Jaunākais izdevums

Nepārdomāti lēmumi var ietekmēt kredītreitingu, kā dēļ var pieaugt valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

2024. gada budžeta veidošanā nepilni 800 miljoni eiro tiek paredzēti prioritāriem pasākumiem, bet, palūkojoties uz 2023. gada budžeta izpildi pēc budžeta izdevumu posteņiem, vienīgā pozīcija, kurā izdevumu plāns ir lielāks par trīs ceturkšņos teorētiski plānojamo, bija procentu maksājumi par valsts aizņemto naudu. Drīzumā ir jāpārfinansē 5,5 miljardi no valsts parāda, un realitātē var iznākt, ka tikai šis mērķis ir prioritārs, no tēriņu dinamikas viedokļa. Pirms lemt par nākamā gada valsts budžeta projekta izveidošanu, vajadzētu palūkoties uz to, kāds ir 2023. gada valsts budžets un tā izpilde de facto. Jānoskaidro, kādas bija veiksmes vai neveiksmes, cik labi izdevās palielināt izdevumus nozarēm, kuras šīgada valsts pamatbudžetā tika iezīmētas par prioritārām, un kāpēc neizdevās ieplānotais? Viens no neatbildētiem jautājumiem – kāpēc laikā, kad valsts ieņēmuma daļa pildās daudzmaz atbilstoši plānotajam, pat nedaudz pārpildot gada plānu, valsts budžeta izdevumu daļa atpaliek no plānotā izdevumu apjoma daudzās pozīcijās?

Ceļā uz labklājīgu Latviju

Oktobra vidū tika apkopoti valsts pamatbudžeta rezultāti par 2023. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem. Pēc 2023. gada pusgada rezultātu publiskošanas Finanšu ministrija (FM) izplatīja paziņojumu, kurā sniedza savu skatījumu par 2023. gada valsts budžeta izpildes rezultātiem gan valsts pamatbudžetā, gan konsolidētājā budžetā (valsts pamatbudžets kopā ar visu pašvaldību budžetiem), gan arī speciālajā budžetā. Diemžēl 2023. gada valsts budžeta izpildes rezultātos trešajā ceturksnī FM neiedziļinājās, bet 13. oktobrī tika publiskots finanšu ministra Arvila Ašeradena viedoklis par 2024. gada valsts budžeta projektu, kurā tika uzsvērts, ka nākamā gada prioritātes būs izaugsme drošā un labklājīgā Latvijā: «Premjerministres Evikas Siliņas vadībā septembra izskaņā valdība apstiprināja nākamā gada budžetam papildu pieejamos līdzekļus prioritārajiem pasākumiem 783,3 miljonu eiro apmērā un virkni iniciatīvu nodokļu jomā.»

Nākamgad plānotie budžeta izdevumi ir 16,1 miljards eiro, un līdzekļus prioritāriem pasākumiem valdība sola novirzīt trīs prioritātēm: iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai (91,9 miljoni eiro), veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes uzlabošanai (275 miljoni eiro) un izglītībai (119,5 miljoni eiro). Turklāt plānots, ka 176 miljoni eiro tiks novirzīti citiem nozīmīgiem pasākumiem valsts labklājības veicināšanai – papildus 14,5 miljoni eiro ir paredzēti piemaksām pie pensijām par darba stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, u. c. Kā norāda finanšu ministrs: «Lai gan prioritārie pasākumi ir tikai daļa no valsts budžeta, tas iezīmē skaidru valdības rīcības virzienu.»

