Jaunākais izdevums

Pagājuši tikai četri mēneši, kopš ekspluatācijā nodots ceļa Vecumnieki—Nereta posms Valles pagastā un rotācijas aplis pagasta centrā, bet autovadītāji jau pamanījuši gan izārdītu bruģi apļa apmalē, gan caurumus jaunajā asfaltā, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Elvis Larionovs no Rīgas, braucot garām Vallei, nofotografējis izpostīto bruģi un cauro asfaltu un attēlus ievietojis sociālajā vietnē Facebook.

Uzņēmumā Latvijas Valsts ceļi (LVC) komentē: «Rotācijas aplī Vallē uz autoceļa Vecumnieki—Nereta—Subate (P73) mehāniski bojājumi, visticamāk, radušies sniega tīrīšanas laikā, aizķerot konstrukciju ar greidera lāpstu. Šonedēļ bojātos dekoratīvos bruģakmeņus izņems un pamatu sablīvēs, savukārt pastāvīgie labojumi tiks veikti pavasarī, kad iestāsies atbilstoši laika ap­stākļi. Remontdarbu laikā būs jānomaina arī trīs bojātie bortakmeņi.»

Tāpat Latvijas Valsts ceļu pārstāvji atklāj, ka šī paša ceļa labās joslas posmā no 13,6. līdz 14,6. km jau darbu pieņemšanas laikā Ceļu laboratorijas speciālisti asfaltbetona dilumkārtā konstatējuši paaugstinātu paliekošo porainību. Tāpēc būvniekiem par darbu konkrētajā posmā noteikts līgumcenas samazinājums un noteiktas palielinātas garantijas saistības. Šī iemesla dēļ laika apstākļu ietekmē un ceļa ekspluatācijas gaitā šajā posmā izveidojušās nelielas bedrītes — lielākās līdz pat 5x5 cm, tāpēc nākamgad, iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, ceļa segums būvniekiem (SIA Igate un SIA Saldus ceļinieks) par saviem līdzekļiem tur būs jāatjauno pilnā apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Satiksmes departamenta vadītājs: Problēmas ar Barona ielas segumu radīsies arī turpmāk

LETA, 04.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmas ar Barona ielas segumu radīsies arī turpmāk, jo ielai tika atjaunots tikai segums, bet komunikācijas zem ielas lielā mērā netika mainītas, šorīt Latvijas Radio izteicās Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Jakrins stāstīja, - ja ielu remontētu pilnā apmērā, tā būtu izrakta un bloķēta kādus divus gadus, bet tā vietā līdzekļus esot izlemts izmantot racionālāk.

Ierēdņa vērtējumā, defekti ielas segumā neesot nekas briesmīgs, jo sīkās problēmas tiekot likvidētas pāris dienu laikā, tostarp joprojām ir spēkā būvnieku sniegtā garantija.

Kā ziņots, decembra beigās Krišjāņa Barona ielā bojātas inženierkomunikācijas dēļ radās iegruvums zem bruģa. Satiksmes departamenta pārstāvji pēc avārijas vietas apsekošanas konstatējuši, ka iegruvuma iemesls ir izskalojums, kas ir radies bojātas inženierkomunikācijas dēļ.

Satiksmes departaments norādīja, ka Barona ielā tika veikti seguma atjaunošanas darbi, kuros neietilpa inženierkomunikāciju nomaiņa un pārbūve, līdz ar to minētais izskalojums nav tieši saistīts ar Barona ielas seguma atjaunošanas darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvkompānija 8CBR labos defektus uz reģionālā autoceļa pie Gulbenes

LETA, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija SIA «8CBR» labos defektus uz reģionālā autoceļa Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas robeža (Vientuļi) (P35) posmā no Gulbenes Litenes virzienā, informēja VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC).

Kompānijā skaidroja, ka autoceļa 11.kilometrā ieklātajā asfalta apakškārtā konstatēti defekti un deformācijas.

LVC pārstāvji norādīja, ka pirms nedēļas puskilometra garā posmā vienā joslā tika ieklāta asfalta apakškārta. «Nākamajā rītā pēc asfalta ieklāšanas šis posms tika atvērts autosatiksmei un dienas beigās lokālās vietās šī posma brauktuvē sāka parādīties defekti asfaltbetona kārtā (plaisu tīkls), kas nākamajās dienās progresēja,» klāstīja kompānijā.

