Jaunākais izdevums

Grupas intervija palīdz vienlaikus aprunāties ar vairākiem kandidātiem un sniegt viņiem informāciju par potenciālo darba vietu; šis intervijas veids piemērotāks gadījumos, ja ir daudz vakanču

«Grupas intervija ir efektīvākais formāts, kā pamanīt atbilstošākos kandidātus, īpaši pārdošanas speciālista amatam. Tā sniedz iespēju pamanīt košākās un drosmīgākās personības, ietaupīt laiku atlases procesā. Bieži kāds no uzaicinātajiem kandidātiem neierodas, tāpēc var uzaicināt vienu līdz trīs kandidātus vairāk – tas ļaus nezaudēt atlases laiku,» skaidro Egija Semičenkova, Viasat personāla speciāliste.

Grupas intervija lieliem darba devējiem ir efektīvs darbinieku atlases rīks vairāku iemeslu dēļ. «Pirmkārt, ir iespējams vispārīgu prezentāciju par uzņēmumu un konkrēto vakanci vienlaikus sniegt vairākiem kandidātiem, tā ietaupot laiku. Otrkārt, ja uzņēmums pirmajā atlases kārtā izmanto rakstiskos testus, arī tos var dod visiem kandidātiem vienlaikus, kas arī ir ietaupa laiku. Treškārt, gan pirms un pēc intervijas, gan tās laikā var izdarīt secinājumu par kandidātu un viņa uzvedību – pārliecību par sevi, uztraukumu, dabiskajām līdera prasmēm, māku komunicēt iniciatīvu un uzvedību kopumā,» pieredzē dalās Ginta Eisaka, Transcom Worldwide Latvia personāla vadītāja. Tomēr ir jārēķinās ar tādiem faktoriem kā stress, pārējo kandidātu uzvedība, atmosfēra.

CVO Recrutment Latvia vadītāja Jūlija Lobanovska uzsver, ka grupas intervija īstenojama tikai sākotnējā līmeņa pozīcijām, noteikti – ne vadības vai kvalificētu speciālistu piesaistei.

Visu rakstu Atlasīt daudz un ātrāk lasiet 12. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgus nestāv uz vietas – paaudžu maiņa un tehnoloģiju attīstība pieprasa arī jaunas pieejas kandidātu meklējumos. Ierobežoto cilvēkresursu dēļ personāla atlase var kļūt par izaicinājumu. Jomas profesionāļiem jākļūst proaktīvākiem, lai sameklētu kvalificētus kandidātus. Kā atrast darbinieku, kurš ir ne tikai piemērots amatam, bet atbilst arī uzņēmuma vērtībām?

Personāla atlases speciālists – zīmola vēstnesis

Personāla atlases uzņēmuma „CV Market” personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs norāda, ka personāla atlasei nav jābūt sāpīgam procesam. Tai ir jākalpo par zīmola vēstnesi, tās mērķis ir „aizšķilt dzirksti” potenciālajā darbiniekā, radīt viņā vēlmi strādāt tieši Jūsu uzņēmumā.

„Mēs, personāla atlases uzņēmums, esam pārdevēji. Mēs pārdodam iespēju labākai dzīvei, un uzņēmums samazina riskus, iegūstot īsto darbinieku,” viņš piebilst.

Kāds ir labs ārpakalpojumā noalgotais personāla speciālists?

Godīgs

Viņam jāprot vadīt klienta gaidas un noteikt termiņus, kā arī jābūt atklātam gadījumos, ja kaut ko nav iespējams paveikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 ir mainījis darbinieku atlasi: kandidāti liek atzīmes uzņēmumiem

Aija Bite-Ozere, “Tele2” personāla vadības departamenta direktore, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzas jomas un profesijas Covid-19 laikā ir piedzīvojušas būtiskas pārmaiņas – ir nācies apgūt un pilnveidot dažādas prasmes, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem. Arī personāla vadības joma ir viena no tām.

Tagad personālvadības speciālista loma ir paplašinājusies un ietver diplomāta, veselības eksperta, tehnoloģiju speciālista un dažādu regulējošo jautājumu eksperta funkcijas. Tomēr viena lieta šajā laikā ir īpaši izaicinoša – darbinieku atlase un jaunā darbinieka iekļaušanās uzņēmuma dzīvē.

Lai arī darbinieku mainība Covid-19 laikā ir samazinājusies, proti, cilvēki, kuriem ir stabils darbs, retāk izvēlas mainīt darba vietu, jo daudz vairāk novērtē drošību un garantijas, ko sniedz esošā darba vieta, darbinieku atlase pandēmijas laikā turpinājās un šis process bija jāpielāgo attālinātam darba režīmam.

Iepriekš reti bija gadījumi, kad darba intervijas tika veiktas attālināti un darba līgumi parakstīti elektroniski. Šobrīd tā mūsu un daudzos citos uzņēmumos ir ikdiena, kas noteikti turpināsies arī pēc pandēmijas, jo ļauj visām pusēm ietaupīt laiku un paātrina darbinieku atlases procesu. Protams, ka attālinātajām intervijām ir arī savi mīnusi, jo mēdz piezagties izteiktākas šaubas par to, vai ir iegūts patiesais priekšstats par cilvēku kā personību. Neskatoties uz to, nākotnē klātienē lielākoties notiks tikai noslēdzošo kārtu intervijas, lai iepazītu un novērtētu kandidātus “aci pret aci”, un ar to jārēķinās gan personāla atlases speciālistiem, gan arī kandidātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts kopbudžetā iespaidīgākās nodokļu summas iemaksā uzņēmumi no finanšu sektora – īpaši, bankas, meža nozares, transporta un loģistikas, IT sektora un telekomunikāciju jomas, liecina Baltijas komunikāciju centra veiktie aprēķini.

Ja aplūko nodokļu nomaksu uz vienu darbinieku, tad līderi šajās pozīcijās ir bankas, IT programmizstrādātāju un servisa sniedzēju uzņēmumi, kas gadā par vienu darbinieku nodokļos nomaksā līdz pat 20 tūkstošiem eiro.

Kā liecina Finanšu ministrijas dati, vieni no lielākajiem ar atalgojumu saistīto nodokļu maksātājiem ir finanšu sektora pārstāvji – bankas. Par banku darbiniekiem gadā tiek nomaksāti iespaidīgi nodokļi. Kopējās iemaksas veidojas no divām daļām – iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ko maksā darba ņēmējs, un Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, ko maksā darba devējs.

Šie nodokļi tiešā veidā liecina par attiecīgajā nozarē strādājošo algām, labklājību un netieši - par to, ka uzņēmumi pilnībā atrodas baltās ekonomikas sektorā. Regulāras iemaksas sociālās apdrošināšanas valsts budžetā darba ņēmējam sniedz iespēju saņemt apmaksātu veselības aprūpi, pensiju, slimības pabalstu, bērnu kopšanas atvaļinājumu pabalstu, invaliditātes pensiju, kā arī ikmēneša maksājumu darba zaudēšanas gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā vadītājam kliedēt neziņu un nedrošību stresa situācijās

Arta Biruma, SIA "Domenikss" valdes locekle, 01.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam neparastā laikā, kas, nenoliedzami, nesīs lielas pārmaiņas. Šis ir pārbaudījums ne tikai globālajai ekonomikai, katras valsts veselības aprūpes sistēmai un sabiedrības saliedētībai, bet arī daudzu uzņēmumu un organizāciju spējai pielāgoties un pārvērst bailes un nedrošību konstruktīvā enerģijā.

Liela nozīme būs tam, kā vadītāji un darba devēji spēs šo situāciju vadīt un motivēt darbiniekus, spītējot satraukumam.

Kā rodas bailes?

Bailes rodas no iepriekšējās pieredzes. Ja mēs ieejam veikalā un ieraugām tukšus plauktus, mūsu atmiņā iezvanās trauksmes signāls, jo tas saistās ar pēcpadomju laikiem, kad pārtiku izsniedza uz taloniem. Ar prātu cilvēks saprot, ka ir cita situācija, bet smadzenes raida signālus neironu līmenī, un rodas baiļu sajūta.

Vēl viens aspekts – ļoti daudzos uzņēmumos un iestādēs šobrīd samazinās klientu skaits, darba ir mazāk, nav skaidrības par nākotni, jo neviens nevar pateikt, cik ilgi turpināsies vīrusa izplatība. Zemapziņa ceļ ārā atmiņas par neseno ekonomisko krīzi, kad daudzus atlaida, samazināja algas un bija grūti izdzīvot. Kopā ar neziņu, vai šī nenoteiktība turpināsies divas nedēļas vai divus mēnešus, bet varbūt vēl ilgāk, tas rada cilvēkos trauksmes sajūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā pieaugušas naudas summas, ko Maksātnespējas kontroles dienests izmaksājis maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē Maksātnespējas kontroles dienests.

2020.gadā Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 980 915 eiro apmērā 73 maksātnespējīgo uzņēmumu 1376 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2020.gadā bija 1440 eiro.

Salīdzinājumā ar 2019.gadu ir pieaugusi gan kopējā izmaksātā summa, kas 2019.gadā veidoja 1 711 943 eiro, gan darbinieku prasījumu skaits, apmierinot 1269 darbinieku prasījumus, gan arī vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa, kas 2019.gadā bija 1342 eiro.

2020.gadā sarucis vien maksātnespējīgo uzņēmumu skaits, kas 2019.gadā bija 112. Secināms, ka uz ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtisku ietekmi atstājuši Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, proti, līdz 1.septembrim kreditoriem bija aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus. Moratorijs tika noteikts atkārtoti no 2020.gada 23.decembra līdz šā gada 1.martam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki: Ziemošanas apstākļi sējumiem optimāli; jācer turpmāk nepiedzīvot krasas temperatūras svārstības

LETA, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemošanas apstākļi sējumiem līdz šim šogad ir bijuši optimāli, un atliek cerēt turpmākajās nedēļās līdz pavasarim nepiedzīvot krasas gaisa temperatūras svārstības, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA sacīja, ka februāra sākumā situācija uz laukiem nav būtiski mainījusies salīdzinājumā ar janvāri. Sals sējumiem postu nav nodarījis, jo zemi joprojām klāj sniegs, kas ir būtisks priekšnoteikums veiksmīgai pārziemošanai pie pazeminātas gaisa temperatūras. Lai arī vietām, kur kopš rudens uz laukiem bija izveidojušās lielas peļķes, sējumi, visticamāk, gājuši bojā, janvārī un februārī papildu problēmas nav bijušas.

Arī sals bez sniega sējumiem postu nav nodarījis, jo šādi laika apstākļi bija īsu laiku, sacīja Balodis. «Pats galvenais, ka ir sniegs. Kailsals iepriekš nebija tik stiprs, lai kaitētu. Reti kur bija mīnus desmit grādi un tas ir pa maz, lai sējumi ciestu. Ja būtu mīnus padsmit vai pat divdesmit grādu un vējš, tad, jā, bojājumi varētu rasties. Bet tā kā sals bez sniega bija pāris naktis, un aukstākajā vietā Latvijā bija kādi -11 grādi, problēmu nav,» teica Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Spiegu pulkstenis telefona vietā: Samsung Galaxy Watch Active2 apskats

Jānis Vēvers, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties eSIM atbalstam, "Samsung Galaxy Watch Active2" dāvā lietotājam greznību dažkārt neņemt līdzi viedtelefonu

"Samsung Galaxy Watch Active2" ir ne tikai viens no vispusīgākajiem viedajiem pulksteņiem tirgū, bet arī ienes jaunas vēsmas nozarē. Pateicoties eSIM kartei, tas patiks visiem tiem lietotājiem, kuri bērnībā sapņoja par spiegu pulksteni, caur kuru sazināties ar misijas vadības centru.

Turklāt tas ir teicami nostrādāts, izskatīgs produkts ar labu ekrānu un bagātīgu fizisko aktivitāšu un veselības mērījumu iespēju klāstu. Tiesa, gandrīz divreiz dārgāks par pirmās paaudzes "Active".

"Samsung Galaxy Watch Active2" plusi un mīnusi:

Plusi

Iespēja zvanīt bez viedtelefona

Izskatīgs, izturīgs korpuss

Liels un kvalitatīvs ekrāns

Mīnusi

Neilgs baterijas darbības laiks

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hakatonu idejas un prakses pirmsākumi meklējami jau 1999. gadā Kanādā. Tagad tie nonākuši arī līdz Latvijai.

Par hakatonu ideju biznesa portālam db.lv stāsta Aļona Beļinska, Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas ‘Startin.lv’ projektu vadītāja.

Kas ir hakatons?

Hakatons jeb tehnoloģiju maratons ir pasākums, kas ilgst 48 stundas. Tā mērķis ir izveidot jaunas komandas un radīt jaunus tehnoloģiskus risinājumus. Sākotnēji katrs, kuram ir biznesa ideja, prezentē tās pārējiem dalībniekiem. Pēc tam dalībnieki izvēlas, pie kuras idejas attīstīšanas strādāt turpmākās 48 stundas un no nulles veido reālu produkta prototipu. Hakatons ir satikšanās vieta dažāda līmeņa un profesiju pārstāvjiem. Lai tajā piedalītos, nav nepieciešams būt profesionālim, tomēr pasākuma formāts nav domāts tikai studentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperte: Visi vienā nodokļu grozā un vēl parādā valstij

Anna Medne - Biznesa augstskolas Turība docētāja, nodokļu eksperte, 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja gada sākumā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz līdz 1.jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, tad veselības ministre Ilze Viņķele, stājoties amatā, uzsvēra, ka plāno panākt divu grozu principa atcelšanu, ieviešot vienotu sistēmu, kurā visiem, neatkarīgi no tā, kādā nodokļu režīmā viņi strādā, būtu «ieejas biļete»- viņi solidāri piedalītos apdrošināšanas sistēmā.

Domāju, ka paziņojums – divu grozu sistēma ir slikta un nedarbosies – bija pāragrs. Jā, informācijas tehnoloģiju sistēma gada sākumā vēl nebija gatava «sašķirot» pacientus, taču tas nenozīmē, ka ideja kopumā nav dzīvotspējīga. Jāņem vērā, ka ir vairāk nekā 5400 iedzīvotāju, kuri līdz janvāra vidum iemaksāja brīvprātīgas apdrošināšanas iemaksas kopumā par vairāk nekā 780 000 eiro. Kāds risinājums tiks atrasts šiem cilvēkiem, vai nauda nepazudīs un vai nepazudīs šo cilvēku vēlme brīvprātīgi līdzdarboties jaunās reformās, kas galu galā var tikt atceltas vēl nesākoties?!

Priecē, ka premjers un finanšu ministrs ir daudz apdomīgāki, nekā veselības ministre, paziņojot, ka sāks izvērtēt nodokļu reformas ietekmi tikai 2020. gadā. Neapšaubāmi, veselības nozarē būtiski trūkst finansējuma, taču tas nav iemesls bez nopietnas analīzes reformēt sistēmu, kas darbojas pirmo gadu, un tikai tagad pakāpeniski sāk iezīmēties tās plusi un mīnusi. Problēmas patiešām sāk parādīties, līdzīgi kā daudzi viedokļi par nodokļu sistēmas efektivitāti, taču es aicinātu izvairīties no pāragras sprieduma izdarīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Darbinieku veselību pārsvarā apdrošina lielie un vidējie uzņēmumi

Rūta Kesnere, 21.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vadītājs – līderis kā investīcija uzņēmuma nākotnē

Anna Litvina - Konsultāciju kompānijas Fontes vadītāju novērtēšanas un attīstības konsultante, 03.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās uzņēmumi sastopas ar neskaitāmiem izaicinājumiem – mainās tirgus un tehnoloģijas, izmaiņas notikušas arī darbinieku paaudzēs. Aizvien svarīgāk kļūst atrast tos cilvēkus, kas redz situāciju kopumā un var stūrēt uzņēmumu cauri pārmaiņu vētrām droši un pārliecināti. Līdz ar to arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā atrast sekmīgu līderi – dzinējspēku pārmaiņām un progresam?

Veiksmīgs uzņēmums sastāv no t.s. ierindas darbiniekiem, menedžeriem, ekspertiem un vadītājiem. Liela daļa sekmīgu vadītāju apgalvo, ka viņi ir labi visās jomās, – gan menedžējot ikdienas darbu, gan vadot uzņēmumu kopumā. Lai gan viņi jūtas pārliecināti par savām prasmēm, daļa no viņiem saprot, ka ir problēmas iedvesmot un aizraut kolektīvu, radīt augstākus mērķus un vīzijas, kam uzņēmums būtu uzticīgs.

Īpaši svarīgi tas ir darbā ar jaunākajām darbinieku paaudzēm, kas tagad ienāk darba tirgū, – tā sauktajiem mileniāļiem un Z paaudzi. Viņi darbā meklē ne tikai labu atalgojumu, bet arī rūpējas par to, lai tam būtu dziļāka jēga, lai viņi sajustu, ka darbs ir ne tikai ieguvums pašam, bet arī sabiedrībai un pasaulei. Tur bez skaidras vīzijas neiztikt. Ja uzņēmumam būs noteikta stratēģija, mērķi un vīzija, darbinieki strādās daudz produktīvāk un aizrautīgāk. Laba līdera uzdevums ir to panākt. Viņš palīdzēs ieraudzīt kopainu, resursus, tirgu, parādīt galveno virzienu, kur uzņēmumam jāiet, un panākt to, lai visa komanda arī dodas nospraustajā virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pētījums: 94,4% darba devēju plāno palielināt mēneša pamatalgu vismaz daļai darbinieku

Žanete Hāka, 16.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā mēneša pamatalga Latvijā ir palielinājusies vidēji par 4.4%, bet gada kopējā alga (ieskaitot arī atalgojuma mainīgo daļu) – par 5,1%, liecina vadības konsultāciju uzņēmuma Fontes ikgadējā atalgojuma pētījuma rezultāti.

Fontes vispārējā atalgojuma pētījums parāda, ka pieaug to darba devēju skaits, kuri vismaz vienai darbinieku grupai organizācijā piedāvā elastīgu darba laiku, darbu attālināti vai papildus apmaksātas brīvdienas. Šī tendence norāda, ka Latvijā arvien aktuālāka tēma ir darba un privātās dzīves balanss. Darbinieki arvien vairāk izvēlas sev tādu darba vidi, kuru būtu visērtāk savienot ar savu privāto dzīvi.

«Ja iepriekšējos gados mēs runājām par to, ka iezīmējas tendences balansam starp darbu un privāto dzīvi, tad šobrīd mēs varam teikt, ka tendence tikai pieņemas spēkā,» novērojusi SIA Fontes Vadības konsultācijas valdes locekle Anta Praņēviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākās summas, kas šogad izmaksātas no darbinieku prasījumu garantiju fonda

Db.lv, 27.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas kontroles dienests 2021.gada 1.pusgadā no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis 389 729 eiro 41 maksātnespējīgā uzņēmuma 296 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2021. gada 1.pusgadā bija 1 317 eiro.Kopā

2021. gada 1. pusgadā pieņemti 319 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2021. gada 1. pusgadā izmaksātas:

  • MSIA Čilija Pizza 34 darbinieku prasījumu apmierināšanai 58 432 eiro apmērā;
  • MSIA Sigtur 29 darbinieku prasījumu apmierināšanai 48 479 eiro apmērā;
  • MSIA Steel Technology 16 darbinieku prasījumu apmierināšanai 34 141 eiro apmērā;
  • MSIA Nice Kitchen 16 darbinieku prasījumu apmierināšanai 26 258 eiro apmērā;
  • MSIA International SV 32 darbinieku prasījumu apmierināšanai 24 163 eiro apmērā;
  • MSIA Nippon Auto 20 darbinieku prasījumu apmierināšanai 23 412 eiro apmērā;
  • MSIA Arcan 14 darbinieku prasījumu apmierināšanai 20 369 eiro apmērā;
  • MSIA Armada Rent 5 darbinieku prasījumu apmierināšanai 13 883 eiro apmērā;
  • MSIA Jelgavas Augļi 14 darbinieku prasījumu apmierināšanai 11 988 eiro apmērā;
  • MSIA Krasts E 6 darbinieku prasījumu apmierināšanai 11 346 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas darba devēju prognozes liecina, ka 2018. gadā lielākais vairums jeb 89% uzņēmumu turpinās palielināt savu darbinieku atalgojumu, secināts Fontes atalgojuma pētījumā.

Ņemot vērā, ka darbinieku noturēšana kļūst arvien dārgāka, gandrīz puse no aptaujātajiem jeb 49% darba devēju kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem min darbinieku produktivitātes paaugstināšanu. «Jau šobrīd darba tirgū ir novērojams darbinieku trūkums. Prognozes liecina, ka konkurence par darbiniekiem arvien pieaugs un darba devējiem būs jādomā, kā noturēt esošos darbiniekus. Daļai uzņēmēju tas nozīmē pārskatīt atalgojuma līmeni, citiem – labāk izprast darbinieku motivāciju,» komentē pētījuma grupas Fontes vadītāja Anta Praņēviča

Būtisks aspekts darbinieku motivēšanā ir atalgojums. Pētījumā analizēti dati par 61 585 darbiniekiem no 286 organizācijām, un gūtie rezultāti parāda, ka šajā gadā mēneša pamatalga tikusi palielināta 68,9% darbinieku, kas veic līdzīgus pienākumus kā pērn. Mēneša pamatalgas palielinājums vidēji bijis 6.3% - tas ir straujāks pieaugums nekā iepriekšējos 8 gados. «Arī domājot par nākamo gadu, darba devēji plāno palielināt ikmēneša atalgojumu saviem darbiniekiem. Uz to norādījuši 86,7% organizāciju. Runājot par atalgojuma pieaugumu, būtiski ir ņemt vērā arī prognozes par plānotajām darbinieku skaita izmaiņām. 2018. gadā 58% organizāciju plāno saglabāt esošo darbinieku skaitu, savukārt 38% – palielināt strādājošo skaitu,» norāda Anta Praņēviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maksātnespējas kontroles dienests šogad sedzis uzņēmumu darbinieku prasījumus 1,04 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 040 974 eiro apmērā 62 maksātnespējīgo uzņēmumu 1046 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gada deviņos mēnešos bija 995 eiro.

Salīdzinājumam, 2017. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1 016 809 eiro apmērā 69 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 131 darbinieka prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2017. gada deviņos mēnešos bija 897 eiro.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2018. gada deviņos mēnešos izmaksātas:

  • MSIA «IMS» 158 darbinieku prasījumu apmierināšanai 240 666 eiro apmērā;

  • MSIA «Ardžuna» 65 darbinieku prasījumu apmierināšanai 73 678 eiro apmērā;

  • MSIA «Arnis» 60 darbinieku prasījuma apmierināšanai 69 067 eiro apmērā;

  • SIA «GWG Wastecare Solutions» 52 darbinieku prasījumu apmierināšanai 65 543 eiro apmērā;

  • MSIA «Termināls Vecmīlgrāvis» 61 darbinieka prasījuma apmierināšanai 50 195 eiro apmērā;

  • AS «Druva Food» 43 darbinieku prasījuma apmierināšanai 40 996 eiro apmērā;

  • MSIA «Eco Green Line» 16 darbinieku prasījuma apmierināšanai 31 611 eiro apmērā;

  • SIA «Makdonell Latvia» 19 darbinieku prasījuma apmierināšanai 23 295 eiro apmērā;

  • SIA «Clusterpoint» 11 darbinieku prasījuma apmierināšanai 21 562 eiro apmērā;

  • MSIA «Grods» 9 darbinieku prasījuma apmierināšanai 21 094 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Jāpēta direktīvas un jārēķinās ar resursiem

Kristīne Stepiņa, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, ir svarīgi, lai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiktu veiktas Latvijā; uzņēmēji gaida vienkāršāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku procesu

Parasti darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts tajā valstī, kurā strādā, taču, nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, viņš var palikt sociāli apdrošināts valstī, kurā dzīvo. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un vienlaikus būtu sociāli apdrošināti vienā valstī, Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) īsteno sociālās drošības shēmu koordināciju starp ES/EEZ dalībvalstīm un Šveici. Īstenošanas instrumenti ir regulas, kurās ietvertie nosacījumi balstās uz četriem pamatprincipiem - vienlaikus persona var tikt apdrošināta vienā dalībvalstī; vienlīdzīga attieksme; apdrošināšanas periodu summēšana; pensiju un pabalstu eksports. Sociālās drošības jomā patlaban ir spēkā arī vairāki starpvalstu līgumi. Tādi ir noslēgti ar Ukrainu, Kanādu, Baltkrieviju, Krieviju un Austrāliju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas biznesam – Igaunijas atbalsts. Latvijā tikai runas par atbalstu

Romāns Meļņiks, 20.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbība Latvijā ir tādā kā pabērna lomā. Šeit mēdz ļoti skaisti teikt, ka rūpniecība un uzņēmējdarbība ir ekonomikas stūrakmens, bet ir pilnīgi pretēja attieksme, kad valstij ir jādod kaut kāds, pat ne naudisks, atbalsts.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Anastasija Udalova, Dzintara kosmētikas ražotāja H.A.Brieger valdes locekle un Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas padomes priekšsēdētāja.

Fragments no intervijas

Pagājušas jau vairākas nedēļas, kopš kosmētika ar zīmolu Dzintars atkal ir veikalu plauktos. Esat apkopojuši pirmā darbības mēneša rezultātus. Kādi tie ir?

Ja mēs runājam no finanšu viedokļa, tad esam pārspējuši savas ieceres un vēlmes par 20%. Tam ir gan plusi, gan mīnusi. Plusi, protams, ir naudas ieņēmumos. Mīnuss ir tas, ka mūsu plānošana izrādījās pārāk piesardzīga. Protams, ka ir arī negatīvi komentāri, bet arī ar to rēķinājāmies – nekad nevar būt tā, ka patīk visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No darbinieku prasījumu garantiju fonda pērn izmaksāti 1,7 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 17.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) no darbinieku prasījumu garantiju fonda pērn izmaksājis naudas līdzekļus 1,7 miljonu eiro apmērā 112 maksātnespējīgo uzņēmumu 1269 darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē MKD.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2019. gadā bija 1342 eiro.

Salīdzinājumam, 2018. gadā Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1,3 miljonu eiro apmērā 83 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 252 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gadā bija 1017 eiro.

Kopā 2019. gadā pieņemti 1346 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2019. gadā izmaksātas:

- MAS "Tosmāres Kuģubūvētava" 138 darbinieku prasījumu apmierināšanai 359 797 eiro apmērā;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personāla atlases speciālisti arvien vairāk līdzinās pārdevējiem – viņi reklamē uzņēmumu, meklē jaunus darbiniekus un stāsta tiem par uzņēmuma piedāvātajiem labumiem

Tā uzskata Iveta Rozīte, Evolution Gaming talantu piesaistes vadītāja.

Pirms gada, kad Iveta sāka strādāt Evolution Gaming, mēnesī tika pieņemti 30 līdz 40 jauni darbinieki. Gada laikā šis skaits ir pieaudzis līdz 150 un pēdējos mēnešos kompānija darbā pieņem aptuveni 200 cilvēkus mēnesī. Iveta priecājas, ka aptuveni 60% darbinieku ir pašu darbinieku ieteikti, kas nozīmē, ka cilvēki vēlas, lai kompānijā strādātu viņu draugi.

Lai pieņemtu tik daudz cilvēku, notiek maksimāli daudz grupu intervijas. «Vadītāju atlase, protams, ir atšķirīga, bet spēļu prezentētāju atlasē grupu intervijas strādā. Man komandā ir četri speciālisti, kuri strādā tikai ar spēļu prezentētāju atlasi un katru dienu ir pa divām grupu intervijām. Pēc iepazīšanās ar CV cilvēki tiek intervēti pa telefonu, aicināti uz grupu interviju birojā un pēc dažām dienām sākas divu nedēļu ilgas apmācības,» stāsta Iveta. Atlase ietver arī dažāda veida testus, pārbaudes darbus, individuālās un video intervijas. Visi Evolution Gaming spēļu prezentētāji iziet uzņēmuma iekšienē izveidotu un īstenotu apmācību kursu. «Mēs paši apzināmies, ka Latvijā vienkārši nav cilvēku ar tādām zināšanām, kuras vajadzīgas mūsu biznesam. Līdz ar to bez apmācībām nevaram iztikt,» stāsta Iveta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar "ZenBook Duo" klēpjdatoru "Asus" padara divu ekrānu ierīces pieejamākas plašākam lietotāju lokam.

Nebija pagājis pat pusgads kopš "Asus" izrādīja intriģējošo divu ekrānu klēpjdatoru "ZenBook Pro Duo", kad pa tā iemīto taciņu pie patērētājiem devās "vieglākā" versija "ZenBook Duo". Tas bija sagaidāms un loģisks solis, jo aptuveni 3000 eiro cenas dēļ sākotnējais modelis ir pa kabatai vien nelielam pircēju lokam. "Duo" reti izmantoto divu ekrānu risinājumu padara pieejamu vairāk lietotājiem, nelaupot īpaši daudz no oriģinālās ieceres.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 7 punkti no 10)

"ZenBook Pro Duo" aptaustījušajiem "Duo" vairs neizsauks tādu sajūsmu, kā "pirmatklājējiem". Abi ir ļoti līdzīgi, tomēr šādas tādas atšķirības "lec acīs". Pirmā no tām ir izmērs. "Duo" ir kompaktāks un vieglāks. Ja "Pro" modelim galvenais ekrāns ir 15 collas un sekundārais 14, tad "mazākais brālis" apveltīts ar 14 collu galveno un 12,6 collu sekundāro ekrānu virs tastatūras. Tas arī ir vienīgais skārienjutīgais šajā modelī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Coolpad Modena 2 ir iespēja iegādāties izskatīgu viedtelefonu par ļoti pievilcīgu cenu

Budžeta klases viedtālruņiem nostiprinājies visai neglaimojošs tēls – to izgatavošanā izmantoti lēti materiāli, vizuāli vairākums no tiem ir baisi nepievilcīgi un arī tehniskie parametri ir apcirpti līdz minimumam. Zemo cenu viedtālruņu ražotājs Coolpad ir apņēmības pilns mainīt vismaz pirmās divas pozīcijas. Šoruden prezentējot modeli Modena 2, Ķīnas uzņēmums faktiski mēģina ienest stila piesitienu nepieklājīgi lētu ierīču segmentā.

Saprotams, ka no aptuveni pusotra simta eiro vērtas ierīces būtu naivi gaidīt līdzvērtīgu sniegumu kā no piecreiz dārgākiem konkurentiem. Tomēr Coolpad piedāvājumā ir vairāki patīkami pārsteigumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

FOTO: Huawei Watch GT 2 piedzīvojis vairākus būtiskus uzlabojumus

Jānis Vēvers, 09.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No "Huawei Watch GT 2" var piezvanīt un runāt caur iebūvēto mikrofonu, kā arī skaļi atskaņot mūziku

Salīdzinoši klusā un neuzkrītošā pasākumā septembra beigās Minhenē pasaule ieraudzīja jauno "Huawei" viedpulksteni "Watch GT 2". Gan tas, gan vienlaikus prezentētais "Mate 30 Pro" viedtelefons citkārt būtu sacēluši pamatīgu ažiotāžu, taču tirdzniecības kara dēļ tālruņa palikšana bez "Google" pakalpojumiem lika ķīniešiem samazināt vērienu un gaidīt labākus laikus.

Salīdzinājumā ar pirmo modeli "Huawei Watch GT 2" ir piedzīvojis vairākus būtiskus uzlabojumus, kuru vidū nozīmīgākie ir iespēja piezvanīt un runāt caur pulksteni, atskaņot mūziku no iebūvētās atmiņas un mērīt stresa līmeni. Arī baterija kļuvusi vēl izturīgāka, un šobrīd tirgū ir maz līdzīgu ierīču ar tik kvalitatīvu OLED displeju. Mīnusi ir liegums piekļūt trešās puses izstrādātāju programmām un nesakoptā ziņojumu apmaiņas sistēma. Cerams, ka trešajā paaudzē tiks novērsti arī šie trūkumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

MNA šogad segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 163,5 tūkstošu eiro apmērā

Dienas Bizness, 18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1.ceturksnī Maksātnespējas administrācija (MNA) no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi naudas līdzekļus 163 513 eiro apmērā 24 maksātnespējīgo uzņēmumu 205 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018.gada 1.ceturksnī bija 792 eiro.

Salīdzinājumam 2017.gada 1.ceturksnī 20 maksātnespējīgo uzņēmumu 489 darbinieku prasījumu apmierināšanai tika novirzīti 434 896 euro un vidējā viena darbinieka prasījuma segšanai piešķirtā summa bija 888 euro.

Maksātnespējas administrācijas direktore Inese Šteina uzsver: «Tendences, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir līdzīgas – 2017.gada pirmajā ceturksnī lielāko daļu – 413 darbinieku prasījumi 365 848 eiro apmērā – veidoja MAS »KVV Liepājas metalurgs« darbinieku prasījumi. Savukārt pozitīvi vērtējams, ka 2018.gada 1.ceturksnī Maksātnespējas administrācija darbinieku prasījumu garantijas fondā ir atguvusi 113 980,72 eiro, kas ir 6,7 reizes vairāk kā 2017.gada 1.ceturksnī, kad tika atgūti 16 840 eiro.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Pirms samazini darbinieku skaitu, uzraksti stāstu

Sanda Straumane, advokāte, ZAB RSP un Partneri (Rödl & Partner) partnere, 04.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieku skaita samazināšanu uzņēmumi nereti izvēlas gadījumos, kad tiek veikta biznesa optimizācija vai uzsākta izmaksu taupīšanas politika. Katram ir savi iemesli, kāpēc tiek pieņemts lēmums šķirties no daļas darbinieku, un ne vienmēr darba devējam šāda lēmuma pieņemšana ir viegls solis.

Darba likums attiecībā uz darbinieku skaita samazināšanu izvirza dažādus noteikumus un nosacījumus, tajā skaitā paredzot, ka iemesls uzteikumam var būt tikai neatliekami saimnieciska, tehnoloģiska, organizatoriska vai līdzīga rakstura pasākumi uzņēmumā un nevis darbinieka spējas vai uzvedība.

Darbinieku atlaišana reizēm sev līdzi nes arī konflikta situācijas, kuru dēļ darbinieks dodas uz tiesu ar pārliecību, ka ir atlaists nepamatoti. Tiesu kompetencē nav iejaukties uzņēmēja biznesā un padziļināti vērtēt visus apstākļus, iemeslus un uzņēmēja lēmumus, kas saistīti ar uzņēmuma darbību, tā nākotnes vīziju un plāniem. Lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, lai darbinieku skaita samazināšanas process un darba līgumu uzteikšanas kārtība ir veikta atbilstoši Darba likumā noteiktajam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Deviņas bieži sastopamas vadības kļūdas, kas izraisa darbinieku mainību

Antra Asare, personālvadības jaunuzņēmuma ENME līdzdibinātāja, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā desmitgadē gan Eiropas, gan ASV darba tirgū darba devējiem visgrūtāk ir bijis aizpildīt programmēšanas inženieru darba vakances. Turklāt iespējamība, ka programmēšanas inženieri mainīs darba vietas, ir lielāka nekā citu profesiju pārstāvjiem, jo viņi var atļauties to darīt.

IT nozarē darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas savukārt rada sarežģītu situāciju uzņēmējiem, kuri cenšas izpildīt katra grūti iegūstamā un grūti noturamā programmētāja vēlmes. Šodien nav iespējams atrast programmatūru izstrādes uzņēmumu, kurš darbiniekiem nepiedāvātu virkni visdažādāko priekšrocību, piemēram, bezmaksas avokado maizītes, pingponga galdus, telpas meditācijai, izklaides ierīces un spēles, dušu un treniņu aprīkojumu. Darba devēju vidū ir milzīga konkurence, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk izdomāt, ar ko vēl noturēt savus augstākā līmeņa speciālistus.

Kvalitatīvas programmatūras izstrādei nepietiek ar to vien, ka pieņemat darbā pašus labākos programmēšanas inženierus. Jārūpējas arī, lai jaunpieņemtie darbinieki būtu ieinteresēti darboties uzņēmumā ilgtermiņā un būtu motivēti radoši un efektīvi risināt darba uzdevumus. Pavisam vienkārši – ja nespējam uzturēt savu labāko darbinieku iesaisti, tad nespējam darbiniekus noturēt.

Komentāri

Pievienot komentāru