas jau bija uzskatāms par veiksmīgāko uzņēmuma vēsturē.

LIDO uzņēmumu grupas peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniegusi 7,8 miljonus eiro, kas ir gandrīz divkāršs pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada rezultātiem – 3,9 miljoniem eiro.

AS LIDO šobrīd nodarbina vairāk nekā 1200 darbinieku Latvijā un Igaunijā, veicinot ne tikai reģiona nodarbinātību, bet arī ievērojami palielinot iemaksas valsts budžetā. Latvijā nomaksātie darba algas nodokļi pieauguši par 24 %, sasniedzot 9,5 miljonus eiro, savukārt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iemaksas Latvijā palielinājušās par 8 % – līdz 6,8 miljoniem eiro.

Uzņēmums turpina izaugsmi, iezīmējot vēl vienu nozīmīgu pagrieziena punktu LIDO 38 gadu ilgajā darbības vēsturē, apliecinot spēju mērķtiecīgi attīstīties un nostiprināt savas pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū.

Pirmā algotā darba pieredze ir kā pirmais lidojums vienatnē uz svešu valsti. Ir virziens un biļete, bet viss pārējais – nezinām

s un mazliet biedējošs. Lielākajā vairumā gadījumu tā ir tikai viena no pieturvietām karjeras ceļā, taču tieši tāpēc – būtiska. Tā izaicina, norūda un paplašina skatījumu uz sevi un nākotni. Šeit sākas darba devēja atbildība: kādu pieredzi mēs jauniešiem radām un kā tas ietekmēs viņu attieksmi pret darbu visu turpmāko dzīvi.

Rindā uz darbu

Darba devēju un arī skolēnu interese par darbu vasarā pieaug – šogad jau 849 darba devēji visā Latvijā sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) piedāvā 7680 darbavietas, sniedzot skolēniem iespēju gūt savu pirmo darba pieredzi dažādās nozarēs.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sektorā kopumā tiek piedāvātas 1006 darbavietas visā Latvijā, aptuveni 400 no tām nodrošina LIDO un tās visas strauji aizpildās jau sezonas sākumā. Pieprasījums ir lielāks, nekā darbavietu skaits, ko varam piedāvāt, lai nezaudētu kvalitāti. Skolēni pie mums strādā tikai vienu mēnesi, lai dotu iespēju arī citiem. Turklāt ir svarīgi, lai jaunieši arī atpūstos, uzkrātu spēku un izbaudītu brīvlaiku pirms sākas pieaugušo ikdiena ar tās tempu un pienākumiem.

T/c “Domina Shopping” pēc rekonstrukcijas darbu atsāk restorāns LIDO. Divu mēnešu laikā restorānā veikta pārbūve, atjaunots interjers un modernizēta klientu apkalpošanas zona, ieviešot pašapkalpošanās pieeju. Investīcijas, kas ieguldītas 1289 m2 restorāna atjaunošanā, sasniedz 1,3 miljonus eiro.

“LIDO restorāns tirdzniecības centrā “Domina Shopping” tika atvērts pirms vairāk nekā 11 gadiem. Restorāna rekonstrukcija ir ļāvusi padarīt to vizuāli pievilcīgāku, modernāku un mūsdienu dzīves ritmam atbilstošāku,” paužot gandarījumu, saka LIDO valdes priekšsēdētaja Rita Auziņa.

Rekonstrukcijas laikā uzlabots restorāna plānojums un atjaunots interjers. Remonts veikts arī darbinieku atpūtas telpās, aprīkojot tās ar jaunām mēbelēm. Savukārt ikdienas darba veikšanu atvieglos modernās tehnoloģijas – trauku mazgājamā mašīna, putekļsūcēji, mazgāšanas iekārtas u.c. iekārtas.

Atjaunotais restorāns tirdzniecības centrā “Domina Shopping” piedāvās plašu ēdienkarti ar līdz pat 350 dažādiem ēdieniem. Restorāns vienlaicīgi varēs uzņemt vairāk nekā 300 apmeklētāju.

Tirdzniecības centrā “Origo” atvērts jaunas koncepcijas veikals LIDO AS[H]ais. Jaunais formāts apvieno klasiskās LIDO vērtības – iemīļotus, tradicionālus ēdienus un jaunpienācēju – LIDO street food ēdienkarti. Tā izveidē uzņēmums investējis 200 000 tūkstošus eiro.

Šis ir pirmais LIDO veikals, kurā zīmola AS[H]ais sortiments pieejams kā patstāvīga ēdināšanas pieredze, nevis tikai kā papildinājums klasiskajai LIDO ēdienkartei. Līdztekus jaunajam veikalam AS[H]ais ēdieni arī turpmāk būs pieejami atsevišķos LIDO restorānos, taču piedāvājums katrā no tiem var atšķirties.

LIDO street food ēdienkarte AS[H]ais tapa pakāpeniski divu gadu laikā, domājot par mūsdienīgu pieprasījumu un dzīvesstilu. Eksperimentējot ar dažādām garšu kombinācijām, pagājušā gada rudenī tā ieguva savu pašreizējo, noslīpēto piedāvājumu.

“AS[H]ais ēdienkarte kļuvusi ļoti iecienīta. Redzam, ka cilvēki, izvēloties maltīti līdzņemšanai vai “pa ceļam”, vēlas baudīt svaigu, kvalitatīvu un gardu ēdienu. Esmu pārliecināta, ka jaunais LIDO AS[H]ais veikals “Origo” kļūs par apkaimes iedzīvotāju un profesionāļu iecienītu vietu, kur ikviens var iegādāties ēdienu, kas pagatavots gluži kā mājās,” saka LIDO valdes priekšsēdētaja Rita Auziņa.

Ēdināšanas un pārtikas tirdzniecības uzņēmums AS "Lido" neplāno atjaunot kādreizējo slidotavu uzņēmuma atpūtas centrā Krasta ielā lielo izmaksu dēļ, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Viņa norādīja, ka slidotavas risinājums tika sagatavots 2000. gadā un "savu dzīvi ir nokalpojis".

"Seguma pamatā ir elektrība, ko nevaram atļauties tērēt tajā apjomā, ko tas prasa. Cena, kas būtu jāprasa klientam par slidotavas apmeklējumu, nebūtu adekvāta," pauda Auziņa.

Viņa papildināja, ka tika meklēti arī citi risinājumi, tomēr pašlaik vienīgais risinājums, ko varētu izmantot slidotavas teritorijai, ir iepriekšējais risinājums, kas ir par dārgu.

Vienlaikus Auziņa uzsvēra, ka viens no "Lido" prioritārajiem projektiem ir atpūtas centra pilnveidošana, lai teritorijā piedāvātu plašākas un dažādākas atpūtas iespējas.

"Lido" atpūtas centra slidotava tika slēgta 2020. gadā Covid-19 pandēmijas ieviesto ierobežojumu dēļ.

Lido valdes priekšsēdētaja Rita Auziņa saņēmusi Latvijas tūrisma nozares balvu Gada cilvēks tūrismā 2024 kategorijā Uzņēmējs/vadītājs restorānu biznesā.

Šis apbalvojums apliecina Lido nozīmīgo ieguldījumu Latvijas kulināro tradīciju saglabāšanā un attīstīšanā. Gadu gaitā Lido ir kļuvis par latviešu virtuves vizītkarti, kuru tūristi arvien biežāk iekļauj savos ceļojumu maršrutos, apmeklējot Rīgu.

“Šis apbalvojums ir augsts novērtējums ne tikai man, bet visai Lido komandai, kas ik dienu strādā ar aizrautību un degsmi, lai celtu godā mūsu virtuves tradīcijas. Mēs lepojamies, ka Lido ir kļuvis par vietu, kur Latvijas iedzīvotāji katru dienu var baudīt labi pazīstamus ēdienus, savukārt ārvalstu viesi – iepazīt Latvijas garšu un viesmīlību. Ik dienu apkalpojot vairāk kā 20 tūkstošus cilvēku, mēs ar prieku un atbildību radām lielisku pieredzi ikvienam viesim. Šis novērtējums apliecina mūsu darba nozīmīgumu un dod motivāciju turpināt augt un pilnveidoties,” saka Rita Auziņa, paužot gandarījumu par saņemto augsto novērtējumu no nozares ekspertiem.

Rotermanni kvartālā Tallinā atvērts jauns LIDO restorāns., kas ir piektais zīmola restorāns Igaunijā un pirmais, kas tur piedāvā pašapkalpošanās koncepciju.

Jaunajā 500 m² plašajā restorānā ieguldītās investīcijas pārsniedz miljonu eiro.

Jaunatklātais restorāns ir jau otrais, ko uzņēmums pēdējo divu gadu laikā atver Tallinā. LIDO Igaunijā darbojas vairāk nekā 15 gadus. Pašapkalpošanās koncepcija dod klientiem iespēju pašiem brīvi izvēlēties un sakomplektēt savu maltīti. To vairs nedara darbinieki, kā tas bija līdz šim.

Pirmais LIDO pašapkalpošanās restorāns, ieguldot vairāk nekā vienu miljonu eiro, tika atvērts Rīgā pagājušā gada augustā tirdzniecības centrā “Rīga Plaza”.

“Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā LIDO ir pirmais, kas ievieš pašapkalpošanās koncepciju sabiedriskajā ēdināšanā. Redzam, ka klienti novērtē šo pieeju, un esam pārliecināti, ka tā gūs panākumus arī Igaunijā. Jaunais restorāns atrodas lieliskā vietā pašā Tallinas centrā. Mūsdienīgā pašapkalpošanās pieeja palīdzēs mums vēl vairāk nostiprināt LIDO pozīcijas Igaunijas tirgū,” uzsver LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

LIDO restorāns tirdzniecības centrā “Spice” šī gada 11 mēnešos restorāns sasniedzis 11,3 miljonu eiro apgrozījumu, pārspējot iepriekšējā gada rādītājus. Salīdzinājumam – 2024. gadā restorāna apgrozījums bija 11,1 miljons eiro, informē uzņēmumā.

Ievērojamu daļu apgrozījuma veido piegādes – pagājušajā gadā tie bija 12 % no apgrozījuma, šī gada 11 mēnešos – 11 %, sasniedzot 1,2 miljonus eiro.

LIDO restorānā tirdzniecības centrā “Spice” gadā tiek pārdoti ap 134 tūkstoši kartupeļu salmiņu porciju. Šogad īpaši iecienīts bijis arī vistas šašliks – pārdoti vairāk nekā 41,5 tūkstoši iesmu.

Pēdējo piecu gadu laikā būtiski pieaudzis arī darbinieku skaits – no 64 darbiniekiem 2021. gadā līdz 101 darbiniekam 2025. gadā. Restorāna komandu veido cilvēki no sešām valstīm – Latvijas, Indijas, Ukrainas, Vjetnamas, Sīrijas un Turkmenistānas.

“Pirmais LIDO restorāns tirdzniecības centrā tika atklāts tieši “Spicē” un tāpēc tas vienmēr būs īpašs. Šeit mēs esam ne tikai auguši un attīstījušies kopā ar tirdzniecības centru, bet arī mācījušies labāk izprast savus viesus un viņu vēlmes. Piemēram, fakts, ko daudzi nezina – LIDO tirdzniecības centrā “Spice” klientiem ir pieejama arī banketu zāle, kas ļauj nodrošināt individuālus pasākumus. Mēs patiesi lepojamies ar paveikto un ar komandu, kas šajos gados ir ielikusi sirdi un enerģiju restorāna attīstībā. No sirds pateicos ikvienam darbiniekam un viesim par uzticību – tieši jūs esat mūsu restorāna veiksmes stāsta pamats,” saka LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Atbalstot Latvijas sportistu dalību XXV Ziemas Olimpiskajās spēlēs Milānā-Kortīnā, LIDO ir uzsācis sadarbību ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK).