Apsekojot būvdarbu vietu, konstatēts, ka deformācijas, visticamāk, radušās tādēļ, ka asfalts ieklāts uz pārmitrinātajām šķembām. Paaugstināta mitruma apstākļos pamatu materiālu nestspēja samazinās, tāpēc dažās vietās tā nav pietiekama. Ņemot vērā, ka ir rudens un laika apstākļu uzlabošanās netiek prognozēta, nolemts, ka bojājumu vietās tiks veikts remonts - defektu posmos tiks veikta asfaltbetona demontāža un ieklāts asfalts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krišjāņa Barona ielā bojātas inženierkomunikācijas dēļ radies iegruvums zem bruģa, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Satiksmes departamentā pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Departamenta pārstāvji pēc avārijas vietas apsekošanas konstatējuši, ka iegruvuma iemesls ir izskalojums, kas ir radies bojātas inženierkomunikācijas dēļ. Atbildīgās iestādes par notikušo ir informētas, tuvākajā laikā avārijas cēloņi tiks novērsti.

Satiksmes departaments norādīja, ka Barona ielā tika veikti seguma atjaunošanas darbi, kuros neietilpa inženierkomunikāciju nomaiņa un pārbūve, līdz ar to minētais izskalojums nav tieši saistīts ar Barona ielas seguma atjaunošanas darbiem.

Šodien sociālajā vietnē Facebook Rīgas iedzīvotāji rakstījuši, ka Barona ielā zem un starp bruģakmenim esošās smiltis tiek izskalotas prātam neaptveramos apjomos un vietām zem Barona ielas plānotās rekomendējošās velojoslas izveidojušās milzīgas bedres aptuveni 30-50 centimetru dziļumā, virs kurām bruģis ieķīlējies karājas gaisā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Autovadītāju ievērībai: pēcpusdienā Pierīgā var būt palēnināta satiksme

Latvijas Valsts ceļi, 15.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ar pilnu būvdarbu karti var iepazīties VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājas lapā.

Piektdienas pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta, aicinām ieplānot papildu laiku ceļam vai arī izvēlēties braukšanai laiku ārpus sastrēgumstundām.

Ilgstošā sausā laika dēļ uz grants autoceļiem turpina pastiprināti veidoties putekļi, tāpēc aicinām autovadītājus ievērot atbilstošu distanci un braukšanas ātrumu, lai izvairītos no negadījumiem. Latvijā vairāk kā puse no valsts autoceļiem ir ar grants segumu, no tiem lielākā daļa ir vietējās nozīmes ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc nepilna pusotra gada kopš būvniecības darbu uzsākšanas, topošajam interjera muzejam – Hoijeres kundzes viesnīcas ēkai Liepājā - nosvinēti spāru svētki, informē pilsētas dome.

Kā norādīja būvnieks SIA "RERE MEISTARI", šobrīd procentuāli ir pabeigti 41% no paredzētajiem būvdarbiem, tostarp 22% no vispārējiem celtniecības un restaurācijas darbiem, kas ietver telpu pārbūves, pagraba izbūves, logu, durvju, sienu, griestu atjaunošanas darbus; 44% no ārējo inženiertīklu izbūves darbiem; 49% no pagalma labiekārtošanas darbiem; kā arī 89% no identificētajiem papildu darbiem, kas saistīti ar pamatu nostiprināšanu.

Šobrīd ir pabeigta lielākā daļa no ēkā paredzētajiem demontāžas darbiem, pamatu nostiprināšanas, ēkas pirmā un otrā stāva pārsegumu siju izbūves, protezēšanas, pastiprināšanas un nomaiņas.

Iekštelpās jau redzami iezīmējies manteļskurstenis un maizes krāsns. Paralēli tiek veikti jumta atjaunošanas darbi, kā arī uzsākti grīdu pamatnes izbūves darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļa maršrutā no Ainažiem līdz Grenctālei, jeb uz Via Baltica sākušas darboties elektroniskās mainīgās informācijas ceļa zīmes, kas brīdinās autobraucējus par braukšanas apstākļiem, ceļa seguma stāvokli, atļauto braukšanas ātrumu un citiem satiksmei būtiskiem apstākļiem, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Ceļazīmes ir uzstādītas projekta Smart E67 ietvaros. Kopumā 13 objektos uzstādītas 30 elektroniskās ceļa zīmes, no kurām 4 ātrumu ierobežojošas zīmes kopā ar 4 brīdinājuma zīmēm un 22 brīdinājuma un aizlieguma zīmes. Elektroniskajām ceļazīmēm ir tāda pati nozīme, kā parastajām, un tās ir jāievēro tāpat, kā citas.

Ceļa zīmes darbojas automātiskā režīmā, vadoties pēc informācijas, ko sniedz ceļu meteoroloģiskās stacijas. Ja nepieciešams, arī VAS Latvijas Valsts ceļ (LVC) Satiksmes informācijas centrs (SIC) var attālināti mainīt ceļa zīmes informāciju satiksmes negadījuma, sastrēguma vai remontdarbu laikā.

Elektroniskās ceļazīmes iedegsies tikai tad, kad ir konstatēti apstākļi, par kuriem ir būtiski informēt satiksmes dalībniekus, proti, ja ir remontdarbi, apledojums, sastrēgums, sānvējš vai citi apstākļi, kas var ietekmēt satiksmi. Ja šādi apstākļi nav iestājušies, brīdinājumi uz ceļazīmēm netiek izgaismoti un ceļazīmes darbojas nogaidīšanas režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Aktuāli: Vai automašīnām Latvijā tehniskā apskate būtu jāiziet katru gadu?

Žanete Hāka, 27.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban savākti iedzīvotāju paraksti par tehniskās apskates veikšanu Latvijā ik pēc diviem gadiem neatkarīgi no transportlīdzekļa vecuma, taču daļa ekspertu uzsver – tas var ievērojami palielināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu.

Valsts tiesu ekspertīžu biroja tiesu eksperts Oskars Irbītis skaidro, ka Latvijas autoparks ir salīdzinoši vecs un šādā situācijā nebūtu pieļaujama tehniskās kontroles mazināšana automobiļiem, kuru vecums ir lielāks par pieciem gadiem. Viņaprāt, diskusijas būtu pieļaujamas tikai par tiem auto, kas ir jaunāki par pieciem gadiem, – tiem vēl ir ražotāja garantijas periods un līdz ar to šo transportlīdzekļu tehnisko stāvokli uzrauga dīlera servisi. Iespējams, varētu diskutēt par to, ka jaunam automobilim pirmo reizi tehniskā apskate varētu būt jāveic pēc trim gadiem, un, ja netiek konstatēti nekādi defekti (teicams vērtējums), tad būtu iespējams jau nākamo tehnisko apskati veikt pēc diviem gadiem. Savukārt, ja tiek konstatēti defekti, tad tāpat kā visiem pārējiem – ik pēc gada. Bet šis jautājums noteikti ir jāpārrunā plašākā lokā – uzklausot arī dīlerservisu viedokli par raksturīgajiem transportlīdzekļu defektiem dažādās vecuma grupās, iesaka O. Irbītis. Viņš atgādina, ka Latvijas ekonomiskā situācija šobrīd noteikti nav tāda, ka visi auto īpašnieki apzinīgi rūpējas par saviem transportlīdzekļiem, un ikdienā nākas konstatēt, ka pietiekami liels skaits satiksmē esošo braucamo ir satiksmes drošību apdraudoši – korozijas skarti, nodilušām riepām, nedegošiem lukturiem. Tehniskā apskate ir līdzeklis, kas vismaz reizi gadā liek sakopt transportlīdzekļa tehnisko stāvokli. Ja veciem auto tehnisko apskati atļautu veikt retāk nekā reizi gadā, tad uz ceļa noteikti parādītos vairāk auto, kuru tehniskais stāvoklis būtu tuvs kritiskajam, saka eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Elektromobiļu uzlādes stacijām atvēlēs 8,34 miljonus eiro; cer, ka piešķirs naudu arī šo auto iegādes veicināšanai

Žanete Hāka, LETA, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sešu gadu laikā Latvijas autoparkā ir nonākuši mazāk par 300 ar elektroenerģiju darbināmu automobiļu, informē Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

Šā gada vidū pielaide ceļu satiksmei bija 288 vieglajiem pasažieru un komercautomobiļiem. No tiem 174 tika iegādāti 2014. gadā, kad bija pieejams KPFI finansējums. Savukārt lielākā daļa no pārējiem nedaudz virs 100 Latvijā reģistrētajiem elektromobiļiem ir nonākuši šeit laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam, katru gadu ap 10 jauniem un apmēram 20 lietotiem spēkratiem.

Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Rolands Rumba aģentūrai LETA pastāstīja, ka līdz 2018.gada vidum Latvijā plānots uzstādīt 70 elektromobiļu uzlādes staciju. Viņš norādīja, ka elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveidošanas projektā ir veikta izpēte par potenciālajām uzlādes staciju uzstādīšanas vietām uz TEN-T ceļiem, kā arī šo uzlādes staciju uzstādīšanas vietu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo elektropieslēgumu projektu izstrāde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eiropas Dzelzceļa līnijas: Sadarbība un efektīvi lēmumi paātrinās Rail Baltica ieviešanu

Lelde Petrāne, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles ziņojums par "Rail Baltica" ieviešanas efektivitāti Latvijā ir ceļa karte turpmākai projekta sekmīgai ieviešanai. Ziņojums uzrāda smagnējo plānošanas fāzi un riskus, kas jārisina esošajā, aktīvajā projektēšanas fāzē, norāda "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Kā vēstīts, Valsts kontrole secinājusi, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2019.gadam Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība, līdz ar to pastāv risks, ka var netikt sasniegts Baltijas valstu starpvaldību līgumā noteiktais mērķis – nodrošināt dzelzceļa izveidi un tā funkcionalitāti līdz 2025.gadam.

K. Vingris norāda, ka Latvijā projekta ieviešana tika uzsākta ar sarežģītāko un izmaksu ziņā ietilpīgāko posmu attīstīšanu. Lai nodrošinātu nepārtrauktu dzelzceļa stacijas un lidostas darbību, būvniecība sadalīta kārtās, kas pagarina izbūves laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Precizētas Āfrikas cūku mēra riska zonas Latvijā

Žanete Hāka, 14.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 14. februārī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka Āfrikas cūku mēra (ĀCM) likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību. Grozījumi noteikumos sagatavoti, lai precizētu ĀCM riska zonas Latvijā, informē ZM.

Izmaiņas noteikumos nosaka, ka ĀCM II riska zonas teritorijā, papildus jau noteiktajiem novadiem un pagastiem, ietilpst Krimuldas novada Krimuldas pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no ceļa Nr. V89 un ceļa Nr. V81, Lēdurgas pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no ceļa Nr. V81 un ceļa Nr. V128, Limbažu novada Skultes, Limbažu, Umurgas, Katvaru, Pāles un Viļķenes pagasts, kā arī Siguldas novada Mores pagasts un Allažu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidiem no ceļa Nr. P3.

Savukārt ĀCM III riska zonas teritorijā, papildus jau noteiktajiem novadiem un pagastiem, ietilpst Krimuldas novada Krimuldas pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no ceļa Nr. V89 un ceļa Nr. V81, Lēdurgas pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no ceļa Nr. V81 un ceļa Nr. V128, kā arī Limbažu novada Vidrižu pagasts un Siguldas novada Siguldas pagasts un Allažu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no ceļa Nr. P3.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Vecpiebalgā atklāj par 8,891 miljonu eiro atjaunoto ceļa posmu

Rūta Cinīte, 24.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Vecpiebalgā svinīgi atklāts atjaunotais reģionālā autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) posms no Brežģa kalna līdz Vecpiebalgai, kas izmaksāja 8,891 miljonu eiro (ar PVN), liecina VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) sagatavotā informācija.

LVC informē, ka Vecpiebalgas ceļš iepriekš bija ļoti sliktā stāvoklī. Uz ceļa bija iesēdumi, iebrauktas rises, plaisas un bedres, bet ceļa melnais segums jeb asfalts bija pilnībā sabrucis. 2016. gada vasarā SIA 8CBR uzsāka būvdarbus uz šosejas Cēsis–Vecpiebalga–Madona posmā no Brežģa kalna līdz Vecpiebalgai (38.-49. km).

Projekta ietvaros pārbūvēts 11 km garais iepriekš nokalpojušais ceļa posms. Izbūvēta jauna segas konstrukcija: ieklāta karstā asfalta dilumkārta un apakškārta, nesaistītu minerālmateriālu maisījums un salizturīgā kārta. Veikti zemes darbi un nostiprinātas nogāzes. Zem ceļa izbūvētas 17 jaunas caurtekas, kā arī atjaunotas 14 sabiedriskā transporta pieturvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vanšu tilta kapitālie remontdarbi varētu sākties tikai rudenī, jo līdz tam ir jāpabeidz Salu tilta remontdarbu otrais posms, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

FOTO: Vanšu tilta defekti

Viņš stāstīja, ka Rīgā Vanšu un Salu tilti ir divi lielākie, Salu tilts bija vissliktākajā stāvoklī, tāpēc bija nolemts saremontēt to un pēc tam remontdarbus sākt Vanšu tiltam. Rīgas mērs pieļāva, ka tie varētu sākties rudenī.

