Brāzmains 2023. gads bijis pasaules, Eiropas un Latvijas ekonomikās, iepūšot te vēsākus, te stiprākus pārmaiņus vējus arī nekustamo īpašumu darījumu nozarē.
2023. gada nevārds nekustamo īpašumu nozarē varētu būt “Euribor”.
Globālie procesi, mazinot inflāciju, to vidū Euribor likmes kāpināšana, tieši un skarbi ietekmējusi nekustamo īpašumu nozari, mazinot finanšu līdzekļu pieejamību īpašumu iegādei un attīstībai. Tas tirgu, nenoliedzami, sabremzējis. Laika vērotāju terminoloģijā turpinot – nozarē ir dzeltenais brīdinājums. Taču līdzīgi, kā tas mēdz būt ar laikapstākļiem, neviens tā simtprocentīgi nevar prognozēt, kā situācija attīstīsies. Skaidrs, ka ekonomika pasaulē un Eiropā piedzīvo trauksmainus laikus un notikumus un tas ietekmē procesus arī Latvijā, tāpēc mainīgi laikapstākļi turpināsies arī mūsu nozarē. Tomēr, lai neizklausītos pesimistiski, jāteic, ka šī krīze tomēr nav salīdzināma ar iepriekšējām, kas bijušas skarbākas. Darījumi notiek; aktīvs joprojām ir otrreizējais tirgus. Pastāv plašākas iespējas, kas ietekmē arī cenu, ne tikai izvēli. Tomēr šis laiks aktualizējis vairākus svarīgus jautājumus, kas nozīmīgi ne tikai nozares “burbulim”, bet kopējai ekonomikas celtspējas virzīšanai.
Ēnu ekonomikas mazināšana un sertificēšana
Joprojām aptuveni pusi nekustamo īpašumu nozarē strādājošie darbojas “ēnas zonā”, radot ne vien riskus un potenciālus zaudējumus klientiem, bet arī palielinot jau tā diezgan lielo caurumu valsts budžetā. LANĪDA ilgstoši iestājusies par maksimālu nozarē strādājošo darbības leģitimizēšanu un regulēšanu. Lai gan esam krietni pavirzījušies administratīvo atbildību par nereģistrēšanos Ekonomikas ministrijas starpnieku reģistrā, tomēr LANĪDA joprojām uztur prasību izskatīt starpnieku obligātu sertificēšanu. Pašlaik nav noteikts, kādam zināšanu un kompetences līmenim ir jābūt nozarē strādājošiem. Mēs jau pašlaik esam pārliecinājusies, sertificēšana būtu veids, kādā mēs šo varētu noregulēt, vienlaikus nodrošinot nozarē strādājošajiem noteiktu kvalitātes latiņu.
Reputācija un vienlīdzība
Mēs uzskatām, ka likumdevējam un Ekonomikas ministrijai ir jāpastiprina nozarē darbojošos, bet nereģistrējušos starpnieku uzraudzība. Uzskatām, ka starpnieku darbošanās “ēnas zonā”, sāpīgi atspoguļojas nodokļu ieņēmumos – jo potenciāli šī darījumu starpnieku daļa strādā “ēnas zonā”. Ar likumu tai mazajai daļai, kas strādā legāli un pilda noteiktās prasības, ko paredz reģistrēšanās, ir uzlikts nesamērīgs administratīvais slogs, kamēr visa pārējā daļa, kas joprojām strādā nozarē, var to ignorēt. Arī klienti nav motivēt izmantot tādu darījumu starpnieku pakalpojumus, kas pakļauti papildu procedūrām. LANĪDA rūp nozares kopējā reputācija, tāpēc regulētas aktivitātes starpnieku darbībā ne vien mazinātu nevienlīdzību, bet arī būtu nopietns rīks, lai arvien vairāk darījumi izgaismotos un attiecīgi no tā ieguvēji būtu gan darījumu veicēji, gan valsts un sabiedrība kopumā.
Birokrātijas un formālismu mazināšana
Pēc LANĪDA aplēsēm tikai aptuveni 20% no darījumiem nekustamo īpašumu nozarē notiek, izmantojot nekustamo īpašumu aģentūras vai izmantojot Ekonomikas ministrijas reģistrā esošos nekustamo īpašumu starpnieku pakalpojumus. Pārējie darījumu notiek pašu spēkiem vai ar juristu-konsultantu palīdzību, vai, visticamāk, nelegālo mākleru atbalstu, kā rezultātā nav jāveic ne klientu izpētes, ne sankciju pārbaudes atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma prasībām. LANĪDA provizoriskie aprēķini liecina, ka 80% nekustamo īpašumu nozares nav pakļauta NILLTPFN likumdošanai. Tomēr, ņemot vērā gan ģeopolitisko, gan ekonomisko situāciju, gan vienlīdzības un tiesiskuma principus, konsekvence attiecībā uz NILLTPFN būtu jāpiemēro un jāievēro visā nozarē.
“Tur ārā” – darījumi notiek, apejot NILLTPFN, bez noteikumiem vai, pareizāk sakot, ārpus noteikumiem. Rezumējot – LANĪDA turpinās iestāties par vienlīdzīgu pieeju, lai izskaustu to, ka godīgākā nozares daļa tiek nostādīta neērtā un tiek mazināta konkurētspēja.
NILLTPFN likumam jādarbojas visos nekustamo īpašumu darījumos. Visos darījumos jāveic gan klienta anketēšana, gan sankciju pārbaude u.c. nepieciešamās darbības. Savukārt attiecībā nekustamo īpašumu darījumiem, izmantojot notārus vai starpniekus, uzskatām, ka visos gadījumos šai personai jābūt sertificētai un reģistrētai Ekonomikas ministrijas starpnieku reģistrā, kas arī nodrošinās NILLTPFN likuma izpildi.
Tāpat LANĪDA ierosināja, ka starpnieku (EM reģistrēti) starpniecības pakalpojuma komisija ir iekļaujama attaisnojamos izdevumos IIN aprēķinā (kapitāla pieauguma likmes aprēķinā.) Bet, samazinot kapitāla pieauguma likmi no 20% uz 10%, varētu veicināt nodokļu ieņēmumus un samazinātu gadījumus, kad starpība notiek skaidrā naudā vai par mākslīgi samazinātām nekustamo īpašumu pārdošanas darījumu summām. Te nu pozitīvi jāuzteic Finanšu ministrija, kas, šķiet, pēdējo ir sadzirdējusi un varam cerēt uz pozitīvām izmaiņām. LANĪDAS aktīvās darbības pamatā ir mūsu biedri, kuri ir gatavi iesaistīties, kā arī uzņēmumi, organizācijas, institūcijas, ar ko mūs vieno līdzīgas vērtības un mērķi, tāpēc varam organizēt kopīgas aktivitātes un pasākumus, liekot LANĪDA vārdam izskanēt un vienlaikus spodrinot nozares reputāciju. Paldies visiem par aktīvo un radošo gadu! Apsolu – nākamajā gadā mēs tempu nemazināsim. Lai arī kādi vēji pūstu, mēs turpināsim iesākto un vēl vairāk!