Sadarbības ietvaros LIDO sniegs praktisku atbalstu Latvijas olimpiskajai delegācijai un ar olimpisko kustību saistītiem projektiem līdz 2027. gadam. Atbalsta kopējais apjoms veido vairāk nekā 74 tūkstošus eiro.

“Augsti sasniegumi sportā balstās sistemātiskā, praktiskā atbalstā un kvalitatīvā, pilnvērtīgā uzturā. Ar šo partnerību LIDO sniedz reālu ieguldījumu sportistu ikdienā, atbalstot viņus ceļā uz Olimpiskajām spēlēm un apliecinot cieņu un apbrīnu pret viņu ieguldīto darbu,” saka LIDO valdes priekšsēdētaja Rita Auziņa.

Sadarbības centrā ir sportistu labsajūta, ikdienas atbalsts un kvalitatīvs uzturs kā būtiska augstu sasniegumu sporta sastāvdaļa. Katram no 68 Latvijas olimpiskās delegācijas sportistiem LIDO ikdienā nodrošinās ēdināšanu.

Ēdināšanas un pārtikas tirdzniecības uzņēmuma AS "Lido" dibinātājs Gunārs Ķirsons ir iegādājies kafejnīcas "Bella Bella" ēku Mežaparkā, kurā plāno izveidot restorānu, investējot vairāk nekā vienu miljonu eiro, aģentūrai LETA sacīja Ķirsons.

Viņš sacīja, ka patlaban ēkā ir kafejnīca, kuru viņš vēlas pārveidot, un tās nosaukums būs "Daba". Šādu nosaukumu viņš izvēlējies, jo Latvijā nevajag piesārņot dabu, kā arī restorānā plānots piedāvāt dabīgus ēdienus.

Ķirsons minēja, ka viss restorāns būs izveidots 2026.gadā, tomēr šogad jūlijā plānots atklāt restorāna pirmo kārtu, lai Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos varētu uzņemt vairāk cilvēku. Viņš atklāja, ka, iespējams, līdzšinējā kafejnīca pirms svētkiem uz kādu laiku tiks aizvērta, lai pārtaisītu virtuvi.

Kafejnīcas iegādes summu Ķirsons neatklāja, tomēr viņš atzina, ka projektā noteikti papildus tiks ieguldīts vairāk nekā viens miljons eiro, tostarp tikšot piesaistīti arī arhitekti.

Tirdzniecības centrs “Origo” ir nostiprinājis savas līderpozīcijas kā apmeklētākais, iecienītākais un atpazīstamākais tirdzniecības centrs Rīgas centrā. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumu kompānijas “Kantar” datiem, t/c “Origo” jau trešo gadu pēc kārtas tiek tik augstu novērtēts, apliecinot tā stratēģisko pieeju piedāvājuma veidošanā un spēju operatīvi reaģēt uz mainīgajām patērētāju vajadzībām un tirgus tendencēm.

Pērn t/c “Origo” apmeklēja vairāk nekā 20 miljoni cilvēku, bet šī gada dati liecina par vēl lielāku izaugsmi – tas tikai stiprina tirdzniecības centra statusu kā vienam no stratēģiski nozīmīgākajiem iepirkšanās un satikšanās punktiem galvaspilsētas centrā. Ilgtspējīga izaugsme tiek nodrošināta, pateicoties mērķtiecīgi veidotam nomnieku klāstam, augstvērtīgai lokācijai un spējai elastīgi pielāgoties tirgus un patērētāju uzvedības pārmaiņām.

“Attīstot “Rīgas centrālo biznesa rajonu” kā vienu no galvenajiem uzņēmējdarbības attīstības centriem pilsētā, t/c “Origo” ieņem stratēģiski nozīmīgu lomu kā šī rajona neatņemama sastāvdaļa. Mēs mērķtiecīgi veidojam “Origo” par modernu un viegli pieejamu iepirkšanās vietu pašā Rīgas sirdī, nodrošinot daudzveidīgu veikalu, ēdināšanas un pakalpojumu klāstu, kas atbilst mūsdienu pilsētnieku un biroju darbinieku vajadzībām. Pateicoties izdevīgai atrašanās vietai un pārdomātai nomnieku atlasei, t/c “Origo” saglabā augstus apmeklētības un novērtējuma rādītājus, nostiprinot savas pozīcijas kā vienam no pieprasītākajiem iepirkšanās galamērķiem gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem. Ņemot vērā augošo konkurenci un patērētāju paradumu izmaiņas, mēs sekojam līdzi aktuālajām tendencēm un mērķtiecīgi investējam gan infrastruktūras pilnveidošanā, gan konceptuālā piedāvājuma attīstībā, lai saglabātu savu konkurētspēju ilgtermiņā,” norāda “Linstow Baltic” un t/c “Origo” komercdirektore Evija Majevska.

Latvijā sabiedriskajā ēdināšanā izejvielu izmaksas kopš Covid-19 pandēmijas ir pieaugušas kopumā par aptuveni 30%, tostarp atsevišķām produktu grupām par 50%, intervijā aģentūrai LETA norādīja "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Viņa norādīja, ka visvairāk ir sadārdzinājušās tādas preces kā šokolāde, kafija, saldinātie dzērieni, piena produkti - īpaši sviests un saldais krējums. Arī gaļai ir būtisks cenu kāpums, turklāt līdztekus sadārdzinājumam ir novērojamas problēmas arī ar tās pieejamību. Līdzīga situācija nesen bija arī ar olām - īpaši augstas kvalitātes.

Auziņa minēja, ka olu deficīts ne vienmēr ir skaidrojams tikai ar putnu gripas izplatību. Olu tirgus ir tik ļoti starptautisks un, ja Latvijas olu ražotāji olas var pārdot citur par augstāku cenu, vietējā tirgū to trūkst. Lieliem uzņēmumiem ar ilggadēju sadarbību izdodas noturēt piegādes ķēdes, taču mazie spēlētāji tirgū ir daudz ievainojamāki.

Arhitektūras birojam SEP 2025. gads aizvadīts ar spēcīgu izaugsmes tempu un skaidru skatījumu par nākotnes attīstību. Šis gads SEP bija intensīvu projektu, tehnoloģisku inovāciju un komandas profesionālās izaugsmes periods, kurā uzņēmums vēl vairāk nostiprinājis savu lomu kā lielākais arhitektūras birojs Latvijā.

2025. gadā SEP arhitektu, inženieru un BIM speciālistu komanda strādāja pie 36 projektiem un 11 autoruzraudzības projektiem vairākās valstīs. Projektu ģeogrāfija aptvēra plašu reģionu — no Latvijas līdz Lietuvai un Igaunijai, no Somijas infrastruktūras objektiem līdz pat projektiem ASV tirgū.

Projektēšana ietvēra visu spektru: dzīvojamās un biroja ēkas, valsts mēroga infrastruktūras objektus, modernas industriālās ražotnes, biogāzes un biometāna stacijas, kā arī ilgtspējīgas enerģētikas risinājumus. “Šie ir objektīvi fakti un tie apliecina SEP komandas jaudu un profesionalitāti,” uzsver SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Starp 2025. gada nozīmīgākajiem projektiem īpaši izceļami vairāki. Viens no stratēģiski svarīgākajiem darbiem ir Latvijas Nacionālā futbola stadiona koncepcija, kas izstrādāta sadarbībā ar “Populous” — pasaulē atzītu sporta infrastruktūras līderi. Šī sadarbība ļāva apvienot vietējo kompetenci ar globālu pieredzi.

Interneta personāla atlases uzņēmuma "Alma Career Latvia" (iepriekš "CV-Online Latvia") apbalvošanas ceremonijā tešdien par labāko darba devēju Latvijā 2024.gadā tika atzīta AS "Latvijas finieris", informēja pasākuma organizatori.

Apbalvojumu "Gada izaugsme" saņēma kuģu kravu pārvadājumu uzņēmums SIA "MSC Shared Service Center Riga", kas pērn novērtēts par 28 pozīcijām augstāk nekā 2023.gadā.

Savukārt par iekārotāko darba devēju valsts pārvaldē trešo gadu pēc kārtas atzīta Rīgas Stradiņa universitāte.

Par labāko darbavietu būvniecības sektorā pirmo reizi atzīta ceļu būves firma SIA "Binders", savukārt tirdzniecības sektorā populārākā darba devēja titulu ieguva SIA "Circle K Latvia".

Vienlaikus finanšu sektorā labākā darba devēja titulu ieguva "Swedbank", informācijas tehnoloģiju (IT) un telekomunikāciju sektorā - SIA "Latvijas mobilais telefons", savukārt transporta un loģistikas sektorā - "airBaltic".

Igaunijas ēdināšanas ķēde "MySushi", kas ir daļa no Igaunijas izklaides pakalpojumu un ēdināšanas grupas "Apollo Group", atklājis jaunu ēdināšanas vietu tirdzniecības centrā "K3", Imantā, informē uzņēmumā.

Šī ir piektā "MySushi" ēdināšanas vieta Latvijā.

Līdz gada beigām plānots atvērt vēl vienu "MySushi" ēdināšanas vietu "Skanstes Rimi", kā arī turpināt paplašināšanos nākamajā gadā.

Pirmo ēdināšanas vietu Latvijā uzņēmums atklāja 2021.gadā tirdzniecības centrā "Riga Plaza". Savukārt šogad kompānija ir atklājusi ēdināšanas vietas tirdzniecības centros "Akropole Rīga" un "Origo", kā arī Augusta Deglava ielā.

Jau ziņots, ka "MySushi" tuvāko gadu laikā Latvijā plāno atvērt kopumā 15 jaunas ēdināšanas vietas, investējot vairāk nekā divus miljonus eiro.

"MySushi" izveidota 2012.gadā, un kopš 2022.gada uzņēmums ir daļa no "Apollo Group". Igaunijā "MySushi" pārvalda vairāk nekā 20 ēdināšanas vietas.

Lidsabiedrība "Scandinavian Airlines" (SAS) no nākamā gada 8.marta sāks tiešos lidojumus starp Rīgu un Kopenhāgenu, informē Rīgas lidostā.

Lidojumi notiks trīs reizes dienā.

Patlaban no Rīgas lidostas uz Kopenhāgenu divas reizes dienā lido arī Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un vienu reizi dienā - Norvēģijas aviokompānija "Norwegian".

"airBaltic" sabiedrisko un politisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts skaidroja, ka patlaban esošā koda koplietošanas vienošanās sadarbība ar SAS paliek nemainīga, kā arī jauno SAS maršrutu "airBaltic" uzskata par "dabisku attīstību konkurences piesātinātajā aviācijas tirgū".

Jau ziņots, ka SAS lielākie īpašnieki ir ASV investīciju kompānija "Castlelake", aviokompāniju grupa "Air France-KLM", Dānijas investīciju kompānija "Lind Invest" un Dānijas valsts.

East Capital Real Estate saņēmis būvatļauju Galleria Riga jumta pārbūvei, un uzsākta tehniskā projekta izstrāde.

3 200 m² plašā jumta terase kļūs par augstāko publisko laukumu Rīgā - terase apvienos restorānus, kafejnīcas, pasākumu zonas, zaļās oāzes un atpūtas vietas, kā arī skriešanas celiņu ap stikla ātriju.

Būvniecību plānots sākt 2026. gada pavasarī.

Atrodoties Rīgas UNESCO Pasaules mantojuma vietā, jumta terase akcentēs vienu no lielākajām pilsētas kultūras vērtībām – tās vēsturisko jumtu ainavu. Projektēšanas procesā īpaša uzmanība ir veltīta pilsētas silueta autentiskuma saglabāšanai – jaunās būves nebūs redzamas no ielas līmeņa, vienlaikus padarot šo mantojuma panorāmu pieejamu ikvienam.

2024. gadā tika īstenots atklāts arhitektūras metu konkurss, kurā pirmo vietu ieguva arhitektu apvienība Studio SIJA, Alsins Architecture Latvija un 8x8, kas pašlaik kopā ar Galleria Riga un arhitektu Niklāvu Paegli turpina projekta detalizāciju un tehniskā projekta izstrādi.

Pieaugot dzīves dārdzībai un valsts parādam, diskusijas par valsts budžetu ar katru gadu kļūst arvien sarežģītākas. Traucamies pa krāčainu upi ar laivu un tā vietā, lai satvertu airus un situāciju kontrolētu, vienkārši paļaujamies, ka straume mūs nesīs pareizajā virzienā un laiva neapgāzīsies.

Pārāk bieži dominē īstermiņa risinājumi, kamēr ilgtermiņa izaugsmes iespējas paliek novārtā. Vai tiešām ar pārtikas PVN likmes samazinājumu pietiks, lai mazinātu iedzīvotāju izmaksu nastu un vienlaikus veicinātu ekonomikas attīstību?

Vai beidzot būs lētāk?

Centrālās statistikas pārvaldes augusta patēriņa cenu dati liecina, ka atsevišķas pārtikas preces sadārdzinājušās īpaši strauji un inflāciju visvairāk izjūt ikdienas pirkumu grozs. Ņemot vērā šos datus, šķiet apsveicami, ka koalīcija ir panākusi vienošanos par PVN samazinājumu pienam, maizei, olām un mājputnu gaļai – no nākamā gada šiem produktiem piemēros 12 % likmi. Tikmēr Saeima sola diskutēt arī par cūkgaļas iekļaušanu sarakstā, bet lauksaimnieku organizācijas jau aicinājušas valdību iet vēl tālāk – attiecināt samazināto PVN uz visu svaigās gaļas produkciju, lai neierobežotu nozares konkurētspēju un investīciju iespējas.

ASV Satiksmes ministrija ierosinājusi aizliegt Ķīnas aviokompānijām, kuras lido uz un no ASV lidostām, izmantot Krievijas gaisa telpu, liecina ministrijas izstrādāts dokuments.

Ministrijas izstrādātajā rīkojuma projektā norādīts uz "vēlmi novērst konkurences nelīdzsvarotību starp ASV un Ķīnas aviosabiedrībām, ko rada nevienlīdzīga piekļuve trešās valsts gaisa telpai."

Krievijas šķērsošana ir visefektīvākais maršruts starp atsevišķiem galamērķiem Ķīnā un ASV, taču dokumentā norādīts, ka Krievija slēdza savu gaisa telpu ASV lidsabiedrībām 2022. gada maijā - neilgi pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā, kura dēļ Savienotās Valstis Krievijai noteica sankcijas.

"Mēs esam sākotnēji secinājuši, ka atsevišķu Ķīnas aviokompāniju prakse, šķērsojot Krievijas gaisa telpu, ir negodīga un radījusi būtisku negatīvu ietekmi uz ASV lidsabiedrību konkurenci," teikts dokumentā.