Naudas kustība de facto

2023. gada valsts budžeta izdevumu analīze neļauj šādu apgalvojumu attiecināt uz iepriekšējo (Krišjāņa Kariņa) valdību. Atgādināšu, ka izdevumi no valsts un pašvaldību budžetiem ir gan veids, kā tiek īstenota valsts noteikta politika un tās prioritātes, gan arī valsts un pašvaldību izdevumiem ir nozīmīga ietekme uz valsts ekonomiku kopumā. Atalgojums nodrošina ar ienākumiem valsts sektorā nodarbinātos, bet atalgojama izmaksām ir arī ievērojama fiskāla ietekme, ikviens legāla atalgojuma eiro veido vismaz 50 centus lielus ienākumus valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās un nodokļu plūsmā. Izdevumiem par preču un pakalpojumu pirkumiem, kā arī izdevumiem investīcijām tāpat ir liela ietekme ekonomikā kopumā.2023. gada pirmajā pusgadā visstabilākais preču un pakalpojumu pircējs bija visas Latvijas pašvaldības kopā, kuru preču un pakalpojumu pirkumu apjoms pārsniedza 403 miljonus eiro.

Nozīmīgs preču un pakalpojumu pircējs 2023. gada pirmajā pusgadā bija (summas miljonos eiro) Aizsardzības ministrija (157,9) un Iekšlietu ministrija (71). Visai ievērojami preču un pakalpojumu pirkumi 2023. gada pirmajā pusgadā bija Ekonomikas ministrijai (37,5), Tieslietu ministrijai (32,6), Finanšu ministrijai (21,4), Izglītības un zinātnes ministrijai (20,5), Kultūras ministrijai (17,8), Veselības ministrijai (16,1), Ārlietu ministrijai (13,2), Labklājības ministrijai (11,2) un Sabiedrības integrācijas fondam (10,1). Vērtējot preču un pakalpojumu pirkumu izmaiņas 2023. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar 2022. gada pirmo pusi, ievērojams pieaugums (%) bija Ekonomikas ministrijā (+97,6), Augstākajā tiesā (+63,8), Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (+55,9), Saeimā (+42,2), Sabiedrības integrācijas fondā (40%), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (+36,8), Iekšlietu ministrijā (+30,6), Kultūras ministrijā (+29), Tiesībsarga birojā (+27), Satiksmes ministrijā (+26,6), visām Latvijas pašvaldībām kopumā (+25,3), Labklājības ministrijā (+24,4) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (+15,5).

Šajās ministrijās preču un pakalpojumu izdevumu apjoms 2023. gada pirmajā pusgadā pārsniedza vidējo patēriņa cenu pieaugumu vai inflācijas procentu 2023. gada pirmajā pusgadā, kas bija +15,5%. 2023. gada deviņos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumi sasniedza 6774 miljonus eiro, bet 2022. gada deviņu mēnešu kopējie ieņēmumi bija 5849 miljoni eiro. 2023. gada deviņos mēnešos valsts pamatbudžetā izdevumu daļas rezultāti nebija iepriecinoši. Kopējie izdevumi 2022. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 6768 miljoni eiro, bet 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos – 7038 miljoni eiro, proti, 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, izdevumu daļas pieaugums bija tikai 4,0%. 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos atlīdzību apjoms (1105 miljoni eiro) bija par 13,6% lielāks nekā 2022. gadā, bet valsts pamatbudžeta izdevumi par preču un pakalpojumu pirkumiem 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos – 716 miljoni jeb par 15,2% mazāki nekā gadu iepriekš. 2023. gadā pieauga izdevumi par kredītprocentiem valsts aizņemtai naudai. Procentu izdevumi 2022. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 130 miljoni eiro, bet 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos – 162 miljoni eiro (+25,0%). 2023. gada deviņos mēnešos pret iepriekšējo gadu ievērojami palielinājās valsts investīcijas (kapitālie izdevumi). 2022. gada pirmajos deviņos mēnešos izdevumi kapitālam bija 492 miljoni eiro, bet 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos – 640 miljoni eiro, kas nozīmēja +30,1% lielu pieaugumu gada laikā.

