Investors

Dārga pārtika var stimulēt nemierus vai pat jaunas bēgļu krīzes

Jānis Šķupelis, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.

Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.

Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.

Jāņem arī vērā, ka pasaules iedzīvotāju skaits nemitīgi pieaug, kas nozīmē, ka jāspēj kāpināt pārtikas ražošanas apjomus. To var darīt, audzējot produktivitāti vai palielinot lauksaimniecības zemju apjomu. Vieglu risinājumu gan, šķiet, nav.

Bads var būt lielāka problēma

Pagaidām bāzes paredzējumi šim gadam pamatā saistās ar atgūšanos no globālās pandēmijas. Tomēr tam, ka pārtika ir dārga un kļūst pat arvien vēl dārgāka var būt visai liela ietekme, kam var būt dažādas sekas, piemēram, augoša ģeopolitiska nestabilitāte. Bieži vien, piemēram, pirms 10 gadiem vērojamais tā saucamais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos. Toreiz pārtikas cenām pieaugt lika gan postošs sausums, gan tas, ka arī tad dažas valstis lēma pārtraukt savu dažu pārtikas izejvielu eksportu. Piemēram, Krievija aizliedza savas kviešu piegādes. Rezultātā pārtikas izejvielu cena strauji pieauga, kas stimulēja nemierus vairākās valstīs, kas palīdzēja novest pie arvien tālākiem nemieriem un pat kariem. Pēc tam notiekošais raisīja jau milzīgu cilvēku plūsmu uz Eiropu jeb sākās tā saucamā bēgļu krīzi, kam jau bijusi un vēl būs milzīga ietekme uz dažnedažādiem procesiem vecajā kontinentā.

Tad nu attiecīgi šobrīd tiek spriests par to, cik ļoti Covid-19 šoks ietekmēs sevišķi attīstības reģionus. “Patiesā šī šoka ietekme ir saistīta ar piekļuvi pārtikai. Cilvēki ir zaudējuši savus ienākumus. Ir daudz nelaimīgu cilvēku, un tā ir laba recepte sociālajiem nemieriem. Ja cilvēki sapratīs, ka vakcīna tuvākajā laikā problēmas neatrisinās un tiem nebūs pārtikas, tad lietas var kļūt nekontrolējamas,” Financial Times klāstījuši Apvienoto Nāciju pārstāvji.

“Pārtikas inflācija šobrīd ir mazākais, kas nepieciešams valdībām,” piebilst arī Rabobank pārstāvji. Jānorāda, ka viens no Covid-19 pandēmijas novērojamiem “efektiem” ir tas, ka sabiedrību un veselu valstu nevienlīdzības šķēres vērušās vien plašumā. Piemēram, Fitch Solutions eksperti paredz, ka daudzu lauksaimniecības izejvielu cena šogad turpinās celties, ko notiks ceļošanas atsākšanās, patērētāju omas uzlabošanās nozīmīgākajās pasaules tautsaimniecībās un viesmīlības sektora atgūšanās. Tiek arī izcelts, ka valstis var mēģināt stabilizēt savas pārtikas rezerves, kas novedīs pie lielāka pieprasījuma – tātad visai ticami, ka arī augstākas cenas - pēc attiecīgajām izejvielām.

Labāk nodrošinās

FT ziņo, ka sevišķi liela faktiski visu pārtikas izejvielu pircēja pēdējā laikā bijusi Ķīna. Tiek skaidrots, ka šīs valsts varas iestādes izmantoja pārtikas izejvielu rezerves, lai apturētu pārtikas cenu pieaugumu pandēmijas laikā. Savukārt tagad Ķīna atkal papildinot savus stratēģiskos pārtikas uzkrājumus. Tapāt pieejamā informācija liecina, ka Ķīna mēģina atjaunot savu cūku ganāmpulku, kas cietis šo dzīvnieku mēra rezultātā, kas arī nozīmē papildu pieprasījumu pēc vairākām pārtikas izejvielām, piemēram, kukurūzas. Rezultātā, piemēram, ASV Lauksaimniecības departaments (USDA) trīskāršojis savas Ķīnas kukurūzas importa aplēses šai ražas sezonai – no septiņiem miljoniem tonnām līdz 22 miljoniem tonnām. “Sava pieprasījuma apmierināšanai, turpmākai cenu pieauguma kontrolēšanai un krājumu uzturēšanai Ķīnai būs nepieciešams ievērojams kukurūzas imports visā 2021. gadā,” piebilduši USDA pārstāvji. Tiek norādīts, ka pārtikas piegādes sev “ja nu gadījumā kaut kas tomēr notiek stilā” sev laicīgi vēlas nodrošināt arī gan daudzas citas valstis, gan pārtikas uzņēmumi.

Sausums un spekulanti

Augstākām cenām labvēlīgāku fonu veido arī laika apstākļi. Pagaidām sausums vērojams Dienvidamerikā un arī Krievija, kas ir lielākā pasaules kviešu eksportētāja pasaulē. Rezultātā kvieši preču biržā nu ir dārgākie sešos gados. Līdzīgi tas tā ir arī ar kukurūzu. DB jau rakstījis, ka daļēji materializējies tā saucamais La Nina fenomens, kas būtu pretējs process El Ninjo jeb straujāka Klusā okeāna virsmas atdzišana, kuram uz pasaules klimatu un lauksaimniecību mēdz būt pamatīga negatīva ietekme. La Nina mēdz nozīmēt lielākus nokrišņus Dienvidaustrumāzijā un Austrālijā. Savukārt lielāks sausums šādā gadījumā gaidāms Brazīlijā, Argentīnā un ASV dienvidu daļā. Tāpat lielāks sausums vērojams Ukraina un Ziemeļāfrikā. Jāņem vērā, ka laika apstākļiem mēz būt liela ietekme uz izejvielu cenu. Tāpat notiekošajam mēdz būt ietekme uz kalnrūpniecības industriju, jo plūdi vai sausums traucē vairāku metālu ieguvi.

