Jaunākais izdevums

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) mērķis ir rast kompromisu, lai 2024.gadā varētu saglabāt samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN) augļiem, dārzeņiem un ogām, ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.

Arī Jānis Vitenbergs (NA) norādīja, ka laika vēl ir pietiekami daudz, budžets vēl nav iesniegts Saeimā, un tā kā runa ir par esošās likmes saglabāšanu un nav nepieciešami papildu budžeta līdzekļi, samazinātās PVN likmes saglabāšana vēl ir iespējama.

Vienlaikus, skaidrojot, kāpēc Nacionālās apvienība (NA) ceturtdien Saeimā rosināja saglabāt samazināto PVN, lai gan pavasarī līdzīgu priekšlikumu no ZZS noraidīja, Vitenbergs norādīja, ka, esot koalīcijā, svarīgas ir iekšējās attiecības. NA budžeta sarunās plānoja par samazināto PVN runāt.

Savukārt Rokpelnis, skaidrojot ZZS Saeimas frakcijas lēmumu atturēties no balsojuma par NA rosinājumu, norādīja, ka tā bija populistiska metode. Viņš skaidroja, ka ZZS pozīcija nav mainījusies attiecībā pret samazināto PVN, bet ir jāņem vērā iestrādes budžetā. Tāpat viņš uzvēra, ka deputātu balsojums ir viena lieta, ko vērtēt, bet jāņem vērā arī tehnika un procesu virzībā.

Viņš apstiprināja, ka Zemkopības ministrija un Finanšu ministrija patlaban strādā pie problēmas risināšanas.

Vienlaikus Veinbergs raidījumā arī kritizēja budžeta prioritātes, norādot, ka patlaban "budžeta rāmī" trūkst virzieni attīstības un eksportspējas veicināšanai.

Jau ziņots, ka šogad beigsies periods, kad svaigiem augļiem un dārzeņiem Latvijā tiek piemērota PVN samazinātā likme, proti, nākamā gada budžetā augļiem un dārzeņiem ir paredzēta PVN likme pilnā apmērā - 21%.

Ministru prezidente Evika Silņa (JV) pauda, ka koalīcija ir vienojusies atbalstīt tikai vietējos augļu un dārzeņu ražotājus, nevis visu ražotāju loku, nākamā gada budžetā tam atvēlot trīs miljonus eiro.

Samazinātā PVN likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem ir spēkā no 2018.gada 1.janvāra līdz šā gada 31.decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES PVN direktīva ļauj dalībvalstīm ieviest samazināto PVN likmi pārtikai.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Latvija, iespējams, no 2024. gada 1. janvāra pārstās piemērot šī nodokļa samazināto 5% likmi Latvijā raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem. BDO Latvia pētījums liecina, ka arī bez šī papildinājuma mūsu valstī PVN likme ir viena no augstākajām.

Atpaliekam tikai no Dānijas

Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā un Lietuvā. «Attīstītās valstis (Vācija – 7% likme, Luksemburga – 3%) piemēro daudz zemāku samazinātā PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties to celt, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē AS BDO Latvia nodokļu projektu vadītājs Artūrs Radziviļčuks. Viņš kā pārsteidzošu vērtē situāciju, ka Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – šādas samazinātās PVN likmes pārtikai netiek piemērotas. Samazinātās PVN likmes pārtikai nav arī Dānijā. «Izveidojusies absolūti neloģiska aina – jo nabadzīgāka valsts, izņemot Dāniju, jo augstāks PVN pārtikai,» secina A. Radziviļčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Asociācija: Atgriežot augļiem un dārzeņiem 21% PVN likmi, politiķi nobalso par ēnu ekonomiku

Db.lv, 29.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atteikšanās no 5% PVN likmes augļiem un dārzeņiem nozarē faktiski ir “spļāviens sejā” vietējiem zemniekiem, vietējās produkcijas patērētājiem, kā arī tirgotājiem, kas ilgstoši cīnījušies ar negodprātīgiem ēnu ekonomiku atbalstošiem konkurentiem.