Šāgada plāna izpilde

Jāatzīmē, ka 2023. gada laikā valsts pamatbudžeta izpildes rezultāti, salīdzinot ar 2022. gadu, pasliktinājās. Šogad pirmajos deviņos mēnešos labi pildījās tikai 2023. gada ieņēmuma plāns – tas bija izpildīts par 76,5%. Nauda, ko dalīt, ir! Tas nozīmē, ka, sadalot plānotos gada ienākumus četrās daļās, katra ceturkšņa daļai vajadzētu būt vidēji 25% no gada plāna. Proti, izpildei kopumā deviņos mēnešos vajadzētu būt 75% no gada plāna. Kā izrādās, paraugoties uz izdevumiem, ir viena dīvainība – vienīgā pozīcija no svarīgākajiem budžeta izdevumu posteņiem, kurā gada izdevumu plāns ir lielāks par 75% slieksni, deviņos mēnešos bija procentu maksājumi par kredītiem. Šajā pozīcijā gada plāns ir pārpildīts par 5,7 procenta punktiem. Visos pārējos posteņos valsts pamatbudžeta izdevumi atpaliek no gada plāna grafika. Kopējie izdevumi 2023. gada deviņos mēnešos ir izpildīti par 63,3% no gada plāna, izdevumi atlīdzībām izpildīti par 67,2%, izdevumi preču un pakalpojumu pirkumiem – 62,3%, izdevumi subsīdijām un dotācijām – 59,7%, bet izdevumi investīcijām (kapitālie izdevumi) – par 57,8% no gada plāna.

Īstā prioritāte – valsts parāds

Lai kādi būtu 2023. gada pēdējā ceturkšņa rezultāti un lai kādi kompromisi tiktu sasniegti, sadalot «lieko» vai papildu naudu 2024. gada valsts budžetā, ir acīmredzami, ka agrāk vai vēlāk jaunajai valdībai būs jāsāk risināt nopietnu fiskālo problēmu, uz kuru 2023. gada 13. oktobrī arī norādīja finanšu ministrs: «Arī vispārējās valdības parāds uz 2023. gada beigām varētu veidot ap 39,7% no IKP un uz 2024. gada beigām 40,5% no IKP. Ņemot vērā, ka nākamajos trīs gados valstij būtu jāpārfinansē uzņemtās parādsaistības ap 5,5 miljardu eiro apmērā, valdībai un parlamentam atbildīgi jāpieiet fiskālajai politikai un, pieņemot politiskos lēmumus, īpaši jāvērtē valsts starptautiskās reputācijas riski. Nepārdomāti lēmumi var ietekmēt Latvijas valsts kredītreitingu, kas novestu pie valsts parāda apkalpošanas izmaksu kāpuma un būtiski ietekmētu budžeta iespējas investēt labklājības līmeņa celšanā un izaugsmē.» Īsāk sakot, prioritāte de facto apēdīs lielu daļu Latvijas labklājības cerību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sociālo izdevumu jomā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pētīto valstu vidū Eiropas Savienībā izceļas ar zemākajām izmaksām uz personu gadā līdztekus faktam, ka, rēķinot procentos pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), mūsu valsts tēriņi sociālajām lietām pēc pandēmijas izskatās neadekvāti. Iespējams, ka sistēmā ir pamatīgas rezerves naudas izteiksmē, kuru tieši šobrīd valstij trūkst.

Sociālie izdevumi ESAO izpratnē

Sociālie izdevumi, kurus uzskaita ESAO pētījumu valstīs, ietver naudas pabalstus, tiešu preču un pakalpojumu nodrošināšanu natūrā un nodokļu atvieglojumus dažādiem sociāliem mērķiem. Pabalsti var būt paredzēti mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, invalīdiem, slimiem, bezdarbniekiem vai jauniešiem. Lai programmas tiktu uzskatītas par «sociālām», tām ir jāietver resursu pārdale starp mājsaimniecībām. Sociālie pabalsti tiek klasificēti kā publiski, ja vispārējā valdība, proti, valsts, pašvaldības, tostarp sociālās apdrošināšanas fondi, kontrolē attiecīgās finanšu plūsmas. Visi sociālie pabalsti, ko nesniedz vispārējā valdība, tiek uzskatīti par privātiem. Privātus pārvedumus starp mājsaimniecībām neuzskata par «sociāliem». Neto kopējie sociālie izdevumi ietver gan valsts, gan privātos izdevumus, kas arī atspoguļo nodokļu sistēmas ietekmi, izmantojot tiešos un netiešos nodokļus un nodokļu atvieglojumus sociāliem mērķiem. Šis rādītājs tad arī tiek mērīts procentos no IKP vai ASV dolāros uz vienu iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sadales tīkla tarifi – quo vadis?