FT ziņo, ka arī rīsu cena pēc tam, kad vairāki Āzijas to ražotāji brīdinājuši, ka pārtrauks šīs izejvielas piegādes, ir palēkusies. Tāpat to cenu balstot lielie Ķīnas pirkumi un jau minētie pudeles kalka efekti. Proti, ostu pārslogotība un konteineru trūkums dažos gadījumos esot palielinājis rīsu piegādes ilgumu. Vēl tiek norādīts, ka pārtikas izejvielas par pateicīgu objektu kļuvušas arī izejvielu spekulantiem, kuri tās jau aptuveni pusgadu pērk lielākos apmēros ar mērķi nopelnīt uz sagaidāmo cenu palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karadarbība Ukrainā un pret Krieviju vērstās sankcijas ietekmēs īres īpašumu tirgu Rīgā. Gada sākumā namīpašnieki bažījās, ka augsto komunālo maksājumu dēļ īrnieki pārcelsies uz nelielākiem mājokļiem, lai gan īres cenas pašas par sevi nav paaugstinājušās. Situāciju varētu mainīt bēgļu pieplūdums.

"Uz mājokli ekonomiskās klases segmentā piesakās gan vietējie īrnieki, gan iebraucēji, kas var izraisīt pieprasījuma kāpumu un īres cenu pieaugumu. Bet dzīvokļu vajadzētu pietikt visiem," stāsta izraēļu investors Aleksejs Kaškarovs, "KA Invest" uzņēmumu grupas dibinātājs .

Oficiāli Latvija ir gatava uzņemt 10 000 ukraiņu bēgļu – pēc Iekšlietu ministrijas plāniem šos cilvēkus sākotnēji ir plānots izvietot, piemēram, viesnīcās. Taču patiesībā šo cilvēku varētu būt daudz vairāk, jo daļai nav bijis laika reģistrēties vai arī viņi to nedarīs, norāda uzņēmējs.

"Mūsu valstij, kurai ir negatīvs iedzīvotāju skaita pieaugums, tai nevajadzētu būt problēmai. Tikai Rīga vien var uzņemt līdz 10-20 tūkstošiem cilvēku kas būtiski uzlabotu demogrāfisko situāciju. Atšķirībā no Varšavas, kur, pēc dažādām aplēsēm, ir vairāk nekā 200 000 bēgļu, mums nav problēmu ar šo cilvēku izvietošanu. Rīgas viesnīcu fondā ir aptuveni 200-300 viesnīcu, kuras ir gatavas uzņemt līdz 20-30 tūkstošiem cilvēku, neskaitot sanatorijas, hosteļus un viesu namus. Ja ieskatāmies sludinājumu portālos, tad ir atrodams daudz piedāvājumu, kuru cenas svārstās ap 30-40 eiro dienā. Šī cena, neskatoties uz lielo bēgļu plūsmu, ir zemāka, nekā tā bija pirms pandēmijas. Tāpat ir arī pieejami īres dzīvokļi, daudz bēgļu dzīvo pie radiem, draugiem un paziņām. Turklāt ir arī milzīgs skaits dzīvokļu, kuri nesen ir uzcelti vai renovētu," situāciju īres tirgū komentē Aleksejs Kaškarovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai (ES) jāgatavojas jaunam migrantu vilnim, ko izraisīs Ukrainas kara saasinātās pārtikas krīzes, brīdinājusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" direktora pienākumu izpildītāja Aija Kalnāja.

Viņa norādīja, ka bēgļi no Ukrainas tiek labi uzņemti, bet jāgatavojas bēgļiem arī no citiem apgabaliem.

Kalnāja sacīja, ka kara dēļ ievērojami traucēts graudu eksports no Ukrainas, kas radīs jaunus migrācijas viļņus.

Kalnāja šodien ieradās Prāgā uz ES dalībvalstu iekšlietu ministru tikšanos, kurā šoreiz piedalīsies arī ministri no Ukrainas un Moldovas.

Ukraina ir viena no lielākajām graudu eksportētājām pasaulē, bet kara dēļ aptuveni 20 miljoni tonnu graudu no pērnā gada ražas ir nobloķēti Ukrainas Melnās jūras ostās.

Šī situācija izraisījusi vairāku pārtikas produktu un cepamo eļļu cenu strauju kāpumu pasaules tirgos, no kā sevišķi cieš daļa no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielai daļai Ukrainas bēgļu no 24.maija tiek pārtraukta ēdināšana, teikts Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) paziņojumā.

"Ar 24.maiju lielākajai daļai Ukrainas kara bēgļu Latvijā - galvenokārt sievietēm ar bērniem, daudzbērnu ģimenēm, grūtniecēm un pensionāriem - netiks nodrošināta sākotnēji solītā 90 dienu ēdināšana, par kuras neparedzēto pārtraukšanu ne valsts, ne pašvaldības institūcijas nav informējušas Ukrainas kara bēgļus," informē LVRA.

Asociācija norāda, ka Saeima 3.martā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma grozījumus, kas paredzēja Ukrainas kara bēgļu izmitināšanu un ēdināšanu 90 dienas no to ierašanās Latvijā. Daļa Ukrainas kara bēgļu tika izmitināti tūristu mītnēs, kuras tos "gan izmitināja, gan baroja uz sava rēķina", paziņojumā raksta LVRA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krīzes simulācija izgaismo nepilnības

Māris Ķirsons, 28.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu cena preču biržās klejo arvien augstāk, un tas sāk atainoties dažādos datos. Liels pieprasījums pēc pārtikas izejvielām un nelabvēlīgi laika apstākļi Apvienoto Nāciju pētītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtībai nupat likuši sasniegt augstāko līmeni septiņos gados.

Tas nozīmē, ka pārtiku šobrīd daudzviet pār lētu uzskatīt nevar – drīzāk ir otrādāk. Jāņem arī vērā, ka pandēmija iecirtusi robu daudzu cilvēku maciņos, kas var nozīmēt, ka tiem pārtikas iegāde kļūst arvien finansiāli sāpīgāka.

Apvienoto Nāciju dati arī liecina, ka kopš pagājušā gada marta pārtikas cena pasaulē palēkusies teju par 20%. Iepriekšējo reizi straujš pārtikas cenu pieaugums bija novērojams pēc 2008. gada globālā finanšu kraha. Tad Apvienoto Nāciju pārtikas cenu indekss no 2009. līdz 2011. gada februārim pieauga gandrīz par 40%. Toreiz dārgā pārtika palīdzēja stimulēt plašus nemierus Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Var jau mēģināt uzskatīt, ka šādas lietas atsevišķas sabiedrības neskar. Tomēr pēc tam pār Eiropu līdz ar arābu pasaules nemieriem vēlās bēgļu krīze, kurai sekas diez vai ir apzinātas vēl tagad. Tāpat šādos laikos var palielināties arī vietējās sabiedrības neapmierinātība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apstiprina Ukrainas kara bēgļu atbalsta plānu ar finansējumu līdz 116 miljoniem eiro

LETA, 29.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja Ukrainas kara bēgļu atbalsta pasākumu plānu, kura īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,277 miljoniem eiro.

Par šī plāna pieņemšanu valdība bija plānojusi lemt jau otrdien, taču jautājuma skatīšana toreiz tika atlikta Finanšu ministrijas (FM) iebildumu dēļ. Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) skaidroja, ka par plāna projektu bijuši tehniski iebildumi. Otrdien atliktajā tiesību projektā šiem mērķiem tika paredzēts finansējums līdz 96,208 miljoniem eiro.

Apstiprinot rīkojumu "Par Pasākumu plānu par atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā", valdība arī pieņēma zināšanai, ka papildu finansējuma avots pasākumu plāna īstenošanai ir valsts budžeta līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Ministrijām, kuras iesaistītas pasākumu plāna īstenošanā, būs jāiesniedz valdībā rīkojums projekti par finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši faktiski nepieciešamajiem izdevumiem. Pašvaldību institūcijām pasākumu plāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus pieprasīs atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma noteiktajām prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vīrusa krīze pavasarī nāca kā zibens no skaidrām debesīm un pasauli pārsteidza nesagatavotu, tad pandēmijas otrais vilnis rudenī, lai arī ļoti nepatīkams, bija jau prognozējams “ciemiņš”, kura ierašanās brīdim sagatavoties.

ALTUM programmas vīrusa ietekmes pārvarēšanai pavasarī tika izstrādātas rekordīsā laikā – jau nedēļu pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas apgrozāmo līdzekļu aizdevumu un garantiju programmas tika apstiprinātas valdībā. Līdz pat šim brīdim šīs programmas strādā efektīvi un pats svarīgākais – ALTUM krīzes instrumentu finansējums uzņēmējiem pieejams pietiekamā apjomā un bez pārtraukuma.

Paralēli, apzinoties, ka vīruss tik ātri nepazudīs, analizējām un prognozējām uzņēmēju vajadzības un vasaras laikā izstrādājām jaunus instrumentus. Te pieminēšu Kapitāla fondu lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams stiprināt krīzes ietekmē dilstošo kapitālu. Lielie komersanti ir svarīgs ķēdes posms, kas nodrošina ne tikai darbavietas, nodokļus un eksportu, bet arī darbu daudziem mazajiem uzņēmumiem, tāpēc nevaram riskēt zaudēt nevienu no tiem. Turklāt ne tikai tika identificētas uzņēmumu vajadzības krīzes laikā un izveidoti atbilstoši atbalsta instrumenti, bet arī operatīvi piesaistīts tiem nepieciešamais finansējums, iespējami maz noslogojot valsts resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas izraisītas pārdomas Vecgada vakarā

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cukurs vēl dārgāks; par trešdaļu palēkusies arī pārtikas cena kopumā

Jānis Šķupelis, 06.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzes apstākļos ir svarīgi neapjukt: uzņēmumi jau šodien var izstrādāt krīzes vadības plānu

Jānis Vanags AS “Repharm” valdes loceklis un korporatīvais vadītājs, 08.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā esam piedzīvojuši vairākas lielas krīzes – finanšu krīzi, pandēmiju, nemaz nerunājot par vulkānu izvirdumiem un tamlīdzīgiem notikumiem, kas aptur gaisa satiksmi un ietekmē uzreiz vairāku valstu ekonomiku. Ir pilnīgi skaidrs, ka arī Krievijas īstenotais karš Ukrainā liks mums piedzīvot tādu vai citādu krīzi.

Tāpēc es gribētu atgādināt visiem uzņēmējiem un organizācijām, kas nav bijuši gana tālredzīgi jau iepriekš, – krīzēm ir laikus jāgatavojas, un šis process var aizņemt 6–24 mēnešus. Ir maldīgi domāt, ka visi, kas veiksmīgi pārdzīvojuši Covid-19, ir gatavi jebkam. Uzņēmējiem, kuriem vēl nav plāna ārkārtējām situācijām, šobrīd ir iespēja ielēkt pēdējā vagonā, un man ir pieci vienkārši ieteikumi, ar ko sākt.

Pirmais solis – kaut vai vienas lappuses apmērā sagatavot krīzes plānu vissliktākajam notikumu scenārijam. Jo pesimistiskākam scenārijam gatavojamies, jo labāks rezultāts, reālai situācijai izrādoties vienkāršākai. Ja katrs nekļūdīgi zina, kas viņam jādara, tas palīdz izvairīties no liekas panikas un nezaudēt laiku. Svarīgi: gatavojot šo plānu, jāatceras, ka krīzes centrā ir cilvēks – cietušie, viņu radinieki, uzņēmuma darbinieki un klienti, kuriem jāsniedz atbalsts, nevis zaudēta infrastruktūra, tehnika, filiāle, krava, nauda vai apdrošināšanas atlīdzība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) izpelnījies uzņēmēju organizāciju - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) - kritiku par izteikumiem Latvijas Televīzijas 28.aprīļa raidījumā "Šodienas jautājums".

Abas organizācijas paudušas sašutumu par Reira izteikumiem, kas neatbilstot patiesībai.

LTRK norāda, ka finanšu ministrs sniedzis nepatiesu informāciju par LTRK un tās darbību. Proti, raidījumā Reirs nepatiesi apgalvojis, ka LTRK prezidentu var ievēlēt uzņēmumi ar nulle kapitālu, un lielākā daļa no biedriem ir mikrouzņēmumi.

Tāpat finanšu ministrs raidījumā kritizēja LTRK sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veikto uzņēmēju aptauju, kurā Reirs saņēmis viszemāko darbu vērtējumu no visiem ministriem. Finanšu ministrs izteicās, ka aptauja nav visaptveroša, kam LTRK nepiekrīt, norādot, ka aptaujas metodoloģija ir socioloģiski pamatota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb" paziņojis, ka piedāvās bez maksas izmitināt līdz pat 100 000 ukraiņu bēgļu, kas pamet valsti pēc Krievijas iebrukuma.

"Airbnb" norāda, ka uzņēmuma vadītāji nosūtījuši vēstules vairākiem Eiropas valstu vadītājiem, tostarp Polijas, Vācijas, Ungārijas un Rumānijas valstu līderiem, piedāvājot atbalstu ukraiņu bēgļiem viņu valstīs.

"Lai arī Airbnb.org nodrošinās īstermiņa naktsmītnes līdz pat 100 000 bēgļu no Ukrainas, mēs cieši sadarbosimies ar valdībām, lai labāk atbalstītu konkrētās vajadzības katrā valstī, tostarp sniedzot ilgtermiņa naktsmītnes," vēstī uzņēmums.

Ukraiņu izmitināšanas maksas tiks segtas ar finansējumu no "Airbnb" un ziedojumiem fondā "Airbnb.org Refugee Fund", kā arī tās finansēs paši naktsmītņu īpašnieki.

Kā vēstīts, "Airbnb" pērn augustā piedāvāja visā pasaulē bez maksas izmitināt 20 000 afgāņu bēgļu, kas pameta valsti pēc tās nonākšanas talibu kontrolē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad pirmajā pusgadā bija 49 miljoni eiro, kas ir par septiņiem miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē banka.

Peļņa ir palielinājusies, pateicoties ienākumu kāpumam un zemākiem izdevumiem kredītuzkrājumiem.

Tīrie procentu ienākumi būtiski nav mainījušies. Kreditēšanas apjomi ir auguši par 3%, pateicoties mājsaimniecību kreditēšanas apjomu kāpumam. Depozītu apjoms ir pieaudzis par 7%.

Neto ienākumi no komisijām ir pieauguši par 11%, galvenokārt pateicoties lielākiem ienākumiem no karšu maksājumiem un aktīvu pārvaldības.

Izdevumi ir palielinājušies par 4%, lielākoties saistībā ar augstākām personāla izmaksām un ieguldījumiem digitālajos risinājumos.

Kredītuzkrājumu izmaiņas šogad bija minimālas, pretstatā 6 miljoniem eiro pirmajos sešos mēnešos pērn.

"Otrajā ceturksnī turpinājās ekonomikas izaugsme un bija vērojama augsta privātpersonu un uzņēmumu aktivitāte. Vairāk kā dubultojies "Zaļās" finansēšanas apjoms, kas liecina par lielāku sabiedrības interesi par ilgtspēju un enerģētiskās stabilitātes veicināšanu. Vienlaikus inflācijas palielināšanās, procentlikmju kāpums un ziemas sezonā gaidāmās grūtības enerģētikā sāk negatīvi atsaukties uz patērētāju noskaņojumu un rada sarežģītākus apstākļus uzņēmumiem, kā rezultātā turpmākā ekonomikas attīstība kļūst neskaidrāka. Tomēr, ņemot vērā samērā spēcīgos ekonomikas un finanšu pamatrādītājus, un publisko ieguldījumu turpināšanos ekonomiskajā un sociālajā konverģencē ar ES, ilgāka termiņa prognozes Latvijas tautsaimniecībai ir cerīgas," pauž "Swedbank" vadītājs Latvijā Lauris Mencis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai tiešām Latvijas valsts pievils Ukrainas bērnus?