Vanšu tilta remontus būs jāveic par savu naudu.

«Atšķirībā no Salu tilta, kur mums remontdarbiem izdevās piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, Vanšu tilta remontus būs jāveic par savu naudu un tie noteikti būs līdz 10 miljoniem eiro vērti,» sacīja Ušakovs.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) ieskatā Vanšu tilta daļēji nobrukušo kāpņu, kā arī kāpņu, kas atrodas krastmalas pusē, turpmāka ekspluatācija nav pieļaujama, informēja BVKB pārstāve Elīna Korba.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas autoparks ir otrs vecākais Eiropā, turklāt 50-80% automašīnu tehniskajās apskatēs tiek konstatēti būtiski bojājumi, šodien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē sacīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Transportlīdzekļu tehniskās kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieks Jānis Liepiņš.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien turpināja vērtēt iedzīvotāju iniciatīvu pagarināt termiņu, kādā tiek veikta transportlīdzekļu tehniskā apskate.

Automašīnu vidējais vecums Latvijā ir 13,17 gadi. Vēl vecākas automašīnas Eiropā ir tikai Maltā (13,8 gadi), bet vidējais automašīnu vecums Eiropā ir 8,3 gadi.

Liepiņš deputātus informēja, ka ar pirmo reizi tehnisko apskati nespēj iziet 45% no automašīnām, turklāt 18% tiek konstatēti būtiski defekti balstiekārtā. Dienā vidēji 13 automašīnām tehniskās apskates laikā tiek aizliegta turpmākā dalība satiksmē, 61,7% no šīm automašīnām apskates laikā iziet no ierindas bremžu sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklājies, ka vairāku Rīgas tiltu stāvoklis ir visai bēdīgs. Pēc ilgas minstināšanās Rīgas dome tomēr nolēmusi sākt Vanšu tilta kāpņu nomaiņu.

FOTO: Vanšu tilta defekti

FOTO: Pirmsavārijas stāvoklī esošās Zemitāna kāpnes

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas autoosta iecerējusi blakus savai ēkai būvēt viesnīcu

LETA, 05.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas starptautiskā autoosta iecerējusi blakus savai ēkai būvēt viesnīcu, pastāstīja autoostas valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule.

Viņa teica, ka noticis metu konkurss par Rīgas starptautiskās autoostas tālāko attīstību, jo tai ir 56 gadi, un visi loģistikas principi, kuri autoostā tika iestrādāti tajā laikā, šodien ir jau mainījušies. Pašreiz ir noslēgts līgums ar arhitektu uzņēmumu "Outofbox" par autoostas tālāko attīstību.

Gromule uzsvēra, ka tajā būtiska ir arī biznesa komponente. "Ņemot vērā, ka līdz ar dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi un jauno starppilsētu autobusu satiksmes konkursu vēl ir ļoti daudz neskaidrību, piemēram, par to, kā tiks organizēta satiksme pilsētā, mums ir svarīgi attīstīt arī papildu biznesa veidus. Tādēļ blakus autoostas ēkai esam iecerējuši izbūvēt viesnīcu," teica Gromule, skaidrojot, ka viesnīca potenciāli atrastos blakus autoostas ēkai Prāgas ielas pusē, kur pašreiz atrodas piebraukšanas vieta vieglajām automašīnām. Daļēji viesnīca varētu atrasties arī tagadējā autoostas ēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas vēsturē vērienīgākajā projektā – Krievu salas terminālī – noslēgumam tuvojas papildu infrastruktūras izbūves darbi, kuru ietvaros tiek izbūvētas nepieciešamās inženierkomunikācijas, kravu laukumi, sliežu pievedceļi, vēju slāpējošs žogs vides prasību ievērošanai, administrācijas ēkas, kā arī turpinās ogļu kraušanas tehnoloģiju montāža.

«Rīgas brīvostas pārvalde rūpīgi seko līdzi noslēdzošā būvdarbu etapa laika grafikam un darbu plānam. Viss process notiek saskaņā ar plānoto un apstiprināto grafiku, un šodien varu paust pārliecību, ka nepieciešamā infrastruktūra tiks nodota stividoriem paredzētajos termiņos, apjomos un kvalitātē. Darbu progress un sadarbība ar stividoriem liek domāt, ka arī stividori spēs izpildīt apņemšanos par savas infrastruktūras un tehnoloģiju sadaļas izbūvi, līdz ar ko pārvākšanās process uz Krievu salu noritēs bez nobīdēm laika grafikā, izpildot visas Eiropas Komisijas prasības,» uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Stividora SIA «STREK» nomas teritorijā jau pilnā apjomā ir noslēgušies kravu laukumu un inženierkomunikāciju būvdarbi. Šobrīd tiek sagatavotas iekārtu ekspluatēšanas instrukcijas, noformēta izpilddokumentācija un saņemti atzinumi no uzraugošajām institūcijām. 23 metrus augstā vēju slāpējošā žoga izbūves darbi SIA «STREK» teritorijā izpildīti 90% apmērā – ir uzstādīti visi masti un tiek montētas žoga starpmastu stieples un žoga vēja siets. Saskaņā ar plānoto darbu grafiku, vēja žoga būvdarbus SIA «STREK» teritorijā plānots pabeigt līdz 2018. gada septembra beigām. Stividora darbu sadaļā tiek veikti administrācijas un dienesta ēku izbūves iekšdarbi, bet beramkravu izkraušanas ēkā tiek montēti ārsienu paneļi. SIA «STREK» šobrīd aktīvi veic tehnoloģisko iekārtu piegādi un montāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Bišumuižas apkaimē taps Latvijas Paralimpiskais sporta centrs

Lelde Petrāne, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Paralimpiskā komiteja izsludina starptautisku, atklātu metu konkursu «Latvijas Paralimpiskā Sporta Centra izbūves arhitektoniskā vīzija», aicinot metu konkursa dalībniekus sagatavot un iesniegt savas arhitektoniskās vīzijas Eiropas mērogā vēl nebijušam sporta kompleksam.

«Šis metu konkurss ir nozīmīgs pamatakmens Latvijas paralimpiskā sporta attīstībai. Esam priecīgi spert šo soli, aicinot profesionāļus no visas pasaules iesaistīties Eiropā vēl nebijuša sporta kompleksa būvniecībā. Mūsu uzdevums – izveidot pilnībā pielāgotu paralimpiskā sporta bāzi, kurā ikvienam cilvēkam ar invaliditāti būtu iespēja sportot. Ticam un ceram, ka idejas būs praktiskas, interesantas, bet galvenais – energoefektīvas un atbilstošas mūsdienu arhitektūras standartiem,» par paralimpiskā sporta centra iecerēm informē Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte.

Latvijas Paralimpiskais sporta centrs tiks veidots Rīgā, Bišumuižas apkaimē un pēc visu kārtu pabeigšanas aptvers gandrīz 10 ha lielu platību. Latvijas Paralimpiskā sporta centra projekts ir Eiropā līdz šim vēl nebijuša apjoma un funkcionalitātes ziņā unikāls projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Tallinā uzbūvē gājēju ceļu, izmantojot pārstrādātus plastmasas atkritumus

Žanete Hāka, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinā šonedēļ pabeigts pirmais gājēju ceļa posms, kura izbūvē izmantotas inovatīvas tehnoloģijas.

Ceļa asfalta segumā izmantoti pārstrādāti plastmasas atkritumi, un šis ir pirmais šāda veida ceļš ne vien Baltijā, bet visā Ziemeļu un Austrumeiropā.

Būvuzņēmuma «Verston Ehitus» izpilddirektors Veiko Veskimē (Veiko Veskimäe) uzsver: «Plastmasas atkritumu uzkrāšanās apkārtējā vidē ir globāla problēma, kurai risinājumus meklē visā pasaulē. Tāpēc plastmasas atkritumu izmantošana ceļu būvē ir gudrs risinājums, jo nenoārdāmā plastmasa un bitums, kas ir viens no svarīgākajiem asfaltbetona maisījuma komponentiem, tiek ražoti no vienas izejvielas – naftas.»