Biedrība “Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācija” pārstāvis Uldis Jaunzems atzīst, ka ir pārsteigts par Zemkopības ministra Armanda Krauzes publiski pausto atbalstu atgriezt augļiem un dārzeņiem 21% PVN likmi, neskatoties uz to, ka, vēl atrodoties opozīcijā, Krauze solījis cīnīties par nozari.

U. Jaunzems: “Vēl lielāku neizpratni mūsos raisa fakts, ka vien pirms dažiem mēnešiem Zemkopības ministrija pati rosināja saglabāt samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi augļiem un dārzeņiem, balstoties tieši uz veiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem. Toreiz ministrija uzsvēra, ka, vērtējot samazinātās PVN likmes efektivitāti, svarīgi ir ņemt vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi, ražošanas resursu cenu sadārdzinājumu un kara Ukrainā sekas. Acīmredzot politiķiem jāatgādina, ka šī gada pavasarī visos Latvijas reģionos augļkopji ievērojami cieta no pavasara salnu postījumiem un vasarā no sausuma.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Samazinātā PVN likme augļiem un dārzeņiem veicinājusi importa produkcijas patēriņu

LETA, 28.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi augļiem un dārzeņiem Latvijā ir pieaudzis importa produkcijas patēriņš, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Viņš norādīja, ka šogad beigsies periods, kad svaigiem augļiem un dārzeņiem Latvijā tiek piemērota PVN samazinātā likme, proti, nākamā gada budžetā augļiem un dārzeņiem ir paredzēta PVN likme pilnā apmērā.

Tāpat Krauze minēja, ka viens no šīs samazinātās PVN likmes mērķiem bija palīdzēt vietējiem ražotājiem un izskaust ēnu ekonomiku. "Cenas nesamazinājās, kas vietējiem ražotājiem deva ļoti labu efektu, kā arī ēnu ekonomika ir izskausta," pauda ministrs.

Vienlaikus jautāts, vai ZZS plāno rosināt turpmāk noteikt samazināto PVN likmi, piemēram, 0% apmērā atsevišķiem pārtikas produktiem, kā iepriekš, strādājot opozīcijā, ZZS ir minējusi, Krauze norādīja, ka par to tiks diskutēts. "Tas būs kopīgs koleģiāls lēmums. Ja mums izdosies pārliecināt kolēģus, tad būs šāda likme arī kādam citam produktam, ja neizdosies, tad nebūs," sacīja Krauze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm medikamentiem piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvijā piemērotā šī nodokļa likme — 12% ir ne tikai augstākā Baltijā, bet pat visā Austrumeiropā, liecina a/s BDO Latvia pētījums.

Latvijā PVN likme medikamentiem ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Dānijā, Īrijā, Bulgārijā.

«Attīstītās valstis (Somija — 10%; Beļģija – 6%, Luksemburga – 3%, Zviedrijā pat 0% ) piemēro salīdzinoši daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties ieviest arī lielāku samazināto PVN likmi, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir salīdzinoši augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka pat salīdzinājumā ar Baltijas valstīm Latvija ir PVN rekordiste – kamēr Lietuvā un Igaunijā kompensējamajām zālēm piemēro samazināto 5 un 9% PVN, Latvijā tas ir 12%. Būtiski zemāka PVN likme zālēm ir Austrumeiropas — jaunajās ES dalībvalstīs Ungārijā, Polijā. «Jāņem vērā, ka medikamentu aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli pat dažādās Eiropas Savienības valstis ir ļoti atšķirīga un pat sarežģīta, jo ir tādas grupas, kurām tiek piemērota šī nodokļa standarta likme, piemēram, bezrecepšu medikamentiem, ir tādi medikamenti, kuriem tiek piemērota pazeminātā PVN likme un pat ir tādas zāles, kurām šī PVN likme ir 4% vai pat 0%,» kopējo ainu medikamentu aplikšanā ar PVN skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka ir valstis, piemēram, Dānija, Īrija, Bulgārija, kurās visas zāles apliek ar valstīs esošo PVN standartlikmi, ir tādas valstis, kā piemēram, Itālija un Francija, kur daļu medikamentu apliek ar 10%, otru ar daudz zemāko 4% vai pat 2,1% likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji kategoriski noraida piedāvāto kompromisa variantu dārzeņiem, augļiem un ogām nākamgad ieviest 12% pievienotās vērtības nodokli (PVN), pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) aģentūru LETA informēja biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Tikšanās piedalījās arī Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un citi ministrijas pārstāvji.

Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji informē, ka valdības piedāvājums piemērot 12% PVN likmi Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām nozarei nav pieņemams risinājums.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons norāda, ka, lai gan pēc vairākkārtējiem aicinājumiem rast laiku tikties ar lauksaimniekiem Siliņa un Ašeradens beidzot atrada iespēju, neviens no tikšanās dalībniekiem nebija gatavs un nevēlējās lauksaimniekus uzklausīt un kopīgi diskutēt.

"Nenoliegšu, ka arī mēs esam apsprieduši vairākus kompromisa risinājumus, kādus varētu piedāvāt esošajiem koalīcijas partneriem, taču, diskutējot par tiem, esam sapratuši, ka nav un nevar būt kompromisu tur, kur tiek apdraudēta veselas nozares - dārzeņu, augļu un ogu audzēšana Latvijā," uzsver Trons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai svaigiem augļiem un dārzeņiem nākamajā gadā Latvijā piemērotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā, tam budžetā būs jāatrod 16 miljoni eiro, 13.novembrī pēc koalīcijas sanāksmes medijiem pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Koalīcija jau oktobra beigās pavēstīja par panākto vienošanos par 12% likmes piemērošanu.

Šogad beigsies 5% samazinātās likmes piemērošana. Līdz ar to, kā skaidro Siliņa, sākotnēji bija paredzēts, ka no 2024.gada augļiem un dārzeņiem tiktu piemērota standarta 21% likme. Taču koalīcija pirms dažām nedēļām vienojās par kompromisu - 12% PVN likmi.

Minētais kompromiss izmaksās 16 miljonus eiro, un tam vēl nepieciešams atrast finanšu avotus, atzīmēja Ministru prezidente. Šai summai būs jāmeklē kompensējošie mehānismi, lai budžetu varētu saskaņot ar Eiropas Komisiju, atzīmēja Siliņa.

Kā ziņots, ņemot vērā, ka šādam solim vēl nepieciešams salāgot finanšu avotus, tad valdība attiecīgo priekšlikumu sagatavos uz otro lasījumu valsts budžeta 2024.gadam likumprojektam, iepriekš norādīja Siliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Atsevišķas ministrijas paniski mēģina "lāpīt budžetu" uz iedzīvotāju un uzņēmēju rēķina

Db.lv, 31.10.2023

Biedrības “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākās lauksaimniecības nozaru pārstāvošās nevalstiskās organizācijas “Zemnieku saeima” un “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” (LOSP) informē, ka nozarei nav pieņemams un atbalstāms Ministru prezidentes Evikas Siliņas paziņojums par 12% PVN likmes piemērošanu Latvijai raksturīgiem augļiem, dārzeņiem un ogām.

“Vēlamies atgādināt, ka kompromisi tiek meklēti abpusējās sarunās, nevis tos pieņemot vienpersoniski. Lēmumiem jābūt ekonomiski pamatotiem. Šobrīd, spriežot pēc publiskās komunikācijas, atsevišķas ministrijas un koalīcijas pārstāvji paniski mēģina “lāpīt budžetu” uz iedzīvotāju un uzņēmēju rēķina. Sāpīgi, jo ir skaidrs, ka netiek domāts par ilgtermiņa sekām īstermiņa lēmumu rezultātā,” norāda biedrības “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Svaigiem augļiem un dārzeņiem piemēros 12% PVN likmi 

Svaigiem augļiem un dārzeņiem nākamajā gadā Latvijā piemēros pievienotās vērtības nodokļa...

