Jaunākais izdevums

Daļai Mēru muižas tiks rīkota nomas tiesību izsole, liecina Smiltenes novada pašvaldības domes sēdē pieņemtais lēmums.

Kā aģentūru LETA informēja Smiltenes novada pašvaldības komunikācijas speciāliste Beāte Putniņa, interesenti varēs pretendēt uz nomnieka statusu kādai no piecām telpu grupām ēkas pagrabstāvā.

Pašvaldība lēma par Mēru muižas pagrabstāva iznomāšanu 419,7 kvadrātmetru (m2) platībā. To potenciālie nomnieki varēs izmantot kā biroja telpu vietu tirdzniecībai/pakalpojumiem, tūrisma un atpūtas pakalpojumu sniegšanai, kā kultūras, izglītības un zinātnes, veselības aizsardzības iestādi.

Atbilstoši 2022.gada 15.novembrī veiktajam SIA "Vindeks" atzinumam, Mēru muižas pagrabstāva telpu daļai noteikta maksa 0,20 eiro par vienu m2, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli, komunālos un citus maksājumus.

Ēkas pagrabstāvs tiks sadalīts atsevišķās daļās piecās telpu grupās dažādās platībās - 63 m2, 38,7 m2, 261,1 m2, 33,2 m2 un 23,7 m2.

Paredzamais telpas iznomāšanas termiņš - pieci gadi, ar iespēju to pagarināt uz tādu pat termiņu, ja nomnieks pilnā mērā izpildīs visus līguma nosacījumus.

Paredzams, ka izsoles tiks izsludinātas 2024.gada janvāra otrajā pusē. Informācija tiks izziņota Smiltenes novada pašvaldības komunikācijas kanālos.

Pašvaldība informē, ka šis ir pirmais solis vairāku etapu programmā Mēru muižas turpmākajai izmantošanai.

Tuvākajā nākotnē svarīgs solis būtu arī biedrības dibināšana, vienojoties par tās mērķiem un ieguldījumu muižas attīstībai.

LETA jau vēstīja, ka oktobrī Smiltenes novada domes sēdē, deviņiem deputātiem nobalsojot "pret" un četriem - "par", tika pieņemts lēmums nepārdot Mēru muižu, kurā patlaban atrodas Smiltenes novadpētniecības muzeja ekspozīcija.

Domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš (NA) aicināja nepārdot Mēru muižu, jo patlaban pašvaldībai nav iespēju atrast citas piemērotas telpas, kur pārvietot muzeja ekspozīciju. Turklāt arī iepriekšējā pieredze pašvaldībai, pārdodot lielas pašvaldības ēkas, neesot pozitīva. Kā negatīvu piemēru priekšsēdētājs minēja nekustamo īpašumu "Siļķītes", kurā jaunais īpašnieks solīja iekārtot viesnīcu, bet tagad jau viņa ieceres ir mainījušās un īpašums netiek apsaimniekots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Depkina jeb Rāmavas muižas nomas tiesības izsolē ieguvusi SIA "Pine Cargo", informē Ķekavas novada pašvaldība.

Kopumā izsolē piedalījās trīs dalībnieki. Nomas tiesības uz 10 gadiem piešķirtas "Pine Cargo", kas piedāvāja maksu 4490 eiro mēnesī bez pievienotās vērtības nodokļa.

Plānots 15 darba dienu laikā parakstīt līgumu ar izsoles uzvarētāju.

"Pine Cargo" reģistrēta 2015.gadā. Uzņēmums vienādās daļās pieder Uģim un Līvai Priedēm. Pērn tas strādāja ar 9850 eiro apgrozījumu un 1120 eiro zaudējumiem. Kā darbības veidi uzņēmumam norādīta kravu pārvadājumi pa autoceļiem un reklāmas aģentūru darbība.

Muižas nomas izsole notika 18.janvārī. Objekta sākumcena bija noteikta 2090 eiro mēnesī bez pievienotās vērtības nodokļa.

Īpašuma lietošanas mērķis paredzēts rekreācijas pakalpojumu sniegšana, publisku pasākumu, tai skaitā kāzu un svinīgu svētku organizēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Eksporta un inovācijas balvai 2023 izvirzīti deviņi jauni tūrisma produkti

Db.lv, 13.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti “Eksporta un inovācijas balvai 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

“Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) no 8. marta izsludina Mežotnes pils izsoli viesnīcas kompleksa attīstīšanas, tūrisma un viesmīlības pakalpojumu nodrošināšanas vajadzībām.

Interesenti, kuri vēlas apskatīt šo vēsturisko objektu un piedalīties pils nomas tiesību izsolē, tiek aicināti iesniegt pieteikumus.

VNĪ valdes loceklis Andris Vārna norāda: “Mežotnes pils iznomāšanas mērķis ir radīt vērtību gan vietējai kopienai, gan tūristiem, nodrošinot, ka Mežotnes pils, gādīga nomnieka rokās, atgūs savu kādreizējo spozmi. Mežotnes pilij ir īpaša vēsturiska aura un pils kompleksa potenciāls ir plašs un daudzveidīgs. Ņemot vērā tā vēsturisko nozīmi un ainavisko pievilcību, labākais un efektīvākais izmantojums būtu tūrisma un rekreācijas jomā, kas savukārt veicinātu tūrisma attīstību un piesaistītu arī citas investīcijas šajā reģionā. Ja Mežotnes pils kompleksu neizdosies iznomāt, nekustamais īpašums tiks atsavināts.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. Tēmas aktualitāte – Vācijas potenciāls darbaspēka nomas nozarē

Vācija ir viens no Eiropas blīvākajiem tirgiem, kuru apgūt vēlas daudzu valstu, tai skaitā arī Latvijas, uzņēmumi. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija uz 2024. gada janvāri, Vācija ir trešais svarīgākais eksporta partneris Latvijai. Lai arī šie statistikas dati attiecas uz preču eksportu, ne mazāk būtiska loma ir pakalpojumiem, kā, piemēram, IT jomā, kā arī pēdējo gadu aktualitātei – darbaspēka plūsmai.

Vācija izjūt akūtu nepieciešamību pēc speciālistiem un personāla gandrīz katrā nozarē. Saskaņā ar Vācijas Ekonomikas un klimata aizsardzības ministrijas (Bundesministerium für Wirtschaft und Klimaschutz) datiem Vācijā jau vairākus gadus ir izteikts darbaspēka trūkums tādās nozarēs kā amatniecība, ražošana, būvniecība, veselības joma. Šī tendence demogrāfiskās situācijas, digitalizācijas un dekarbonizācijas procesa dēļ turpmākajā gadu desmitē tikai pastiprināsies. Attiecīgi tas aktualizē Vācijai nepieciešamību piesaistīt darbaspēku no citām Eiropas Savienības un trešajām valstīm. Šajā sakarā Vācija pieņēma jaunu likumu par kvalificētu speciālistu imigrāciju (Fachkräfteeinwanderungsgesetz), kas stājas spēkā pakāpeniski līdz 2024. gada 1. jūnijam. Jaunais regulējums paplašina iespējas kvalificētiem darbiniekiem no valstīm, kas atrodas ārpus ES, ieceļot Vācijā, lai stātos darba tiesiskajās attiecībās, un daudzos gadījumos vienkāršo vīzas izsniegšanas procedūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule mainās un maināmies arī mēs. Vēl salīdzinoši nesen teju katrs savā īpašumā vēlējās mājokli, mašīnu, datoru, telefonu u.c. dzīvei un darbam nepieciešamas lietas, kas vismaz daļēji radīja drošības un stabilitātes sajūtu, liecināja par statusu sabiedrībā.

Šobrīd notiek pretējs process, arvien vairāk cilvēku no īpašumtiesību sloga vēlas atbrīvoties, priekšroku dodot ērtībai, elastībai un ilgtspējīgiem risinājumiem. Tas pavēris ceļu jaunam biznesa virzienam – nomas pakalpojumiem jaunā izpildījumā.

Nomas ekonomikas straujam popularitātes pieaugumam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, patērētāju paradumu maiņa, jo gan mūsdienu dzīvesveids, gan darbs ir kļuvis daudz dinamiskāks un mazāk piesaistīts vienai vietai - iespējams strādāt no jebkuras pasaules malas. Tas mainījis veidu, kā patērējam preces un pakalpojumus.

Otrkārt, digitālā revolūcija, kas ietver e-komercijas attīstību, mobilo aplikāciju pieejamību un ļauj attīstīt daudz jaunu, inovatīvu pakalpojumu. Arī pandēmija būtiski veicināja informācijas tehnoloģiju patēriņu mājsaimniecībās. Šobrīd daudzi vēlas izmantot jaunākās tehnoloģijas un to funkcionalitāti līdz ko tās ir pieejamas, un vēlme pēc ātruma un nevainojamas darbības ir kļuvusi neatsverama mūsu dzīvesveidā. Lietotāju pieprasījums pēc jaunākajām ierīcēm nekad vēl nav bijis tik izteikts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu novada pašvaldība izsludina nomas tiesību izsoli komercdarbības īstenošanai kultūras, tūrisma un viesmīlības pakalpojumu jomā Ungurmuižas kompleksā.

Ungurmuiža ir unikāls un harmonisks 18.gadsimta koka ēku ansamblis, kas pelnījis gādīgas rokas un jaunā saimnieka mīlestību pret šo vietu. Milzu ozolu un liepu ieskautais muižas komplekss ieņem nozīmīgu vietu Latvijas kultūras pieminekļu mantojumu vidū. Muižu 1732.gadā cēlis barons fon Kampenhauzens kā savas dzimtas māju. Šī tā ir Latvijā vienīgā baroka koka celtne.

Tikpat unikāli ir 18. gadsimta sienu gleznojumi. Ungurmuiža būvēta, nevis lai ārišķīgi lepotos ar tās greznību, bet gan, lai muiža īpaši iekļautos apkārtējā vidē, ievērojot senas tradīcijas un praktiskumu.

Ungurmuiža atrodas netālu no Ungura ezera, pie Cēsu – Limbažu ceļa Raiskuma pagastā, Cēsu novadā. Tā atrodas 14 kilometru attālumā no Cēsu pilsētas centra un aptuveni 80 kilometru attālumā no Rīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

LVRTC rīko nekustamā īpašuma nomas tiesību izsoli

Db.lv, 10.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” ar augšupejošu soli, rīko nekustamā īpašuma nomas tiesību izsoli īpašumam, kas atrodas Ērgļu ielā 10 un Ērgļu ielā 14, Rīgā.

Nekustamā īpašuma nomas tiesību periods ir 3 (trīs) gadi no līguma abpusējās parakstīšanas dienas.

Iznomājamo īpašumu veido biroja telpas 877.2 m2 un 888.2 m2 platībā, darbnīcas, noliktavas, garāžas 710 m2 platībā, nojume 92.1 m2 un 70 autostāvvietas.

Nekustamā īpašuma nomas tiesību periods ir trīs gadi no līguma abpusējās parakstīšanas dienas. Izsoles sākumcena ir viena mēneša nomas maksas apmērs – 14 700 eiro mēnesī, kas apliekams ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsoles nodrošinājuma maksa ir 1500 eiro, soļa apmērs 300 eiro. Izsoles sākums – 2023. gada 10. novembris plkst. 13.00. Izsoles noslēgums – 2023. gada 11. decembris plkst. 13.00.

Pieteikties izsolei var līdz 2023. gada 30. novembrim plkst. 23.59 elektronisko izsoļu vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības uzņēmums "Rīgas nami" grib celt nomas un apsaimniekošanas maksas pašvaldības īpašumiem, kam iebilst domes vadība, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pagājušā gada oktobrī visas domes iestādes un institūcijas, kas nomā telpas no "Rīgas namiem", saņēmušas paziņojumus, ka no šī gada sākuma būtiski kāps nomas un apsaimniekošanas maksa. Domnieki šādu plānu sola nepieļaut.

Kā atzīmējis Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis (NA/RA), iepriekš uzņēmumam bijusi vēlme maksas celt pat par 50%. "Tas uzreiz tika noraidīts. Tad viņi tur mainīja savu pieeju un kaut kur bija samazinājuši, ka viņi varētu pat 20%. (...) Un arī šo mēs būtībā noraidījām. Tas, ko viņi dara attiecībā pret privātajiem, kur ir privātie nomnieki, tur mēs, protams, nevaram viņiem kaut ko liegt, jo tā ir kapitālsabiedrība. Un tā ir komercdarbība un to visu regulē tirgus. Tātad attiecīgi viņi uzceļ šīs nomas maksas tik augstas, ka neviens šīs telpas nepieprasa, tad tirgus kaut kā reaģē. Reaģē visdrīzāk tā, ka tās telpas ir tukšas."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Strupišs: Izpildvarai jāatturas no dokumentu izdošanas, kurus var uztvert kā norādījumus vai rekomendācijas par tiesību normu interpretāciju

LETA, 14.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izpildvarai būtu jāatturas no tādu dokumentu izdošanas, kurus var uztvert kā norādījumus vai rekomendācijas tiesām par tiesību normu vai faktu interpretāciju, kas var ietekmēt konkrētu lietu izskatīšanu, sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

anvāra beigās Tieslietu ministrijā (TM) tika izstrādāts dokuments, kurš ir adresēts tiesām par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) pērnā gada spriedumu lietā "Yordanov un citi pret Bulgāriju". ECT spriedumā norāda, ka mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu un konfiscēšanai ir jākonstatē tās cēloniskais sakars ar noziedzīgu nodarījumu.

TM izplatītajā ziņojumā uzsver, ka šī atziņa attiecas tikai uz Bulgāriju, kurā kopš 2012.gada ir atļauts mantu konfiscēt bez notiesājoša nolēmuma krimināllietā un, ka uz Latviju šis nolēmums neattiecas, jo ECT pamatoja savu nolēmumu ar trūkumiem, ko konstatēja Bulgārijas 2012.gada likumā.

Komentējot minēto dokumentu, Strupišs uzsver, ka katram tiesnesim jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, ka šim dokumentam nav ne instrukcijas un pat ne rekomendācijas statuss attiecībā uz tiesu. Un, otrkārt, ka tajā minētie normatīvie akti un fakti ir jāinterpretē un jāvērtē katram tiesnesim individuālas lietas izskatīšanas gaitā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas valstij piederošajos mežos uzsāks darbu vēja parku attīstītāji

Māris Ķirsons, 20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātie investori Latvijas valstij piederošajās meža zemēs nākamajos gados veiks attiecīgus pētījumus un mājasdarbus, lai varētu izveidot vēja parkus ar maksimāli iespējamo jaudu līdz 1400 MW.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Valsts meži valdes loceklis Valdis Kalns. Viņš norāda, ka ir noslēgusies pirmā vēja parku apbūves tiesību nomas izsole, kurā tika piedāvāta izpētei ap 160 000 ha liela teritorija, no kuras gandrīz puse izrādījās vēja enerģijas ražotājiem interesanta; šogad sekos nākamā izsole, kurā arī būs iespējas uz 30 gadiem nosolīt izpētes un apbūves nomas tiesības citās šim nolūkam paredzētajās teritorijās.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi LVM meža zemēs?

To, ka vēja enerģija būs viens no stūrakmeņiem klimata neitralitātes sasniegšanas īstenošanas kontekstā, jau paredzēja Latvijas plānošanas dokumenti, taču papildu paātrinājumu tam piešķīra Krievijas iebrukums Ukrainā un straujais energoresursu cenu kāpums, kā arī valsts drošības, tostarp energodrošības, jautājums. Interese par iespējām LVM apsaimniekojamajās zemēs izvietot vēja parkus ir bijusi iepriekš, jau kopš 2017. gada, tomēr tikai 2023. gada vasarā tika izstrādāta un valdībā apstiprināta attiecīga normatīvā bāze, pēc kuras mums mēneša laikā bija jāpublicē karte ar visām meža zemēm, kurās varētu pētīt vēja parku ierīkošanu, kam sekoja attiecīgu zemes gabalu izpētes un apbūves tiesību izsole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad pašvaldības SIA "Rīgas nami" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam (DMDM) prasa par telpu nomu Skārņu ielā 10 maksāt par 77 000 eiro jeb 72% vairāk nekā līdz šim, taču muzejam tādu līdzekļu nav, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Kultūršoks".

Ja līdz šim DMDM par katru nomāto kvadrātmetru maksāja 2,90 eiro mēnesī, tad no nākamā gada "Rīgas nami" vēlas saņemt 4,98 eiro par kvadrātmetru.

DMDM ar "Rīgas namiem" jauno īres līgumu noslēdza 2020.gadā ar "it kā nemainīgu nomas maksu", taču tagad maksas pieaugums tiek pamatots ar Ministru kabineta noteikumiem.

"Rīgas namu" valdes priekšsēdētāja Beatrise Sleže skaidrojumu par noslēgto līgumu un jauno nomas maksu nav varējusi sniegt, norādot, ka šos jautājums jāuzdod juristiem, jo bieži gadoties, ka noslēgtie nomas līgumi precīzi neiet kopā ar to, ko nosaka likums, kā nomas maksas būtu nosakāmas.

Tāpat viņa uzsver, ka uzņēmums nevar iznomāt telpas zem pašizmaksas, un apbūves uzturēšana kārtībā prasa daudz ieguldījumu. Sleže akcentē, ka tās nav standarta ēkas, un tām ir jāveic arī minimāli uzkrājumi gadījumiem, kad ēkas prasa lielākus ieguldījumus vai atjaunošanas darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Storent Latvija direktors: Inovācijas būvniecībā nāk ne tikai no būvniekiem

Sadarbības materiāls, 08.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozarē, lai izdzīvotu, jāievēro trīs lietas: darbs jāpaveic ātrāk, lētāk un ar kvalitātes garantu. Visas trīs sasniegt ir teju nereāli, bet bez tām bizness neizdzīvos. Vismaz tik pat sīva konkurence ir arī tehnikas nomas jomā. Cīnoties par vietu tirgū, tehnikas nomas uzņēmumi ir radījuši ļoti vērtīgu blakusproduktu savam pamata pakalpojumam: kļuvuši par būvnieku konsultantiem tehnikas jautājumos. Pateicoties tam, ir radusies simbioze: sadarbība starp būvniekiem un tehnikas nomas uzņēmējiem, kurā labumu gūst abas puses. Nomas uzņēmums vēlas nomāt, būvnieki (mūsu klienti) – strādāt ar labāko tehniku, tajā pašā laikā ietaupot naudu un palielinot efektivitāti.

Tīri reālistiski būvniekam visu tehniku nav nepieciešams pirkt, bet arī ne visu ir vērts nomāt. Tāpēc, noslēdzot gadu, nereti būvnieks izskata katras nomātās iekārtas izmaksas gadā un, balstoties uz šo informāciju, pieņem lēmumu – turpināt nomāt, vai tomēr pirkt savu. Ja ir bijusi veiksmīga sadarbība ar nomas uzņēmumu, t.i., pieņemams cenu līmenis, augsta tehnikas un servisa kvalitāte, kā arī laicīga piegāde, tad ir ticams, ka būvnieks arī turpmāk vairāk nomās tehniku nekā to iegādāsies.

Mums, strādājot gan Baltijas valstīs, gan Zviedrijā un Somijā, skaidri redzamas industrijas atšķirības reģionos. Ziemeļvalstīs nomātās tehnikas īpatsvars būvniekiem ir krietni lielāks, taču arī Baltijā tas pakāpeniski pieaug. Balstoties uz pieredzi prognozējam, ka efektivizācijas vilnis skars arī Baltijas reģionu un būvnieki vairāk paļausies uz tehnikas nomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz neauditētajiem finanšu rezultātiem, būvniecības tehnikas nomas uzņēmuma AS “Storent Holding” grupas apgrozījums 2024. gada pirmajā ceturksnī sasniedzis 8,46 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) – 1,67 miljonus eiro.

Īpaši rezultatīva bija grupas darbība Baltijas reģionā, uzrādot nomas apgrozījuma pieaugumu par 7%, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā.

Ieguldot apjomīgus finanšu līdzekļus procesu digitalizācijā un automatizācijā, šī gada janvārī grupa noslēdza pāreju no esošajām ERP jeb uzņēmuma resursu plānošanas sistēmām uz jaunām mākoņsistēmām visās piecās darbības valstīs. Neraugoties uz sarežģīto pārejas procesu, nomas ienākumi līdz martam pieauga par 2%, salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, un lielākais ienākumu pieaugums – 7% – bija vērojams tieši Baltijas valstīs. Tas skaidrojams ar aktīvo grupas iesaisti liela mēroga industriālajos projektos, piemēram, "Rail Baltic", vēja parkos Lietuvā, kā arī projektos militārajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Konfiscējot naudas līdzekļus ir skaidri jānorāda konkrēts noziedzīgs nodarījums

Martins Hēgers (Martin Heger), profesors, juridisko zinātņu doktors no Vācijas, 17.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu tiek izvirzītas kā konfiskācijas pamats, ir skaidri jānorāda, uz kādu konkrētu predikatīvu noziedzīgu nodarījumu šī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana tiks balstīta.

Bez šāda predikatīva noziedzīga nodarījuma pieņēmums par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir juridiski izslēgts. Šādus secinājums, analizējot bankas noguldījumu konfiskāciju Latvijā, veicis profesors, juridisko zinātņu doktors no Vācijas Martins Hēgers (Martin Heger).

Raksts, kas publicēts starptautisko krimināltiesību žurnālā www.zfistw.de profesors ne tikai analizējis noziedzīgu iegūtu līdzekļu konfiskācijas pamatotību, bet arī balstījis to uz piemēram no Vācijas tiesu prakses.

“Piemēram, Lībekas apgabaltiesa pilnīgi pamatoti atzina Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildi par nepieņemamu, jo tā pamatā bija tikai "nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana finanšu noziegumu nolūkā", sīkāk neprecizējot predikatīvos noziedzīgos nodarījumus. Tikai tad, ja persona, uz kuru attiecas (trešās personas) konfiskācijas pasākums, zina par konkrētajiem predikatīvajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuriem tiek ierosināta lieta saistībā ar konfiscējamo naudu, tā var pierādīt savu godprātību šajā ziņā,” raksta Hēgers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) vēlas pārtraukt nesodāmību par pārgalvīgu braukšanu citās dalībvalstīs, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

EP deputāti paziņojuši, ka, ja autovadītāja tiesības atņemtas par smagiem ceļu satiksmes pārkāpumiem, piemēram, lielu ātruma pārsniegšanu vai braukšanu reibumā, tam jābūt spēkā visā Eiropas Savienībā (ES).

Patlaban, ja autovadītājs zaudē apliecību pēc satiksmes noteikumu pārkāpuma citā ES dalībvalstī, kas nav izsniegusi viņa vadītāja apliecību, vairumā gadījumu sods ir piemērojams tikai dalībvalstī, kurā izdarīts pārkāpums, un neizraisa ierobežojumus pārējā ES teritorijā.

Lai nodrošinātu, ka vadītāja apliecības apturēšana, ierobežošana vai atņemšana nerezidentam tiek piemērota visās ES dalībvalstīs, jaunie noteikumi paredz, ka informācija par šo lēmumu ir jānodod tai ES dalībvalstij, kas izsniegusi vadītāja apliecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz bargākus sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, ar grozījumiem plānots noteikt, ka par ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 kilometriem (km/h) stundā ar mopēdiem, motocikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas auto, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam varēs piemērot naudas sodu no 720 līdz 960 eiro (pašlaik - no 360 līdz 480 eiro) un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz deviņiem mēnešiem (pašlaik - sešiem).

Savukārt, ja minētajā apjomā ātrums tiks pārsniegts apdzīvotā vietā, plānots piemērot naudas sodu no 1040 līdz 1400 eiro (pašlaik - no 540 līdz 680 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības no deviņiem līdz 12 mēnešiem (pašlaik uz 12 mēnešiem piemēro tiesību izmantošanas aizliegumu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas nosaka, ka maksājums par sev nepiederošas zemes lietošanu no 2025.gada pakāpeniski pieaugs tai daļai dzīvokļu īpašnieku, kuru zemei būs noteikta lielāka kadastrālā vērtība.

Pieņemto grozījumu likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" virzītāji akcentē, ka piedāvātais risinājums maksājumiem par zemes lietošanu dalītajā īpašumā paredz pakāpenisku maksājuma pieaugumu 30% gadā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpiedzīvo straujš izmaksu pieaugums lielākas kadastrālās vērtības dēļ.

Likumā noteikts, ka, ja zemes likumiskās lietošanas tiesības attiecas uz dzīvojamās ēkas īpašniekiem un lietošanā esošās zemes kadastrālā vērtība 2025.gada 1.janvārī ir lielāka par tās 2024.gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību, tad tai atbilstošais maksājums par zemes likumisko lietošanu no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim katru gadu palielināsies par 30% pret iepriekšējā gada maksājumu, līdz tiks sasniegts atbilstošais apmērs no aktuālās kadastrālās vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pēc Rīgas jaunajām biroju ēkām pieprasījums būs

Andrejs Ščerbakovs, Rietumu Bankas Nekustamo īpašumu pārdošanas nodaļas vadītājs, 10.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo četru gadu laikā vārdu virknējums – līdz šim neprognozējami izaicinājumi – ir vairākkārt mainījuši savu nozīmi, taču palikuši klātesoši kā katra indivīda dzīvē, tā biznesa pasaulē. Covid-19 pandēmija un attālināts darbs, būvniecības izmaksu pieaugums kara apstākļos, energoresursu krīze, inflācija un kredītlikmju pieaugums, darba spēka trūkums – vai šādos apstākļos ir nepieciešamas jaunas biroja telpas? Piedāvājums Rīgā šobrīd turpina palielināties un visas tendences liecina par to, ka tās nestāvēs tukšas.

Efektīvam darbam vajadzīgs birojs

Daļa esošo un potenciālo darbinieku kopš Covid-19 pandēmijas ir iecienījuši attālināto darbu, kas var būtiski atvieglot ikdienas un darba dzīves plānošanu. Šī brīža darba sludinājumos bieži vien atradīsim norādi par iespēju strādāt attālināti vai prasību konkrētu dienu vai stundu skaitu būt darbā klātienē. Pētījumi Lielbritānijā atsevišķās nozarēs uzrāda tendenci, ka sievietes, kurām ir iespēja daļu darba laika strādāt attālināti, dažreiz pat aktīvāk iesaistās darba tirgū, biežāk izvēloties strādāt pilna laika darbu.

Taču darba devēji dod priekšroku klātienes darbam. 2023. gada beigās publicētais KPMG pētījums rāda - 63% aptaujāto uzņēmumu vadītāju uzskata, ka līdz 2026. gada beigām attālinātā darba zelta laikmets beigsies un uzņēmumi atgriezīsies pie ierastā biroja formāta. Turklāt pandēmijas laikā redzējām, ka attālinātais darbs var veicināt nevienlīdzību, tas var būt papildu slogs sievietēm un mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, kurām mājās nav darbam piemērotu apstākļu. Uz to norādījis arī Ilons Masks, nosaucot attālināto darbu par morāli netaisnīgu un negodīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kopā ar Lietuvu rīkos 2026.gada Eiropas čempionātu (EČ) telpu futbolā, sestdien nolemts Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) izpildkomitejas sēdē Hamburgā.

Tā būs pirmā reize, kad Latvijas Futbola federācija vai Lietuvas Futbola federācija rīko senioru UEFA izlašu finālturnīru. 2026.gada turnīrs, kas notiks no tā paša gada 18.janvāra līdz 8.februārim, būs otrais Futsal EURO kopš 2022.gada Nīderlandes turnīra pārejas no divpadsmit komandu turnīra uz 16 valstu finālturnīriem, kas notiek reizi četros gados.

Pirmo reizi Eiropas čempionātu rīkos divas valstis. Līdzšinējās 12 Eiropas meistarsacīkstēs turnīrs tika rīkots vienā valstī.

Pārējie 14 finālturnīra dalībnieki tiks noskaidroti kvalifikācijā, kas norisināsies no 2024.gada aprīļa līdz 2025.gada septembrim.

Pašreizējā Eiropas čempione ir Portugāle, kas uzvarēja 2022.gada čempionātā Nīderlandē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas valdība trešdien paziņojusi, ka atmetusi ieceri tirdzniecībā pāriet uz impērijas laika mēriem, jo konsultācijās 99% aptaujātu izteikušies par metriskās sistēmas saglabāšanu.

Pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) 1920.gadā valdība apsvēra likumu grozījumus, kas ļautu tirgotājiem izmantot tradicionālo svara un tilpuma mēru sistēmu - mārciņas un pintes.

Taču šī ideja tika atmesta, jo 98,7% no 100 938 respondentiem, kas tika izvaicāti oficiālo konsultāciju gaitā, izteikušies, ka, pārdodot vai pērkot dažādas preces, tos apmierina metriskā sistēma.

Izvērtējot konsultāciju rezultātu valdība izlēmusi atteikties no likumu grozīšanas, atļaujot iekšzemes darījumos plašāk izmantot impērijas laika mērus, teikts Uzņēmējdarbības un tirdzniecības ministrijas paziņojumā.

Tomēr ministrija norādījusi, ka Lielbritānijai ir "ilga un lepna" impērijas mēru un to izmantošanas vēsture, "kas cieši saistīta ar mūsu kultūru un valodu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ramoliņam pārdotās kokzāģētavas Norupe darbinieku atklātā vēstule par masveida piespiedu atlaišanām pretēji publiskajam apsolījumam

Db.lv, 10.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājas Anitas Skudras publiski medijos dotajam solījumam, ka visi pārdotās kokzāģētavas “Norupe” darbinieki varēs saglabāt darbavietas pie jaunā īpašnieka, kapitālsabiedrības vadība ar nekorektām metodēm masveidā atbrīvojās no mums kā darbiniekiem vēl līdz uzņēmuma pāriešanai pie jaunā īpašnieka.

Šī gada 4.aprīlī “Rīgas meži” paziņojumā medijiem un sabiedrībai par “veiksmīgi” noslēgto pārdošanas darījumu uzsvēra: “…Savukārt otrs būtisks nosacījums no SIA “Rīgas meži” puses bija kokzāģētavas “Norupe” esošo darbinieku interešu ievērošana gan pārdošanas procesā, gan pēc tam. Kokzāģētavas pircējs šī darījuma ietvaros turpinās darba attiecības ar visiem 35 kokzāģētavas darbiniekiem, ņems vērā viņu darba stāžu, uzkrātos atvaļinājumus, kā arī ievēros SIA “Rīgas meži” Darba koplīgumā noteiktos darba devēja pienākumus.” Šo pašu faktu “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja uzsvēra arī citos medijos, piemēram, valsts mēroga televīzijās, radio, vadošajos interneta medijos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Summus Capital kaļ izaugsmes plānus

Jānis Goldbergs, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai sodītu DEPO ar 3,7 miljoniem eiro, Konkurences padomei un tiesai pierādījumi ir lieki

Andris Kozlovskis, SIA DEPO DIY valdes priekšsēdētājs, 26.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diemžēl arī tiesas turpina iet pa Konkurences padomes (KP) iemīto taku un turpina vērsties pret to uzņēmumu, kas nepakļāvās kartelim, pret kuru šis kartelis bija vērsts.

2024. gada 25. janvārī esam saņēmuši Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta spriedumu, saskaņā ar kuru DEPO piemērotais naudas sods 3,7 milj. EUR apmērā stājas spēkā. Mēs, DEPO, esam ļoti vīlušies, ka pēc 7 gadiem, kuru laikā tiesas pārbaudīja KP lēmuma tiesiskumu, tā arī nav izdevies nonākt pie objektīva un taisnīga rezultāta pēc būtības. DEPO ieskatā tiesvedības ietvaros nav vērtēti uzņēmuma iesniegtie nepārprotamie pierādījumi, ka mēs nebijām un nevarējām būt aizliegtas vienošanās starp būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem par ilgstošu būvmateriālu cenu noteikšanu veikalu plauktos dalībnieks.

Pēc iepazīšanās ar saņemto spriedumu DEPO rodas pārliecība, ka tiesu sistēmas darbībā un tieši konkurences tiesību piemērošanā ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, jo šobrīd tas tiek darīts akli un jau pēc noklusējuma uzskatot katru uzņēmēju par pārkāpēju un noziedznieku. Tiesas, acīmredzot, ir pārliecinātas savās zināšanās par konkurences tiesībām tādā mērā, ka šos noteikumus var piemērot bez jebkādām konsultācijām ar Eiropas Savienības Tiesu, tas ir, neuzdodot prejudiciālos jautājumus (jautājums par Eiropas Savienības tiesību normu pareizu un atbilstošu interpretāciju, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu), kad tas ir acīmredzami jādara. Turklāt šajā gadījumā tiesas sprieduma pamatojumā tiek izmantota tiesību normu interpretācija, kas attīstījusies vairākus gadus pēc lietā iztirzātajiem notikumiem un ko šobrīd joprojām turpina attīstīt un skaidrot Eiropas Komisija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valsts īpašumu likuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs 01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 750 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Par mutiskās izsoles dokumentiem un informāciju par Nekustamā īpašuma apskati vērsties pie kontaktpersonām: Jānis Šīns (tālrunis: +37129195740, e-pasts: [email protected]), IgorsTerehovs (tālrunis: +37129933699, e- pasts: [email protected]) un Kristjans Salks (tālrunis: +3725069699, e-pasts: [email protected]).

Komentāri

Pievienot komentāru