Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Ja parlaments nemainīs savu nostāju, skatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā galīgajā lasījumā, tad no 2020.gada 1. jūlija saldās limonādes kļūs krietni «sālītākas».

Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 5 gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis būtu 7,4 eiro par 100 litriem, tiem, kuru saturā cukura daudzums būtu no 5 līdz 8 gramiem – 10 eiro par 100 litriem un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu 8 gramus akcīzes nodokļa likme jau būtu 30 eiro. Jāņem vērā, ka pašlaik akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ir noteikta 7,4 eiro par 100 litriem.

Piemēram, ja dzērienā norādītais cukura daudzums uz 100 mililitriem ir 11 grami cukura, tad 1,5 litru pudelei šī dzēriena akcīzes nodoklis būtu 0,45 eiro, kam pieskaitot pievienotās vērtības nodokli cena pēc aptuvenām aplēsēm no pašreizējiem 1,0 līdz 1,3 eiro pieaugtu līdz 1,5- 1,7 eiro.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" 1.janvārī stājas spēkā vairākas izmaiņas akcīzes jomā, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Vairākām akcīzes preču grupām mainās akcīzes nodokļa likmes - tabakas izstrādājumiem, tostarp cigaretēm, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumi) un tabakas aizstājējproduktiem.

No nākamā gada 1.janvāra mainās arī akcīzes nodokļa likmes piemērošanas kārtība bezalkoholiskajiem dzērieniem un etilspirtam, kuru satur uztura bagātinātāji.

Pēc VID aplēsēm likmes paaugstināšanās tabakas izstrādājumiem cigarešu cenu (20 cigaretes paciņā, cena 3,6 eiro) varētu palielināt par 0,13 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), cigāru un cigarillu cenu (10 gabali paciņā) - par 0,13 eiro, smēķējamās tabakas cenu (40 grami paciņā) - par 0,27 eiro, bet karsējamās tabakas cenu (6,2 grami paciņā) - par 0,35 eiro.

Latvija ir vienīgā valsts Baltijā un viena no retajām visā Eiropā, kura ir ieviesusi paaugstinātu akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, ņemot vērā cukura daudzumu.

"Kopš 2022. gada 1. janvāra visiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuros cukura saturs pārsniedz 8 gramus, ir piemērots paaugstināts akcīzes nodoklis 6,5 centi uz vienu litru, tas ir divas reizes lielāks, nekā bija līdz šim. Lai nenāktos palielināt dzērienu realizācijas cenas, dzērienu ražotāji ir pārskatījuši savu dzērienu receptes. Tā rīkojās arī Cēsu alus, daļai dzērienu tika pārskatītas receptes un tiem, kuriem tas bija iespējams, tika samazināts cukura daudzums par 10–20%. Tādējādi daudzi dzērienu ražotāji izpildīja valsts likumdevēju vēlmi samazināt cukura saturu bezalkoholiskajos dzērienos," intervijā Dienas Biznesam saka AS Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Jordānija ir labs tūrisma galamērķis ģimenei ar bērniem, jo tā ir diezgan droša Tuvo Austrumu valsts, kur ir iespēja apskatīt vēsturi klātienē

Kāpēc turp doties?

Mēs ar vīru Māri gribējām aizbraukt uz kādu tālāku galamērķi tieši ar bērniem. Gribējām viņiem parādīt kaut ko mazliet citādu, nekā viņi ir redzējuši līdz šim, un izvēlējāmies Jordāniju, jo likās, ka tas ir piedzīvojumiem bagāts galamērķis, ļoti atšķiras no tā, ko bērni ir redzējuši Eiropā, vienlaikus šī ir reģionā teju vai drošākā vieta, ja neskaita slēgtās kūrortu zonas. Mēs savā laikā esam diezgan daudz ceļojuši Tuvo Austrumu reģionā, arī vienā no saviem pirmajiem ceļojumiem divatā bijām Omānā, un mums no tā ir siltas atmiņas.

Braukt kā ģimenei uz Tuvajiem Austrumiem patiesībā ir lielisks ceļošanas formāts. Kultūrās ar salīdzinoši konservatīvu vai tradicionālu sabiedrību ceļotāji ar bērniem ir lielā cieņā, nav nekādu iespējamo problēmu vai jautājumu, kādus varētu uzdot individuāliem ceļotājiem vai jauniem pāriem. Jutāmies pietiekami droši doties arī ārpus standarta tūristu takām. Bērni vietējiem ļoti patīk, visi vēlas ar viņiem parunāties, kaut ko simbolisku uzdāvināt, parādīt telefonā paši savus bērnus un pastāstīt par viņiem. Šķiet, brīžiem mūsu bērni bija pat mazliet samulsuši no tā, cik liela uzmanība viņiem tika pievērsta, piemēram, tur katrs viesmīlis centās pajautāt pašam bērnam, ko viņš vēlas, kamēr Eiropā tomēr ierasts, ka personāls runā tikai ar pieaugušajiem. Protams, jārēķinās, ka, ceļojot ar bērniem, viss notiek lēnāk un ir jāpielāgojas, visu darījām viņu tempā un arī aktivitātes pielāgojām viņu interesēm.

Izejvielu cena preču biržās klejo arvien augstāk, un tas sāk atainoties dažādos datos. Liels pieprasījums pēc pārtikas izejvielām un nelabvēlīgi laika apstākļi Apvienoto Nāciju pētītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtībai nupat likuši sasniegt augstāko līmeni septiņos gados.

Tas nozīmē, ka pārtiku šobrīd daudzviet pār lētu uzskatīt nevar – drīzāk ir otrādāk. Jāņem arī vērā, ka pandēmija iecirtusi robu daudzu cilvēku maciņos, kas var nozīmēt, ka tiem pārtikas iegāde kļūst arvien finansiāli sāpīgāka.

Apvienoto Nāciju dati arī liecina, ka kopš pagājušā gada marta pārtikas cena pasaulē palēkusies teju par 20%. Iepriekšējo reizi straujš pārtikas cenu pieaugums bija novērojams pēc 2008. gada globālā finanšu kraha. Tad Apvienoto Nāciju pārtikas cenu indekss no 2009. līdz 2011. gada februārim pieauga gandrīz par 40%. Toreiz dārgā pārtika palīdzēja stimulēt plašus nemierus Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Var jau mēģināt uzskatīt, ka šādas lietas atsevišķas sabiedrības neskar. Tomēr pēc tam pār Eiropu līdz ar arābu pasaules nemieriem vēlās bēgļu krīze, kurai sekas diez vai ir apzinātas vēl tagad. Tāpat šādos laikos var palielināties arī vietējās sabiedrības neapmierinātība.

Šis gads pārtikas izejvielu cenu izmaiņu ziņā ir bijis dažāds. Ir vairākas izejvielas, kuru cena preču biržā kopš janvāra palielinājusies, piemēram, kakao, Arabica kafijas pupas un cukurs. Savukārt kviešu, sojas pupiņu un kukurūzas piegāžu līgumu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo līmeni, ASV preču biržā daudz mainījusies nav.

Ir arī tādas pārtikas izejvielas, kuru cena preču biržā visai strauji planējusi zemāk. Viena no tām ir olīveļļa. Pieejamā informācija liecina, ka Spānijā augstas klases olīveļļas (Extra Virgin) vērtība šogad sarukusi aptuveni par ceturto daļu un Itālijā - gandrīz par trešo daļu. Pamatā šajā tirgū turpinās 2018. gadā uzņemtais kurss. Iespējams, šādām tendencēm kādā brīdī vajadzētu atbalsoties cenrāžos mūsu veikalos.

Spānijā šogad bijusi laba olīvu raža, kas nozīmējis, ka pasaulē pārskatāmā periodā netiek paredzēts to iztrūkums. Tāpat zināma loma uz tendencēm šajā tirgū bijusi tirdzniecības kariņiem. ASV ir lielākā olīvu importētāja pasaulē, un oktobrī šīs valsts prezidents Donalds Tramps paziņoja par 25% papildu tarifu olīvām, kas uz šo valsti ceļo no Spānijas.

Globālā mērogā pārtikas cena gada laikā palēkusies jau par ceturto daļu, ja vērtē Apvienoto Nāciju apkopotā FAO indeksa vērtības izmaiņu.

To daļēji noteicis tas, ka ļoti strauji uz arvien augstākiem līmeņiem preču biržās tiekusies daudzu populārāko pārtikas izejvielu cena. Piemēram, kukurūzas piegāžu līgumu cena šogad vien ASV preču biržā ir palēkusies par 30%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma tie jau ir gandrīz 70%. Kviešu cena ASV šogad palēkusies par 13% un kopš pagājušā gada sākuma – par 31%. Savukārt Parīzes preču biržā tirgoto kviešu piegāžu līgumu cena kopš šā gada sākuma augusi par ceturto daļu. Arī sojas pupiņu cena ASV kopš janvāra augusi par 11% un kopš pagājušā gada sākuma – par veseliem 65%. Savukārt cūku dzīvsvara cena ASV preču biržā šogad palēkusies uz pusi līdz augstākajam līmenim kopš 2014. gada. Par aptuveni 10% kopš gada sākuma preču biržās augusi vēl arī cukura cena.

Konditorejas 21 October īpašniece Aleksandra Nozdračeva gatavo tikai to, kam konkrētajā dienā ir iedvesma, un paziņo par piedāvājumu sociālajā tīklā Instagram – kurš vēlas, tas brauc pakaļ, un pārsvarā salonā līdz vakaram nekas pāri nav palicis

Viņa uzskata, ka konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi, tāpēc arī pareizi pagatavoti eklēri ar īstu vaniļu vai franču cepumi macaron nebūt nav lēti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir jūsu vērtējums par konditorejām Rīgā?

Ja godīgi, es pavisam reti iznāku no savas laboratorijas. Tāpēc es nevaru atbildēt. Bija Belétage Lāčplēša ielā, bet nesen to slēdza, jo grūti atrast darbiniekus. Neviens negrib veltīt tik daudz laika un strādāt tā, kā vajag, – kā strādā cilvēki konditorejās Francijā. Negrib mācīties, negrib saprast.

Visās pasaules malās uz ekonomisko procesu – un reizē izaicinājumu – skatuves arvien uzstājīgāk vienu no galvenajām lomām sākusi spēlēt paaugstināta inflācija. Daudz kas liecina, ka kādi tās augstākie punkti ir vien priekšā.

Bieži vien par šādu straujāku aktuālo kopējo patēriņa cenu pieaugumu vairāk atbildīgs ir enerģijas cenu lēciens. Tiesa gan, uz vietas nestāv arī, piemēram, pārtikas cena. To baro gan tas pats energoresursu cenu pieaugums, gan, piemēram, bažas, ka nākotnē būs vērojama slikta vairāku svarīgāko pārtikas izejvielu raža.

Rezultātā, piemēram, Apvienoto Nāciju apkopotā globālā FAO Food Price indeksa vērtība oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājusies vēl par 3%. Tas nozīmē, ka gada skatījumā šī pasaules pārtikas izejvielu cenu virzību raksturojošā indikatora vērtība ir pieaugusi jau par 31,3%. Pieejamie Apvienoto Nāciju dati liecina, ka graudaugu cena gada laikā palēkusies par 22,4%. Savukārt piena produkti un gaļa gada laikā kļuvuši attiecīgi par 15,5% un 22,1% dārgāki.

Šogad daudzu pasaulē plašāk izmantoto izejvielu cena ir atkāpusies no savas pagājušā gada virsotnes. Biržas cenu izmaiņu cipari sevišķi neiepriecinoši šoreiz izskatās šokolādes mīļotājiem. Tas tādēļ, ka kakao cena preču biržā kopš šā gada sākuma ir palēkusies jau par trešo daļu līdz augstākajam līmenim vismaz četros gadu desmitos. Turklāt ticams izskatās vēl tālāks šīs šokolādes ražošanā izmantotās pārtikas izejvielas cenas pieaugums.

Pieprasījums pēc šokolādes paliek spēcīgs. Savukārt kakao piedāvājums klibo, ko pastiprina sliktu laika apstākļu prognozes, lai iegūtu labu šīs izejvielas ražu Rietumāfrikā.

Aptuveni par ceturto daļu kopš gada sākuma palielinājusies vēl cukura cena. Arī cukurs ir ierasta šokolādes produktu sastāvdaļa. Tādēļ kopumā var mēģināt prognozēt, ka izveidojies labs pamats tam, lai vismaz šokolādes un daudzu citu saldumu cena saglabātos augsta.

Raža slikta, pieprasījums liels

Rietumāfrikas reģiona audzētāji ir atbildīgi par 70% no visa pasaules kakao pupiņu piedāvājuma. Pasaulē lielākā kakao pupiņu ieguvēja ir Kotdivuāra, aiz kuras šajā ziņā seko Gana. Vairāki izejvielu eksperti agrāk vērsuši uzmanību uz to, ka šajās valstīs ir novecojušas kakao pupiņu koku plantācijas, kas neesot pietiekamos apjomos atjaunotas. Tādējādi arī radušās grūtības laicīgi un pietiekamos apjomos kāpināt šīs izejvielas piedāvājumu.

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka vidējā inflācija 2024.gadā būs 2-2,5% līmenī, aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka šogad inflāciju paaugstinošie faktori galvenokārt būs saistīti ar iekšējiem ekonomikas procesiem, ko ietekmēs darba tirgus attīstība, it īpaši pakalpojumu nozarēs.

Savukārt ārējiem faktoriem drīzāk būs pazeminoša ietekme, jo gāzes un naftas cenas šogad visticamāk būs zemākas nekā pērn, prognozē FM. Neliela inflāciju paaugstinoša ietekme būs no akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas, jo no šī gada marta būs palielināta akcīzes nodokļa likme tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

FM pārstāvji norāda, ka pagājušajā gadā inflācijai bija pievērsta pastiprināta uzmanība gan Latvijā, gan arī citās pasaules valstīs, jo straujais patēriņa cenu pieaugums, kas aizsākās vēl 2022.gadā, būtiski ietekmēja pasaules ekonomikas attīstību, mazinot iedzīvotāju pirktspēju. 2023.gadā, visa gada garumā Latvijā bija vērojama lejupvērsta inflācijas dinamika. Ja pērnā gada sākumā inflācija Latvijā bija augstākā eirozonā, tad gada beigās tā bija viena no zemākajām. Atbilstoši Centrālas statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī patēriņa cena palielinājās vien par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gada decembri.

Ar katru dienu Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien nabadzīgāki. Mūs aicina taupīt,ciešāk pievilkt jostas, skaidrojot notiekošo ar visai dažādiem iemesliem. Bet vaitie ir patiesie iemesli? Vai arī tie ir tikai mīti? Un kādas ir prognozes tuvākajai nākotnei?

Par to prāto Andrejs ŽDANS – gaļas pārstrādes uzņēmuma “Forevers” vadītājs;šis uzņēmums ietilpst Latvijas lielāko ražotāju trijotnē un, tāpat kā visi Latvijas iedzīvotāji, piedzīvo krīzi.

MĪTS Nr. 1. Kompensācijas ir glābiņš no nabadzības

Mēs dzīvojam rekordlielas inflācijas laikā, tās apmērs Latvijā ir salīdzināms ar tādām “trešās pasaules” valstīm kā Afganistāna, Nigērija un Ruanda. Rezultātā visi, izņemottos, kas tirgo gāzi un elektrību, esam kļuvuši nabadzīgāki – uzskata Andrejs Ždans.

Novērojam naudas vērtības kritumu. Valstis izšķiež “helikoptera naudu”, palielina ārējoparādu, veido atbalsta un enerģijas nesēju kompensāciju programmas u. c. Bet irjāsaprot, ka par to visu būs jāmaksā. Arī par citu valdību rīcībām, par to “helikopterunaudu”, kas mūsu apritē nav nonākusi, taču arī tas ir iemesls, kāpēc inflācijas tempssasniedz rekordlielus rādītājus.

Pasaulē – sevišķi Eiropā - topot lieliem plāniem saistībā ar klimata mērķiem, vairāki sektori saskaras ar arvien lielāku sabiedrības un investoru skepsi.

Pie tā saucamā grēku biznesa tradicionāli tiek pieskaitītas tabakas, alkohola, azartspēļu un ieroču kompānijas. Tomēr morāli vēl pat nepopulārāka varētu būt kļuvusi naftas industrija, nemaz nerunājot par oglēm. Vēl var paspekulēt, ka nākamā lieta, kas pievienosies lielākajiem mūsdienu grēkiem, būs cukura patērēšana.

Kopumā ekspertu teiktais liek domāt, ka nākotnē visam tam biznesam, kas tiks atzīts par dabai nedraudzīgu, var nākties saskarties ar lielākām barjerām un pat grūtībām tikt pie daudzmaz lēta finansējuma. Šādu biznesu riskantāku padara vēl tas, ka tas būs atkarīgs no politiķu lēmumiem, un pagaidām uzņemtais kurss šajā ziņā izskatās daudzmaz skaidrs.

Pārtikas cenas pasaulē februārī samazinājās, un cenu kritumu vairākās pārtikas grupās ietekmēja koronavīrusa izplatība, liecina ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati.

Organizācijas veidotais pārtikas cenu indekss, kas atspoguļo nozīmīgāko pārtikas produktu grupu cenu izmaiņas mēneša laikā, februārī sasniedza vidēji 180,5 punktus, kas ir par 1% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. Tiesa gan, indekss aizvien ir par 8,1% augstāk nekā pirms gada.

Augu eļļu cenas raksturojošais indekss piedzīvoja straujākās izmaiņas - par 10,3%, un palmu eļļas cena saruka vēl vairāk, ņemot vērā lielākus ražas apjomus Malaizijā, nekā iepriekš gaidīts, tāpat cenu izmaiņas ietekmēja Indijas importa pieprasījums un bažas saistībā ar koronavīrusa izplatību.

Arī graudu cenu indekss februārī saruka, tiesa gan, mazākā apmērā - par 0,9%. Kviešu cenas saruka, atspoguļojot piesātināto tirgu, bet kukurūzas cenas saruka, jo liellopu barības tirgū saruka pieprasījums, valdot bažām par vājāku pasaules eknomiku. Rīsu cenas palielinājās, ko veicināja spēcīgs pieprasījums no Austrumu un Austrumāfrikas pircējiem.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

Maizes un konditorejas izstrādājumu patiesās tirgus cenas patērētāji vēl joprojām neredz, taču to pieaugumu maskējošais pārejas periods lēnām tuvojas noslēgumam, tāpēc šajā segmentā notiks pārmaiņas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Tā kā iedzīvotāju skaits samazinās un mainās ar patērētāju izvēle, tad, viņaprāt, nenoliedzami kopējais maizes patēriņš Latvijā samazinās, un maizes ražotājiem ir jādomā, kā to kompensēt, – ar lielākiem eksporta apjomiem (jauniem eksporta tirgiem un lielākiem realizācijas apjomiem esošajos noieta tirgos) vai (un) arī ar jauniem produktiem.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir maizes tirgū, jo īpaši, ja Latvijā iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās?

Situāciju maizes tirgū var vērtēt gan no maizes ražotāju, gan no patērētāju skatupunkta. Jāņem vērā, ka situācija un līdz ar to arī vērtējums būs atšķirīgs, jo ražotāju viedoklis atkarīgs no tā, pie kādas grupas tie pieder – pie lielajiem vai mazajiem maizes cepējiem. Vienīgais visas grupas – patērētājus un ražotājus – vienojošais ir izejvielu cenu pieaugums. Piemēram, maizes cepšanai būtiskākās izejvielas – miltu – cenas gada laikā ir dubultojušās. Tajā pašā laikā ražotāji cenšas, cik vien tas iespējams, produkta cenu celt minimāli, lai patērētājiem to joprojām būtu interese iegādāties. Lāču gadījumā maizes cena ir palielināta, vienlaikus tā nav pieaugusi tik lielā apmērā, kādā kāpušas izejvielas.

“Dienas Biznesa” rīcībā nonākusi informācija, ka Latvijas medicīnas iestādes saņēmušas piedāvājumu iegādāties testus, kas aptuveni 15 minūtēs nosaka, vai cilvēks ir inficējies ar koronavīrusu "Covid-19".

Jaunais tests ir daudz lētāks nekā šobrīd Latvijā pieejamais, tā cena ir 480 eiro 40 personu asins analīžu veikšanai. Testa komplekta darbības pamatā ir imūntesta tehnoloģija un tas ir vienkārši izmantojams arī mājas apstākļos. No pirksta gala ņemtās asinis ievieto testierīcē un tas, līdzīgi kā grūtniecības tests, iekrāso kontroles līnijas.

Piedāvājumu pirms dažām dienām izplatījis uzņēmums “DC Solutions” un sestdien divas medicīnas iestādes aicinājumam atsaukušās, apstiprina “DC Solutions” produktu speciāliste Žanete Goršanova.

Publiski netiek atklātas šīs iestādes, kas jau pēc dažām dienām saņems ātros testus, lai neradītu ažiotāžu ap tām. Iespējams, ka medicīnas iestādes pirmos testus izmantos, lai testētu savus darbiniekus, kuri ir saskarē ar potenciālajiem slimniekiem.

Šī gada otrajā ceturksnī ir notikušas būtiskas svārstības pārtikas produktu cenās, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Sakarā ar jaunās ražas ienākšanu tirgū vai krājumu beigšanos, vislielākās cenu svārstības bija augļiem un dārzeņiem. Lielākais cenu pieaugums otrajā ceturksnī bija galviņkāpostiem par 89% no 0.40 eiro/kg šī gada martā līdz 0.75 eiro/kg šī gada jūnijā, burkāniem par 83% no 0.47 eiro/kg līdz 0.85 eiro/kg, galda bietēm par 77% no 0.31 eiro/kg līdz 0.55 eiro/kg.

Savukārt vislielākais cenu samazinājums šajā periodā ir bijis importa gurķiem par 70% no 5.69 eiro/kg līdz 1.71 eiro/kg, ķiršiem par 64% no 16.99 eiro/kg līdz 6.17 eiro/kg, vietējiem tomātiem par 48% no 6.06 eiro/kg līdz 3.14 eiro/kg, importa zemenēm par 27% no 7.61 eiro/kg līdz 5.48 eiro/kg.

Patlaban kopumā ir ļoti izaicinošs laiks, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieaug uzņēmuma izmaksas, atzina AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Cita starpā izmaksas pieaugušas energoresursu, izejvielu, darbaspēka, loģistikas procesu, kā arī citu saistīto izdevumu pozīcijās. Amsils norādīja, ka, piemēram, no gada sākuma pieaugušas visu iepakojuma materiālu cenas - aptuveni par 25-30% gan primārajam, gan sekundārajam iepakojumam, bet elektroenerģijas cenas ir dubultojušās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Tāpat "Dobeles dzirnavnieks" ir tieši atkarīgs no situācijas graudu tirgū un graudu cenām biržā, jo no tām veidojas graudu iepirkuma cena. Aptuveni 80% no uzņēmumā ražoto miltu produktu cenas veido graudu izmaksas.

"Šobrīd, ņemot vērā laikapstākļu negatīvo ietekmi un zemās ražas dominējošajās graudaugu audzētājvalstīs, kā arī nestabilo situāciju tirgū, graudu cenas biržā pieaugušas ļoti būtiski, un šobrīd var teikt, ka tās ir rekordaugstas," sacīja Amsils.

Situācija pārtikas nozarē ir satraucoša, jo pieaugums ir novērojams visās izdevumu pozīcijās, līdz ar to pārtikas cenu kāpuma turpinājums ir neizbēgams, norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā.

Pārtikas cenu kāpums ir novērojams ilgākā laika periodā, un arī turpinājumā cenas pieaugs. Atsevišķās produktu grupās ir iespējams pat ļoti straujš cenu pieaugums, tomēr kopumā kāpums notiks pakāpeniski un dažādās produktu grupās būs atšķirīgs, jo ir daudz faktoru, kas to ietekmē.

Cenas pārtikas preču izejvielām gadu laikā ir kāpušas, taču šobrīd situācija izejvielu tirgū visā pasaulē liecina par ļoti strauju pieaugumu. Kopš gada sākuma gandrīz visiem izejmateriāliem ir augušas iepirkuma cenas, turklāt arī turpmāk tiek prognozēts pārtikas izejvielu cenu pieaugums dažādās pozīcijās.

“Ražotāji ir veikuši investīcijas energoefektivitātes celšanā, lai samazinātu elektrības cenu izmaiņu ietekmi, tomēr šobrīd pieaugums ir novērojams faktiski visās izdevumu pozīcijās. Ja citos gados redzējām izejvielu cenu pieaugumu tikai dažās pārtikas un dzērienu rūpniecības nozarēs, tad šogad tas skar pilnīgi visas nozares – piena, gaļas, augļu un dārzeņu, saldumu un uzkodu, maizes, zivju un dzērienu ražošanas nozares,” uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāpaplašina, neaprobežojoties tikai ar medikamentu tirdzniecību.

Aptieka nav bodīte vai lielveikals, kur svarīgākais ir cena kilogramā. Tāpēc situāciju, kad aptiekas savā starpā konkurē tikai ar cenu, var būtiski uzlabot, dodot iespēju aptiekām ne tikai tirgot medikamentus, bet piedāvāt arī papildus pakalpojumus.

Pieejamība ir viens no atslēgas vārdiem, kas visbiežāk izskan, runājot par veselības aprūpi. Aptieka pēc būtības nav mazumtirdzniecības veikals, bet gan veselības aprūpes iestāde. Turklāt, vispieejamākā un bieži vien vienīgā sasniedzamā, jo ir apdzīvotas vietas Latvijā, kuras palikušas pat bez ģimenes ārsta. Savukārt farmaceits ir tuvākais un visvieglāk pieejamais veselības aprūpes speciālists – nav jāpiesakās vizītē, turklāt aptieku pārklājums reģionos vēl arvien ir salīdzinoši plašs.