Jaunākais izdevums

Iestājoties neskaidrību laikam, cilvēkiem jādomā par tēriņu samazināšanu, tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Viņš atgādināja, ka pirms apmēram 15 gadiem sasaiste ar Krieviju bija daudz lielāka, savukārt pirms kara eksporta apjoms uz Krieviju bija apmēram 7%, bet uz Baltkrieviju - nepilns 1%. Kopumā valsts ekonomikai situācija patlaban neesot tik traka, taču dažādās nozarēs ir atšķirīgas situācijas.

A.Rostovskis teica ka uzņēmēju vidū noskaņojums kopumā ir patriotisks, situācija tiek izprasta un uzņēmumi mēģina pārorientēties.

Runājot par Latvijas vēlmi atteikties no Krievijas energoresursiem, tostarp gāzes, A.Rostovskis akcentēja, ka Latvija kā viens neliels elements neizšķirtu situāciju ar Krievijas gāzi konceptuāli, taču tas būtu simbolisks solis, domājot, ka katram jāpieliek roka, lai tas nostrādātu.

"Mums ir vidējā un ilgtermiņā jāpārorientējas un jābūt gataviem. Tas ir emocionāls moments, bet jārīkojas pragmatiski. Priekšā ir neskaidrību laiks. Cilvēkiem jāpadomā par to, ka savos tēriņos kāds resurss ir jāpietur, jo, procesam turpinoties, cenas ticami augs. Dati rāda, ka uzkrājumi kopumā cilvēkiem palielinājās, bet ir atsevišķas iedzīvotāju grupas, kam iet grūtāk," teica A.Rostovskis.

Kopumā uzņēmējiem varētu būt iespējas celt algas darbiniekiem, kam patlaban iet grūtāk, tādējādi kompensējot vismaz augsto inflāciju, taču šādas iespējas jāvērtē katrā uzņēmumā atsevišķi, jo virknei uzņēmumu patlaban arī ir jādomā, kā izdzīvot, sprieda A.Rostovskis.

"Tas nav stāsts par to, ka uzņēmēji negribētu samaksāt lielāku algu saviem darbiniekiem. Tas ir jautājums par spēju to darīt. Patlaban inerces pēc turpinās spiediens uz algu palielinājumu, bet virknē nozaru manāma sabremzēšanās, ir turbulence piegādēs, un uzņēmumiem jānodarbojas ar krīzes pārvarēšanu," pauda A.Rostovskis.

Esošajos apstākļos un, raugoties nākotnē, viņu vairāk satrauc valsts gatavība saistībā ar energoresursu pietiekamību nākamajai ziemai, kā arī cenu kāpums un gatavība konstatēt grupas, kurām ir vajadzīgs atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijai jāfokusējas uz straujāku eksporta attīstību un privāto investīciju piesaisti

LETA, 03.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir jāfokusējas uz straujāku eksporta attīstību un privāto investīciju piesaisti, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents un biznesa augstskolas "Turība" īpašnieks Aigars Rostovskis.

Viņš atzīmē, ka patlaban nav nekādu indikāciju, ka Latvijai ir cerības nonākt starp Eiropas turīgākajām valstīm, kas nozīmē, ka līdzšinējā ekonomikas attīstības politika nedarbojas un to steidzami nepieciešams mainīt, fokusā liekot straujāku eksporta attīstību un investīciju piesaisti, nevis dažādu finanšu līdzekļu pārdali.

Rostovskis norāda, lai arī pēc vairāk nekā 30 neatkarības gadiem redzams, ka Latvijas iedzīvotāju labklājība, pēc dažādu pētījumu un rādītāju datiem, ir pieaugusi un valsts ir pilntiesīga Rietumu ekonomikas dalībniece, tomēr šajā Rietumu "bagātnieku klubā" Latvija ir viena no nabadzīgākajām valstīm un diemžēl kaimiņvalstis daudz ātrāk virzās uz labklājīgāko valstu saraksta augšpusi, kamēr Latvija turpina atpalikt aizvien vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK prezidenta amatā pārvēlēts Aigars Rostovskis, ievēlēta jauna padome

Db.lv, 22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sapni par dzīvi pēc 50 gadiem jāsāk realizēt jau šodien

Māris Ķirsons, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts ilgtspējīgas attīstības prioritātes ir izglītota sabiedrība, gudra valsts pārvalde un produktīva, konkurētspējīga uzņēmējdarbība, taču pašlaik nav stratēģijas un ir ļoti augsta sabiedrības neuzticība valstij.

Tāds ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotās konferences Latvija 2070 secinājums. Bez tam – šo nākotni mūsu vietā neradīs neviens cits.

Vajag nākotnes sapni

Ekspertu izstrādātā vīzija Latvijai pēc 50 gadiem ir tapusi diskusijās divās darba grupās – akadēmiskajā, kuru vadīja investīciju sabiedrības Prudentia partneris, LTRK padomes loceklis Ģirts Rungainis, un uzņēmējdarbības grupā, kas strādāja Latvijas Universitātes profesora Mārča Auziņa vadībā. LTRK prezidents Aigars Rostovskis uzsvēra, ka konferences Latvija 2070 galvenais mērķis ir raidīt signālu gan politiķiem, gan sabiedrībai kopumā par to, ka valstij ir nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija, kas palīdzētu fokusēties kādā konkrētā virzienā. “Pašreizējo situāciju varētu tēlaini salīdzināt ar kuģi okeānā, kurš bez noteikta kursa dreifē pa viļņiem un bieži vien apmaldās,” tā A. Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rostovskis: Uzņēmēji krīzes apstākļos darbojas veiksmīgāk par valdību

Db.lv, 29.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads Latvijas uzņēmumiem bijis izaicinājumiem pilns, bet tie spējuši pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, neraugoties uz nevienlīdzīgo valsts atbalstu, secina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs, Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.

Eksporta ziņā pat sasniegti līdz šim labākie rādītāji, un arī nākamā gada prognozes ir optimistiskas.

Kā rāda LTRK aptauju rezultāti, kopumā uzņēmēji spējuši adaptēties, bet vienlaikus pauž neapmierinātību ar kopējo tautsaimniecības attīstības koordināciju un Covid-19 krīzes vadību. Kā Turības Biznesa inkubatora podkāstā Eksperts tuvplānā teic A.Rostovskis, “krīze izgaismo vājās vietas, un lielā mērā šī ir uzticēšanās krīze”. Uzņēmēju iesaiste lēmumu pieņemšanā un krīzes vadībā drīzāk vērtējama kā formāla, savukārt pieņemtie lēmumi – kā tuvredzīgi un politikā balstīti īstermiņa risinājumi.

Kā bija paredzams, krīze visvairāk skārusi kultūras, tūrisma un viesmīlības nozares, savukārt valsts sniegtais atbalsts vērtējams neviennozīmīgi – daļa no uzņēmumiem, kam vajadzēja saņemt finansiālo atbalstu, to nesaņēma, savukārt atsevišķos gadījumos subsidēti tie, kam tas nepienāktos. Saskaņā ar A.Rostovska teikto, finansiālā atbalsta ziņā efektīvāk būtu uzņēmējiem izsniegt ilgtermiņa bezprocentu aizdevumu – “tad aizņemtos tie, kas tic savam biznesam. Tagad sanāk, ka mēs daudz kur neadekvāti iztērējām nodokļu maksātāju naudu,” secina LTRK padomes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rostovskis: Aicinu Ministru prezidentu publiski atvainoties visiem Latvijas uzņēmējiem

Db.lv, 27.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiski izskanējušais Ministru prezidenta apgalvojums, ka sabiedrība no saviem nodokļiem uztur uzņēmējus, ir pilnīgi aplams, uzņēmējus aizvainojošs un nepamatoti šķeļ sabiedrību, paziņojumā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

"Ņemot vērā, ka naudu valsts budžetā nopelna pamatā uzņēmēji un viņu komandas, es aicinu Ministru prezidentu publiski atvainoties visiem uzņēmējiem par šo aizvainojošo un nepatieso apgalvojumu," norāda A.Rostovskis.

Kariņš: Mēs nevaram mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību 

Sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta, komentējot...

Viņš akcentē, ka viss sākas ar izpratni par to, no kurienes rodas nauda: "Tā neuzrodas valsts budžetā no nekā, nauda rodas no uzņēmējdarbības, visvairāk no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar eksportu. Eksportējošie uzņēmumi, pārdodot savas preces un pakalpojumus ārpus Latvijas robežām, mūsu valsts budžetam piesaista naudu no ārpuses. Tāpat arī iekšējā tirgū strādājošie uzņēmēji rada darba vietas, preces, pakalpojumus, līdz ar to arī naudu. Tā kā nauda rodas tirgus attiecību rezultātā – ja nav uzņēmēju un nenotiek uzņēmējdarbība, nerodas nauda, ko pārdalīt, ielikt valsts budžetā un realizēt valsts funkcijas".

A.Rostovskis turpina: "Ja runājam par uzņēmumiem, kas izpilda valsts pasūtījumus un piedalās valsts budžeta izlietošanā, arī to var īstenot tikai tāpēc, ka ir šī nauda, ko radījuši eksportējošie un tirgū aktīvie uzņēmēji un, kas nonākusi publiskā sektora izmantošanai. Visi finanšu līdzekļi, kas nonāk ministrijās, slimnīcās, skolās un citās valsts iestādēs, ir uzņēmēju radīti, jo publiskais sektors viens pats naudu nerada. Lai arī publiskā sektora darbiniekiem nodokļi tiek uzskaitīti, būtībā tiek apgrozīti jau esošie finanšu līdzekļi un papildus tie nerodas. Uzņēmēju jau iepriekš radītā nauda iziet cauri šiem nodokļu līkločiem, vairāk tās nekļūst. Tieši tāpēc apgalvojums, ka sabiedrība par saviem nodokļiem uztur uzņēmējus, ir pašos pamatos pilnīgi nepareizs. Uzņēmēju un viņu komandu radītā nauda ir tā, no kuras arī tiek dots šis atbalsts grūtā brīdī".

LTRK prezidenta ieskatā ļoti liela nozīme ir tam, kāda uzņēmējdarbības vide ir valstī – vai tā ir konkurētspējīga, vai uzņēmēji var darboties ar pilnu jaunu un radīt pietiekami preces un pakalpojumus, kas tālāk jau rada naudu. "Diemžēl pēc 30 neatkarības gadiem Latvijā ekonomikas rādītāji ir vieni no zemākajiem Eiropā. Atbildīga par to noteikti nav tikai valsts, arī uzņēmējs ir līdzatbildīgs ar to, ka varbūt nebija pietiekami uzņēmīgs, vai pietrūka zināšanu, lai īstenotu savas ieceres. Bet reālā situācija ir tāda, ka valstīs, kurās biznesa vides regulējums ir uzņēmējiem labvēlīgāks, arī sabiedrība dzīvo labāk un labklājības līmenis ir augstāks," norāda A.Rostovskis.

"Pēdējos divus gadus, kas pavadīti pandēmijas ēnā, valsts ir nesamērīgi ierobežojusi uzņēmējus, it sevišķi tās nozares, kas šobrīd cietušas visvairāk, piemēram, tūrisma un viesmīlības nozare. Vienā brīdī valsts vadītāji saka, ka strādāt nedrīkst, bet citā – paziņo, ka nevar vairs nozares uzņēmumus uzturēt. LTRK jau no pandēmijas sākuma ir vērsusi uzmanību, ka lēmumiem jābūt līdzsvarotiem un ierobežojumiem - samērīgiem. Krīze nav tikai veselības jomā, krīze ir arī uzņēmējdarbībai. Un divi gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai varētu atrast risinājumus un pieņemt samērīgākus un racionālākus lēmumus. LTRK jau ilgu laiku ir aicinājusi valdību uzņēmējiem ļaut strādāt, vienlaikus pašiem rūpējoties par to, lai viņu uzņēmumos vīruss neienāk. Taču līdz šim virkne uzliktie ierobežojumi tik un tā bijuši nepamatoti un nesamērīgi. Tikmēr citās Eiropas valstīs daudzas nozares sāk atgriezties pirmspandēmijas stāvoklī, uzņēmumi strādā, nozares iet uz priekšu, jo ierobežojumi ir elastīgāki, samērīgāki. Līdz ar to, tām valstīm budžeta nauda nav jāinvestē uzņēmēju atbalstam, uzņēmēji naudu rada paši," teic LTRK prezidents.

Viņaprāt, mūsu valsts vadītājiem vajadzētu atgriezties pie ekonomikas pamatiem un izprast to, no kurienes rodas nauda. Un izglītot par to arī sabiedrību. Ņemot vērā, ka naudu valsts budžetā nopelna pamatā uzņēmēji un viņu komandas, Ministru prezidentam būtu publiski jāatvainojas visiem uzņēmējiem par aizvainojošo un nepatieso apgalvojumu, ka sabiedrība uztur uzņēmējus, uzskata A.Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Labāks risinājums būtu bijis Latvijas hokejistu godināšanas iespējas iedzīvotājiem atstāt uzņēmumu un iestāžu ziņā

LETA, 29.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labāks risinājums būtu bijis Latvijas hokejistu godināšanas iespējas iedzīvotājiem atstāt uzņēmumu un iestāžu ziņā, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Viņš pauda, ka Latvijas hokejistu izcīnītās bronzas medaļas ir fantastisks panākums, taču Saeimas lēmums pirmdienu noteikt par svētku dienu radīs zināmu haosu.

Rostovskis stāstīja, ka pirms Saeimas lēmuma ar viņu sazinājies arī Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS), informējot par domu pirmdienu noteikt par svētku dienu, taču Rostovskis rekomendējis atstāt darbadienas plānošanu uzņēmumu un iestāžu pārziņā.

"Mana rekomendācija bija atstāt darbadienas menedžēšanu katra uzņēmuma, iestādes rokās. Skaidrs, ka mēs visi esam priecīgi, bet uzņēmumi bija plānojuši darbus, ir kaut kāds ritms. Šobrīd, kad tā ir oficiāla brīvdiena, daudziem būs zināms haoss," sacīja LTRK prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krīzes apstākļos birokrātiskajam slogam jābūt maksimāli atvieglotam

Db.lv, 16.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Krieviju un Baltkrieviju vērsto sankciju izraisītās krīzes pārvarēšanai uzņēmējiem nepieciešams maksimāls birokrātiskā sloga atvieglojums. Nav pieļaujama investīciju un jaunu darba vietu bremzēšana apstākļos, kad jautājums ir par uzņēmēja izdzīvošanu, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Krievijas izvērstais karš Ukrainā ir ne tikai humāna, bet arī ekonomiska katastrofa, kuras sekas izjutīs visa pasaule. Plašās Krievijai un Baltkrievijai uzliktās sankcijas darbojas abos virzienos - tās ietekmē ne tikai agresorvalstu ekonomiku, bet arī visas tās valstis, kurām ar šiem agresoriem bija jebkāda veida ekonomiskas attiecības. Jau šobrīd Latvijā parādās sankciju ietekme un tas ir tikai sākums, norāda A.Rostovskis.

Lai arī Ukrainas kara sekas būs ievērojams trieciens Latvijas ekonomikai, uzņēmēji ir gatavi turpināt darboties un pārvarēt tuvojošās grūtības. Šajā laikā īpaši svarīgs ir publiskā sektora atbalsts un sapratne sadarbībā ar privāto sektoru. Līdz šim uzņēmēji saskaras ar milzīgu birokrātisko slogu un ļoti laikietilpīgiem procesiem. Jau parastos apstākļos tas bremzē uzņēmējdarbību, kavē investīcijas un jaunu darba vietu rašanos. Krīzes apstākļos tam visam ir jābūt maksimāli vienkāršotam - mazāk dokumentu, īsāki dažādi saskaņošanas termiņi, tādā veidā investīcijas stimulējot, nevis traucējot. Katrs uzņēmējs, kas turpinās strādāt, ir vērtība. Un viņam strādāšanu nepieciešams maksimāli atvieglot, lai būtu iespēja pārdzīvot šo krīzes laiku, pauž A.Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izejvielu piegāžu un eksporta tirgu nomaiņa - daudzu uzņēmumu dienaskārtībā

Māris Ķirsons, 02.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmējiem, kuri līdz šim ir strādājuši ar Krieviju vai uzņēmumiem, kuru patiesie labuma guvēji ir Krievijas pilsoņi, pēc Krievijas militārās akcijas Ukrainā būtiska uzmanība jāvelta savu darījumu partneru, to vadītāju un īpašnieku pārbaudēm par viņu atrašanos Latvijai saistošos sankciju sarakstos, lai tādējādi izvairītos no iespējamām sankciju likuma neievērošanas sekām, kas mēdz būt ļoti nepatīkamas.

Par to, ka pret Krievijas juridiskām un fiziskām personām tiks vērstas sankcijas, šaubu nebija, jautājums bija tikai par to, pret kurām tieši tiks vērsts šis ārpolitikas instruments. Saeima rosina Eiropas Savienību nekavējoties rīkoties, piemērojot maksimālas sankcijas Krievijas Federācijai, Baltkrievijas Republikai un to amatpersonām, kuras ir atbildīgas par šo uzbrukumu Ukrainas valstiskumam.

Krievija – būtisks partneris

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2021. gadā Krievija bija piektais lielākais Latvijas preču eksporta partneris ar 1,196 miljardu eiro lielu apmēru, savukārt importā Krievija bija ceturtais lielākais partneris ar 1,772 miljardiem eiro. Importā lielākā pozīcija ir minerālprodukti – 626 milj. eiro apmērā, no tiem būtiskākā bija dabasgāze – 389,4 milj. eiro apmērā. Tāpat jāņem vērā, ka Latvijas ostās tiek pārkrautas kravas, kuru izcelsmes valsts ir Krievija. Pēc vairāku aptaujāto domām, ES, ANO, ASV iespējamās sankcijas pret Krievijas juridiskām un fiziskām personām varētu būtiski ietekmēt ne viena vien uzņēmuma darbību, vienlaikus radot sankciju pārkāpšanas risku gadījumā, ja netiks veikta konkrēta darījumu partnera pārbaude saistošos sankciju sarakstos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rostovskis: Karš Ukrainā iezīmē pamatu jaunām valstu apvienībām un sadarbībām

Db.lv, 09.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas īstenotais karš Ukrainā ir aizsācis fundamentālas pārmaiņas Eiropā un pasaulē, ar kurām Rietumu pasaulē veidojas pamats jaunām valstu sadarbībām un apvienībām, kas ietekmēs ne tikai drošību un starptautiskās attiecības, bet arī ekonomiku un uzņēmējdarbību, norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Viņš skaidro, ka patlaban Rietumu valstu atšķirīgo attieksmi pret notiekošo Ukrainā var sadalīt divās daļās - valstīs un valstu līderos, kas skaidri ir pauduši savu pozīciju un atbalsta Ukrainu tās cīņā, un valstīs, kam ir bijusi cieša sadarbība ar Krieviju, līdz ar to arī nostāja pret Krievijas īstenoto karu Ukrainā ir neviennozīmīga. Šāda valstu dalīšanās var būt pamats jaunu politisko koalīciju, starptautisko sadarbību un arī biznesa attiecību sākumam.

LTRK prezidents atzīmē, ka krīzes situācija, kurā šobrīd nonākusi daļa pasaules, noteiktā mērā var būt noderīga, jo ir provocējusi valstis un to līderus demonstrēt savas patiesās vērtības. Ir redzams, ka šīs vērtības palīdz atrast jaunus sabiedrotos - Ukrainas, Baltijas valstu, Polijas, Lielbritānijas, arī ASV sadarbība varētu kļūt ciešāka, jo vērtībās un rīcībā šīs valstis ir tuvākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmējiem trūkst motivācijas apmaksāt potenciālo darbinieku studijas

Māris Ķirsons, 22.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba devēji pie pašreizējās Latvijas nodokļu sistēmas nav motivēti apmaksāt savu esošo vai potenciālo darbinieku studijas, jo maksa tiek aplikta ar darbaspēka nodokļiem, tāpēc šādu risinājumu jauno speciālistu piesaistē izmanto salīdzinoši reti, uzņēmēji uzskata, ka esošā kārtība jāmaina.

Ir paradoksāli, ka darba devējs saviem darbiniekiem var apmaksāt jebkādus kursus pat daudzu tūkstošu vai pat desmitu tūkstošu eiro apmērā un šos tēriņus neapliek nedz ar uzņēmumu ienākuma nodokli, nedz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, nedz ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, savukārt ar darbaspēka nodokļiem pilnā apmērā apliek darba devēju maksājumus par potenciālā vai esošā darbinieka studijām, secina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents un Biznesa augstskolas Turība īpašnieks Aigars Rostovskis.

“Nesaprotu loģiku, kāpēc darba devēju maksājumi par konkrētu studentu mācībām būtu jāapliek ar darbaspēka nodokļiem, jo ieguvēji no šī procesa taču ir visi: students – izglītība, zināšanas un lielākas iespējas saņemt augstāku atalgojumu; darba devējs – jauni speciālisti, darbinieki nākotnē; valsts – lielāki nodokļu ieņēmumi, jo pasaules pieredze rāda, ka kvalificēts speciālists ar augstāko izglītību vienmēr saņem lielāku algu,” skaidro A. Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10. novembrī no plkst. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās notika viziuminārs “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai. Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”, kas pulcēs uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai meklētu risinājumus enerģētikas nozares transformācijai un tās ietekmei uz Latvijas ekonomiku.

Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar dažādu nozaru ekspertu viedokļiem, piedalīties diskusijā par atjaunīgās enerģijas izmantošanu Latvijā, kā arī tīkloties un neformāli tikties ar uzņēmējdarbības līderiem un enerģētikas nozares ekspertiem.

NORISES LAIKS: 2023. gada 10. novembris, plkst.: 10:00 – 16:00

PASĀKUMA VIETA: Zinātnes centrs “VIZIUM” (Rūpniecības iela 2, Ventspils)

Pasākumu organizē Ventspils valstspilsētas pašvaldība, sadarbībā ar Ventspils brīvostu un Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteri.

PROGRAMMA

1. daļa

Latvijas energosistēmas attīstība atjaunīgās enerģijas kontekstā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvarot Covid-19 pandēmijas sekas un nestabilās ģeopolitiskās situācijas radīto ietekmi, Latvijai ir jākļūst par ekonomiski attīstītu, konkurētspējīgu un drošu valsti, ar modernu izglītības sistēmu, pieejamu veselības aprūpi ikvienam un kurā savu nākotni saskata ikviens Latvijas iedzīvotājs. Lai to īstenotu, pieci lielākie Ministru kabineta sociālie un sadarbības partneri.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) 24.maijā parakstīja Vienošanās memorandu, kas paredz turpmāku rīcības koordinēšanu un vienotu pozīciju sarunās ar valsts pārvaldi noteikto mērķu sasniegšanai.

Memorandu organizāciju vārdā parakstīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

LTRK: Sadales tarifu koncepcijas maiņa būs negatīvs signāls uzņēmējiem

Db.lv, 07.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas sadales tarifu koncepcijas pārskatīšana būs solis atpakaļ un bremzēs centienus Latvijas ekonomikas izaugsmei. Tas būs arī negatīvs signāls uzņēmumiem un investoriem, uzskata Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Padome.

“Atsakoties no vēsturiski netaisnīgās elektroenerģijas sadales tarifu struktūras, kas no 2016. gada apzināti vai neapzināti uzlika papildu finanšu slogu uzņēmējiem, ir sperts plats solis biznesa vides konkurētspējas stiprināšanā. Novērsta netaisnība, jo uzņēmēji subsidēja elektrības izmaksas mājsaimniecībām. Tagad visi maksā patieso pakalpojuma cenu, un tas ir taisnīgi un pamatoti,” pauž LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

LTRK Padome 7. septembrī tikās AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētāju, izpilddirektoru Sandi Jansonu, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu, kā arī Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāri Līgu Kurevsku, lai pārrunātu jauno, spēkā esošo tarifu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis ievēlēts par Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas "Eurochambres" prezidenta Vladimira Dlouhija vietnieku, informē LTRK.

A.Rostovskis amatā stāsies 2024.gada 1.janvārī, un šo amatu ieņems divu gadus.

"Eurochambres" vada prezidents, seši viceprezidenti un trīs prezidenta vietnieki. Organizācijas vadību ievēlē reizi divos gados.

LTRK savu kandidātu pieteikusi pirmo reizi, kopš darbojas "Eurochambres".

"Eurochambres" apvieno 46 Eiropas valstu Tirdzniecības un rūpniecības kameras, tostarp LTRK, un atbalsta savus biedrus jeb Eiropas uzņēmējus, kā arī to centienos radīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi Eiropas ekonomiskajā zonā.

LTRK ir apvienojušies gandrīz 6000 biedru - visu Latvijas reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi, un citas uzņēmēju apvienības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban energokrīze vēl iestājusies nav, tomēr perspektīva par situāciju rudenī rada nenoteiktību, norādīja diskusijā "Energokrīze: īstermiņa un ilgtermiņa risinājumi" pieaicinātie eksperti.

Ekonomikas ministrijas (EM) Valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns diskusijā atzīmēja, ka, pēc ministrijas vērtējuma, šobrīd par krīzi runāt būtu pārspīlēti, ņemot vērā, ka fiziski visi resursi tiek nodrošināti - dabasgāze plūst, ir elektrība un siltums.

Runājot par nākamo apkures sezonu, Šaicāns skaidroja, ka ir daudz nezināmo faktoru, piemēram, ģeopolitiskā situācija, tomēr, vērtējot optimālos scenārijus, EM un valdība dara visu nepieciešamo, lai rudenī Latvijā būtu pietiekami daudz resursu.

Tāpat EM pārstāvis skaidroja, ka bieži vien tiek runāts arī par to, cik energoresursi izmaksās. Šim jautājumam nebūtu jābūt pirmajā lomā - vispirms resursi ir jānodrošina vispār, tikai pēc tam domājot par cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmējus nākamā gada kontekstā satrauc augstās darbaspēka izmaksas

Db.lv, 10.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmējus nākamā gada kontekstā satrauc augstās darbaspēka izmaksas un iespējamie ierobežojumi saistībā ar Covid-19 pandēmijas izplatīšanos, noskaidrots "Eurochambres" veiktajā aptaujā, kurā piedalījušies 299 Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri.

LTRK informē, ka vēl Latvijas uzņēmējus satrauc arī finansēšanas nosacījumi, ilgtspējas prasības un uzņēmumu digitalizācija.

Uzņēmēji norādījuši, ka saistībā ar Covid-19 pandēmijas izplatīšanos, arī nākamajā gadā varētu sagaidīt uzņēmējdarbības un pārvietošanās ierobežojumus, kam sekos patērētāju paradumu maiņa, pārtraukumi piegādes ķēdēs, grūtības izpildīt parādsaistības un pielāgoties attālinātajam darbam.

Kamēr citviet pasaulē Covid-19 vīrusa izplatība ir mazinājusies vai tā izplatība kļuvusi kontrolētāka, ļaujot uzņēmējiem atsākt savu darbību pilnvērtīgāk, Latvijā uzņēmējus nākamajā gadā dara bažīgus iespējamie darbības ierobežojumi saistībā ar pandēmijas izplatīšanos, pārtraukumi piegādes ķēdēs un pārvietošanās ierobežojumi, uzsver LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pārtrauc sadarbību arī ar Baltkrievijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kā iepriekš tas ir izdarīts ar Krievijas Federācijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un reģionālajām kamerām.

Reaģējot uz Krievijas un Baltkrievijas īstenoto demokrātijas, tiesiskuma un vispārpieņemtu diplomātijas principu neievērošanu, veicot militāro agresiju Ukrainā, kā arī uz publiski pausto neviennozīmīgo minēto valstu uzņēmēju viedokli par Krievijas iniciēto karu, LTRK pārtrauc sadarbību un ir lauzusi sadarbības līgumu ar Baltkrievijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kā iepriekš tas ir izdarīts ar Krievijas Federācijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un reģionālajām kamerām.

“LTRK nosoda Putina vadīto un organizēto karadarbību Ukrainā. Mēs atbalstām Ukrainas tautu cīņā pret agresiju un šajā brīdī nespējam vienaldzīgi stāvēt malā. Mēs aicinām arī visus Latvijas uzņēmumus – ja vien tas ir iespējams, pārtraukt biznesa attiecības ar Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem, meklēt citus sadarbības partnerus un pārorientēties uz citām sadarbības iespējām. Vienlaikus mēs neesam pret krievu tautu, jo agresiju ir uzsākuši Krievijas līderi nevis tauta. Šobrīd Krievijas tautai ir jāorganizējas un jāvēršas pret Krievijas agresīvo politiku. Savukārt mums jāatbalsta Ukrainu visos iespējamos veidos un jāpārstāj atbalstīt Krievijas ekonomiku. Šajā situācijā katram ir jāieliek sava artava, lai to veicinātu,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) – Padome 15.jūnijā tikās ar ārlietu ministru, jaunievēlēto Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Tikšanās laikā pārrunāta līdzšinējā sadarbība ar Valsts prezidenta kanceleju ārvalstu vizīšu organizēšanā un iekšpolitikas jautājumu risināšanā, kopīgas domapmaiņas platformas attīstīšanu valsts konkurētspējas veicināšanai, kā arī to, kā izcelt un novērtēt sekmīgi strādājošus Latvijas uzņēmējus un uzņēmumus.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis: “Latvijas iztrūkst neatkarīga domnīca, kas nodrošinātu izpētē un analītikā balstītas politikas reformas, kas būtu par pamatu tautsaimniecības attīstībai un ierosinājumiem politikas veidotājiem, nevalstiskām organizācijām un sabiedrībai.

Priekšlikumam pievienojās E. Rinkēvičs, piebilstot, ka viņa vēlme ir veidotu tādu domapmaiņas vidi, kas sniegtu idejas, kā veicināt valsts konkurētspēju un tautsaimniecības attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ventspilī norisināsies atjaunīgās enerģijas jautājumiem veltīts pasākums

Db.lv, 27.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Valstspilsētas pašvaldība un Ventspils Brīvostas pārvalde sadarbībā ar biedrību “Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris” 10. novembrī no pl. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās īsteno viziumināru “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai.

Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”. Lai piedalītos pasākumā, jāaizpilda reģistrēšanās anketa šeit.

“Ventspils Latvijas mērogā ir unikāls piemērs – pilsēta pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi iespaidīgu industriālo izaugsmi un pierādījusi savu ekonomisko potenciālu. Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide ir pieaugusi 50 reizes! Šādu rezultātu esam sasnieguši ar mērķtiecīgu industrializācijas programmu, ko pašvaldība aizsāka 2002. gadā. Savukārt 2022. gadā Ventspils ir uzsākusi jaunu industrializācijas programmu, izstrādāts projekts jaunam, vairākus simtus hektārus plašam industriālajam parkam investoru un rūpniecības vajadzībām. Tādējādi nākamo 20 gadu laikā Ventspils kļūs par Eiropas zaļo un digitālo tehnoloģiju izstrādes un ražošanas centru. Pašvaldība turpina realizēt investīciju piesaistes stratēģiju, attīsta pielāgotu industriālo infrastruktūru, atbalsta jaunos talantus un ievieš biznesa atbalsta pasākumus. Ventspils ir īstā vieta jūsu investīcijām!” uzsver Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 23. martā Biedru kopsapulcē pasniedza Eksporta balvas. Krišjāņa Valdemāra balvu “Latvji, brauciet jūriņā!” saņēma SIA “Peruza”, bet “Sprīdīša balvu” ieguva SIA “Art Fairs Service”.

Latvijā netrūkst uzņēmīgu, perspektīvu un enerģisku uzņēmēju ar lielām ambīcijām un potenciālu. Tieši tāpēc jau par tradīciju ir kļuvusi LTRK Eksporta balvas pasniegšana, lai novērtētu uzņēmēju sasniegumus un motivētu darboties ar aizvien pieaugošu jaudu, tādā veidā ne tikai nesot Latvijas vārdu pasaulē, bet arī vairojot Latvijas iedzīvotāju labklājību.

Šogad LTRK Eksporta balvu “Latvji, brauciet jūriņā!” saņēma ražošanas iekārtu un robotizēto līniju izgatavotājs SIA “Peruza”. Valdes priekšsēdētājs Roberts Dlohi, saņemot balvu, stāsta: “Šī balva ir mūsu lielisko darbinieku godam sasniegtais rezultāts. Mēs ļoti lepojamies ar saviem darbiniekiem, jo mēs darām to, ko tradicionāli dara Vācija, Zviedrija un citas pasaulē atzītas ražošanas iekārtu ražotājvalstis. Un tas, ka mēs esam iegājuši starptautiskā apritē ar saviem robotizēto ražošanas līniju projektiem, ir liels panākums.” Goda rakstus šajā kategorijā saņēma uzņēmumi SIA “Sport Revolution” un SIA “Mežroze”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pēdējais brīdis, kad domāt par energoefektivitātes un siltumapgādes risinājumiem, tā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona organizētajā Vidzemes biznesa dienas pasākumā “Kas mūs sagaida nākotnē – enerģētikā” runājot par situāciju enerģētikas tirgū, nākotnes cenu un energoresursu pieejamības prognozēm un atjaunojamās enerģijas avotiem secināja eksperti.

Ar situāciju Latvijas elektroenerģijas tirgū iepazīstināja SIA „ AZ EV” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Lai arī Latvija saražo vairāk elektroenerģijas un atkarība no iepirktās elektrības ir mazāka nekā Lietuvā un Igaunijā, par priekšrocībām enerģētikas tirgū nevar runāt, jo Baltijas valstis ir saistītas vienā tīklā un situācija enerģētikas tirgū visas trīs valstis ietekmē ļoti līdzīgi. Latvija atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā un daļu elektrības ir nepieciešams iepirkt, šī iepirktā daļa arī ietekmē elektroenerģijas cenu. Baltija ir vienīgais Eiropas Savienības reģions, kas atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā, kā arī vienīgais reģions, kas elektroenerģiju lielos apjomos saņem no ārpuses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku uzņēmēju organizāciju pārstāvji vēstulē, kas adresēta valsts amatpersonām, aicina nekavējoši ieviest obligātu dabaszinātņu eksāmenu, informē Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijā.

Vēstules autori norāda, ka uzņēmēji jau iepriekš aicinājuši valdību uzlabot dabaszinātņu izglītības kvalitāti, lai Latvijā varētu attīstīt zinātņietilpīgu, eksportspējīgu tautsaimniecību un veidot spriestspējīgu sabiedrību. Valdības vēlēšanu periodos ir paudušas izpratni un atbalstu, bet pēcvēlēšanu periodā paudušas bažas un ignorējušas briestošo problēmu.

Uzņēmēju organizāciju ieskatā, tādējādi Latvijā augstskolas absolvē tikai pāris fizikas skolotāji, vairāk nekā puse strādājošo ir pirmspensijas vecumā, fizikas eksāmenu kārto pusē vidējās izglītības iestāžu un ar labu rezultātu to nokārto 265 skolēni, kuriem jāaizpilda 3500 budžeta vietu augstskolās. Tāpat Latvija pašlaik ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā dabaszinātnes un inženierzinātņu studējošo proporcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Daudzi Latvijas uzņēmumi ir starp "būt vai nebūt"

Db.lv, 23.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas izmaksu pieaugums uzņēmumiem ir tik liels, ka bez valsts atbalsta izmaksu segšanai, virkne uzņēmumu būs spiesti savu darbību pārtraukt.

Uz to vērš uzmanību Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas lielākā darba devēju organizācija Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

Energoresursu cenas turpina pieaugt un jau šobrīd uzņēmēji gatavojas sarežģītai ziemai, nespējot prognozēt ne turpmākās izmaksas, ne energoresursu pieejamību. Daļa uzņēmumu savu darbību turpina uz attīstībai paredzēto līdzekļu rēķina, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Jau šobrīd daudzi uzņēmumi spiesti samazināt savu darbību vai strādāt ar pārtraukumiem, taču izmaksām turpinot pieaugt, daudziem biznesiem darbību var nākties pārtraukt.

Darbības pārtraukšanas gadījumā, negatīvas sekas skars gan preču un pakalpojumu saņēmējus, gan uzņēmumu darbiniekus, gan Latvijas konkurētspēju, eksportu un ekonomiku kopumā. Valsts atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanai ļautu saglabāt Latvijas uzņēmumu darbību un neievest valsti vēl dziļākā krīzē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uzņēmumiem varētu kompensēt 50% elektroenerģijas cenas virs 160 eiro par MWh

Db.lv, 26.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) rosinās uzņēmumiem kompensēt 50% elektroenerģijas cenas virs 160 eiro par megavatstundu (MWh), informē EM pārstāvji.

Ņemot vērā straujo energoresursu sadārdzinājumu, kas rada risku par iedzīvotāju iespēju apmaksāt apkures rēķinus, kā arī apdraud Latvijas tautsaimniecībai būtisko eksportējošo uzņēmumu pastāvēšanu, EM ir sagatavojusi energoresursu cenu mazinošos papildu pasākumus šai apkures sezonai.

Tostarp EM piedāvā atbalsta pasākumus visiem uzņēmumiem, neatkarīgi no tā lieluma un darbības veida, paredzot elektroenerģijas cenas slieksni 160 eiro apmērā par MWh. Šajā gadījuma valsts kompensētu 50% no cenas, kas pārsniedz noteikto slieksni. Atbalstu plānots piemērot no 2022.gada 1.oktobra.

Daudzi Latvijas uzņēmumi ir starp "būt vai nebūt" 

Elektroenerģijas izmaksu pieaugums uzņēmumiem ir tik liels, ka bez valsts atbalsta izmaksu...

Lai sniegtu papildu atbalstu mājsaimniecībām, EM piedāvā diferencēt centralizētās siltumapgādes atbalstu. Centralizētās siltumapgādes tarifs virknē pašvaldību šajā pārsniegs 150 eiro par MWh, tāpēc EM piedāvā līdz 150 eiro par MWh saglabāt jau apstiprināto atbalstu, kur valsts kompensēs 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh, piedāvāts kompensēt 90%.

Otrs EM virzītais atbalsta pasākums mājsaimniecībām būs vienota dabasgāzes cenas sliekšņa noteikšana. Patlaban regulētais dabasgāzes tarifs ir 107,34 eiro par MWh, bet tirgus cena pārsniedz šo slieksni. EM priekšlikums paredz noteikt dabasgāzes cenas griestus 107,34 eiro apmērā par MWh, un valsts kompensētu tirgotājiem to summu, kas pārsniedz šo slieksni.

Trešais EM virzītais atbalsta pasākums būs elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšana mājsaimniecībām. Vidēji mājsaimniecība Latvijā patērē 150 kilovatstundu (kWh) mēnesī, taču lielākā daļa mājsaimniecību tērē ap 100 kWh. Līdz ar to EM rosinās noteikt visām mājsaimniecībām pirmās 100 kWh par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 180 eiro par MWh, un valsts kompensēs atlikušo starpību ar reālo cenu.

Šos priekšlikumus ekonomikas ministre iesniegs izskatīšanai Ministru kabineta sēdē otrdien, 27.septembrī.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) pirmdien Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem, kā arī papildus uzaicinātajiem pārstāvjiem no augstskolām un institūtiem, ledus hallēm, kā arī Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas, Latvijas Peldēšanas federācijas, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas, Ārvalstu investoru padomes un citiem, pārrunāja EM sagatavotos papildu pasākumus energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazināšanai.

Uzņēmēju organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka valsts atbalsts būs izšķiroši svarīgs šajā rudenī un ziemā, ļaujot uzņēmējiem domāt par biznesu un darba algu konkurētspējas nodrošināšanu. Siltumuzņēmumu asociācijas pārstāvji vienlaikus uzsvēra arī papildu atbalsta pasākumu mājsaimniecībām nepieciešamību tajās pašvaldībās, kurās jau šobrīd apstiprinātie siltumenerģijas tarifi būtiski pārsniedz vidējo līmeni valstī.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite norāda, ka LDDK pilnībā atbalsta EM piedāvājumu elektroenerģijas sliekšņa maksimālā līmeņa noteikšanai un kompensācijas mehānismu energoresursu cenu pieauguma sadārdzinājuma atbalstam. "Tas ne vien ļaus uzņēmējiem "vieglāk pārziemot", bet arī veicinās energoresursu taupīšanu," viņš min.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis atzīmē, ka bez mājsaimniecībām un energoietilpīgiem uzņēmumiem svarīgs ir arī horizontāls atbalsts visiem uzņēmējiem.

Valdība jau šobrīd ir apstiprinājusi atbalsta mehānismus iedzīvotājiem energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājumam šajā apkures sezonā, tostarp nolemts atcelt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK), no 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim juridiskām personām pilnībā kompensēt elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksu jeb sistēmas operatoru sadales un pārvades tarifa izmaksas, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, izņemot valsts un pašvaldību iestādes un tās juridiskajās personas, kurām tiek piemērots mājsaimniecību tarifs.

Tāpat uzņēmējiem apstiprināta atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, kompensējot energoresursu cenu pieaugumu granta veidā par periodu no 2022.gada 1.februāra līdz 2022.gada 31.decembrim. Atbalsta apmērs paredzēts līdz 30% no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, kopā nepārsniedzot divus miljonus eiro vienam komersantam.

Tautsaimniecības padome ir EM, LTRK, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, LDDK izveidota konsultatīva institūcija, kas savā darbā, lai sekmētu profesionālu, ar uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanu, piesaista nozaru asociācijas un neatkarīgos ekspertus. Tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un sekmēt tās procesu un sabiedrības līdzdalību tajā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VSŠ: Par enerģiju maksāsim teju 10 miljonus eiro vairāk nekā pērn - kā to nosegt?

Db.lv, 18.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējus satrauc gan pieaugošie rēķini, gan neskaidrība par to, kādas energoresursu cenas būs nākotnē.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo līdz šim piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami un situācija energoresursu patērētājiem – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem – ir kritiska.

“Ražojot stikla šķiedras produktus ir nepieciešams liels gan elektroenerģijas, gan gāzes patēriņš, kas mainīgajās ražošanas izmaksās kopā sastāda vairāk par 30%. Salīdzinot ar 2021. gadu, elektroenerģijas cena nu jau ir 4.5 reizes augstāka, savukārt gāzei 6.2 reizes augstāka. Kas nozīmē, ka par enerģiju 2022. gadā maksāsim turpat 10 miljonus eiro vairāk nekā pagājušajā gadā. Kā nosegt šo milzīgo izmaksu pieaugumu, lai neciestu uzņēmums, kas 98% savu produkciju eksportē uz Japānu, ASV, ES un citām industriāli attīstītām valstīm, šobrīd nav īsti skaidrs. Redzam, ka arī nepieciešamo izejmateriālu izmaksas aug. Visticamāk ir jāsāk runāt par zaudējumiem, nevis peļņu. Mēs un citi uzņēmēji ar šo krīzi cīnāmies paši, jo pagaidām neviens būtiskus instrumentus, kas palīdzētu ar šo neprātu tikt galā, nav piedāvājis. Nav nekādu vērā ņemamu prognožu par energoresursu cenu dinamiku un attīstību. Neredzam steidzamu valdības rīcību krīzes pārvarēšanai, šeit nederēs plāni “kaut kad”, reakcijai jāseko tagad un tūlīt, jo daudziem laika vienkārši nebūs,” stāsta AS “Valmieras stikla šķiedra” valdes loceklis Ģirts Vēveris.

Komentāri

Pievienot komentāru