Ilze Bagatska, brīvprātīgā ukraiņu basketbolistu koordinatore Latvijā, 23.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī bērniem no Ukrainas, tāpat kā visiem pārējiem Ukrainas civiliedzīvotājiem kuri izbēguši no karadarbības Ukrainā, un līdz šim Latvijā saņēmuši primāro atbalstu jau drīz var nākties pašiem nodrošināt sev pajumti un pārtiku.

Likuma par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem šā brīža redakcija nosaka, ka primārais sniedzamais atbalsts ir izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi 90 dienu garumā. Ņemot vēra to, ka karš sākās 24. februārī un ļoti daudzi Ukrainas civiliedzīvotāji, tai skaitā bērnu grupas, iebrauca Latvijā drīz pēc tam, tad šis 90 dienu termiņš tūlīt beigsies.

Ukraiņu bēgļu satraukumam patiešām ir pamats, jo līdz šim brīdim nav pieņemti grozījumi likumā, kas pagarinātu 90 dienu termiņu izmitināšanai un ēdināšanai. Šie cilvēki jau saņēmuši no pašvaldībām ziņas par to, ka viņiem drīzumā pašiem jāsāk maksāt gan par izmitināšanu, gan par ēdināšanu.

Valdības ministri vairākkārt publiski solījuši, ka ukraiņu bēgļi var būt pavisam droši, par to, ka primārais atbalsts tiks pagarināts, taču tas nav izpildījies, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma turpinājuma vietā tiek piedāvāts īrēt dzīvošanas vietas, kur izīrētājs var saņemt līdz 300 eiro samaksu par šo, pieaugušie tiek mudināti atrast darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Arī Latvija sākusi kriminālprocesu par Krievijas īstenotajiem noziegumiem Ukrainā

LETA, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts drošības dienests (VDD) sācis kriminālprocesu par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā, informēja VDD.

Kriminālprocess sākts pēc trīs Krimināllikuma normām par noziegumiem pret cilvēci, noziegumi pret mieru un kara noziegumiem.

Kriminālprocesā tiek vākti pierādījumi par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp, civiliedzīvotāju slepkavībām, iznīcināšanu, spīdzināšanu un citiem nodarījumiem, kā arī noziegumiem pret mieru, proti, agresijas plānošanu, gatavošanu, tās izraisīšanu, piedalīšanos tajā un agresīva kara vešanu, kā arī kara noziegumiem, piemēram, pilsētu vai citu objektu neattaisnojamu postīšanu un citiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem.

Saistībā ar minēto VDD aicina dienestā vērsties kara bēgļus, kuri Ukrainā ir fiziski cietuši no Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma vai bijuši aculiecinieki Krievijas bruņoto spēku uzbrukumam civiliedzīvotājiem vai civiliem objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb" aptur darbību Krievijā un Baltkrievijā, paziņojis kompānijas vadītājs Vareins Českis.

""Airbnb" aptur jebkādu darbību Krievijā un Baltkrievijā," tviterī raksta ASV uzņēmuma vadītājs.

Ziņu aģentūra "Reutrers" aprēķinājusi, ka Krievijā ir 90 000 "Airbnb" īstermiņa īres mājokļi, bet Baltkrievijā tādu ir vairāk nekā 1800.

Savukārt "Airbnb" lietotāji visā pasaulē apmaksā pakalpojumu Ukrainā, lai gan neplāno doties uz kara pārņemto zemi. Tādā veidā cilvēki cenšas sniegt finansiālu atbalstu ukraiņiem, kuru īpašumu īre tiek piedāvāta platformā.

"Airbnb" pirmdien paziņoja, ka piedāvās bez maksas izmitināt līdz pat 100 000 ukraiņu bēgļu Eiropas valstīs, tostarp Polijā, Vācijā, Ungārijā un Rumānijā.

ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi paziņojis, ka kopš Krievijas uzbrukuma sākuma 24.februārī Ukrainu pametuši vairāk nekā miljons cilvēku, un kopumā bēgļu gaitās varētu doties līdz četriem miljoniem cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīko tīklošanās pasākumu uzņēmējiem par atbalstu Ukrainai un aktuālo biznesā

Db.lv, 02.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd daudziem uzņēmējiem kardināli jāmaina sava biznesa darbība, jāpārskata partnerības, piegāžu ķēdes, noieta tirgus. Teju visi arī vēlas atbalstīt Ukrainu savu iespēju robežās.

Kā to labāk un mērķtiecīgāk darīt, ar kādiem biznesa riskiem un iespējām šobrīd rēķināties un kā pārorientēt uzņēmējdarbību – par to tiks stāstīts īpaši organizētā virtuālajā darbnīcā 3. martā, kurā aicināti visi interesenti – Latvijas un diasporas uzņēmēji, kā arī starptautiskos koncernos strādājošie Latvijas speciālisti.

“Uzņēmējiem un starptautiskajās korporācijās strādājošajiem profesionāļiem ir sviras efekts uz to, kas notiek gan ar Krievijas ekonomiku, gan arī uz to, cik atbalsta līdzekļu var plūst Ukrainas atbalstam. Ar mūsu palīdzību gribam to sviru iekustināt, parādot tos dažādos veidus, kā uzņēmēji Latvijā un diasporā, kā arī profesionāļi, kas strādā lielākajās korporācijās, var ar savu aktīvu iesaisti šo ekonomisko ietekmi uz šo kara situāciju pavairot,” informē diasporas uzņēmēju, profesionāļu un zinātnieku biedrības “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” (kustības #esiLV) valdes locekle Elīna Pinto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu pieaugums turpinās, atsevišķu produktu sadārdzinājums sasniedz jau 98%, aprēķinājusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), kas regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos.

Asociācija aprēķina vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos norādītajās cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas.

LTA fiksējusi, ka piena produktu grupā salīdzinot ar pagājušā gada decembri vērojams cenu pieaugums visām precēm, vislielākais pieaugums ir kefīram, kas sadārdzinājies vidēji par 37%. Piena un krējuma cena ir pieaugusi par 21%. Par 12-14% pieaugušas cenas sieram, sviestam, biezpienam, saldajam krējumam. Nemainīga palikusi tikai biezpiena sieriņa “Kārums” cena – vidēji 0.38 centi. Olu cena pieaugusi vidēji par 51% un tagad 10 M izmēra olas veikalos var iegādāties par 2.54 iepriekšējo 1.69 eiro vietā.

Karavela: Cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat par 50% 

Tuvāko trīs līdz četru mēnešu laikā cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat...

Gaļas produktiem tajā pašā periodā desu un cīsiņu cena pieaugusi par 12-17%, savukārt vistas, broilera cena pieaugusi par 26% - līdz 3.97 eiro par kilogramu. Vismazākais kāpums – 3% - sardelēm.

Maizes un labības izstrādājumu kategorijā vidējā cena baltmaizei šī gada martā bija 1.01 eiro, 2021. decembrī tā bija 0.57 eiro, sadārdzinājums par 77%. Rupjmaizei cena ir pieaugusi daudz mazāk - par 14%. Auzu pārslu vidējā cena pieaugusi par 39%, griķi tagad maksā par 25% dārgāk. Samazinājusies rīsu cena un tagad par kilogramu jāmaksā 1.79 eiro, kamēr decembrī -2.69 eiro. Arī makaroni un zirņi kļuvuši lētāki.

Pārtikas cenas turpinās augt arī nākamajā gadā 

Ņemot vērā Krievijas karadarbību Ukrainā, pārtikas cenas turpinās augt arī 2023.gadā, atzina...

Vislielāko sadārdzinājumu salīdzinājumā ar 2021.gada decembri piedzīvo sāls – iepriekšējo 0.56 eiro vietā, tas martā maksāja 1.11 eiro. Arī mannai ir ievērojams pieaugums – par 74%. Toties cukurs tikai par 8% kāpis cenā.

Augļu un dārzeņu cenas ir visdraudzīgākās. Šajā grupā gandrīz visiem populārākajiem ir cenas mazinājušās vai palikušas nemainīgas. Vienīgie kāpumi ir populārajiem cenu karos banāniem un tomātiem. Kāpušas cenas tikai eļļām - rapšu par 24%, saulespuķu – par 14 %.

Cenu pieaugums, visticamāk, ir jaunā realitāte 

Latvija nevar ietekmēt globālās cenas, tādēļ Latvijas valdības pretinflācijas pasākumu būtība...

LTA prezidents Henriks Danusēvičs norāda, ka Krievijas un Ukrainas kara ietekmi uz ekonomiku kopumā var raksturot kā stagflāciju. Tas nozīmē zemāku ekonomisko izaugsmi un augstāku inflāciju. Tās, protams, ir negatīvas sekas, taču dažas nozares, tostarp pārtika, var īstermiņā atgūties. "Pret Krieviju noteiktās sankcijas nozīmē gandrīz pilnīgu preču un kapitāla tirdzniecības dalībnieku izolāciju daudzos un dažādos veidos. Sankciju, rubļa vērtības krituma un iespējamās recesijas dēļ Krievija de facto izzūd kā Eiropas valstu tirdzniecības partneris. Līdzīga situācija būs ar Ukrainu kā tirdzniecības partneri, jo karadarbība ar visām no tā izrietošajām sekām, visticamāk, mazinās tirdzniecību. Jau šobrīd ir noteikt labības eksporta aizliegums. Energodegvielas cenu pieaugums ir trieciens Eiropai un ir grūti noteikt, kā pašreizējā krīze ietekmēs Eiropas enerģētikas pārveides projektu. Visticamāk, tas īstermiņā to palēninās un ilgtermiņā ievērojami paātrinās. Bēgļu pieplūdumam nav skaidras ekonomiskās ietekmes: īstermiņā tas ir saistīts ar palielinātiem valsts izdevumiem un vienlaicīgu atsevišķu uzņēmumu grupu attīstību un trūcīgāko mājsaimniecību ienākumu pieaugumu, kā arī plašāku piedāvājumu darbaspēka tirgū. Savukārt IKP pieauguma palēnināšanās šogad būs vēl bargāka, nekā tika pieņemts iepriekš. Izaugsme gada sākumā, iespējams, bija augstāka nekā iepriekš lēsts, tomēr vidējā pieauguma prognoze samazināta līdz 3%. Tajā pašā laikā inflācija pieaugs, sasniedzot maksimumu pēc dažiem mēnešiem," komentē H.Danusēvičs.

Viņš turpina, ka augstākas degvielas cenas (nav netiešo nodokļu samazinājuma), kā arī jaunā enerģijas (gāzes, elektrības) cenu pieauguma viļņa iespējamās otrās kārtas sekas palielina inflāciju. "Mēs gan nezinām naftas cenu maksimumu (ir paātrinātas sarunas par Irānas naftas importa embargo atcelšanu). Tomēr 2022.gada vidējā inflācija pieaugs līdz 8,4% ar maksimumu 9,5% maijā-jūnijā. Krievijas un Ukrainas karš padziļinās jau tā augsto spiedienu uz pārtikas cenām. Taču šis efekts nebūs ātrs, krass cenu kāpums, bet gan "paplašināsies" tuvāko mēnešu laikā. Lauksaimniecības ražošanas izmaksas palielināsies arī gāzes cenu kāpuma dēļ, kas izpaudīsies arī turpmākā slāpekļa mēslojuma cenu kāpumā. Ir arī nozares, kurās bēgļu pieplūdums no Ukrainas uz laiku var pozitīvi ietekmēt pieprasījumu. Tas galvenokārt attiecas uz nozarēm, kas ražo pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtikas, dzērienu, tekstila, tabakas vai pat farmācijas nozari. Kara ietekmē, pēc Nielsen datiem, būtiski pieaudzis pieprasījums makaroniem, rīsiem un konserviem. Pašreizējie ģeopolitiskie notikumi maina patērētāju uzvedību. Tai pat laikā pieprasījuma pieaugums nav tik liels kā pandēmijas sākumā. Pieaugušais pieprasījums saistīts ar bažām, ko izraisījis kara uzliesmojums un iespējamie kara draudi Latvijai. Pircēji baidās, ka atsevišķas preces var nebūt plauktos, un, redzot, ka tās beidzas, jo citi tās pērk, paši dodas iepirkties. Pārtikas cenu kāpumu ietekmē gan graudu cenu pasaules tirgos, līdz ar to arī miltu cenu, kāpumu. Turklāt ir vērojams degvielas cenu pieaugums, arvien augstākas enerģijas, folijas, papīra un citu komponentu cenas, kas ietekmē preces gala cenu veikalā. Tātad par lētu pārtiku šogad varam aizmirst," norāda LTA prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā mērogā pārtikas cena gada laikā palēkusies jau par ceturto daļu, ja vērtē Apvienoto Nāciju apkopotā FAO indeksa vērtības izmaiņu.

To daļēji noteicis tas, ka ļoti strauji uz arvien augstākiem līmeņiem preču biržās tiekusies daudzu populārāko pārtikas izejvielu cena. Piemēram, kukurūzas piegāžu līgumu cena šogad vien ASV preču biržā ir palēkusies par 30%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma tie jau ir gandrīz 70%. Kviešu cena ASV šogad palēkusies par 13% un kopš pagājušā gada sākuma – par 31%. Savukārt Parīzes preču biržā tirgoto kviešu piegāžu līgumu cena kopš šā gada sākuma augusi par ceturto daļu. Arī sojas pupiņu cena ASV kopš janvāra augusi par 11% un kopš pagājušā gada sākuma – par veseliem 65%. Savukārt cūku dzīvsvara cena ASV preču biržā šogad palēkusies uz pusi līdz augstākajam līmenim kopš 2014. gada. Par aptuveni 10% kopš gada sākuma preču biržās augusi vēl arī cukura cena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Balansa meklējumos starp vides un ražas sargāšanu

Vents Ezers, Valsts augu aizsardzības dienesta direktors, 28.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par topošajām izmaiņām augu aizsardzības jomā stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktors Vents Ezers.

Daudz dzirdēts par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izmantošanu lauksaimniecībā – gan pozitīvi, gan izteikti noraidoši viedokļi. Kāda ir reālā situācija, un kāda ir VAAD loma AAL aprites uzraudzībā?

Lauksaimniecība no citām tautsaimniecības nozarēm atšķiras ar to, ka sabiedrība redz ražošanas procesu no sēklas iesēšanas laukā līdz ražas novākšanai. Redzot smidzinātāju uz lauka, daudziem rodas negatīvas emocijas. AAL lietošana asociējas ar lielo ražotāju dzīšanos pēc lielākas ražas un ienākumiem, bet faktiski augu aizsardzība ir pirmais nosacījums, lai mums būtu pieejama kvalitatīva un droša pārtika. Slimību un kaitēkļu bojāta raža nav vizuāli pievilcīga, bet var būt nelietojama uzturā arī kaitīguma dēļ. Jāpiebilst, ka augu aizsardzība bija aktuāla jau pirms tūkstošiem gadu, kad augkopji izmantoja sēru un pelnus. Laika gaitā esam lietojuši dažādus paņēmienus – augu ekstraktus, pat arsēnu un dzīvsudrabu. Kāpēc? Pārtika ir cilvēka pamatvajadzība, tātad esam atkarīgi no tā, vai mūsu tīrumos un dārzos aug veseli un ražīgi augi. Vēsturiski neražas periodi laika apstākļu, kaitēkļu un slimību dēļ ir izraisījusi badu, epidēmijas, cilvēku migrāciju un karus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) norāda uz Latvijas lauksaimnieku satraukumu par pārtikas ražošanas izmaksu straujo pieaugumu, kā rezultātā arvien pieaug pārtikas cenas veikalos.

LOSP provizoriskie aprēķini skaidri norāda uz to, ka 2022. gads lauksaimniecībā un saistītājās nozarēs būs īpaši saspringts energoresursu, degvielas, gāzes un mēslošanas līdzekļu, lopbarības, graudaugu cenu pieauguma dēļ. Vienlaikus cenu pieaugumu veicinās arī notiekošā pāreja uz jauno Kopējo lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu līdz 2027. gadam, t.sk. jaunas vides prioritātes. Vēl straujāk situāciju nozarē ietekmē karš Ukrainā - graudu deficīts Eiropas reģionā var izsaukt vispārēju pieprasījuma pieaugumu pasaules tirgū pēc pārtikas produktiem, jo īpaši graudiem.

24. martā plkst.10 sākas LOSP un Zemkopības ministrijas organizētā konference “PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijas zinātnieki var palīdzēt vietējai zivrūpniecībai

Mārtiņš Šabovics, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāns, 17.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šā gada sākuma ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība pieaugusi jau par 10%. Tas nozīmē, ka četru ar pusi mēnešu laikā investoriem akcijas sagādājušas vairāk nekā vesela gada cienīgu atdevi.

Tas ir, ja ņem vērā to, ka akciju cenas vēsturiski vidēji gadā pieaugušas aptuveni par 8% (ja vērtē šī ASV indeksa vidējo izmaiņu).

Sevišķi izcils akcijām padevies šā mēneša sākums, kad pasaules ietekmīgākā šī tirgus (ASV) gadījumā jauns cenu rekords krīt gandrīz līdz ar katru jaunu dienu. Kopš marta beigām vien S&P 500 indeksa vērtība pieaugusi par 3,5%.

Stimuli un izaugsmes gaidas

Kopumā tirgos ballīte turpinās uz milzīgo pasaules varenāko valdību un centrālo banku bezprecedenta ekonomikas un monetāro stimulu fona. "Marta vidū ASV Kongress beidzot apstiprināja kārtējo valsts izdevumu palielinājumu, šoreiz 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā. Tāpat kā iepriekš, arī jaunākajā fiskālo pasākumu programmā ir paredzēts stimulēt ekonomiku, piešķirot katram iedzīvotājam čeku par summu līdz 1400 ASV dolāriem. Šie čeki palīdz stimulēt ekonomiku divējādi – ar lielākiem iedzīvotāju tēriņiem un iespēju cilvēkiem izmantot daļu no saņemtajiem atbalsta maksājumiem papildu uzkrājumu veidošanai, piemēram, iegādāties finanšu aktīvus (pārsvarā akcijas). Jauno pasākumu apstiprināšana tika gaidīta jau janvārī un bija viens no iemesliem akciju tirgus kāpumam kopš gada sākuma. Līdz ar to var apgalvot, ka šie jaunumi martā daļēji jau bija atspoguļoti akciju cenās. Tāpēc, lai nepieļautu optimisma apsīkumu, ASV prezidenta Džo Baidena administrācija izteica mājienus par nākamo atbalsta programmu gandrīz uzreiz pēc jaunākā fiskālo stimulu likumprojekta pieņemšanas. Tik tiešām, marta beigās tika paziņots par papildu finansējumu infrastruktūras attīstībai divu triljonu ASV dolāru apmērā. Pagaidām akciju tirgu reakcija uz šo paziņojumu ir pozitīva, jo jaunais plāns noteikti nāks par labu ekonomikai un palīdzēs atsevišķiem uzņēmumiem uzlabot savus finanšu rezultātus. Tomēr pēc rūpīgākas analīzes jāsecina, ka šoreiz tirgus dalībniekiem būtu ieteicams piebremzēt savu sajūsmu. Pirmkārt, atšķirībā no iepriekšējām stimulu programmām, šī tiks īstenota nevis tūlīt, bet gan 8 līdz 10 gadu laikā. Turklāt tā gandrīz pilnā mērā tiks finansēta no uzņēmumu ienākuma nodokļu palielinājuma. Līdz ar to daži uzņēmumi var saņemt papildu pasūtījumus saistībā ar infrastruktūras attīstību, taču vairumam uzņēmumu peļņa saruks, jo būs jāmaksā lielāki nodokļi," kopējo situāciju ASV ekonomikas stimulu frontē ieskicē Luminor Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Gaso” kopā ar Ekonomikas ministriju un AS “Conexus Baltic Grid” organizē mācības enerģētiskās krīzes pārvarēšanā, kurās tiks iesaistīti arī dabasgāzes lietotāji – juridiskās personas.

Mācību gaitā notiks simulācija situācijai, ja valstī izsludināta enerģētiskā krīze.

Mācībās tiks izspēlēta situācija, kā notiks informācijas apmaiņa starp krīzes vadībā iesaistītajām pusēm un kā tehniski varētu tikt ierobežota dabasgāzes padeve lielākajiem patērētājiem iespējamā krīzes situācijā.

“Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko situāciju, mums ir jābūt ne vien teorētiski, bet arī praktiski gataviem pilnīgi visiem scenārijiem, kas saistīta ar dabasgāzes piegādi mūsu lietotājiem. Tāpēc mācībās tiks izspēlēta situācija ar iespējamo dabasgāzes piegādes pārtraukumu. Tas ietvers ne tikai dabasgāzes piegādes drošības riskus, bet arī to ietekmi uz energoapgādes uzņēmumiem, mājsaimniecībām un saistītajiem lietotājiem, pārtikas produktu ražotājiem, rūpniecības un citiem uzņēmumiem,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru