Enerģētika

Darbību uzsāk abi Nord Stream cauruļvadi

Jānis Rancāns, 08.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Trīsdesmit mēnešus pēc pirmā cauruļvada būvniecības uzsākšanas, Nord Stream paralēlo cauruļvadu sistēma pirmdien pilnībā sākusi savu darbību. Cauruļvada būvniecība pabeigta saskaņā ar noteikto grafiku un plānoto budžetu.

Nord Stream cauruļvadu sistēmas kapacitāte nodrošinās 55 miljardu kubikmetru dabasgāzes transportēšanu gadā no Krievijas uz Eiropu turpmākos piecdesmit gadus. Pirmais cauruļvads gāzes transportēšanu uz Eiropu uzsāka 2011. gada novembrī.

Lai atzīmētu abu cauruļvadu pilnīgu darbības uzsākšanu, šodien Portovajas līcī, Krievijas piekrastē notika svinīgais pasākums, piedaloties vairāku Eiropas valstu amatpersonām, Nord Stream akcionāriem un citiem viesiem.

2009. gadā Eiropas Savienības (ES) gāzes imports bija 312 miljardi kubikmetru gadā, un ir paredzēts, ka līdz 2030. gadam. tas pieaugs par 211 miljardiem kubikmetru un sasniegs 523 miljardus kubikmetru gadā. Iecerēts, ka Nord Stream gāzes vads varēs nodrošināt vairāk nekā ceturto daļu no šī papildus gāzes importa.

Pirmais no diviem paralēlajiem Nord Stream cauruļvadiem nodots ekspluatācijā 2011. gada novembrī. Katrs cauruļvads ir aptuveni 1220 km garš un spēs transportēt līdz 27,5 miljardiem kubikmetru gāzes gadā. Cauruļvadu kopējā gāzes transportēšanas spēja - 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā, informē Nord Stream.

Gāzesvada projekta lielākais akcionārs ir Krievijas uzņēmums Gazprom ar 51% akciju, kā arī Vācijas enerģētikas kompānijas Wintershall Holding GmbH un E. ON Ruhrgas AG, kurām katrai pieder 15,5% akciju. Nīderlandes valsts uzņēmumam N.V. Nederlandse Gasunie un Francijas enerģētikas uzņēmumam GDF SUEZ S.A. katram pieder deviņi procenti akciju.

Pirmā Nord Stream cauruļvada būvniecība sākta 2010. gada aprīlī, kad tika pabeigta projekta plānošana, apkārtējās vides pētījumi un Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) gar visu cauruļvada maršrutu. Projekta ietvaros paredzēto darbu izpildei izmantoti trīs cauruļvadu ieguldīšanas kuģi: lielāko daļu būvniecības darbu Baltijas jūrā veica uzņēmuma Saipem kuģis Castoro Sei.

Cauruļvadam būs trīs dažādi spiedieni un dažāds cauruļu sienu biezums, gāzes spiedienam samazinoties ceļā no Krievijas līdz Vācijas krasta zonai.