“Šobrīd atsevišķi valdības pārstāvji, nekonsultējoties ar nozari un neuzklausot nozares pārstāvjus, vien publiski “izmetot ideju” vispirms par 21% PVN likmes atgriešanu un tagad sociālajā vietnē X (iepriekš Twitter) paziņojot par 12% PVN likmes piemērošanu Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām, faktiski manipulē ar cipariem un sabiedrības domu. Esam patiesi apbēdināti, jo jau pirms vairāk kā 11 dienām Ministru prezidentei Evikai Siliņai nosūtījām aicinājumu tikties ar mums un uzklausīt argumentus, kāpēc ir jāsaglabā 5% PVN likme konkrētajai produktu grupai. Diemžēl E. Siliņa šādai konstruktīvai sarunai nav atradusi laiku,” secina biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

M. Trons izsaka arī nožēlu, ka šobrīd valdība manipulē ar sabiedrību un nozares noskaņojumu: “Vispirms publiski izspēlējot sliktāko versiju un tagad “piedāvājot no pieciem pirkstiem nogriezt tikai divus ar pusi. Jāatzīst, mēs tiekam ignorēti!””

Kā informatīvajā ziņojumā atzinusi Zemkopības ministrija, tad laika periodā no 2017. gada līdz 2022. gadam, pateicoties piemērotajai 5% PVN likmei Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem, augļiem un ogām, nozare ir ievērojami attīstījusies. Augļkopības un dārzeņkopības platības palielinājušās par 5%, saražotās produkcijas vērtība kāpusi par 46%, bet eksporta vērtība - par 77%.

Ziņojumā akcentēts, ka Latvijā augļkopības un dārzeņkopības nozare attīstās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Augļu un ogu izlaides vērtība Latvijā ir dubultojusies, Latviju ierindojot trešajā vietā ES aiz Luksemburgas un Slovēnijas, dārzeņu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 25% un ir virs ES vidējā rādītāja, savukārt kartupeļu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 57%, Latviju ierindojot sestajā vietā. Vērtējot situāciju augļkopības un dārzeņkopības nozarē kopš samazinātās PVN likmes 5% apmērā ieviešanas augļiem, ogām un dārzeņiem, var secināt, ka samazinātās likmes ieviešana ir attaisnojusies, jo ir devusi pozitīvu efektu uz augļkopības un dārzeņkopības nozari kopumā.

Paredzamās sekas, ja tiks atcelta 5% PVN likme konkrētai produktu grupai:

  1. pieaugot augļu un dārzeņu cenai, samazināsies to patēriņš;
  2. būs apgrūtināta importa produkcijas izsekojamība - no kuras valsts konkrētais produkts ievests, kādi augu aizsardzības līdzekļi izmantoti to audzēšana;
  3. pieaugs pelēkā ekonomika, kā rezultātā zaudētāji būs daudzi vietējie audzētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svaigiem augļiem un dārzeņiem nākamajā gadā Latvijā piemēros pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12%, par koalīcijā panākto vienošanos pirmdien medijiem pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ņemot vērā, ka šādam solim vēl nepieciešams salāgot finanšu avotus, tad valdība attiecīgo priekšlikumu sagatavos uz otro lasījumu valsts budžeta 2024.gadam likumprojektam, norādīja Siliņa.

Vairākus pēdējos gadus svaigiem augļiem un dārzeņiem Latvijā tiek piemērota PVN samazinātā likme 5% apmērā.

Iepriekš tika pieļauts, ka nākamā gada budžetā augļiem un dārzeņiem PVN likme būtu atgriezusies pilnā apmērā - 21%, bet tagad rasts kompromiss - nākamgad noteikt 12% pazemināto PVN likmi.

Jau ziņots, ka Ministru prezidente iepriekš pauda, ka koalīcija ir vienojusies atbalstīt tikai vietējos augļu un dārzeņu ražotājus, nevis visu ražotāju loku.

Samazinātā PVN likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem ir spēkā no 2018.gada 1.janvāra līdz šā gada 31.decembrim

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10.janvārī, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē plānots izskatīt iedzīvotāju iniciatīvu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai.

Iniciatīvas autors, viesnīcas "Riga Islande Hotel" vadītājs un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš aģentūrai LETA iepriekš pauda prieku par iegūto sabiedrības atbalstu iniciatīvas virzīšanai Saeimā.

"Īsais laika periods, kurā balsis ir iegūtas, tikai liecina par šo izmaiņu tūlītēju nepieciešamību," pauda Kalniņš, piebilstot, ka, ieviešot PVN samazināto likmi sabiedriskajai ēdināšanai, cenu kāpuma laikā nozares pakalpojumi sabiedrībai kļūtu pieejamāki.

Līdztekus Kalniņš izteica cerību, ka sabiedrības viedoklis tiks uzklausīts un Latvija pievienosies lielākajai daļai Eiropas Savienības (ES) valstu, kurās jau patlaban sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem ir PVN samazinātā likme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosina noteikt svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem PVN samazināto likmi 12% apmērā

Db.lv, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatot Saeimas deputātu priekšlikumu nākamgad piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātu likmi augļiem, ogām un dārzeņiem un ņemot vērā Sadarbības padomē diskutēto, nākamajā gadā plānots svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem (uz vienu gadu) Latvijā piemērot PVN samazināto likmi 12% apmērā, informē Finanšu ministrija.

Ņemot vērā, ka pasākumam ir negatīva fiskālā ietekme uz valsts budžetu, tika rasti kompensējoši priekšlikumi, pārskatot akcīzes nodokļa likmes.

Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai tiek piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši de minimis prasības.

Modelējot dažādus scenārijus akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem paaugstinājumam, novērtēts maksimālais robežlikmes paaugstinājums. Paaugstinot likmi straujāk, samazinātos akcīzes nodokļa līmeņa starpība starp Latviju un Igauniju un tiktu zaudēts pierobežas tirgus. Lai kompensētu alkoholisko dzērienu un alus pierobežas tirdzniecības zaudēšanu, akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu) 2024. gadā būtu jāpaaugstina ļoti strauji, kā arī jāparedz mērens pieaugums turpmākajos gados. Tik krass akcīzes nodokļa līmeņa pieaugums radītu būtisku nelegālās tirdzniecības risku. Turklāt akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam Latvijā būtu augstākais Baltijā, līdz ar to pastāv liela iespējamība, ka pārrobežu tirdzniecība varētu attīstīties pretējā virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

12% PVN likmei nepieciešamos 16 miljonus var iegūt no akcīzes nodokļa paaugstināšanas

LETA, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai varētu no nākamā gada ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā augļiem un dārzeņiem, nepieciešamos 16 miljonus eiro varētu iegūt no akcīzes nodokļa paaugstināšanas, aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme būs 21%. Lai varētu no 1.janvāra ieviest samazināto 12% PVN likmi, budžetā jāatrod 16 miljoni eiro, iepriekš paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ašeradens aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban valsts budžetā rezervi šim nolūkam neredz, un, ņemot vērā budžeta sagatavošanas virzību, arī manevra iespējas ir visai šauras. Turklāt iepriekš uzņēmējiem arī solīts, ka būtiska nodokļu paaugstināšana nākamgad nenotiks.

Tādējādi kā vienīgo risinājumu, kur atrast nepieciešamos 16 miljonus eiro, Ašeradens redz budžetā piedāvāto akcīzes nodokļa likmju pārskatīšanā un to straujākā celšanā. Patlaban pirmajā lasījumā apstiprinātajā budžeta projektā šīs likmes jau ir piedāvāts paaugstināt, lai izlīdzinātu tās ar pārējām Baltijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

No nākamā gada akcīzes nodoklis varētu celties tikai īpaši saldiem dzērieniem

LETA, 28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada akcīzes nodoklis bezalkoholisko dzērienu grupā varētu celties tikai īpaši saldiem dzērieniem.

Valdība šodien starp pirmo un gala lasījumiem Saeimā skatīja nākamā gada budžeta projektu un to pavadošo likumu paketi, tostarp ieceri par samazinātu 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes noteikšanu uz vienu gadu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Lai šādu likmi ieviestu, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ nolemts palielināt akcīzes nodokļa likmes atsevišķiem produktiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) rosināja, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem uz 100 mililitriem akcīzi vispār nevajadzētu palielināt, savukārt bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu virs astoņiem gramiem akcīzi vajadzētu palielināt vairāk, lai kompensētu negūtos ieņēmumus no pirmās grupas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Valdība atbalsta 12% PVN likmes noteikšanu uz vienu gadu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem

LETA, 28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās 12% likmes piemērošanu uz vienu gadu augļiem, ogām un dārzeņiem.

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme patlaban paredzēta 21%.

Lai noteiktu 12% PVN likmi, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ tiks pārskatītas akcīzes nodokļa likmes.

Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši "de minimis" prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās 12% likmes piemērošanu uz vienu gadu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim. Sākotnēji valdības virzītajā likumprojektā no 2024.gada 1.janvāra likme bija paredzēta 21%, taču pēc koalīcijas politiķu priekšlikuma Saeima šodien nolēma uz gadu piemērot 12% likmi.

12% PVN likmes noteikšanai nepieciešamie kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā tiks rasti, pārskatot akcīzes nodokļa likmes, kā arī atceļot augļu un dārzeņu audzētājiem plānoto trīs miljonu eiro subsīdiju.

Kā ziņots, iepriekš valdības sēdes diskusijās ministri pārrunāja arī to, ka kopumā šim jautājumam būtu jāatrod risinājums arī ilgākā termiņā. Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka, tā kā atbalstot vienu nozari, tiek ietekmēti citi, soļiem esot jābūt samērīgiem. Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) sacīja, ka ilgtermiņa risinājumam ir jābūt, bet tas iespējams tikai pēc plašākām sarunām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien atbalstīja valdības priekšlikumu nākamgad noteikt 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi augļiem, ogām un dārzeņiem.

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme būtu paredzēta 21%. Koalīcija vienojās par kompromisa variantu, nosakot 12% PVN likmi.

Lai noteiktu minēto likmi, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ plāno pārskatīt akcīzes nodokļa likmes dažādiem produktiem.

Iecerei iebilda opozīcijas deputāts Māris Kučinskis (AS), kurš apgalvoja, ka PVN likmei 5% apmērā bijusi pozitīva ietekme uz nozari.

Strīdoties par vēlamo PVN apmēru, virkne lauksaimnieku organizāciju ir paziņojušas, ka prasa finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) demiju, jo viņš neieklausoties nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Veselīgas brokastis – mājās un skolā

Sadarbības materiāls, 14.02.2024

Pareizi sabalansētas, veselīgas brokastis nodrošina aptuveni 20-30% no dienā ieteicamā kopējā uzturvielu daudzuma! Sāciet dienu garšīgi kopā ar Pepco!

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brokastis ir dienas pirmā ēdienreize, kurai jānodrošina aptuveni 20-30% no dienā ieteicamā kopējā uzturvielu daudzuma. Bērniem un skolas vecuma pusaudžiem veselīgas brokastis ir īpaši svarīgas, jo apgādā organismu ar normālai attīstībai, funkcionēšanai un ikdienas aktivitāšu veikšanai nepieciešamo enerģiju. Kārtīgas brokastis samazina vēlmi aizstāt tās ar neveselīgām uzkodām.

Veselīgas brokastis – svarīgākie pamatlikumi

Veselīgu brokastu pamatā ir labi sabalancētas uzturvielas, kas nodrošina dienā nepieciešamo enerģijas daudzumu un veicina vielmaiņu bez izsalkuma sajūtas. Ideālā rīta maltītē jāiekļauj olbaltumvielas, saliktie ogļhidrāti, tauki, kā arī vitamīni un minerālvielas.

• Olbaltumvielas – veido, atjauno un aizsargā organisma audus, uztur muskuļu masu un rada sāta sajūtu. Veselīgu brokastu pagatavošanai, nepieciešami produkti ar augstu obaltumvielu saturu piem: olas, biezpiens ar zemu tauku saturu, bezpiedevu jogurts, piens.

• Saliktie ogļhidrāti – nodrošina enerģiju un ir svarīgs šķiedrvielu avots gremošanas sistēmai. Ogļhidrātu avoti: pilngraudu maize, auzu pārslas, putraimi, brūnie rīsi un svaigi augļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumi M&A darījumos

Irēna Arbidāne, nodokļu konsultāciju departamenta vecākā projektu vadītāja, PwC Latvija, 27.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādes un apvienošanās darījumi (M&A) ir nozīmīgs posms biznesa attīstībā, kas vieniem nozīmē sekmīgas investīcijas, citiem būtisku izaugsmes potenciālu, bet vēl kādam – biznesa (vai tā daļas) pārdošanu, lai ieguldītu jaunās idejās un projektos. Katrai no šādu darījumu pusēm ir savas intereses un vajadzības, taču ir arī kas vienojošs visiem: jo pamatīgāka un rūpīgāka būs sagatavošanās M&A darījumam, jo lielāki būs ieguvumi gan pircēju, gan pārdevēju pusē.

Starp daudzām lietām, kam jāpievērš uzmanība M&A darījumu kontekstā, šajā rakstā īpaši akcentēju nozīmīgākos nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumus.

Nodokļu padziļinātā izpēte (due diligence)

Padziļinātā izpēte ir detalizēta uzņēmuma un tā finanšu uzskaites pārbaude, kas veikta pirms pirkšanas–pārdošanas darījuma. Mērķa uzņēmuma padziļinātā izpēte ietver vairākus aspektus, t.sk. arī nodokļu padziļinātu izpēti ar mērķi identificēt nodokļu riskus un sniegt rekomendācijas, kā tos novērst, vai nodrošināt cenas pārskatīšanu darījumā (nodokļu risks rada iespēju pārskatīt cenu, ko gatavs maksāt pārdevējs).

Nodokļu izpēte parasti tiek veikta par pēdējiem trim gadiem vai no uzņēmuma reģistrēšanas brīža, galvenokārt, pārbaudot pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa ( UIN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas un nomaksas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Katrā izpētē tiek noteikts risku līmenis (slieksnis), pēc kura nodokļu izpēte koncentrējas uz tam atbilstošiem darījumiem un būtiskajiem konkrētā uzņēmuma darbības aspektiem, veicot datu un dokumentu analīzi, kā arī intervējot uzņēmuma pārstāvjus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,8 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,4 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,9 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+22,9 %) un svaigiem augļiem (+10,7 %). Cenas pieauga cūkgaļai (+9,3 %) un žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,0 %). Cenas palielinājās arī kafijai (+10,1 %), maizei (+3,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,2 %), olīveļļai (+28,3 %), saldējumam (+13,4 %), saldumiem (+18,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+10,9 %). Savukārt cenu kritums bija pienam (-19,5 %), piena produktiem (-10,5 %), mājputnu gaļai (-5,2 %), miltiem un citiem graudaugiem (-8,2 %), augu eļļai (-14,8 %), olām (-7,1 %), sviestam (-9,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā nemainījās, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2022.gada novembri - palielinājās par 1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 10,6%.

2023.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (+15,5%) un svaigiem augļiem (+2,6%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga kafijai (+2,2%), maizei (+1,2%), tostarp galvenokārt baltmaizei, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1%), pienam (+2%) un saldējumam (+2,1%). Savukārt akciju ietekmē lētāki bija piena produkti (-3,5%), konditorejas izstrādājumi (-2,0%), makaronu izstrādājumi (-3,4%) un šokolāde (-1,5%). Cenas samazinājās kartupeļiem (-3,7%), sieram un biezpienam (-0,9%), un cūkgaļai (-0,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Šogad Latvijas augļkopības nozarē novērojams līdz pat 90% ražas kritums

Db.lv, 03.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Samazinātās 5% PVN likmes atcelšana Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir ņirgāšanās par nozari. Faktiski, dārzkopības nozare tiks "sabradāta" no valdības puses," uzskata Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

M. Rudzāte atzīst, ka šī gada sezona augļkopības nozarei bijusi izteikti nelabvēlīga. Vēlais un aukstais pavasaris ar gandrīz astoņu dienu ilgu salu maijā burtiski iznīcināja gandrīz visas augļkoku un ogulāju plantāciju ražas. Līdz ar to Latvijā šogad gandrīz nav dzērveņu, melleņu, ķiršu, pavasara aveņu, plūmju, cidoniju un smiltsērkšķu. Zaudējumi bijuši arī tiem zemeņu audzētājiem, kuri ogas audzē uz lauka. Savukārt zemeņu audzētāji, kuri ogas audzē segtajās platībās, saskārās ar strauju karstumu vasarā, kas būtiski saīsināja ražas ilgumu.

"Šis gads ir bijis traģisks neprognozējamo laika apstākļu dēļ. Ne velti nozarei piešķirts atbalsts no Eiropas savienības līdzekļiem, bez kuriem daudziem audzētājiem būs sarežģīti izdzīvot un sagatavoties nākamajai sezonai," pauž M. Rudzāte, atklājot, ka šogad augļkopības nozarē tika piedzīvots 60% ražas kritums, bet atsevišķās saimniecībās pat 90%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmas viesmīlības nozarē ir jārisina nekavējoties, nevis gausi tās jāatliek, novērojot, kā viens pēc otra aizveras neskaitāmi viesmīlības uzņēmumi, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš skaidroja, ka jau patlaban novērojams, ka darbu beidz vairāki teju leģendāri restorāni, piemēram, "Vincents" un "Čarlstons", taču šie ir tikai pazīstamākie restorāni, jo savu darbību pārtrauc vai ir smagas izvēles priekšā arī daudzi mazpazīstamāki restorāni, kafejnīcas un citas ēdināšanas iestādes.

"Tās ir problēmas, ar ko nozare saskaras jau vairākus gadus - Covid-19 mantojums, situācija pasaulē ģeopolitiskajā kontekstā, pieaugošā inflācija un darba spēka trūkums," norādīja Kalniņš, atgādinot, ka patlaban ēdināšanas nozares nodokļu parāds ir uzkrājies 44,2 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt saistās ar Covid-19 laiku.

Vienlaikus Kalniņš uzsvēra, ka patlaban ēdināšanas nozare, abstrahējoties no šī parāda, ir nerentabla un ar zemu konkurētspēju. Cita starpā pandēmijas laikā nozare ir zaudējusi aptuveni 30% darba spēka, savukārt kopējais atalgojums nozarē ir pieaudzis par 20%, kas pamatojams ar darba spēka trūkumu un kopējo inflāciju valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2022.gada oktobri - palielinājās par 2,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 12,3%.

2023.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (+10,2%) un svaigiem augļiem (+1,7%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sviestam (+4,9%), kafijai (+0,9%), augu eļļai (+4,2%), šokolādei (+1,5%), sieram un biezpienam (+0,6%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,5%). Dārgāka bija olīveļļa (+5,7%), saldumi (+4,8%). Savukārt akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, salīta vai kūpināta gaļa (-1,6%), cūkgaļa (-0,9%), atspirdzinošie dzērieni (-3,7%). Cenas samazinājās kartupeļiem (-2,9%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (-2,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 8,9%, informē Centrālajā statistikas pārvalde.

Vienlaikus 2023.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,8%, bet gada laikā - 2023.gada decembrī salīdzinājumā ar 2022.gada decembri - patēriņa cenas pieauga par 0,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), kā arī apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas saglabājās nemainīgas.

Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+4%) un svaigiem dārzeņiem (+2,5%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+2,9%), maizei (+1%), saldumiem (+6,2%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (+2%). Dārgāka bija arī olīveļļa (+4,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru