Eksperti

Datu aizsardzības regulas izaicinājums blokķēdei

KPMG Zvērinātu advokātu biroja vecākā juriste, sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu tajā noteiktās personas datu aizsardzības prasības ir tehnoloģiski neitrālas. Līdz ar to Regula vispārīgi nedz aizliedz, nedz atļauj blokķēžu tehnoloģijas izmantošanu, tāpat kā regula nedz atļauj, nedz aizliedz, piemēram, sociālo tīklu, mobilo aplikāciju, videonovērošanas sistēmu izmantošanu.

Viens no iemesliem kādēļ tika izstrādāta un pieņemta šī Vispārīgās datu aizsardzības regula, bija fakts, ka līdz regulai pastāvošais datu aizsardzības regulējums nebija atbilstošs un piemērots straujajai tehnoloģiju attīstībai un globalizācijai. Līdz ar to bija nepieciešams jauns regulējums, kurš ļautu gan izmatot jaunās tehnoloģiskās iespējas, gan to ietvaros nodrošināt datu aizsardzības prasības. Praktiski vērtējot, vai un kā nodrošināt blokķēžu atbilstību regulai, jāsecina, ka pastāv vairāki izaicinājumi un vienmēr ir jāapsver vismaz šādi ar privātuma aizsardzību un regulas ievērošanu saistītie aspekti:

Vai notiks personas datu apstrāde?

Ievērojot to, ka regula paredz ļoti plašu personas datu definīciju, tai skaitā personas dati ir informācija, kura attiecas uz fizisku personu, kura vēl nav, bet var tikt identificēta, pastāv ļoti liela iespēja, ka personas datu apstrāde notiek. Piemēram, personas dati var būt arī interneta protokola adrese, kura pati par sevi neietver ne personas vārdu, uzvārdu, ne citus tiešos identifikatorus, bet, apvienojot to ar citu pieejamo informāciju, šī adrese un ar to saistītā informācija var netieši identificēt un saturiski attiekties uz konkrētu fizisku personu.

Vai regula attiecas uz šo personas datu apstrādi?

Saskaņā ar regulu tā nav jāpiemēro, ja personas datu apstrādi veic fiziska persona personiskām, mājas un ģimenes vajadzībām. Līdz ar to, piemēram, ja fiziska persona pērk un pārdod kriptovalūtu savām personīgajām vajadzībām savā vārdā, tad, lai arī šādā veidā varētu notikt personas datu apstrāde, uz šīs fiziskās personas darbību visdrīzāk neattiecas regulas prasības.

Kāda loma regulas izpratnē būs personām, kuras iesaistītas blokķēdes darbībā?

Atkarībā no personas lomas – pārzinis vai apstrādātājs – mainās no regulas izrietošais pienākumu apjoms. Regula pēc būtības ir veidota, pieņemot, ka personas datus kontrolē identificējami «aktieri», līdz ar to lomas ir viegli nosakāmas, tomēr blokķēžu būtība ir pilnīgi pretēja – tā ir decentralizēta datu apstrāde, līdz ar to arī datu aizsardzības uzraudzības iestādes ir atzinušas, ka Regulā noteikto lomu identificēšana ir problemātiska, it īpaši publisku blokķēžu gadījumā, kas pastāv, piemēram, kriptovalūtas pirkšanas un pārdošanas situācijā.

Kā nodrošināt regulā noteiktos datu aizsardzības pamatprincipus un personu tiesības attiecībā uz savu personas datu aizsardzību?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir, piemēram, jāsaprot, kas ir tiesiskais pamats personas datu apstrādei un kā nodrošināt datu dzēšanu, ja to pieprasa pati persona, ja ir īstenots personas datu apstrādes mērķis vai tiek atsaukta personas piekrišana viņa personas datu apstrādei.

Kā nodrošināt datu drošību – integritāti, konfidencialitāti, pieejamību?

Blokķēžu būtība pati par sevi ietver atsevišķu drošības aspektu pastāvēšanu, piemēram, attiecībā uz integritāti un pieejamību. Tomēr tās pašas par sevi negarantē pilnīgu informācijas drošību. Šajā posmā būtiski ir arī izlemt, kāda veida blokķēdes tehnoloģija tiks izmantota – publiskā, daļēji publiskā/privātā vai privātā.

Kā izmantot blokķēdes piedāvātās iespējas datu aizsardzības nodrošināšanas labā? Neskatoties uz to, ka blokķēdes rada vairākus neskaidrus un datu aizsardzības jomā riskantus aspektus, blokķēžu būtībā integrētā funkcionalitāte var būt noderīga atsevišķu Regulas prasību izpildē, piemēram, attiecībā uz atsevišķiem datu drošības aspektiem, datu pārnesamību, piekļuves tiesībām saviem personas datiem, piekrišanas iegūšanas dokumentēšanu.

Visu iepriekš minēto un citu Vispārīgās datu aizsardzības regulā noteikto datu aizsardzības tehnisko, organizatorisko un juridisko prasību nodrošināšanas izvērtēšana pirms katras konkrētās blokķēdes izmantošanas uzsākšanas ir jāvērtē ietekmes uz privātumu novērtēšanas procesā («privacy impact assessment») atbilstoši regulas 35. pantam. Šī novērtējuma veikšana ir jādokumentē un tā rezultātā var būt pienākums arī pirms konkrētās apstrādes uzsākšanas konsultēties ar datu aizsardzības uzraudzības iestādi

Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka pirms blokķēdes izmantošanas uzsākšanas ir jāveic ievērojami priekšdarbi, lai samazinātu risku pārkāpt regulu un tādā veidā ne tikai radīt kaitējumu reputācijai, bet arī saņemt regulā noteiktos lielos naudas sodus. Jāņem vērā, ka regulas pārkāpums, piemēram, var būt ne tikai datu noplūde, bet arī «formālo» regulas prasību neizpilde, tai skaitā ietekmes uz privātumu novērtēšanas neveikšana, personu neinformēšana par to personas datu apstrādi un tās kārtību blokķēdes ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercreģistrā ierakstītas izmaiņas auditorkompānijas SIA «KPMG Baltics» pamatkapitālā - tas tagad ir 35 000 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim auditorkompānijas pamatkapitāls bija 14 228 eiro; 7115 pamatkapitāla daļu ar nominālvērtību viens eiro (50,00703% pamatkapitāla) īpašnieks bija Kiprā reģistrētā kompānija «KPMG CEE Holdings Limited», savukārt 7113 pamatkapitāla daļu (49,99297%) īpašnieks bija Latvijā reģistrētā komandītsabiedrība «KPMG KS».

SIA «KPMG Baltics» pamatkapitāls palielināts, emitējot jaunas daļas, un pēc pamatkapitāla palielināšanas mainījies esošo uzņēmuma īpašnieku tiem piederošo daļu īpatsvars, kā arī daļas savā īpašumā ieguvusi SIA «KPMG Baltics» valdes priekšsēdētāja Armine Movsisjana.

Pēc pamatkapitāla palielināšanas «KPMG CEE Holdings Limited» pieder 17452 daļas ar vienas daļas nominālvērtību viens eiro (49,86286% pamatkapitāla), «KPMG KS» pieder 17447 daļas (49,84857%), bet Arminei Movsisjanai - 101 daļa (0,28857%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par starptautiskā audita, nodokļu un biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG Baltics partneri kļuvis Rainers Vilāns.

Viņa galvenā pārraudzības joma būs finanšu revīzijas. Līdz šim viņš bijis KPMG Baltics direktors audita nodaļā. R. Vilānam ir vairāk nekā 10 gadu pieredze finanšu revīzijas jomā, tajā skaitā strādājot ar revīzijas projektiem arī KPMG Londonas birojā. R. Vilānam ir plašas zināšanas SFPS jomā, kas nostiprinātas dažādu finanšu sektora klientu revīzijās, informē uzņēmumā.

«Esam ievērojami stiprinājuši savu audita nodaļas vadības komandu ar spēcīgiem nozares profesionāļiem, kas mums ļaus fokusēties uz klientu skaita pieaugumu, vienlaikus saglabājot augstu revīzijas kvalitāti,» norāda R. Vilāns.

R. Vilānam ir Rīgas Ekonomikas augstskolā (SSE Riga) iegūts bakalaura grāds ekonomikā un biznesā. Vēlāk iegūta profesionālā izglītība, kļūstot par ACCA biedru. R. Vilāns ir Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas biedrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auditorkompānija SIA «KPMG Baltics» pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 30.septembrim strādājusi ar apgrozījumu 7,948 miljonu eiro apmērā, savukārt uzņēmuma tīrā peļņa bija 269 tūkstoši eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2016./2017. finanšu gadu, SIA «KPMG Baltics» apgrozījums pagājušajā pārskata gadā pieaudzis par 0,1%, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas sarukusi par 40,5%.

SIA «KPMG Baltics» galvenie darbības virzieni pagājušajā finanšu gadā bija revīzijas un konsultāciju pakalpojumi; būtisku daļu no apgrozījuma veido pakalpojumi, ko uzņēmums sniedz bankām un apdrošināšanas kompānijām.

Uzņēmums atzīmē, ka pagājušajā finanšu gadā, tāpat kā gadu iepriekš, profesionālo pakalpojumu nozarei bija raksturīga spēcīga konkurence un pastāvīgs klientu spiediens uz pakalpojumu atlīdzības apjomu.

«Neskatoties uz šādu situāciju, mums ir izdevies saglabāt savas pozīcijas Latvijas profesionālo pakalpojumu nozares līderu topā, un palielināt apgrozījumu visos pakalpojumu virzienos, iesaistoties vairākos valsts mēroga konsultāciju projektos, kā arī palielinot pakalpojumu klāstu un klientu skaitu visās nozarēs,» sacīts SIA «KPMG Baltics» gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Revidenti atteikušies sniegt atzinumu tikai par Valmiera Glass grupas konsolidēto gada pārskatu

Žanete Hāka, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Valmieras stikla šķiedra valde vēlas nodrošinātu iespējami precīzu un atklātu informāciju akcionāriem, investoriem un citām ieinteresētajām pusēm un, ņemot vērā auditoriju aktīvi izrādīto interesi par 2019. gada 6. decembrī publicēto paziņojumu, valde sniegusi papildu skaidrojošu informāciju par revidentu atzinumu 2018. gada revidētajiem konsolidētajiem un atsevišķajiem finanšu pārskatiem, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmuma vadība skaidro, ka 2019. gada 6. decembrī publicētais gada pārskats ietver divus 2018. gada pārskatus – AS Valmieras stikla šķiedra atsevišķo un grupas konsolidēto gada pārskatu. Atsevišķais gada pārskats sniedz informāciju par AS Valmieras stikla šķiedra finansiālo stāvokli un rezultātiem.

Savukārt grupas (jeb koncerna) konsolidētais gada pārskats sniedz informāciju par visu Valmiera Glass grupā ietilpstošo uzņēmumu kopējo finansiālo stāvokli 2018. gada 31. decembrī un kopējiem 2018. gada rezultātiem.

Par katru no šiem pārskatiem ir sniegts atsevišķs revidentu ziņojums.

Revidenti ir atteikušies sniegt atzinumu tikai un vienīgi par grupas konsolidēto gada pārskatu, jo P-D Valmiera Glass USA Corp. (ASV) 2018. gada finanšu pārskati nav revidēti saistībā ar 2019. gada 17. jūnijā uzsākto ASV meitas sabiedrības tiesiskās aizsardzības procedūru (Chapter 11).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvenergo» padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Pāvels Rebenoks, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai «Nasdaq Riga».

Vienlaikus padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā iecelts Renārs Degro.

Savukārt «Latvenergo» pagaidu padomes revīzijas komitejā strādās Degro un Kristaps Stepanovs.

Kompānijas pārstāvji arī atzīmē, ka pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu jaunā padome ievēlēta uz pagaidu termiņu līdz Ekonomikas ministrija konkursa kārtībā izvēlēsies jaunus padomes locekļus.

«Atbilstoši akcionāra uzdevumam jaunajai padomei jāpaātrina sāktā efektivizācijas programma, lai sasniegtu konkurētspējīgu elektroenerģijas tarifu nodrošināšanu Latvijas ekonomikā, un nodrošinātu atjaunotu skatu uz koncerna attīstību,» sacīts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Paraksta ģenerālvienošanos stikla šķiedras nozarē

Zane Atlāce - Bistere, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrības (LIA) priekšsēdētāja Rita Pfeifere un stikla šķiedras nozares pārstāvji - AS "Valmieras stikla šķiedras" (VSŠ) valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels un valdes loceklis Ģirts Vēveris 17. decembrī parakstījuši nozares ģenerālvienošanos.

Tajā paredzēta būtiski augstāka minimālā darba samaksa nozarē, salīdzinot ar valstī noteikto, un tā atšķirsies trīs kvalifikāciju līmeņos.

VSŠ valdes priekšsēdētājs S. Jugels pirms ģenerālvienošanās parakstīšanas pozitīvi novērtē ne tikai ģenerālvienošanās iekļautās nozares attīstības perspektīvas, bet arī apliecina uzņēmuma spēju attīstīties un apņemšanos turpināt darbu, lai nodrošinātu papildu labumus uzņēmuma darbiniekiem.

"Valmieras stikla šķiedra" ir stikla šķiedras nozares līdere Latvijā, kas nozarē nodarbina vislielāko strādājošo skaitu. Uzskatām, ka mums jārāda piemērs un labā griba risināt jautājumus, kas ļautu uzlabot darbinieku darba apstākļus, veicinātu darbinieku prasmju attīstību un izaugsmi, atvieglotu citus ar darbu saistītus jautājumus, piemēram, transporta iespējas nokļūšanai darbā. Ar vienošanos apņemamies ne tikai saviem spēkiem turpināt darbu pie uzlabojumiem, bet arī aktīvi virzīt izmaiņas normatīvo aktu jomā, lai nodrošinātu arvien labākus nosacījumus un ieguvumus uzņēmumā un nozarē strādājošajiem," stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 4.februārī, 80 gadu vecumā nomiris stikla šķiedras ražotājas AS "Valmieras stikla šķiedra" padomes priekšsēdētājs un Vācijas "P-D" grupas dibinātājs Heincs Jirgens Preiss-Daimlers, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Uzņēmums norāda, ka Preiss-Daimlers kā akcionārs bija kopā ar "Valmieras stikla šķiedru" vairākus gadu desmitus un viņam bija liela loma uzņēmuma attīstībā.

"Valmieras stikla šķiedras" padomē darbu turpina padomes priekšsēdētāja vietnieks Teiss Klaubergs un padomes locekļi Štefans Aleksanders Preiss-Daimlers, Andris Oskars Brutāns un Ainārs Ozols.

Jau ziņots, ka Vidzemes rajona tiesa 2019.gada 18.oktobrī apstiprināja "Valmieras stikla šķiedras" tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Kompānija nonākusi finansiālās grūtībās saistībā ar ražotnes izveidi ASV.

"Valmieras stikla šķiedra" koncerns 2018.gadā strādāja ar 114,245 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,2% mazāk nekā 2017.gadā, un cieta zaudējumus 114,711 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Kompānijas revidents - "KPMG Baltics" - atteicies sniegt atzinumu par koncerna finanšu pārskatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demogrāfisko procesu dēļ nākotnē var rasties draudi pirmā pensiju līmeņa sistēmas pastāvēšanai.

Šādu viedokli pirmdien Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) rīkotajā sanāksmē par pensiju sistēmas aktualitātēm pauda "KPMG Baltics" darbinieks, ekonomikas doktors un eksperts pensiju jautājumos Edgars Voļskis.

Voļskis skaidroja, ka pēdējo divu desmitgažu laikā ir kritusies dzimstība, kas ved pie tā, ka trūkst nodarbināto, kuri veic iemaksas pirmajā pensiju līmenī. Pēc eksperta aplēsēm, tālākai pirmā pensiju līmeņa sistēmas funkcionēšanai līdz 2023.gadam vajadzēs papildus 100 000 darbinieku, un ļoti ticams, ka šī problēma būs "risināma tikai ar imigrāciju".

Pēc Voļska paustā, pašreizējā demogrāfiskā situācija ved pie tā, ka pašreizējais strādājošo skaits pret pensionāru skaitu radīs līdzekļu nepietiekamību pirmā pensiju līmeņa sistēmas uzturēšanā. Eksperts skaidroja, ka pirmais pensiju līmenis nevarētu pastāvēt, ja iepriekš deviņdesmitajos gados nebūtu izveidots uzkrājums sociālajā budžetā. Viņaprāt, bez pēdējo desmitgažu laikā pieņemtajiem lēmumiem pensiju pirmā līmeņa uzkrājumu veicināšanai Latvija patlaban atrastos līdzīgā situācijā kā Francija, proti, valstij būtu problemātiski izmaksāt pirmā līmeņa pensiju uzkrājumus saviem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Stājies spēkā spriedums par 15 miljonu eiro piedziņu no Latvijas Krājbankas bijušās valdes

LETA, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora "KPMG Baltics" prasība pret bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem par 15 366 981 eiro solidāru piedziņu, pavēstīja Senāta pārstāve Rasma Zvejniece.

Līdz ar to minētais Rīgas apgabaltiesas spriedums ir stājies spēkā.

Kasācijas sūdzības bija iesnieguši "Latvijas Krājbankas" valdes locekļi un viņu pārstāvji.

Izvērtējot kasācijas sūdzībās minētos argumentus, senatoru kolēģija atzina, ka nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Tādējādi iestājās Civilprocesa likumā paredzētais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību lietā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no atbildētājiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Valmieras stikla šķiedra" ASV meitasuzņēmuma "P-D Valmiera Glass USA Corp." ražotne par 17,5 miljoniem ASV dolāru pārdota uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.", teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums pabeigts otrdien, 2.jūnijā.

Jau ziņots, ka šā gada 3.martā, ASV meitasuzņēmums parakstīja aktīvu pārdošanas līgumu ar uzņēmumu "Saint-Gobain Adfors America, Inc." par būtībā visu pirmās un otrās fāzes aktīvu pārdošanu. Kopējā pirkuma summa ir 17 500 000 ASV dolāru plus papildu atlīdzība saskaņā ar aktīvu pārdošanas līgumu.

ASV meitasuzņēmums no otras līgumslēdzēja puses saņēma maksājumu pilnā apmērā 2.jūnijā, un tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gadā par 20,6% jeb 12,9 miljoniem eiro palielinājies Latvijas Pasta neto apgrozījums, liecina uzņēmuma 2017.gada pārskats, ko revidējusi auditorkompānija KPMG Baltics.

Tas ir vēsturiski lielākais uzņēmuma apgrozījums - 75,6 miljoni eiro.

Apgrozījuma pieaugumu nodrošinājuši Latvijas Pasta īstenotie pasākumi uzņēmuma ilgtermiņa attīstības veicināšanā, aktīvi darbojoties pakalpojumu digitalizācijā, e-komercijas sūtījumu piesaistē, kā arī radot jaunus produktus un papildu servisus, piemēram, iesaistoties tranzīta pakalpojumu sniegšanā Āzijas sūtījumu piegādēs uz trešajām valstīm.

Latvijas Pasta neto peļņa pārskata periodā veido 1,7 miljonus eiro. Būtiskākie pakalpojumu segmenti, kuros vērojams lielākais ieņēmumu kāpums, 2017.gadā bija pasta paku sūtījumi – pieaugums par 398% jeb 11,3 miljoniem eiro, norēķinu sistēmas pakalpojumi – par 38,1% jeb vairāk nekā miljonu eiro, vēstuļu korespondence – par 2,1% jeb 0,6 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc naudas 6,1 miljona apmērā nav atnākuši 92 tūkstoši Latvijas krājbankas klientu

Db.lv, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savus garantētos noguldījumus «Latvijas krājbankā» apmēram 6 miljonu apmērā varētu zaudēt vairāk nekā 90 tūkstoši bijušo bankas klientu.

Šodien beidzas termiņš, līdz kuram likvidācijas procesā esošās «Latvijas krājbankas» bijušie klienti var izņemt valsts garantētos noguldījumus. Pēc naudas 6,1 miljona apmērā gandrīz astoņu gadu laikā nav atnākuši 92 tūkstoši klientu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati, vēstīja LNT ziņas.

2011. gadā bankrotējusī «Latvijas krājbanka» bija viena no klientiem bagātākajām bankām. Tomēr tās maks izrādījās caurs un pat valsts grantēto noguldījumu izmaksai gandrīz 500 miljonus eiro nācās piesaistīt no FKTK pārvaldītā Noguldījumu garantiju fonda (NGF) un aizņemties no valsts. Laika gaitā izrādījās, ka bankas aktīvi ir uzpūsti, nauda izsaimniekota un līdz šim izdevies atgūt vien nepilnus 260 miljonus eiro, ar to gan pilnībā dzēšot valsts aizdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru