Teiciens «Laiks ir nauda» ir viens no biznesa pasaules pamatprincipiem, un Latvijas uzņēmējdarbības vidē šobrīd tas ir patiesāks nekā jebkad. Dinamiskais darba ritms stiprina tendenci uzņēmumiem operatīvi aizņemties projektu realizēšanai nepieciešamo finansējumu un elastīgi tos atgriezt, izmantojot kredītbrīvdienas un citus risinājums.

Uzņēmumu finansētāja Cityfinances apkopotie dati rāda, ka komersanti tiecas saņemt finansējumu dienas laikā un atmaksāt to aptuveni gada laikā.Šī tendence atspoguļo uzņēmumu vēlmi būt maksimāli elastīgiem, izvairoties no ilgtermiņa saistībām nestabilā ģeopolitiskajā un biznesa vidē. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) atskaites par 2024. un 2025. gadu, liecina, ka uzņēmumi arvien biežāk izmanto īstermiņa finansēšanas instrumentus nevis tradicionālos ilgtermiņa banku kredītus.

To veicina vairāki faktori. Neprognozējamais procentu likmju kāpums 2022. gadā padarīja ilgtermiņa kredītus nesamērīgi dārgus, taču uzņēmumiem bija nepieciešami līdzekļi attīstībai, tādēļ tie centās aizņemties naudu tikai uz tik ilgu laiku, cik nepieciešams, lai minimizētu procentu izmaksas.

Latvijas uzņēmumi attīstības projektu īstenošanai un jaunu pasūtījumu izpildīšanai visbiežāk aizņemas no 45 līdz 125 tūkstošiem eiro, un kredītu atmaksā vidēji viena gada laikā, liecina uzņēmumu finansētāja Cityfinances apkopotā statistika.

Tā kā lēmumi par jaunu pasūtījumu uzņemšanos jāpieņem ļoti ātri, uzņēmēji aizvien vairāk novērtē ātru kredīta noformēšanas procedūru.Kredīti uzņēmumiem lielākoties tiek izmantoti, lai nodrošinātu attīstību un konkurētspēju, kā arī iegūtu apgrozāmos līdzekļus pasūtījumu izpildīšanai.

Būvniecības, ražošanas un tirdzniecības nozares uzņēmumiem finansējums bieži ir nepieciešams, lai segtu īstermiņa vajadzības, piemēram, izejvielu iegādi, krājumu papildināšanu vai darba algu izmaksāšanu, kamēr tiek gaidīta samaksa no klientiem. Apgrozāmie līdzekļi algu izmaksāšanai nepieciešami arī pakalpojumu sniedzējiem, kuri iesaistījušies ilgtermiņa projektos.

Piemēram, IT kompānijām un reklāmas aģentūrām. Liela daļa uzņēmumu aizņemas līdzekļus arī jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai, īpaši pakalpojumu sektorā, tādējādi veicinot inovācijas un paplašinot savu piedāvājumu.

Kokogles no blakusprodukta darvas ražošanā pārtapa par izcilu nišas produktu Latvijas eksportā.

Koka ogles dabiski rodas koksnes sadegšanas procesā. Galvenā koksnes sastāvdaļa ir celuloze. Celuloze ir ogļhidrāts, kura sastāvā vidēji uz sešiem oglekļa atomiem ir pieci skābekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi, kas ir pietiekami piecu ūdens molekulu izveidei. Parastā degšanas procesā skābeklis un ūdeņradis, kas ir celulozes sastāvā, pārtop par ūdeni, kas iztvaiko, samazinot kurināmā siltuma atdevi, bet galveno degšanas enerģiju dod oglekļa degšana. Karsējot celulozi bez pietiekamas skābekļa padeves aptuveni 400 grādu temperatūrā, notiek tās pārogļošanās. Ūdens kopā ar gaistošam vielām pāriet gāzveida stāvoklī, bet ogleklis un pelnvielas paliek cietā agregātstāvoklī, veidojot koka ogli. Sadedzinot koksni, galvenā enerģija rodas no oglekļa degšanas, tāpēc enerģijas apjoms, kurinot parastu malku, nav tik liels, kā dedzinot koka ogli, kurā 80% no sastāva ir ogleklis. Turklāt malka satur mitrumu (sausā malkā ūdens ir ap 15%, neizžāvētā - 40%). Degot koksnei ir jāpatērē enerģija, lai ūdeni iztvaicētu, tāpēc siltuma atdeve no malkas kurināšanas dod ir 2,7 līdz 4,5 tūkstošus kilokaloriju enerģijas uz vienu koksnes kilogramu.

Cepu, cepu piparkūku – vienu sev, vienu eksportam… tiku 3. vietā pasaulē.

2024. gadā pēc kviešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet no kviešu miltiem ceptu piparkūku eksportā – 3. vietā pasaulē. Kvieši ir Latvijas visnozīmīgākā graudaugu kultūra. 2024. gadā 42% no visas Latvijas sējumu kopplatības bija kviešu sējumi. No 2020. gada Latvija katru gadu no kviešu (neskaitot cietos kviešus un kviešu sēklas) eksporta gūst ienākumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā un ir kļuvusi par nozīmīgu kviešu piegādātāju pasaules tirgum.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu eksporta Latvija ar 569 miljoniem eiro (1,4% no pasaules eksporta tirgus) bija 15. vietā pasaulē, Lietuva ar 813 miljoniem eiro (2,04% no pasaules tirgus) bija 13. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 123 miljoniem eiro (0,31% no pasaules eksporta tirgus) bija 24. vietā pasaulē. Lielākie pasaules kviešu eksportētāji 2024. gadā bija Kanāda (13,8% no pasaules eksporta tirgus), ASV (13,3% no pasaules eksporta tirgus) un Austrālija (12,9% no pasaules eksporta tirgus).

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir iekļuvusi pasaules līderos koka sēdekļu un koka sēdekļu daļu eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija eksportēja gandrīz vienu procentu no pasaules kopējā koka sēdekļu daļu eksporta un 0,63% no pasaules kopējā koka sēdekļu eksporta. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija otra lielākā koka sēdekļu eksportētāja pasaulē un sestā lielākā koka sēdekļu daļu eksportētāja pasaulē.

Kā zināms, tad tikai neilgi pirms 1940. gada Latvijas lielākie mēbeļu ražošanas uzņēmumi sāka pāreju no mēbeļu ražošanas individuālajiem pasūtītājiem uz sērijveida ražošanu. PSRS darba dalīšanas sistēmā no 1961. gada Latvija specializējās sekciju tipa mēbeļu (skapju) ražošanā, kuras tika pārdotas izjauktā veidā, un pircējiem mēbeles bija jāsamontē pašiem, kā arī krēslu, galdu, gultu un tahtu ražošanā. 1985. gadā Latvijā saražoja 409 tūkstošus galdu, vairāk nekā 105 tūkstošus dīvānu un tahtu, 325 tūkstošus skapju un 1,76 miljonus krēslu, sēdekļu un izvelkamo krēslu, kas pamatā bija no koka (Latvijas statistikas gadagrāmata 1991. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1992., 307.lpp.). Padomju laikā Latvija pilnībā apgādāja savus iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar mēbelēm, bet aptuveni piekto daļu no visas mēbeļu produkcijas eksportēja ārpus Latvijas. PSRS sabrukuma izraisītā ekonomiskā krīze smagi skāra mēbeļu ražošanu. 1992. gadā dīvānu un tahtu ražošana, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājās astoņas reizes un bija tikai 12,6% līmenī no 1990. gada apjoma. Krēslu ražošana 1992. gadā pret 1985. gadu samazinājās vairāk nekā trīs reizes, bet pret 1990. gadu - vairāk nekā divas reizes (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. Rīga, izdevniecība Baltika, 1993., 275.lpp.). 1994. gadā Latvijā tika saražoti 175 tūkstoši krēslu (aptuveni viena desmitā daļa no 1985. gada līmeņa), 4,8 tūkstoši guļamkrēslu un 22,8 tūkstoši atpūtas krēslu. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1995., 242.lpp.). Latvijai kļūstot neatkarīgai, bet jo īpaši 21. gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, vietējās mēbeļu produkcijas ražotāji konkurēja ar importa produkciju, kas tika ražota no mazāk kvalitatīvas koksnes (piemēram, bambusa).

Latvijā no solidaritātes nodokļa bāzes būtu jāizslēdz jaunā kreditēšana, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Viņš norādīja, ka solidaritātes nodoklis tika radīts laikā, kad bankām bija palielināta peļņa saistībā ar augstajām procentu likmēm. Attiecīgi šogad no banku sektora šī nodokļa maksājumos tiks izņemti 93 miljoni eiro, bet nākamajā gadā tiks izņemti 110 miljoni eiro.

"Tā ir nauda, kas tiek izņemta papildu pārējiem nodokļiem, kas banku sektoram ir jāmaksā," piebilda Cērps.

Viņš minēja, ka Latvijā kreditēšana šobrīd attīstās lielā mērā saistībā ar to, ka vairākus gadus aktivitāte bija samērā zema un ar to, ka ir samazinājušās procentu likmes.

Cērps arī norādīja, ka no šī nodokļa bāzes kā minimums varētu vismaz izņemt jauno kreditēšanu, lai netraucētu tam, ka nākamajā gadā kreditēšana attīstās tikpat veiksmīgi, kā tas ir noticis šogad.

2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Ar to, ka Latvija ilgstoši ir pirmajā vietā pasaulē pēc šprotu (sardīnēm līdzīgu zivju konservu) eksporta uz vienu iedzīvotāju, lasītājus nevar pārsteigt. Vēl joprojām bijušajā PSRS telpā šprotes un Latvija ir sinonīmi. Tomēr pēdējos gados Latvija ir guvusi atzīstamus panākumus cita veida pārstrādātu zivju produktu eksportā. Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz ar to var teikt, ka siļķe ir laba piedeva ne tikai kartupeļiem un biezpienam, bet arī Latvijas eksportam.Latvija ir augstās pozīcijās pasaulē kā svaigu un saldētu zivju eksportētāja. Vienlaikus Latvija importē citu reģionu zivis, lai no tām ražotu produkciju gan vietējam patēriņam, gan eksportam.

Uzņēmumu kreditēšana Latvijā aug straujāk nekā lielākajā daļā eirozonas – Latvijas uzņēmumu aktivitāte finansējuma piesaistē bankā Citadele pieaugusi par 40 % salīdzinājumā ar pērno gadu, liecina bankas apkopotie dati.

“Latvijā šī gada pirmajā pusgadā banka Citadele izskatīja uzņēmumu projektus vairāk nekā miljarda eiro apmērā. Pēdējos ceturkšņos ar augšupejošu tendenci stabilizējas no jauna izsniegto kredītu apjoms – aizdevumi uzņēmumiem turpina pieaugt. Šī dinamika atspoguļo pieaugošu uzņēmumu aktivitāti un uzlabotu piekļuvi finansējumam, kas veicina ekonomikas atveseļošanos, turklāt Latvija pēdējā gada laikā ir parādījusi īpaši strauju izaugsmi, samazinot plaisu ar kaimiņvalstīm,” saka Citadele Baltijas biznesa vadības komandas loceklis un Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers.

Klienti pārstāv plašu nozaru spektru, tomēr īpaši augsta aktivitāte vērojama apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā un lauksaimniecībā. Uzņēmumi ar apgrozījumu virs 1 miljona eiro veido aptuveni 80 % no kopējās izskatīto projektu summas, lai gan tie ir tikai 30 % no visiem pieteikumiem.

Kopš šā gada sākuma “Bigbank” kopējais juridisko personu kredītportfelis Baltijas valstīs pieaudzis gandrīz par ceturto daļu jeb 24 %, sasniedzot 900 miljonus eiro, informē “Bigbank” Latvijas filiālē.

“Bigbank” grupas izsniegto aizdevumu apjoms juridisko personu segmentā šā gada astoņos mēnešos jau pārsniedzis 500 miljonu eiro atzīmi, apsteidzot kopējo 2024. gadā izsniegto aizdevumu apjomu. Arī “Bigbank” Latvijas filiālē no šā gada janvāra līdz augustam izsniegto juridisko personu aizdevumu apjoms bijis lielāks nekā visā 2024. gadā kopā.

Latvijas komercbanku kopējais kredītportfelis uzņēmumiem šogad audzis divreiz straujāk nekā mājsaimniecībām. Latvijas Bankas jaunākie dati liecina, ka līdz šā gada jūlija beigām Latvijas uzņēmumiem – gan valsts, gan privātajā sektorā – kredītos izsniegti kopumā 6,25 miljardi eiro. Līdz jūlijam izsniegto kredītu apjoms juridiskām personām pieaudzis par aptuveni 11,1 %, salīdzinot ar pagājušā gada beigām. Tikmēr mājsaimniecībām līdz jūlijam izsniegti 6,48 miljardi eiro, kas ir par aptuveni 5,6 % vairāk nekā bija 2024. gada decembrī.

Šprotēm Latvijas zivju konservu eksportā pievienojas siļķu, makreļu, lašu un pat kaviāra konservi.

Jau vairāk nekā desmit gadus Krievija ir noteikusi Latvijas zivju konservu importa aizliegumu un Latvijas šprotēm Krievijas tirgus ir slēgts. Taču jau no 2015. gada Latvijas zivju konservu ražotāji ir attīstījuši citu zivju konservu eksportu un ievērojami paplašinājuši zivju konservu eksporta ģeogrāfiju.

Konservēšanas pirmsākumi

Kamēr nebija atklātas konservēšanas tehnoloģijas, vienīgais veids, kā paildzināt produktu lietošanu, bija to sālīšana, žāvēšana, kaltēšana, uzglabāšana skābā vidē (fermentēšana) vai marinēšana. Termiskās konservēšanas rūpnieciskā izmantošana aizsākās tikai XIX gadsimta sākumā, kad Francijas pavārs Nikolā Apērs (1749–1841) atklāja, ka var vairākus gadus uzglabāt ēdienu, kurš pirms tam ir ticis ievietots aizlodētās metāla kārbās, ja kārbas pirms uzglabāšanas uzkarsē virs vārīšanas temperatūras. Kad Francijas armija izsludināja konkursu par labāko metodi, kā ilgstoši uzglabāt pārtikas produktus, tieši Apēra ieteiktā konservēšanas metode – ēdiena sterilizācija metāla kārbās un stikla traukos – izrādījās visefektīvākā. 1810. gadā Apēram tika piešķirts apbalvojums un naudas prēmija par labākās konservēšanas metodes atklāšanu un pilnveidošanu. Apēra laikā gan nebija zināms, kāpēc, uzkarsējot hermētiski noslēgtu trauku virs 100 grādu temperatūras, tajā ievietotie produkti ilgstoši nebojājas.

Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan uzņēmējdarbību, gan iedzīvotāju patēriņu.

Neraugoties uz to, ka inflācija joprojām ir augstāka nekā vidēji Eiropā, algu kāpums Latvijā bijis straujāks, un iedzīvotāju pirktspēja ir uzlabojusies. Tomēr līdzās pozitīvajām tendencēm saglabājas arī izaicinājumi, kas var ietekmēt turpmāko attīstības tempu.

Ekonomikas izaugsme pēc ilgstošas stagnācijas

Pēc ilgstošas lejupslīdes un stagnācijas, kas sākās 2021. gadā, šī gada pirmajos divos ce-turkšņos Latvijas ekonomika sāka uzrādīt izaugsmi. Analizējot datus pa sektoriem, redzams, ka pieaugumu kopš 2024. gada sākuma pret šī gada vidu uzrādījuši gandrīz visi sektori. Atguvusies ražošana un to lielā mērā ietekmējis gan eksporta, gan vietējā tirgus pieprasījums. Iz-augsme vērojama arī finanšu un citu pakalpojumu sektoros, kā arī vienā no svarīgākajām Latvijas nozarēm – mežsaimniecībā. Turpretī ievērojams kritums bijis ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, nedaudz arī nekustamo īpašumu nozarē, mazāk tirdzniecībā, transportā un tūrismā.

2024. gadā Latvija pēc ienākumiem uz vienu iedzīvotāju no vidējas masas civilo dronu eksporta bija pirmajā vietā pasaulē.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvijas daļa no pasaules kopējā dronu eksporta pārsniedza 1,37% un pēc dronu eksporta apjoma Latvija bija 10. vietā pasaulē, nedaudz atpaliekot no Francijas (1,5% no pasaules eksporta).

Pasaules lielākie dronu eksportēji bija Ķīna kopā ar Honkongu, kuras 2024. gadā piegādāja citām pasaules valstīm lielāko daļu (56%) no visu dronu eksporta kopapjoma. ASV daļa kopējā dronu eksportā 2024. gadā bija aptuveni 3%. 2024. gadā pēc ienākumiem no dronu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 19,32 eiro bija trešajā vietā pasaulē. Pirmajā vietā bija Honkonga (Ķīna) (75,81 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet otrajā vietā – Igaunija (22,77 eiro uz vienu iedzīvotāju). Vēl pasaules sešiniekā iekļuva Polija (8,65 eiro uz vienu iedzīvotāju), Nīderlande (7,26 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Dānija (5,38 eiro uz vienu iedzīvotāju). Lietuva ar 2,20 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 11. vietā pasaulē. Droni tiek iedalīti vairākās grupās. Ir ļoti vieglie droni, kuru pacelšanās masa ir starp 250 gramiem un 7 kilogramiem, ir vieglie droni, kuru pacelšanās masa ir starp 7 un 25 kilogramiem, ir smagie droni, kuru pacelšanās masa ir virs 250 kilogramiem. Latvijas globālā specializācija ir vidēji smagu dronu, kuru pacelšanās masa ir starp 25 un 250 kilogramiem, ražošana un eksports.

Autobūves tradīcijas Latvijā ir atjaunojušās ar potenciālu sekmīgi darboties eksporta tirgos.

Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika liecina, ka kopš 2017. gada Latvija pēc eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju ir pasaules līderis preču grupā, kurā ietilpst speciālie mehāniskie transportlīdzekļi, kas nav pasažieru vai kravas auto, ugunsdzēsības automobiļi, autoceltņi, urbjiekārtu auto vai autobetonmaisītāji (Kombinētās nomenklatūras preču kods 870590). Šajā preču grupā ietilpst ielu tīrāmās un ielu skalojamās automašīnas, automašīnas, kas paredzētas smidzināšanas darbiem, piemēram, kaitēkļu apkarošanai, neatliekamās palīdzības un glābšanas dienestu auto, mobilās darbnīcas, kas izbraukumā sniedz tehniskus vai medicīniskus pakalpojumus, u. c.

Pēc ienākumiem no optisko šķiedru eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024.gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē.

Latvijas daļa pasaules optisko šķiedru eksportā 2024.gadā bija 1,72%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 20,4 eiro bija pirmajā vietā pasaulē, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati. Jāpiebilst, ka ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Plaša spektra izmantošana

Optisko šķiedru grupa, kas ir svarīga Latvijas eksportā, ietver optiskās šķiedras, optisko šķiedru kūļus un optisko šķiedru kabeļus, kas nav izgatavoti no atsevišķi apvalkotām šķiedrām, proti, optiskās šķiedras, kuras nav apvalkos izolēti telekomunikāciju kabeļi. Optiskās šķiedras ražo no stikla vai plastikāta (polikarbonātiem vai līdzīga materiāla) šķiedrām, kas paredzētas gaismas signālu pārraidīšanai ar minimāliem zudumiem. Optiskās šķiedras ir svarīgas, kad ir nepieciešama attālināta datu pārraide, apgaismojums vai attēla veidošanai. Tās izmanto telekomunikāciju un datu pārraides sistēmās – ātrgaitas interneta un kabeļtelevīzijas tīklos, veidojot tālsatiksmes vai platjoslas pieslēgumu. No tiem veido datu pārraides maģistrālos tīklus, savienojumus starp serveriem un tīkla iekārtām, kad ir nepieciešams apstrādāt milzīgas datu plūsmas un ir jānodrošina zems signāla stipruma zudums, kā arī lai būtu noturība pret elektromagnētiskajiem traucējumiem.

Vietējā kapitāla banka Artea joprojām ir viena no visaktīvāk analizētajām un novērotajām finanšu sabiedrībām Baltijas reģionā, liecina ekspertu novērtējumi.

Lai gan kopš gada sākuma Artea akcijas cena biržā ir samazinājusies līdz aptuveni 0,81 eiro, analītiķi uzsver, ka bankas ilgtermiņa potenciāls joprojām ir spēcīgs. To apliecina arī finanšu rezultāti - Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu un augstu rentabilitāti, tādēļ pašreizējais akcijas cenas līmenis, pēc analītiķu domām, investoriem varētu būt īpaši pievilcīgs. Šogad banka, īstenojot jauna zīmola ieviešanu un pamatplatformas modernizāciju, debitēja Nasdaq Baltijas biržā ar jaunu tirdzniecības simbolu - ROE1L, kas iezīmē jaunu attīstības posmu bankas vēsturē.

Plāns skaidrs

Neraugoties uz izmaksu pieaugumu, kas saistīts ar stratēģisko projektu īstenošanu, Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu, norāda Vitauts Sinius (Vytautas Sinius), bankas valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. “Pašreizējā peļņas dinamika atspoguļo mērķtiecīgu ieguldījumu posmu - jauna zīmola un modernizētas pamatplatformas ieviešanu, kas vidējā un ilgākā termiņā nodrošinās būtisku pievienoto vērtību. Mūsu pamatrādītāji joprojām ir spēcīgi, taču akcijas cena biržā - salīdzinoši zema, tāpēc investori, kuri tic mūsu ilgtermiņa stratēģijai, šobrīd, iegādājoties mūsu akcijas, var gūt ievērojamu izaugsmes iespēju,” uzsver V.Sinius

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvijas daļa lapu koku saplākšņa eksportā bija 5%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē.

Vēsturiski finiera lokšņu rūpnieciskā ražošana aizsākās1797. gadā, kad Samuels Bentamams (1757 - 1831) izgudroja un uzkonstruēja finiera lokšņu lobāmo mašīnu. No šī laika sākās plaša finiera lokšņu izmantošana dažādu koksnes izstrādājumu virsmu apdarē. Savukārt saplākšņa ražošana pašreizējā izpratnē (finiera lokšņu līmēšana un presēšana) rūpnieciskos apjomos aizsākās tikai pēc 1865. gada, kad ASV tika radītas iekārtas saplākšņa rūpnieciskai ražošanai. Tikai dažus gadus pēc saplākšņa ražošanas patenta izsniegšanas (1869.g.) šo produkciju sāka ražot arī Latvijas teritorijā. 1913. gadā Latvijā bija divas saplākšņa (līmēta finiera) rūpnīcas - viena Rīgā, bet otra Daugavpilī. Kopējais saražotā saplākšņa apjoms bija aptuveni 50 tūkstoši kubikmetru gadā (Latvijas PSR ģeogrāfija. Rīga: izdevniecība Zinātne, 1975., 345.lpp.).

Jaunu dzīvokļu iegādes aktivitāte Rīgā pēdējā gada laikā pieaugusi par 46%, kas liecina par pircēju atgriešanos tirgū, norāda Martti Krass, Hepsor izpilddirektors.

Tas ir ļoti nozīmīgs pieaugums, kas parāda, ka pircēji atkal ir gatavi ieguldīt, jūtas drošāk par savu finansiālo situāciju un tic ekonomikas stabilitātei, atzīmē M.Krass, uzsverot, ka Baltijas nekustamo īpašumu tirgus izaugsme turpināsies arī nākotnē. Nedomāju, ka tik straujš pieaugums būs novērojams katru gadu, tomēr šis rādītājs skaidri parāda, ka tirgus ir izkļuvis no zemākā punkta un atkal sācis attīstīties. Šobrīd viss liecina, ka 2025. gadā un turpmākajos gados tirgus turpinās augt mērenā un stabilā tempā. Arī ekonomikas kopējais noskaņojums Baltijā ir pozitīvs, un šie faktori rada ļoti labu pamatu turpmākai izaugsmei, pārliecināts ir Hepsor izpilddirektors. Rīgas tirgus šobrīd attīstās visstraujāk Baltijā, un tam ir visi priekšnoteikumi, lai arī turpmāk saglabātu stabilu augšupeju, spriež M.Krass.

Tehnoloģiju nozarei ir ļoti labas attīstības perspektīvas, jo prognozes rāda desmitiem miljardu lielu dažādu — datu centru, kiberdrošības, mākslīgā intelekta — segmentu tirgu, lai no tā varētu paņemt 1%, 2% vai pat 3% no šo jomu globālā apgrozījuma, tāpēc SIA Tet īsteno nozīmīgus mājasdarbus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.novembra žurnālā lasi:

DB analītika

Uzņēmumu apvienošanās un pārdošanas darījumu skaits aug

Tēma

Latvijas smagākā problēma - superaugstā darbaspējas vecuma iedzīvotāju mirstība

Aktuāli

Ja aug algas, aug arī prēmijas un piemaksas

Kreditēšana

Kreditēšana, kas vecinās reģionu apdzīvotību

Nodokļi

Patēriņa nodokļu likmju kāpums mainīs ainavu

Aprites ekonomika

Aprites ekonomikai jāaug vairākas reizes

Portrets

Kristīne Bezerra-Kjerulfa, Bolt vadītāja Latvijā

Brīvdienu ceļvedis

Mareks Kļaviņš, Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs

Aizvadīts Biznesa pakalpojumu līderu asociācijas (ABSL) forums “Radi un nodrošini nākotni – tagad!”. Pasākums pulcēja ap 200 pasaules biznesa līderu no dažādiem starptautiskiem uzņēmumiem, kā arī militāros ekspertus, politikas veidotājus un inovatorus.

Apskatot tendences un iepazīstinot ar stratēģijām ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstībai Eiropā, foruma dalībnieki uzsvēra – lai gan ģeopolitiskā situācija var radīt nedrošību un virkni risku, tā vienlaikus paātrina Eiropas uzņēmumu izaugsmi un nostiprina to noturību ilgtermiņā.

Foruma dalībnieki un eksperti īpaši atzinīgi novērtēja gan Latvijas, gan arī pārējo Baltijas valstu digitālo attīstību, norādot, ka šis reģions pēdējo gadu laikā piedzīvo strauju izaugsmi. Vienlaikus foruma norise Rīgā ir stratēģiski pamatota, jo Baltijas reģions ir īstā vieta, kur runāt par nākotnes veidošanu, attīstību un nozīmīgu lēmumu pieņemšanu – šeit izteikti jūtama un novērojama saspīlētās ģeopolitiskās situācijas radītā ietekme.

Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu.

Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu negaida – viņi uzskata, ka pašreizējais līmenis saglabāsies vismaz līdz 2026. gada beigām. Tomēr prakse rāda, ka šādas prognozes nereti izrādās kļūdainas, tādēļ pārāk droša paļaušanās uz šo scenāriju var likt vilties.

Kāpēc tiek prognozēts, ka ECB ieturēs pauzi?

Šī gada jūnijā Eiropas Centrālā banka samazināja bāzes procentu likmi līdz 2 %, tomēr tirgus dalībnieki neparedz turpmākus samazinājumus. Šīs prognozes balstās uz diviem galvenajiem faktoriem. Pirmkārt, pašreizējais bāzes likmju līmenis tiek uzskatīts par neitrālu – tas vairs nebremzē ekonomikas izaugsmi, bet vienlaikus arī palīdz saglabāt cenu stabilitāti. Otrkārt, eirozonā inflācijas palēnināšanās ir apstājusies, un jaunākie ekonomiskie rādītāji neliecina par turpmāku ekonomikas vājināšanos. Tāpēc pastāv uzskats, ka ECB ieturēs ilgāku pauzi – turpmāka bāzes likmju samazināšana eirozonā šobrīd šķiet maz ticama.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra “International Trade Center” dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija daļa pasaules ēku būvniecībai domāto krusteniski līmētu kokmateriālu eksportā bija 1,55%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija 2. vietā pasaulē.

Krusteniski līmēti kokmateriāli, kas tiek lietoti ēku būvniecībā, kas pazīstams arī kā CLT vai X-Lam, ir inženiertehniski veidots koksnes izstrādājumi, kuri tiek izgatavoti, līmējot vairākus masīvkoka slāņus (parasti trīs, piecus vai septiņus slāņus) šķērsvirzienā vienu uz otra. Katra slāņa kokšķiedras tekstūras virziens ir perpendikulārs pret nākamo slāni, tāpēc arī to nosaukums ir “krusteniski līmēti”. Šādi var iegūt ļoti izturīgus un stabilus koka paneļus, kurus īpaši labi var izmantot ēku konstrukciju nesošajām sienām gan apdzīvojamās, gan komerciāla un rūpnieciska rakstura ēkās. Krusteniski līmētus koka paneļus, var izmantot arī ēku nenesošajām sienām un arī grīdu segumiem.

Digitālā eiro ieviešana palīdzēs ierobežot riskus un nodrošinās, ka eirozona saglabā kontroli pār savu finanšu un maksājumu infrastruktūru, šodien Igaunijas centrālās bankas "Eesti Pank" rīkotajā starptautiskajā konferencē par digitālo eiro teica Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš stāstīja, ka tehnoloģijas attīstās strauji, mainot veidu, kā cilvēki dzīvo, strādā un sazinās savā starpā. Tas ietekmē arī norēķināšanās veidus, kas nozīmē, ka ir jāpielāgojas. Šobrīd arvien vairāk eiropiešu izvēlas maksāt digitāli, un skaidras naudas īpatsvars no 2019. līdz 2024.gadam tirdzniecības vietās ir samazinājies no 72% līdz 52%. Digitālais eiro ir iespēja pielāgoties šīm izmaiņām.

Dombrovskis skaidroja, ka šobrīd bezskaidras naudas norēķinos pamatā dominē ārpus Eiropas Savienības (ES) izstrādāti maksājumu risinājumi. ES, kļūstot par spēcīgāku globālo spēlētāju šajā jomā, būtu iespēja mazināt atkarību, kas var ES kavēt īstenot stratēģisku politiku atbilstoši savām interesēm un vērtībām.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem izsverot neseno tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpumu Volstrītā pret augošām bailēm par mākslīgā intelekta (MI) burbuli un bažām par ASV procentlikmju perspektīvu.

Daudzmiljardu dolāru investīciju pieplūdums MI jomā ir bijis svarīgs dzinulis galvenokārt tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpumiem šogad, paceļot tās līdz jauniem rekordiem.

Tomēr arvien biežāk tiek izteikti pieņēmumi, ka šie cenu kāpumi var būt aizgājuši par tālu un var būt gaidāma sāpīga cenu korekcija.

"Mums ir ļoti lielas cerības par to, kāda nākotne būs MI akcijām," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans. "Otrās lielās bažas rada fakts, ka citās tirgus jomās trūkst impulsa."

Volstrītas galvenie indeksi otrdien samazinājās. Eiropā Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās, bet Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, ko sekmēja britu mārciņas vērtības samazināšanās pret ASV dolāru.

Globālā ekonomika pamazām atgūstas, taču nenoteiktība saglabājas gan ģeopolitiskajā, gan finanšu vidē. Arī Baltijas valstis nākamgad cer uz izaugsmes atjaunošanos, ko varētu veicināt gan valdību paplašinātā fiskālā politika, gan ārējās vides uzlabošanās. Taču augošais budžeta deficīts un parādi liek jautāt – cik ilgtspējīga būs šāda stratēģija?

Šā gada 6. novembrī Latvijas Republikas Saeima konceptuāli atbalstīja 2026. gada budžeta projektu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā. Budžeta projekta galīgais lasījums gaidāms 3. decembrī.

Līdzīgas tendences redzamas arī kaimiņvalstīs. Igaunijas valdība septembrī iesniedza parlamentam nākamā gada budžetu ar ieņēmumiem ap 18,6 miljardiem eiro un izdevumiem gandrīz 19,6 miljardu eiro apmērā. Savukārt Lietuvas Ministru kabinets apstiprinājis budžeta projektu, kas paredz 21 miljarda eiro ieņēmumus un 27,5 miljardu eiro izdevumus.

Latvijas nākamā gada budžeta deficīts augs un sasniegs 3,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Igaunijā tas patlaban tiek plānots 4,5 % apmērā, bet Lietuvā – 2,7 %. Likumsakarīgi, ka visās trīs valstīs budžeta deficīta pieaugums saistīts ar ievērojamām investīcijām drošības stiprināšanai – piemēram, Latvijā budžets aizsardzībai tuvākajos četros gados pieaugs par 448,3 miljoniem eiro. Baltijas valstu budžets nepārprotami ir vērsts uz ekonomikas stimulēšanu, kas nozīmē papildu naudas novirzīšanu ekonomikā – galvenokārt, veicinot patēriņu. Taču līdzās pozitīvajai ietekmei šāda politika nes arī riskus.

87 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem būtu jākļūst efektīvākiem, vairāk jāstrādā eksporta tirgos un jāpelna vairāk, lai nodrošinātu lielākus ieņēmumus valsts budžetā un mazinātu nepieciešamību paaugstināt nodokļus, noskaidrots iedzīvotāju aptaujā, kas īstenota Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (BICG) iniciatīvas “Celt valsti, nevis nodokļus” ietvaros.

Tāpat 62% iedzīvotāju atbalsta valsts uzņēmumu kotēšanu biržā. Tikai 12 % uzskata, ka valsts un pašvaldību uzņēmumi Latvijā tiek pārvaldīti efektīvi un strādā labi, savukārt 47 % norāda, ka daļa uzņēmumu strādā labi, bet daļa - neefektīvi. Iedzīvotāji uzskata, ka gadījumā, ja valsts budžetā trūkst līdzekļu aizsardzībai, veselībai vai izglītībai, būtu jāsamazina neefektīvi izdevumi, kā arī jāpalielina valsts uzņēmumu efektivitāte, pārvaldība un peļņa. Iedzīvotāju aptauja īstenota BICG iniciatīvas “Celt valsti, nevis nodokļus” ietvaros. Iniciatīvas mērķis ir uzlabot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldību, lai ilgtermiņā mazinātu slogu valsts budžetam un palielinātu līdzekļus sabiedrībai būtiski svarīgām jomām - drošībai, veselības aprūpei, un izglītībai.