Tehnoloģiju ir izstrādājusi Skotijas kompānija «MacRebur», un tai pieder arī jaunā rūpnīca, kurā plastmasu pārstrādā granulās. Tālāk tās tiek pievienotas ceļa segumam, ļaujot samazināt bituma daudzumu asfaltā. Plastmasas atkritumu granulas augstā temperatūrā tiek izkausētas asfaltbetona maisījumā, nodrošinot, lai plastmasa izkustu vienmērīgi, neveidojot mikroplastmasu. Beidzoties asfalta kalpošanas termiņam, ceļa seguma materiāls var tikt pārstrādāts un atkārtoti izmantots ceļu būvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Satiksmes organizēšanā ienāk viedums

Egons Mudulis, 03.12.2018

Fima komercdirektors Aleksandrs Grebežs un automatizācijas risinājumu inženieris Juris Fedotovs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Via Baltica izvieto inteliģentās transporta sistēmas (ITS). Tas bija spilgts piemērs dažādu ražotāju produkcijas integrācijai vienā risinājumā, par projektu Smart E67 sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Fima komercdirektors Aleksandrs Grebežs un automatizācijas risinājumu inženieris Juris Fedotovs.

Pasažieru transporta plūsmas un kravu pārvadājumu efektivitātes uzlabošanai, samazinot braukšanas laiku un paaugstinot drošību, domātais projekts tiek realizēts pārrobežu sadarbības programmas Interreg Central Baltic ietvaros. Vadošais partneris tajā ir VAS Latvijas valsts ceļi (LVC), kas projektu īsteno sadarbībā ar Igaunijas ceļu administrāciju, uzstādot ceļa aprīkojumu Via Baltica posmā Tallina–Rīga–Bauska–Lietuvas robeža. Smart E67 kopējās izmaksas Latvijā ir 1,4 milj, eiro, tostarp 1,2 milj. eiro ir ERAF līdzfinansējums, liecina LVC sniegtā informācija.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Nosvinēti Spāru svētki Jaunolaines sākumskolas sporta zālei

Lelde Petrāne, 18.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies svinīgā Spāru svētku ceremonija Jaunolaines sākumskolas sporta zālei, kam par godu augstākajā punktā pacelts tradicionālais vainags un līdz ar to ēka ieguva kopskata veidolu.

Pasākumā piedalījās Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs, Olaines sākumskolas direktora vietniece Velda Veinberga, būvniecības kompānijas RERE GRUPA valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš. Sporta zāles būvniecības darbus uzsāka pagājušā gada septembrī un tos plānots pabeigt noteiktajā termiņā - 2017. gada decembrī.

Saskaņā ar projektu sporta nama jaunbūvi savienos ar esošās skolas ēku. Pirmajā stāvā atradīsies ieejas vestibils ar garderobi, treneru telpa un lielā sporta zāle, kas paredzēta basketbola, volejbola, rokas bumbas un telpu futbola treniņiem, kā arī atsevišķa cīņu sporta zāle. Starp abām zālēm atradīsies ģērbtuvju bloks, sanitārie mezgli apmeklētājiem un telpa inventāra uzglabāšanai. Savukārt ēkas dienvidu daļā atradīsies tehniskā telpa ar iebūvētu siltummezglu un ūdens ievada mezglu. Ēkas otrajā stāvā tiks izbūvēta fitnesa zāle, sanitārie mezgli apmeklētājiem, ventilācijas iekārtu telpa un balkoni skatītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

KP: Reklāmas izvietošanas nosacījumi RS pieturvietās liedza konkurentiem iesaistīties

Rūta Lapiņa, 02.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) uzņēmumiem SIA «Rīgas satiksme» (RS), SIA «Pilsētas līnijas» (PL) un SIA «JCDecaux Latvija» (JCD) piemērojusi tiesisko pienākumu mainīt atsevišķus savstarpējo līgumu nosacījumus par reklāmas izvietošanu RS sabiedriskā transporta pieturvietās, liecina informācija KP mājaslapā. KP konstatēja, ka līdzšinējie nosacījumi ilgstoši liedza piekļuvi JCD konkurentiem iesaistīties pieturvietu reklāmas tirgū.

2015. gadā SIA «Clear Channel Latvia» ar iesniegumu vērsās KP par iespējamu aizliegtu vienošanos starp RS, PL un JCD, kas satur nekonkurēšanas un ekskluzīvas piegādes noteikumus. KP veica apstākļu noskaidrošanu, no uzņēmumiem iegūstot papildu informāciju, t.sk. savstarpēji noslēgtos līgumus.

KP secināja, ka RS iznomājusi PL aptuveni 800 sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes reklāmas izvietošanai ar nosacījumu, ka PL 300 no tām izbūvēs no jauna. Savukārt PL minēto 300 pieturvietu nojumju izbūves tiesības nodevusi tālāk JCD reklāmas izvietošanai ar tādu pašu nosacījumu, proti, ka JCD šīs nojumes izbūvēs no jauna. Papildus tam tika noslēgts JCD un RS līgums, ar ko JCD izbūvētās nojumes nodod lietošanā bez maksas RS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kocēnos par 24 000 eiro būvēs gājēju ceļu

Zane Atlāce - Bistere, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai turpinātu sakārtot apkārtni pie Kocēnu ūdenskrātuves un veidotu to pieejamu iedzīvotājiem, otrdien, 1.novembrī, uzsākta 350 m gara gājēju ceļa izbūve, informē Kocēnu novada domes pārstāve Elīna Upīte.

Kocēnu novada domes izsludinātās iepirkuma procedūras rezultātā gājēju ceļa izbūves darbus veiks SIA Kvinta BCL par līguma summu 24 188,83 EUR, kas tiks finansēti no Kocēnu novada domes pamatbudžeta.

Gājēju ceļa izbūves ietvaros tiks veikta betona trotuāra apmaļu izbūve, grants seguma ieklāšana, krasta nogāzes planēšana, melnzemes virskārtas sagatavošana un zāliena sēšana.

Labvēlīgu laikapstākļu gadījumā ceļu plānots izbūvēt līdz šī gada beigām, zāliena sēšanu atliekot uz nākošo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz reģionālā autoceļa Ventspils (Leči)–Grobiņa (P111) posmā no Labraga līdz Mežainei (43,2.-63,0. km) turpinās pērn aprīlī sāktie būvdarbi. Šis ir pašreiz valstī garākais remontposms, kurā ir astoņi ar luksoforiem regulēti posmi, un to izbraukšana prasa vairāk nekā stundu, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Būvdarbu ietvaros tiek veikta segas pārbūve, sākot no pamatiem un beidzot ar divām asfalta kārtām, ūdens novades sistēmas sakārtošana un autobusu pieturvietu atjaunošana. Atjauno arī tiltus pār Saku un Karpu, tiem klājot jaunu hidroizolāciju un brauktuves segumu. Līdz šim ir paveikti aptuveni 70 % no būvdarbu apjoma. Četru kilometru garā posmā no Labraga Pāvilostas virzienā jau ir ieklātas visas asfalta kārtas un tur atlicis vien horizontālais marķējums. Ātruma ierobežojums 70 km/h tur joprojām saglabājas. Šos būvdarbus veic SIA Binders, un to līgumcena ir 10,6 miljoni eiro (ar PVN) ar ERAF līdzfinansējumu. Pilnībā darbus pabeigt plānots līdz rudenim, informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot autoceļa Ogre - Tīnūži rekonstrukciju, darbu veicējs AS Ceļu pārvalde uzdūries biezam kūdras slānim un izveidojies nobrukums, kas daļēji skāris arī ceļa brauktuvi.

Lai risinātu jautājumu par ceļa slēgšanu, vakar nobrukuma vietā tikās Ogres un Ikšķiles pašvaldību un AS Ceļu pārvalde pārstāvji.

«Ir jānovērš jebkāda iespēja, ka varētu notikt negadījums, tādēļ esam vienojušies par to, ka šis ceļa posms būs jāslēdz. Pirms tam jāinformē sabiedrība kādā veidā viņi varēs nokļūt kapos, lai pēdējā gaitā izvadītu vai apraudzītu tuviniekus. Ir jānorāda apbraucamie ceļi, jāpasūta un jāizvieto attiecīgas ceļazīmes, jāinformē sabiedrība,» norāda Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis.

Ogres un Ikšķiles pašvaldības vienojušās, ka nepieciešamie sagatavošanās darbi ceļa slēgšanai tiks veikti tuvāko divu nedēļu laikā. Jau nākamnedēļ būs zināma apbraucamo ceļu shēma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam, kad prognozējams turpmāks bezdarbnieku skaita pieaugums, tiks ieviesti vairāki jauni un paplašināti esošie nodarbinātības atbalsta pasākum.

To paredz valdības otrdien atbalstītās izmaiņas noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu.

Dīkstāves pabalstu izmaksa tiks pārtraukta pēc 30.jūnija. Pēc tam plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba devējiem tiks piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs būs 430 eiro mēnesī.

Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.

Lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru