Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Daudznozaru uzņēmums Ošukalns sadarbībā ar energouzņēmumu Enefit uz sava kokapstrādes ražotnes ceha jumta Jēkabpilī uzstādījis vienu no apjomīgākajiem un tehniski sarežģītākajiem saules paneļu parkiem Latgales reģionā. Projekta investīcijas ir 350 000 eiro.

Projekta ietvaros uz kokapstrādes ražotnes ēkas jumta uzstādīti 1050 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu 425 kW, kas ik gadu saražos gandrīz 386 MWh zaļas elektroenerģijas. Gada griezumā tie būs 25% no ražotnes ceha elektroenerģijas pašpatēriņa, vasaras mēnešos saules enerģija spēs nodrošināt pat vairāk nekā 70% no ražotnes ceha dienas patēriņa.

Zaļā elektroenerģija tiks izmantota kokapstrādes ražotnes vajadzībām, galvenokārt, lai nodrošinātu koka ēvelēšanas un termoapstrādes procesus termokaltē. Tā rezultātā ik gadu atmosfērā nenonāks 116,6 tonnas CO2 izmešu, kas ir līdzvērtīgs 12 braucieniem apkārt zemeslodei ar vieglo automašīnu.

“Saules saražotā enerģija rada drošības spilvenu, nodrošinot gan pašpatēriņam nepieciešamo elektroenerģiju, gan elektroeneatkarību brīžos, kad elektroenerģijas cenas ir īpaši augstas, kā tas bija atsevišķos mēnešos pērn. Tādējādi iespējams plānot uzņēmuma izmaksas, kas ir nozīmīga konkurences priekšrocība. Ne mazāk svarīgi ir fakts, ka, ražojot zaļo enerģiju, mēs ievērojami samazinām CO2 izmešu apjomu. Kļūstot videi draudzīgāki, mēs vienlaikus kļūstam draudzīgāki arī dažādām instancēm, tostarp, uzlabojas uzņēmuma kredītprocenti bankā,” novērtē Ošukalns ražošanas tehniskais direktors Mārcis Lukaševičs.

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Šogad pašvaldību izlīdzināšanas fonda apjoms būs 206,71 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā noteikumu projektā.

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nosaka katrai pašvaldībai aprēķināto no izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju vai izlīdzināšanas fondā veicamās iemaksas.

Saskaņā ar 2019.gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumi plānoti 206,71 miljona eiro apmērā. Šo summu veido valsts budžeta dotācija 87,92 miljonu eiro apmērā un pašvaldību iemaksas 118,79 miljonu eiro apmērā.

Vislielāko iemaksu - 86,9 miljonu eiro apmērā - veiks Rīgas pašvaldība, kam ar 11,3 miljoniem eiro seko Jūrmalas pašvaldība. Mārupes novads iemaksās - 5,48 miljonus eiro, Garkalnes novads - 3,5 miljonus eiro, Ķekavas novads - 2,8 miljonus eiro, Carnikavas novads - 2,17 miljonus eiro, Babītes novads - 2,07 miljonus eiro, Stopiņu novads - 1,14 miljonus eiro, Ikšķiles novads - 1,09 miljonus eiro, Ādažu novads - 928 816 eiro, Saulkrastu novads - 680 747 eiro, bet Ventspils pašvaldība - 481 299 eiro.

Investējot 1,2 miljonus eiro, zemnieku saimniecība "Kalmes" būvēs slaucamo govju fermu, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publiskotais iepirkuma paziņojums.

Slaucamo govju fermas būvniecība saskaņā ar tehnisko specifikāciju plānota Preiļu novada Rožkalnu pagastā - "Lazdāni", savukārt pašu projektu paredzēts īstenot līdz 2024.gada 15.martam sadarbībā ar Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" aktivitātē "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās".

Saimniecība saņēmusi trīs piedāvājumus. Slaucamo govju fermas būvniecībai "Kalmes" izvēlēts uzņēmums SIA "Ošukalns celtniecība", kura piedāvātā līgumcena bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) bija 1,172 miljoni eiro, liecina informācija IUB mājaslapā. Lēmums pieņemts 20.jūlijā.

"Firmas.lv" pieejamā informācija liecina, ka "Ošukalns celtniecība" reģistrēta 2003.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 5680 eiro. Kompānijas īpašnieki ir Aldis Buks (37,5%), Ivars Dāboliņš (37,5%) un Modris Svilis (25%). 2021.gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 7,698 miljonus eiro, pērn nopelnot 483 704 eiro.

Investējot teju divus miljonus eiro, Jēkabpils uzņēmums SIA «Ošukalns» nodevis ekspluatācijā koksnes apstrādes tehnoloģisko iekārtu – koksnes termiskās modifikācijas kalti.

Šī koksnes apstrādes tehnoloģija paredz koksnes žāvēšanu, uzkarsējot to 180 – 230 grādu temperatūrā. Šādas tehnoloģijas izmantošana ļauj ievērojami uzlabot koksnes materiāla īpašības tālākajā kokmateriāla izmantošanas procesā, tostarp – mēbeļu ražošanā, terašu būvniecībā, grīdas segumu, vannas istabu un saunu iekārtošanā, māju apšuvumā un citās vietās, kur nepieciešami augstvērtīgi kokmateriāli.

Koksnes termiskās modifikācijas procesā, karsējot kokmateriālus, notiek vairāki savstarpēji saistīti ķīmiskie procesi, kas padara iegūtu kokmateriālu daudz noturīgāku pret mitrumu – samazinās koksnes spēja absorbēt mitrumu, kas tālākajā kokmateriāla «dzīves ciklā» samazina materiāla uzbriešanas un sarukuma iespējamību par teju 60%.

Latvijā šogad pirmajos divos mēnešos reģistrēti kopumā 1814 jauni uzņēmumi, kas ir par 12% jeb 195 uzņēmumiem vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Tostarp februārī reģistrēti 888 jauni uzņēmumi, kas ir par 38 uzņēmumiem mazāk nekā šogad janvārī un par 15 vairāk nekā pērnā gada februārī. Februārī Latvijā likvidēti 782 uzņēmumi.

Jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedza 28,98 miljonus eiro. No visiem aizvadītā mēneša jaunajiem uzņēmumiem 88,74% ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, vēl 9,23% veido individuālie komersanti.

"Lursoft" dati rāda, ka februārī reģistrētas arī sešas jaunas zemnieku saimniecības, piecas pilnsabiedrības, četras ārvalsts komersantu filiāles, kā arī pa vienai akciju sabiedrībai, kooperatīvai sabiedrībai un komandītsabiedrībai.

"Lursoft" izpētījis, ka 45,27% no visiem jaunajiem uzņēmumiem februārī reģistrēti Rīgā, taču, raugoties pēc pamatkapitāla apjoma, līdere aizvadītajā mēnesī bijusi SIA "SaintR Grupa" no Jelgavas, kuras pamatkapitālā Eva Melbārde ieguldījusi 13,23 miljonus eiro. Uzņēmējai pieder arī puse SIA "Hotel Jelgava" kapitāldaļu, kā arī būvniecības nozarē strādājošais SIA "Kulk", kas 2023.gadā apgrozīja gandrīz 11 miljonus eiro un nopelnīja 1,1 miljonus eiro.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, atsakoties no lielo pilsētu un blakus novadu apvienošanas.

No likuma izslēgtas normas, kas līdz šim paredzēja, ka Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils pilsētu pašvaldības no 2029.gada apvienotos ar blakus novadu vienā pašvaldībā.

Līdz ar to gan minētās pilsētas, gan arī blakus novadi - Augšdaugavas novads, Jelgavas novads, Dienvidkurzemes novads, Rēzeknes novads un Ventspils novads - paliks kā pastāvīgas pašvaldības arī pēc 2029.gada.

Attiecīgos priekšlikumus virzīja gan Zaļo un zemnieku savienības, gan "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, lai gan sākotnēji šāda virzība bija konceptuāli atbalstīta, tomēr vēlāk komisijā konkrēti priekšlikumi netika atbalstīti, balsīm daloties uz pusēm. Savukārt Saeima šodien ar pārliecinošu vairākumu lēma pretēji, atbalstot atteikšanos no šo pašvaldību apvienošanas.

Lursoft datu bāzē pieejama informācija par 2451 februārī reģistrētu nekustamā īpašuma darījumu, liecina apkopotie dati. Vairāk nekā puse, t.i., 55%, no visiem darījumiem ir ar telpu grupām, proti, telpām vai dzīvokļiem.

Analizējot nekustamo īpašumu darījumu datus, redzams, ka februārī jauni darījumi reģistrēti visu Latvijas pašvaldību teritorijās. Lursoft izpētījis, ka 36% no visiem nekustamo īpašumu darījumiem aizvadītajā mēnesī reģistrēti Rīgā, aiz kuras darījumu skaita ziņā seko Daugavpils un Liepāja.

Pašvaldības, kuru teritorijā februārī reģistrēti visvairāk nekustamo īpašumu darījumi:

Valsts zemes dienestā līdz 2023.gada 28. decembrim ir reģistrēti Latvijas pašvaldību iesniegtie dokumenti par 72 daudzdzīvokļu mājām ar mērķi izbeigt piespiedu dalīto īpašumu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai pieteikumi ir saņemti no 16 pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas, Cēsu novada, Saulkrastu novada, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada, Valmieras novada, Liepājas valstspilsētas, Balvu novada, Bauskas novada, Kuldīgas novada, Tukuma novada, Siguldas novada, Rīgas valstspilsētas, Smiltenes novada, Jūrmalas valstspilsētas un Mārupes novada.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka “piespiedu dalītais īpašums ir vēsturiski izveidojies paradokss, kas daudzus īpašniekus ir faktiski padarījis par situācijas ķīlniekiem, tāpēc bija svarīgi pieņemt izšķirošus lēmumus, lai situāciju šajā jomā uzlabotu. Pirmajā gadā dienests ir saņēmis jau 72 pieteikumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, tādējādi izmantojot iespēju izbeigt zemes reformas laikā izveidotu tiesisku situāciju, kad privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz tādai privātpersonai piederošas zemes, kura nav šīs mājas dzīvokļa īpašnieks. Sagaidāms, ka 2024. gadā pieteikumus apjoms palielināsies, pārskatāmā nākotnē ļaujot aizvērt šo vēstures lappusi.”

Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos reģistrēti 3311 jauni uzņēmumi, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Tostarp 2023.gada aprīlī reģistrēti 737 jauni uzņēmumi, kas ir par 13,4% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī, taču mazākais mēneša laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits šogad.

"Lursoft" dati arī liecina, lai gan aprīlī reģistrēts lielāks jauno uzņēmumu skaits nekā pērn attiecīgajā periodā, to kopējais pamatkapitāls bijis mazāks. Aprīlī reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls bija 2,31 miljons eiro, kamēr 2022.gada aprīlī 650 jauno uzņēmumu pamatkapitāls bija 3,6 miljoni eiro.

Pagājušā gada aprīlī lielākā reģistrētā uzņēmumam pamatkapitāls pārsniedza vienu miljonu eiro, bet šogad aprīlī lielākā uzņēmuma reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 330 tūkstoši eiro.

Pašvaldību izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju nākamajā gadā pieaugs vidēji par 28 eiro, bet apmēram divām trešdaļām pašvaldību, summa, ko tās uz vienu iedzīvotāju varēs tērēt papildus, nepārsniegs 25 eiro gadā, liecina Latvijas Pašvaldību savienības aprēķini.

Vismazākais pieaugums pēc Finanšu ministrijas piedāvājuma būs Aizkraukles novadā – par 3 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā vairāk nekā paredz 2014. gada sākotnējais plāns. Tālāk seko Jēkabpils ar 8 eiro pieaugumu, Cesvaines novads un Rugāju novads ar 9 eiro pieaugumu, kā arī Daugavpils un Pāvilostas novads, kur pieaugums būs tikai 12 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā.

Savukārt lielākais ieņēmumu pieaugums uz vienu iedzīvotāju gadā aprēķināts Garkalnes novadam – 151 eiro, kam seko Babītes novads ar 112 eiro pieaugumu, Mārupes novads ar 85 eiro pieaugumu un Jūrmalas pilsēta, kur pieaugums būs 76 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā.

Gatavojoties domes sēdei, LPS ir veikusi arī pašvaldību ekspresaptauju, par provizoriskajiem aprēķiniem saistībā ar papildus izdevumiem minimālās algas palielināšanai. Tās rezultāti liecina, ka papildu izdevumi 2015. gadā saistībā ar minimālās mēneša darba samaksas palielināšanu būs aptuveni 25 miljoni eiro. Aptaujas rezultāti rāda, ka apmēram 20% pašvaldību nākošgad plānotais ieņēmumu palielinājums būs mazāks par nepieciešamajiem papildu līdzekļiem darba samaksas paaugstināšanai.

Lai gan 2021. gadā visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, turpinājās Covid-19 pandēmija, un uzņēmējdarbību bremzēja dažādi ierobežojošie pasākumi, jauno uzņēmumu skaits pērn nedaudz palielinājies.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 2021. gadā Latvijā reģistrēti 9227 jauni uzņēmumi, kas ir par 288 vairāk nekā gadu iepriekš.

Lursoft pētījis, kurās pašvaldībās jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pērn palielinājies visstraujāk, kā arī skatījis, kā mainījies likvidēto uzņēmumu skaits sadalījumā pa pašvaldībām.

Līdz ar jaunreģistrēto uzņēmumu dinamikas līknes augšupeju, jaunu uzņēmumu skaits 2021. gadā audzis vairāk nekā pusē no visām pašvaldībām. Lursoft izpētījis, ka pērn, salīdzinot ar 2020.gadu, vairāk jaunu uzņēmumu reģistrēts 28 pašvaldībās, savukārt Gulbenes novadā jaunreģistrēto uzņēmumu skaits saglabājies nemainīgs, jo gan 2021., gan arī 2022. gadā reģistrēti 70 jauni uzņēmumi.

Ik gadu skaitām iekšzemes kopproduktu, ik gadu visā Latvijas teritorijā pašvaldības veido izlīdzināšanas fondu un to pārdala un izrādās, ka bez dotācijām var pastāvēt vien Rīga un Pierīga. To parāda 2020. gada dati, bet tendence nemainās arī šogad.

Vai Latvija pēc 30 gadiem būs tikai ap Rīgu? Kuram tas rūp?

Ārpus Rīgas reģiona viss ir dotējams

2010. gadā Pašvaldību izlīdzināšanas fondā līdzekļus vēl iemaksāja tādas pašvaldības kā Jelgavas pilsēta, Ogres novads, Ventspils un Valmiera. Liepāja ne deva, ne prasīja naudu no fonda, līdzīgi arī Rēzekne, Cēsu novads, Lielvārdes novads, Ozolnieku novads. 2020. gadā neviena pašvaldība ārpus Rīgas un Pierīgas pašvaldību izlīdzināšanas fondā naudu neiemaksāja. Jāpiebilst, ka izlīdzināšanas fonda maksājumus pārrēķinājām atbilstoši 2023. gada situācijai un dalījumam plānošanas reģionos.

2010. gadā valsts dotācija, kas papildināja fondu, bija vien 8,5 miljoni latu, bet 2020. gadā tā veidoja gandrīz 184 miljonus eiro. 2021. gadā jau 198,7 miljonus eiro. Pēc pašvaldību reformas 2022. gadā provizoriskie dati rāda, ka dotācijām vajadzēs mazāk, aptuveni 81 miljonu eiro, tomēr kopumā reģionālās reformas izraisītās izmaiņas nepriecē. Pašvaldību ieņēmumi 2022. gadā pēc dotācijām paliek gandrīz nemainīgi – kopumā aptuveni 1,76 miljardi eiro. Gadā, kad inflācija pēdējos mēnešos pārsniedza 20% robežu! 2023. gadā tiek prognozēts, ka Rīga izlīdzināšanas fondā iemaksās gandrīz divas reizes vairāk nekā 2020. gadā – 124 miljonus eiro.

Saistībā ar izmeklēšanu par Jēkabpils pretplūdu dambja būvniecību aizturētās piecas personas ir atbrīvotas un pret tām sākts kriminālprocess, noskaidroja aģentūra LETA.

Nevienai no šīm personām patlaban drošības līdzekļi nav noteikti.

Starp aizturētajiem bija Jēkabpils novada mērs Raivis Ragainis (LZP). Viņš aģentūrai LETA pēc atbrīvošanas sacīja, ka ir procesā iesaistītā persona, taču viņam nav uzrādītās apsūdzības vai noteikti kādi liegumi.

Tāpat aizturēts bija Jēkabpils domes deputāts Aigars Nitišs (LZP), aģentūrai LETA apstiprināja viņa aizstāvis, advokāts Juris Močuļskis. Viņš atturējās sniegt plašākus komentārus.

Saistībā ar 16,9 miljonus eiro vērtu dambja būvniecību aizturēta Jēkabpils pašvaldības vadība

Eiropas Prokuratūras (EPPO) uzdevumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ceturtdien...

Latvijas Televīzija vēstīja, ka Nitišs vada vienu no dambja pārbūvē iesaistītajiem apakšuzņēmumiem SIA "Ošukalns". Uzņēmumā aģentūrai LETA norādīja, ka Nitišs ir sniedzis iestādei visu nepieciešamo informāciju un šobrīd bez jebkādiem ierobežojumiem ir atgriezies Jēkabpilī, lai turpinātu strādāt.

Pagaidām nav zināms, kas ir pārējie aizturētie, tomēr aģentūrai LETA ceturtdien neizdevās sazvanīt dambja pārbūves veicēju SIA "Jēkabpils PMK" valdes priekšsēdētāju un līdzīpašnieku, Jēkabpils domes deputātu Māri Dimantu (Jēkabpils reģionālā partija), kā arī valdes locekli un līdzīpašnieku Arni Putniņu, jo viņu telefoni bija atslēgti. "Jēkabpils PMK" pārstāvji aģentūrai LETA atteicās sniegt jebkādus komentārus.

Latvijas Televīzija vēstīja, ka projektu no pašvaldības puses uzrauga Ragaiņa vietnieks, domes deputāts Kārlis Stars (NA). Arī Staru aģentūrai LETA ceturtdien sazvanīt neizdevās.

LETA jau vēstīja, ka personas ceturtdien aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Tas tika darīts Eiropas Prokuratūras (EPPO) uzdevumā. Tāpat KNAB veica kratīšanas.

KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka ceturtdien veica kriminālprocesuālās darbības Jēkabpilī, un skaidroja, ka tās noris kriminālprocesā, kuru EPPO sāka šogad 3.martā un kuru nodeva KNAB kā kompetentajai iestādei pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai.

EPPO paziņojuma presei tika uzsvērts, ka Ragainis, citas valsts amatpersonas un privātu uzņēmumu pārstāvji aizturēti saistībā ar izmeklēšanu par Eiropas Savienības līdzfinansētā 16,9 miljonus eiro vērtā pretplūdu dambja būvniecību.

Kā vēstīja EPPO, Izmeklēšanā noskaidrots, ka pašvaldības amatpersonas, iespējams, sadarbojoties ar privātuzņēmumu pārstāvjiem, īstenoja pretlikumīgas darbības, veicot publiskā iepirkuma procedūru par infrastruktūras izbūvi plūdu novēršanai Jēkabpils pilsētā.

EPPO ziņoja, ka iesaistīts ir Jēkabpils novada mērs, vicemērs un domes deputāti, kā arī privātuzņēmumu pārstāvji.

Projekts ietvēra uzbērumu rekonstrukciju abos Daugavas krastos un pretplūdu infrastruktūras izbūvi pēc masīvajiem 2023.gada plūdiem, kas nopietni sabojāja esošo aizsargkonstrukciju.

Projektu, kura vērtība pārsniedz 16,9 miljonus eiro, līdz 85% līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), bet atlikušie 15% bija valsts budžeta nauda.

EPPO uzskata, ka valsts amatpersonas, ļaunprātīgi izmantojot savu stāvokli, manipulējušas ar publisko iepirkumu, lai publiskā iepirkuma procedūrā nostādītu priviliģētā stāvoklī iepriekš atlasītus būvniecības uzņēmumus.

EPPO arī ir aizdomas, ka pārkāpti citi noteikumi, tostarp būvnormatīvi un tehnoloģiskās prasības. Pamatojoties uz pierādījumiem, iespējams, ir izmantoti nepietiekami kvalitatīvi būvmateriāli un būvmateriāli ir pārāk dārgi.

2023.gada janvārī Daugavā pie Jēkabpils sakrājās vižņi un sākās plūdi. Plūdos cieta pilsētas aizsargdambis, kas atsevišķās vietās tika izskalots un bija steidzami jālabo.

2023.gada rudenī Jēkabpils novada pašvaldība par Daugavas aizsargdambja pārbūvi parakstīja aptuveni 17 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Jēkabpils PMK".

2023.gada nogalē, valdībai skatot ziņojumu par pretplūdu pasākumiem Jēkabpilī, izskanēja informācija, ka Daugavas aizsargdambja pārbūvē Jēkabpilī 2023.gadā netika paveikti visi sākotnēji plānotie darbi.

Bija plānots veikt labā un kreisā krasta aizsargdambju lietus kanalizācijas izlaides pārbūvi un pretplūdu draudu sistēmas izbūvi, kreisā krasta aizsargdambja nostiprināšanu ar akmeņu bēruma nepilnu divu kilometru posmā. Tāpat bija plānota hidrobetona nogāzes nostiprināšana ar filtrācijas samazināšanu aizsargdambja ķermenim un hidrobetona atbalstsienas izbūve dambja piekājē 700 metrus garā posmā.

Ņemot vērā, ka dažādu iemeslu dēļ būvdarbus nebija iespējams uzsākt 2023.gada jūlijā, kā sākotnēji tika plānots, visi iecerētie pasākumi netika īstenoti.

Pašvaldība ceturtdien informēja, ka pēc ziemas tehnoloģiskā pārtraukuma plānots 7.aprīlī atsākt Daugavas kreisā krasta aizsargdambja pārbūves darbus. Saskaņā ar noslēgto būvdarbu līgumu darbus paredzēts pabeigt oktobrī.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Jēkabpils PMK" pieder Arnim Putniņam (50%), Diānai Skačko (25%) un Mārim Dimantam (25%). 2023.gadā uzņēmums strādāja ar 24,23 miljonu eiro apgrozījumu un aptuveni 92 550 eiro peļņu, nodarbinot ap 230 darbinieku. Finanšu dati par 2024.gadu vēl nav pieejami.

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, par 5,8 % palielinājās Latvijas iedzīvotāju vienas dienas braucienu skaits un to izdevumi – par 11,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairākdienu braucienu skaits samazinājās par 2,6 % un pavadīto nakšu skaits – par 5,0 %, savukārt izdevumi palielinājās par 21,0 %. Visos braucienos kopā iedzīvotāji pērn iztērējuši 930,9 milj. eiro, par 141,4 milj. jeb 17,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienas dienas braucienos pa Latviju iedzīvotāji dodas 3 reizes biežāk nekā vairākdienu braucienos

Latvijas iedzīvotāji 2017. gadā devās 9,6 milj. vienas dienas braucienos pa Latviju, kas ir par 5,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. 27,5 % braucienu galamērķis bija Pierīgas reģions, tam seko Rīga – 21,0 %, bet retāk Latgale – 11,8 %. Līdzīgi kā 2016. gadā arī 2017. gadā populārākie vienas dienas braucienu galamērķi bija Rīga (21,0 %) un Jūrmala (8,1 %). Vienas dienas braucienos pavisam iztērēti 232,1 milj. eiro, kas ir par 7,0 % vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējie izdevumi braucienā bija 24,2 eiro.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) kopsapulcē nolemts, ka par prezidējošo pilsētu kļūs Rīga, informē mediju attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

LLPA prezidenta amatā stāsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV), nomainot Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei").

LLPA prezidējošās pilsētas prezidentūras maiņa notiek reizi gadā rotācijas kārtībā, kas apstiprināta LLPA biedru sapulcē. Tās ietvaros saskaņots arī nākamā gada darbības plāns un prioritātes.

Ķirsis, uzņemoties LLPA prezidenta amata pienākumus, par prioritāriem izvirzījis jautājumus saistībā ar valstpilsētu attīstību un pilsētpolitikas veicināšanu nacionālā līmenī, attīstot pilsētekonomiku un valstspilsētu inovāciju programmas, tostarp ilgtspējīgu valsts un pašvaldību budžeta plānošanu, kā arī Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda finansējuma apgūšanu un uz pilsētvides attīstību vērstu ieceru īstenošanu.

11.Saeimas trīs gadu darbības laikā deputāti kompensācijās kopā ir saņēmuši 726 917 EUR, tai skaitā par dzīvojamo telpu īri ir izmaksātas 281 066 EUR lielas kompensācijas, bet par transporta izdevumiem ir izmaksāti 445 851 EUR, liecina Saeimas darba uzraudzības portālā Deputatiuzdelnas.lv pieejamā informācija. Savukārt 2013.gada VID amatpersonu deklarācijas uzrāda, ka tie deputāti, kuriem ir ievērojami ieņēmumi, galvenokārt tos guvuši no īpašumu pārdošanas. Lielākās parādsaistības ir deputātam I.Parādniekam (VL-TB/LNNK), bet lielāko aizdevumu ir izsniedzis R.Eigims (ZZS).

«Atgādinām, ka Saeimas deputātiem papildu darba algai ir pieejamas kompensācijas, kas saistītas ar dzīvesvietas un transporta izdevumiem, kas rodas, pildot amata pienākumus un savienojot darbu Rīgā ar dzīvesvietu jebkur citur Latvijā,» skaidro Gundars Jankovs, Delnas direktors.

Deputātiem piešķirto kompensāciju apjoms ir atkarīgs no deputāta dzīvesvietas attāluma no Rīgas. Kopā rēķinot dzīvojamo telpu īres un transporta izdevumu kompensācijas, 11. Saeimas lielākā kompensācija par nepilniem 3 gadiem izmaksāta Saskaņas centra (SC) deputātam Aleksandram Jakimovam – aptuveni 21 108 EUR. Viņš kā dzīvesvietu norādījis Ludzu. Viņam seko Reformu partijas (RP) deputāts Juris Viļums (Dagdas novads) – 20 888 EUR, S.Agešins (Liepāja) no SC frakcijas – 20 609 EUR, V.Nikonovs (Rēzekne) no SC – 20 554 EUR, J.Tutins (Rēzekne) no SC – 20 507 EUR , K.Dzintars (Priekules novads) no VL-TB/LNNK - 20 414 EUR un I.Gunārs (Stopiņu novads) no RP – 20 110 EUR.

Šā gada vasara daudzās Eiropas valstīs iesākusies lietaina, liekot upēm iziet no krastiem. Postošus plūdus, kas paņēma cilvēku dzīvības un tūkstošiem iedzīvotāju lika pamest savus mājokļus, kā arī izpostīja infrastruktūru, piedzīvoja Vācija, Čehija, Austrija, Ungārija, Polija, Slovākija un citas valstis - pārplūdušo upju nodarītie zaudējumi Eiropā ir mērāmi miljardos eiro.

Ziņu aģentūra Reuters piedāvā aplūkot plūdu skartās teritorijas no putna lidojuma.

Vēstīts, ka šā gada pavasarī sen nepieredzēti stipri plūdi bija arī Latvijā – pamatīgi applūdis Daugavpils novads, Ogres novads, kā arī teritorijas citviet Latvijā. Kopējie nodarīto plūdu zaudējumi valstij ir aptuveni 2,6 miljoni latu.

Savukārt jūnija vidū applūdusi Kanādas «naftas galvaspilsēta» Kalgari, kas ir mītnes pilsēta tādām kompānijām kā Suncor Energy Inc., Husky Energy Inc., EnCana Corporation, Imperial Oil, Petro-Canada, Shell Canada un citām. Pilsētas amatpersonas iepriekš norādīja – pilsētas daļās elektrības padeve varētu netikt atjaunota vēl vairākas nedēļas vai pat mēnešus.

Šodien, 4. aprīlī Latvijā norisinās izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia“ organizētā Ēnu diena.

Šogad skolēnus ar dažādām profesijām iepazīstina 2299 ēnu devēji, kopumā ēnošanai piedāvājot 13 048 vakances. Lielāko skolēnu pieteikumu skaitu šogad saņēmušas policijas inspektora, jurista un fizioterapeita profesijas. “Lai veiksmīgi izvēlētos savu nākotnes profesiju, ir svarīgi to iepazīt no pirmavota. Ēnu diena skolēniem sniedz unikālu iespēju ielūkoties interesējošās profesijas ikdienā, uzdot jautājumus un izprast, kādi ir karjeras nosacījumi. Šogad īpaši aktīvi bijuši 9. klašu skolēni – tieši viņiem šis ir īstais brīdis pieņemt nozīmīgus lēmumus par savu nākotni,” stāsta “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Skolēnu pieprasītākās profesijas, ņemot vērā pieteikumu skaitu, šogad ir policijas inspektors (296 pieteikumu), jurists (295), fizioterapeits (212), programmētājs (209), gaisa kuģa stjuarts (195), kinologs (161), televīzijas/radio raidījumu vadītājs (161), ugunsdzēsējs glābējs (150).Savukārt darba devēju piedāvātākās ēnu vietas šogad bijušas profesijās policijas inspektors (324 vakances), ugunsdzēsējs glābējs (196), jurists (173), programmētājs (164), farmaceits (146), iestādes vadītājs/direktors (141), sporta treneris (139), sabiedrisko attiecību speciālists (136).

Faktiskajās cenās IKP Latvijā 2021. gadā bija 33,3 miljardi eiro. 52,9 % (17,6 miljardi eiro) no Latvijas IKP attiecināmi uz galvaspilsētu Rīgu, kam sekoja Pierīga ar 15,9 % (5,3 miljardi eiro), kopā aptverot divas trešdaļas (68,8 %) no Latvijas IKP.

Kurzeme sekoja ar 9,3 % (3 miljardi eiro), Zemgale ar 8,1 % (2,7 miljardi eiro), Vidzeme ar 7 % (2,3 miljardi eiro) un Latgale ar 6,6 % (2,2 miljardi eiro), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par IKP reģionos.

Ņemot vērā, ka atšķiras gan reģionu lielums, gan iedzīvotāju skaits tajos, lietderīgi ir salīdzināt statistiskos reģionus pēc to produktivitātes jeb IKP uz vienu iedzīvotāju. Vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju ir Rīgā (28,9 tūkst. eiro), bet vismazākais – Latgales reģionā (8,8 tūkst. eiro). Tādejādi produktivitāte Rīgā ir 3,3 reizes lielāka nekā Latgalē. Savukārt Pierīgā IKP uz vienu iedzīvotāju ir 13,9 tūkst. eiro, Kurzemē – 13,2 tūkst. eiro, Vidzemē – 12,8 tūkst. eiro, Zemgalē – 12,0 tūkst. eiro.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022.gadā bija 36,1 miljards eiro. 65,6% jeb 23,7 miljardi eiro no Latvijas IKP attiecināmi uz Rīgas reģionu un galvaspilsētu. Sekoja Kurzeme, nodrošinot 10,4% (3,8 miljardi eiro), Vidzeme - 9,1% (3,3 miljardi eiro), Zemgale - 8% (2,9 miljardi eiro) un Latgale - 6,7% (2,4 miljardi eiro), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ņemot vērā atšķirības reģionu iedzīvotāju skaitā, ir lietderīgi salīdzināt statistiskos reģionus pēc IKP uz vienu iedzīvotāju. Vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju ir Rīgas reģionā (27,6 tūkst. eiro), bet vismazākais - Latgales reģionā (9,7 tūkst. eiro). Tādējādi produktivitāte Rīgas reģionā ir trīsreiz lielāka nekā Latgales reģionā. Savukārt IKP uz vienu iedzīvotāju Kurzemē ir 13,6 tūkst. eiro, Zemgalē - 12,9 tūkst. eiro, Vidzemē - 11,9 tūkst. eiro.

Salīdzinot ar 2021.gadu, 2022.gadā visstraujāk IKP palielinājās Zemgales reģionā - par 15,7% (394,3 milj. eiro). Pieaugums bija novērojams visos reģionos, taču vismazākais IKP pieaugums konstatēts Vidzemē - par 9,4% (282,7 milj. eiro).

No 2021.gada 1.jūlija Latvijā būs 42 pašvaldības, nosaka trešdien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likums.

Deputāti šo brīdi sveica ar īsiem aplausiem. Par balsoja 58 deputāti, 12 bija pret, bet 20 atturējās.

Par balsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "KPV LV", "Attīstībai/Par", "Jaunās konservatīvās partijas" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijām.

Savukārt pret balsoja deputāti no Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas, kā arī frakcijām nepiederošie deputāti. Turpretim visi "Saskaņas" frakcijas deputāti balsojumā atturējās.

Kā apstiprināja Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP), likumā līdz ar ATR veikšanu noteikta 42 pašvaldību izveidošana pašlaik esošo 119 pašvaldību vietā.

Bez pārējo reģionu darbaspēka importa Rīgai un Pierīgai neiztikt.

Rīga un Pierīga bez darbaspēka «importa» no laukiem, kur sociāli ekonomiskās sistēmas maiņas rezultātā daudz darba vietu ir pazudušas, bet jaunradītās nespēj visiem darbspējīgajiem nodrošināt darba iespējas. Par to liecina Dienas Biznesa veiktais pētījums par darba vietu pieejamību pašvaldībās, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par aizņemtajām darba vietām šā gada otrajā ceturksnī un iedzīvotāju skaitu darbspējas vecumā (15–61 gads). Aprēķinātais darba vietu pieejamības indekss tikai kārtējo reizi apliecina reģionālās attīstības svarīgo jautājumu.

Rēķinot, ka statistika darbspējīgo vecumā iekļauj arī vidusskolēnus, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus, kā arī augstskolu studentus, var diezgan droši prognozēt, ka Rīgā un Pierīgā darbaspēka deficīts attiecībā pret šajās pašvaldībās dzīvojošajiem (deklarētajiem) darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir vēl iespaidīgāks.

Ogres pilsētā ir ierīkoti trīs gājēju tuneļi: viens zem dzelzceļa centrā, otrs - iepretim autobusu pieturai Priedītes Grīvas prospekta galā, trešais – pie Akmeņu ielas pieturas zem autoceļa Rīga –Daugavpils.

Visvairāk noslogotais ir tunelis centrā, pa kuru diendienā uz staciju, no tās uz darbu un dažādām iestādēm, skolām, steidz tūkstošiem ogrēniešu, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss. Gājēju tunelis ir apgaismots, uzstādītas novērošanas kameras, tīrs un uzkopts. Pašlaik visas sienas flīzes ir vietā, nav nekādu smērējumu. Novietoti arī atkritumu konteineri.

Noslogots un laba kārtībā ir gājēju tunelis pie Priedītēm. To izmanto ļoti daudzi ogrēniešu, kuri dodas iepirkties uz lielveikalu Dauga vai pastaigāties pa pludmali un dambi gar Ogres salu.