Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu pilī no šā gada 16. maija durvis no jauna ver izstāde "Cēsu pils stāsts", kas ļauj apmeklētājiem pils rietumu torņa trešā stāva telpā piedzīvot multimediālu Cēsu pils vēstures stāstu, izdzīvojot nozīmīgākos pils vēstures notikumus astoņu gadsimtu garumā un sajūtot seno laiku atmosfēru.

Pērn piecos mēnešos izstādi noskatījās liels skaits apmeklētāju - 40 tūkstoši cilvēku.

Izstādes veidotājs ir Digitālais izstāžu nams "Lumiere", kas specializējies multimediālo izstāžu veidošanā Latvijā. Ieskatu multimediālā izstādē var gūt: klikšķinot šeit.

Ekspozīcijas mākslinieciskais risinājums ir audiovizuālas projekcijas, kuras aptver torņa trešā stāva telpas grīdu un griestus, kā arī sienas 270 grādu segumā. Saturiski muzeja apmeklētājs atrodas telpā, kura mainās līdzi gadsimtiem, rekonstruējot notikumus, vēsturiskus faktus, pils interjera elementus un ikdienas ritmu. Vēsturiskās logu ailes izmantotas projecētai ilūzijai par pils apkārtni, ilustrējot gan attīstību, gan notikušos karus.

"Šis ir unikāls mākslas piedzīvojums, kas mūsu laikam atbilstošā veidā pastāsta Cēsu pils stāstu, kas vienlaikus ir daļa no Latvijas lielās vēstures stāsta. Pērn izstāde guva ļoti lielu apmeklētāju atsaucību, tāpēc kopā ar Cēsu pili un Cēsu pilsētas pašvaldību nolēmām izstādi turpināt arī šogad. Virtuālais piedzīvojums atrodas tornī, tāpēc to varēs apskatīt līdz rudenim, kad iestājas vēss laiks," informē izstādes idejas iniciators un Digitālā izstāžu nama "Lumiere" vadītājs Renārs Sproģis.

Projekta iecere radusies, sekojot līdzi jaunākajām pasaules tendencēm muzeju un izstāžu attīstībā. Arvien plašāk var novērot dažādu, tehnoloģiju attīstībā balstītu risinājumu ienākšanu muzeju un izstāžu nozarē, kas ļauj muzejiem iet līdzi laikam un nodrošināt vislabāko saikni ar apmeklētājiem, tostarp dažāda vecuma bērniem.

Izstādes galvenais režisors un videomākslinieks ir Māris Kalve ("Kalvestudija"), kas ir veidojis multimediālus projektus festivālam "Staro Rīga" un par godu Latvijas simtgadei multimediālo dejas lielizrādi "Abas malas", iegūstot galveno balvu Baltijas un Ziemeļvalstu pasākumu konkursā "Baltic-Nordic Event Awards", kā arī "Kilograms kultūras" balvu Latvijā.

FOTO: Lielizrādes Abas Malas projekcijas - projekts, no kura briti aizbēga, bet latvieši dara 

«Kad šis viss būs beidzies, būs milzīgs gandarījums,» biznesa portālam db.lv atzīst...

Izstāde atrodas pils rietumu tornī. Adrese: Cēsu pils komplekss, Pils laukums 9, Cēsis. Tā ir atvērta no trešdienas līdz svētdienai no pulksten 10:00 - 18.00. Izstāde ir veidota, ievērojot valstī noteiktos piesardzības un muzeju apmeklēšanas pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Komentāri

Pievienot komentāru