Ivars Zariņš, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, 11.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visnepatīkamāko iespaidu jaunie “Sadales tīkla” (ST) tarifi ir radījuši mājsaimniecībām ar neefektīvi izmantotu pieslēguma jaudu (raksta autors ir viens no tiem). Rezultātā daudzām mājsaimniecībām izmaksas par “Sadales tīkla” pakalpojumu ir pieaugušas pat vairākkārtēji.

Tas daudziem ir radījis sašutumu un aizdomas(arī Valsts prezidentam) par nepamatotām ST tarifu izmaiņām.

Taču emocionāla taisnīguma izjūta un reālā lietu kārtība ne vienmēr ir viens un tas pats. Tādēļ, pirms kādu tiesāt vai vienkārši bojāt savu (vai citu) veselību ar sašutumu par notiekošo, ir vērts pamēģināt noskaidrot patiesību. Un tas ir vienkārši izdarāms, ja vien izdodas pārvarēt vēlēšanos taisīt “haipu” sev apkārt.

Nedaudz par “taisnīguma mednieku” repertuāru.

Pirmais, uz ko uzķeras “taisnīguma mednieki” – ST tarifa izmaksu pieaugums daudziem rēķinos ir būtiski lielāks nekā ST izmaksu kopējais pieaugums, kas sastāda apm. 22%Tie, kas to cenšas pasniegt, kā ST vēlmi negausīgi papildus nopelnīt – patiesībā demonstrē tikai savus zināšanu robus skolas matemātikas kursa apguvē, vai vispār nav pat iedziļinājušies ST tarifa izmaiņās (par to vēlāk).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsniegto kredītu apjoms gan mājokļu iegādei, gan uzņēmumiem pēdējo 12 gadu laikā Latvijā piedzīvojis lejupslīdi, kamēr dienvidu un ziemeļu kaimiņvalstīs tieši pretēji – pieaudzis.

Baltijas salīdzinošās izmaiņas kredītu apjomos norāda nevis uz banku vai uzņēmēju kūtrumu, bet uz kādu kopējo spēles noteikumu aplamību, kas lēni un nepārvarami noved pie iepriekš prognozējama rezultāta.

Šādu ainu var novērot, ielūkojoties Eiropas Centrālās bankas datos. Nenoliedzami jautājums ir, kas notiek kreditēšanas segmentā un – vēl jo vairāk – kāpēc, laikam ritot, plaisa starp Baltijas valstīm tikai pieaug, nevis samazinās. Latvija, tāpat kā Igaunija un Lietuva, ir eirozonas valsts, bet, raugoties uz dažādiem parametriem, šķiet, ka tās nebūt nav viena reģiona valstis, kur būtībā ir ļoti daudz līdzīgā un salīdzinoši maz atšķirīgā.

Skaitļi rāda acīmredzamo, bet neticamo

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pensijām netērē daudz, un tomēr var teikt, ka šodien ar pensiju sistēmu viss ir kārtībā. Mums ir viena no modernākajām pensiju sistēmām, un, visticamāk, vēl nākamajā gadā nebūs paziņojumu par to, ka viss ir slikti!

Pensiju sistēmas stabilitāti glābj augstā mirstība, šo un to nelielās pensijas, tomēr ir jārēķinās ar sekām nākotnē, liecina OECD pētījumi, dati un secinājumi no tiem.

Latvija izceļas ar emigrāciju no valsts

Latvija ir īpaša pārējo OECD pētīto valstu vidū tieši demogrāfisko faktu dēļ. Dažos gadījumos var saskatīt līdzības ar vēl citām Austrumeiropas zemēm, bet dažos gadījumos Latvija ir vienīgā ar savām specifiskajām īpatnībām. Pirmkārt, kopš neatkarības atgūšanas Latvijas tautas ataudzes līmenis bijis negatīvs, bet šī parādība Eiropas kontekstā nav liela bēda, jo visas Eiropas tautas nespēj sevi atražot. Otrkārt, jauniešu daudzums, kas uzsāk darbu gadu no gada, ir krietni mazāks nekā darba tirgu atstājušo skaits, un šī tendence vai plaisa ik gadu pieaug. Atbilstoši OECD 2022. gada Latvijas pensiju sistēmas apskatam nozīmīgākā ietekme uz Latvijas pensiju sistēmu kopumā ir spēcīgajai emigrācijai no valsts, piebilstot, ka izbrauc cilvēki darbaspējas vecumā. Proti, ik gadu sociālā nodokļa maksātāji nevis nomirst, dodas pensijā, bet aizbrauc, pāragri pārtraucot papildināt pensiju budžetu. Jo tālāk nākotnē, jo mazāk kļūs darbaspējīgo cilvēku, bet pensionāru skaits kādu laiku vēl augs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši šāds secinājums izriet no OECD datiem par dažādu Eiropas Savienības valstu izdevumiem darba tirgus programmām 2020. gadā, kad vairākums valstu faktiski dubultoja izdevumus pašmāju darba tirgus uzturēšanai, bet Latvija izdevumus palielināja 1,15 reizes, kas ir zemākais rādītājs visā ES.

Startā nokavē par apli

Latvijas sniegums, sākoties Covid-19 pandēmijai, kas paredzēja pamatīgu ietekmi uz darba tirgu, dažādus darba ierobežojumus, ir pielīdzināms kādām skriešanas sacensībām, kur visi startā izskrien ar pamatīgu ātrumu, bet viens sportists uz sava celiņa lēnā garā pastaigājas. Rezultāts jau ir paredzams pašā sākumā, jo novērojam, ka sportists sāk skriet tikai tad, kad visi ir nojoņojuši pirmo apli. 2020. gads pagaidām ir pēdējais pieejamais no OECD apkopotajiem datiem, bet tāpat ir zināms, ka 2021. gadā Latvija dažādās atbalsta jomās pamatīgi sarosījās. Iespējams, ka kaut kas arī no startā zaudētā tika saglābts, tomēr, ja saglābts būtu daudz, šobrīd sabiedrībā nebūtu tik asa diskusija par darbaspēka importa nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvās dāvanas ir viens no labākajiem veidiem, kā izrādīt atzinību un veidot ilgstošas attiecības ar darbiniekiem un klientiem, taču, ņemot vērā lielo izvēles klāstu, var būt grūti izvēlēties dāvanu, kas būs tieši laikā. Tātad, kas padara korporatīvo dāvanu neaizmirstamu?

Saskaņā ar nesen veikto aptauju, vissvarīgākais faktors, kas ietekmē saņēmēja viedokli par biznesa dāvanu, ir tās pārdomātība. Pētījums atklāja, ka cilvēki, visticamāk, novērtēs pārdomātas, personalizētas dāvanas, kas atspoguļo viņu intereses.

Padariet savu ziņojumu neaizmirstamu

Pārdomāta ziņojuma pievienošana ir viens no labākajiem un saņēmējam patīkamākajiem veidiem, kā piešķirt korporatīvai dāvanai nozīmi. Apsveriet iespēju pievienot dāvanai digitālu piezīmi vai pat speriet soli tālāk un izveidojiet video ziņojumu, ko pievienot dāvanai. Atrast ideālus vārdus, lai izteiktu pateicību, var būt sarežģīti, taču nedaudz padomājot vai pasmeļoties idejas internetā noteikti atradīsiet īstos. Personīga piezīme parāda, ka jūs novērtējat esošās attiecības un esat gatavs veltīt papildu laiku, lai parādītu adresātiem, ka jums viņi rūp.

Komentāri

Pievienot komentāru