Laiku pa laikam varas gaiteņos aktualizējas jautājums par to, vajadzētu vai nevajadzētu atcelt aizliegumu tirgot alkoholiskos dzērienus pēc desmitiem vakarā.
Diskutējot par šo tēmu, no vienas puses, tiek apelēts pie sabiedrības veselības jautājuma, no otras — atgādināts par pašvakajiem valsts budžeta ieņēmumiem, ko varētu papildināt no alkohola tirdzniecības naktī.
Proti, joprojām daudzi no mums atceras, kā izskatījās, piemēram, Vecrīga un vēl viena otra populāra izklaides vieta laikā, kad alu, degvīnu, viskiju u.c. dzērienus varēja iegādāties visu diennakti faktiski jebkur. Runā ir par nepilngadīgajiem, kuri pēc pusnakts nereti bija sasnieguši tādu reibuma pakāpi, ka ar ļoti lielām grūtībām spēja saprast, kurā virzienā atrodas mājas. Respektīvi, gana vāji tika kontrolēts, kam tiek pārdots alkohols. Tajā pašā laikā nav noslēpums, ka Latvijas robeža ar Krieviju ir pietiekami «caura», kas nozīmē gana liela nelegālā alkohola pieplūdumu šajā valstī. To nenoliedzami veicina arī fakts, ka alkohola akcīzes nodokļa apmērs Krievijā ir zemāks nekā Eiropas Savienībā. Pirmkārt, tādā veidā nodokļu veidā Latvijas valsts budžetā ieplūst mazāk līdzekļu, nekā vajadzētu. Otrkārt, cieš arī legālie alkoholisko dzērienu ražotāji un izplatītāji, kas maksā valstij visus iespējamos nodokļus, jo to apgrozījums būtiski krītas, it īpaši jau tagad — ekonomiskās krīzes apstākļos. Protams, atļaujot alkohola tirdzniecību naktīs, netiktu atrisināta nelegālas izcelsmes dzērienu problēma. Tomēr šādā veidā tā nenoliedzami mazinātos, jo daļa iedzīvotāju, kas būtu nolēmuši, piemēram, turpināt svinības pēc 22:00, bet uz krogu doties nevar atļauties, nedos priekšroku arī dažādām «točkām».
Citiem vārdiem sakot, jautājums ir nevis par to, tiek vai netiek alkoholiskie dzērienu tirgotis naktīs, bet gan par to, kā šis process tiek kontrolēts. Kā zināms, nupat tika būtiski palielināts soda mērs tiem autovadītājiem, kas atļaujas sēsties pie automašīnas stūres, būdami iedzēruši. Par šādu sava stulbuma demonstrēšanu nu ir jāšķiras no tūkstoš latiem. Laikā, kad lielākā daļa iedzīvotāju apgroza katru santīmu, pirms to tērēt, iespējams, arī risks šķirties no tūkstoša ne par ko liks atturēties no attiecīgām darbībām.
Iespējams, arī tirgotājiem būtu jāparedz bargāka atbildība gan par nelegālās dziras tirdzniecību, gan arī alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem. Interesants šajā sakarā ir ierosinājums atbildību par minētajiem pārkāpumiem paredzēt ne tikai tirdzniecības vietu pārdevējiem, bet arī īpašniekiem. Varbūt šāds solis liktu vieglprātīgākiem veikalniekiem gan pārskatīt sava uzņēmuma darbības stratēģiju, gan arī rūpīgāk uzmanīt, kādi pārdevēji tiek pieņemti darbā. Tāpat nav izslēgts, ka varbūt Latvijai vajadzētu pārņemt Skandināvijas valstu pieredzi, kur alkoholu var nopirkt tikai specializētos veikalos. Kā redzams, šis ir jautājums, kam var meklēt dažādus risinājumus, kas nozīmētu arī zināmu labumu tautsaimniecībai, nedodot priekšroku pašam vienkāršākajam variantam — aizliegumam.