Balsošana pa pastu gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās ir sākusies neveiksmīgi Ņujorkā, kur gandrīz 100 tūkstoši vēlētāju ir saņēmuši biļetenus atpakaļ sūtāmās aploksnēs, uz kurām ir uzdrukāti nepareizi viņu vārdi un adreses.

Šādi kļūdaini noformēti biļeteni, kas nosūtīti vēlētājiem Bruklinā, var novest pie to atzīšanas par nederīgiem, ja vēlētāji ar savu vārdu parakstīsies uz aploksnēm, uz kurām uzdrukāts cits vārds.

Ņujorkas pilsētas Vēlēšanu padome vainoja šajā problēmā kompāniju "Phoenix Graphics", kas nolīgta šo biļetenu nodrukāšanā un izsūtīšanā vēlētājiem.

Kļūdaini noformētie biļeteni aprobežojas ar vienu drukas partiju, kas nosūtīta vēlētājiem Bruklinā, otrdienas sēdē paziņoja Vēlēšanu padomes direktors Maikls Raiens. Viņš tajā nepateica, cik daudz biļetenu nodrukāts, bet ziņu vietnei "Gothamist" izpauda, ka kļūdas bijušas 99 477 biļetenos.

Visi vēlētāji, kas saņēmuši kļūdainos biļetenus, saņems jaunus pirms 3.novembra vēlēšanām, un izmaksas segs nolīgtais uzņēmums, sacīja Raeins.

Viens no topošās valdības zināmiem klupšanas akmeņiem ir tā sauktās Sadarbības padomes, kas aizvietotu Koalīcijas padomi, izveide, pret kuru iebilst KPV LV. Šī partija vienmēr ir uzsvērusi, ka Koalīcijas padome ir visa ļaunuma sakne un antikonstitucionāls veidojums. Tajā pašā laikā konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars jau 2015. gadā tvītoja: «Koalīcijas padome ir gandrīz visās ES valstīs. Ir sanācis papētīt. Un to uzskata par normālu.»

Jāteic, ka Latvijā Koalīcijas padome ir tikusi dēmonizēta, lai gan tas ir normāls partiju sadarbības formāts. KPV LV politiķi vienmēr uzsver, ka visi strīdīgie jautājumi ir jāizdiskutē Ministru kabineta slēgtajās sēdēs. Taču visos gadījumos tas nav iespējams, jo ministriem gluži vienkārši var nebūt mandāta runāt visas partijas vārdā par stratēģiskiem jautājumiem. Piemēram, teritoriālā reforma, par kuru noteikti būs diskusijas. Tā būs politiska izšķiršanās, par kuru jāvienojas partijām, to nevar izdarīt ministri valdības sēdē. Iespējams, būs jautājumi, kuros nepieciešami kompromisi. Atkal – ministriem var nebūt mandāta tos pieņemt. Ir stratēģiskas lietas, par kurām atbild politiķi – partiju līderi. Un ir nepieciešams formāts, kurā tie izrunājas un vienojas par konceptuāliem problēmjautājumiem. Var būt situācija, – kādas partijas ministram ir savs redzējums par nozares attīstību, piemēram, mazo lauku skolu likteni, kas ir pretrunā ar citas partijas programmatiskajiem uzstādījumiem. Šādas domstarpības partiju līmenī nevar atrisināt valdības sēdē. Tam ir nepieciešams cits formāts, kur tiekas partiju līderi.

Ukrainas austrumu daļas pilsētā Mariupolē, kur piektdien kauja starp separātistiem un Ukrainas karavīriem prasīja vairāku cilvēku dzīvības, atkal dzirdams šāvienu un sprādzienu troksnis, ziņo pilsētas medijs 0629.

Virs pilsētas pašvaldības ēkas, kas vakarnakt aizdegās, atkal ceļas dūmu mākonis.

Db.lv jau ziņoja, ka 9. maijā Mariupolē piektdien aizvadīta asiņaina kauja starp Ukrainas pretterorisma karavīriem un prokrieviskajiem separātistu kaujiniekiem. Apšaudēs kopumā miruši vismaz septiņi cilvēki, bet ievainoti – 39 cilvēki, ziņo Ukrainas varasiestādes. Apšaudes, izmantojot automātiskos ieročus sākušās jau piektdienas rītā, un kauja turpinājās līdz naktij. Sadursmes iemesls bija Iekšlietu ministrijas pārvaldes ēka, ko bija ieņēmuši bruņoti separātisti ar dažu vietējo likumsargu atbalstu. To mēģināja atbrīvot Ukrainas drošības dienesta spēki. Neilgi pirms pusnakts 9. maijā izcēlās ugunsgrēks Mariupoles domes ēkā. Zināms, ka ugunsnelaime sākusies ēkas augšējos stāvos.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, ka tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šāds lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau šobrīd var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

Jūnijā gaidāmā divsimtgade kopš vienas no pasaules vēsturē visizdaudzinātākajām kaujām izraisījusi Vaterlo mazpilsētā drudžainu gatavošanos šīm svinībām, tās iedzīvotājiem cerot, ka tagad miegainajai Briseles priekšpilsētai izdosies «atgūt» savu nosaukumu, kas vairāk tiek asociēts ar vienu no Londonas dzelzceļa stacijām vai tiltiem, vai pat ar zviedru popgrupas ABBA dziesmu.

Kādreizējais zemkopju ciematiņš, kas atrodas 25 kilometrus uz dienvidiem no Briseles un kurā šobrīd mīt 30 000 iedzīvotāju, pasaules vēsturē iegājis kā vieta, kur norisinājās pēdējā izcilā Francijas karavadoņa un imperatora Napoleona kauja, pēc kuras mūža nogali viņam nācās aizvadīt vientuļā nometinājumā nemīlīgajā Svētās Helēnas salā.

Taču, tuvojoties jūnija otrajā pusē gaidāmajām grandiozajām svinībām, no katra pilsētiņas veikala skatloga uz garāmgājējiem noraugās daudzi baltos zirdziņos sasēduši mazi Napoleoniņi vai imperatora ģīmetnes, kurās viņš attēlots tradicionālajā trīsstūrenē.

Pēc gadiem ilgas relatīvas aizmirstības Vaterlo, šķiet, beidzot iegūs Eiropā aizvien populārākā vēsturiskā tūrisma iecienīta galamērķa statusu.

Austrumukrainas pilsētas Doņeckas centrā, kur vakar tika iznīcināti vismaz simts bruņoti kaujinieki, kas bija ieņēmuši lidostu, trešdien notiek apšaude. Tiek izmantoti arī ložmetēji, vēsta informācija sociālajos tīklos.

Apšaudes notiek pilsētas Kijevas un Vorošilovskomas rajonā.

«Īsāk sakot – kauja notiek visā Kijevas rajonā. Traumatoloģija, Ukrainas drošības dienests, lidosta, ogļu raktuves – visur notiek apšaudes,» liecina ieraksts mikroblogošanas vietnē Twitter.

Tāpat tiek ziņots, ka virs Ukrainas Drošības dienesta ēkas riņķo lidmašīna, kuru mēģina apšaudīt no lielkalibra ložmetējiem. To savā Twitter ierakstā apstiprina BBC žurnāliste Olga Ivšina. «Riņķo lidmašīna. Kaut kur pie Drošības dienesta ēkas darbojas lielkalibra ložmetēji. Šķiet, ka šauj debesīs,» teikts viņas ierakstā Twitter.

Izvērtējot 12.Saeimā ievēlēto partiju pausto nostāju un rīcību sadarbības veidošanas procesā Saeimas un valdības darbam, kā arī noslēdzot sarunu posmu ar visu Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjiem, Valsts prezidents Andris Bērziņš atbalsta partijas Vienotība, Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pausto gatavību uzņemties nākamās valdības veidošanu un pieteikt kopīgi izvirzītu kandidāti Laimdotu Straujumu nākamā Ministru prezidenta amatam, informē Valsts prezidenta kanceles Preses dienests.

Valsts prezidents aicina partijas iespējami īsākā laikā vienoties par pamatuzdevumiem jaunajai valdībai, kā arī tās sastāvu, par prioritāru izvirzot ministru kandidātu iepriekšējo profesionālo pieredzi jomās, kas būs vitāli nozīmīgas Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015. gada pirmajā pusgadā.

Tiekoties ar partiju pārstāvjiem, A. Bērziņš ir uzsvēris, ka neatliekami risināmie un Latvijas nākotnei stratēģiski nozīmīgākie jautājumi ir saistīti ar valsts fiskālo un nodokļu politiku, drošību, kā arī enerģētikas politiku ne tikai energodrošības, bet arī visas tautsaimniecības konkurētspējas skatījumā. Tie ir cieši saistīti ar iedzīvotāju dzīves līmeņa izmaiņām un iespēju samazināt joprojām notiekošo emigrāciju, kas ir bīstama tendence Latvijas valsts nākotnei.

Sestdien Latvijā notiek 12. Saeimas vēlēšanas - 4. oktobra rītā plkst.7.00 durvis vēruši vēlēšanu iecirkņi.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) preses pārstāve Kristīne Bērziņa informē, ka Latvijā kopumā ir 954 vēlēšanu iecirkņi, no kuriem viens organizē balsošanu vēlētājiem ieslodzījuma vietā, savukārt ārvalstīs – 41 valstī izvietoti 98 vēlēšanu iecirkņi.

Vēlēšanu iecirkņi sestdien ir atvērti no plkst. 7.00 līdz 20.00 pēc vietējā laika.

CVK atgādina - balsošanas dokuments Saeimas vēlēšanās ir Latvijas pilsoņa pase, kurā izdarāma atzīme – spiedogs – par dalību vēlēšanās. Savukārt vēlētājiem, kuriem nav derīgas pases, bet ir tikai personas apliecība, lai piedalītos vēlēšanās līdz 3.oktobrim bija jāizņem vēlētāja apliecība. Vēlētāja apliecību varēja saņemt bez maksas tajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā, kur izsniegta vēlētāja personas apliecība.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis tuvāko dienu laikā neiesaistīties valdības veidošanas procesā, tādējādi respektējot partiju pausto vēlmi turpināt konsultācijas, informē Valsts prezidenta kancelejā.

Šonedēļ Vējonis tikās ar Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītājiem, lai runātu par turpmāko valdības veidošanas procesu.

Kancelejā norādīja, ka tikšanos laikā Rīgas pilī vairāku politisko partiju frakciju vadītāji pauda gatavību savstarpēji vienoties par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam.

«Vējonis respektēs politisko partiju pausto vēlmi tuvākajās dienās turpināt konsultācijas, lai savstarpēji vienotos par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam,» uzsvēra kancelejā.

Konkrēts laika rāmis partiju konsultācijām nav dots.

Kā ziņots, partiju apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) pārstāvis Artis Pabriks otrdien paziņoja, ka vairs nepretendē uz Ministru prezidenta amatu. AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pauda, ka neuzstās uz premjera amata kandidātu no savas partijas.

Cīņa par lielākām skolotāju algām, protesti pret nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu, jauniešu bezdarba mazināšana, konkurences radīšana dabasgāzes tirgū – tie visi ir labi zināmi politiķu solījumi pirms Latvijas Saeimas vēlēšanām.

Šajā pavasarī tie izskan ar jaunu sparu, tikai šoreiz pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Tādējādi vēlētājiem tiek jauktas galvas, jo iekšpolitiskā dienaskārtība tiek piedēvēta Eiropai. Līdz ar to vēlētājiem, kuri domā, kam atdot savu balsi EP vēlēšanās, ir skaidri jāpasaka: Eiropas kompetencē nav nedz Latvijas nodokļu jautājumi, nedz veselības aprūpe un skolotāju algas. Arī jauniešu bezdarbs Latvijā netiks risināts EP. Ja Latvijas iedzīvotāji vēlas saprast, par kādiem jautājumiem spriež eiroparlamentārieši un kādu ieguldījumu tur varētu dot Latvijas pārstāvji, ir vērts ieskatīties EP Latvijas biroja mājaslapā, lai gūtu priekšstatu, kā norit darbs EP un par ko lemj parlamentārieši.

Austrumukrainas pilsētā Mariupolē piektdien aizvadīta asiņaina kauja starp Ukrainas pretterorisma karavīriem un prokrieviskajiem separātistu kaujiniekiem. Apšaudēs kopumā miruši vismaz septiņi cilvēki, bet ievainoti – 39 cilvēki, ziņo Ukrainas varasiestādes.

Apšaudes, izmantojot automātiskos ieročus sākušās jau piektdienas rītā, un kauja turpinājās līdz naktij. Sadursmes iemesls bija Iekšlietu ministrijas pārvaldes ēka, ko bija ieņēmuši bruņoti separātisti ar dažu vietējo likumsargu atbalstu. To mēģināja atbrīvot Ukrainas drošības dienesta spēki.

Neilgi pirms pusnakts 9. maijā izcēlās ugunsgrēks Mariupoles domes ēkā. Zināms, ka ugunsnelaime sākusies ēkas augšējos stāvos.

Jau piektdien pa dienu Maripoles ielās tika novērota bruņutehnika ar Ukrainas karogiem. Izskanējušas ziņas arī par papildu «zaļo cilvēciņu» sūtīšanu uz Mariupoli no Doņeckas, radot bažas, ka Maripole kļūs par kaujas epicentru.

Topošā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu likvidēt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, kas pērn tika noteikta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušās ministru amata kandidātu vadītajās darba grupās apkopotās idejas valdības deklarācijai.

Idejas valdības deklarācijai vēl vērtēs Finanšu ministrija, jo starp tām ir arī daudzi finansiāli ietilpīgi pasākumi. Līdz ar to paredzams, ka deklarācijas melnraksts būs gatavs nākamnedēļ.

Veselības jomā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu noteikt pierādījumos balstītu vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu, kas tiek obligāti nodrošināts visiem Latvijas rezidentiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem un dzīvesvietas.

«Mēs uzskatām, ka tiesības laikus saņemt veselības aprūpi ir vienas no cilvēktiesībām. Mūsu mērķis ir universāla veselības apdrošināšanas sistēma, kas tiek finansēta no dažādiem avotiem un pieejama katram Latvijas rezidentam neatkarīgi no viņa rocības un dzīvesvietas,» paudusi darba grupa, kas valdības deklarācijai izstrādāja priekšlikumus veselības aprūpes jomā.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi «Jaunā Vienotība», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas «Saskaņa», par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.

Apvienību «Attīstībai/Par!» (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, «Saskaņa» un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija - 4,35%, bet «Progresīvie» - 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma «KPV LV» - 0,92%, «Latviešu Nacionālisti» - 0,67%, «Centra partija» - 0,49%, «Atmoda» - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, «Jaunā Saskaņa» - 0,18%, bet Rīcības partija - 0,17%.

Vajag savākt tikai dažus nodevējus un valdība būs gatava! Tāds būtībā ir sabiedriskās televīzijas ziņu saturs gada pēdējās nedēļās, kad izrādījās, ka Jaunupa-Rišeljē bīdītajai Kariņa valdībai trūkst balsis Saeimā.

Tieši to nozīmē apgalvojumi, ka JV vadītu valdību ir iespējams izveidot, panākot KPV LV sašķelšanu, kas katru dienu uzstājīgi skanēja valsts televīzijā un radio.

Kādēļ par visas sabiedrības līdzekļiem uzturētais sabiedriskais medijs atklāti lobē konkrētu valdības izveides variantu? Kādēļ sabiedrisko mediju neuztrauc ne nodevība, ne korupcijas riski, kad runa ir par variantu «50 plus no KPV LV atšķeltie»? Jo uz kāda pamata cer sašķelt KPV LV? Ar kādu motivāciju jaunā spēka deputāti var atbalstīt vecās Vienotības valdību?

Realitāte ir ļoti vienkārša- Strīķes rīcībā esot «mapīte», kuras dēļ Kaimiņš ir spiests «gulties zem Annas»

Runā, ka motivāciju Jurašs ar Kaimiņu saņemot no Meroni. Pārējie? Kādam esot piedāvāts amats, ja atbalstīs Vienotības valdību. Taču arī amats var būt kukulis. Tāds tas ir gadījumā, ja amats ir maksa par neētisku rīcību, kuras rezultātā tiek pieņemti tādi valsts varas lēmumi, kas dod materiālu izdevīgumu 1) kukuļa, proti, amata saņēmējam, kurš par amatu pārdod savu balsi 2) kukuļa devējiem, kuri iegūst tādu Saeimas lēmumu, kurš bez kukuļa – amata piesolīšanas – nebūtu iespējams. Tātad sanāk, ka mūsu valsts sabiedriskā televīzija, kas mudina sašķelt KPV LV, būtībā mudina uz korupciju.

Līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām ir vien 100 dienas, kuru laikā ikvienam vēlētājam jātiek skaidrībā par savām simpātijām. Tradicionāli gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās ir krietni zemāka nekā Saeimas un pašvaldību vēlēšanās.

Sak, Brisele tālu, mūsu dzīvi tā neietekmē, EP deputāti tāpat tur neko nedara, vien saņem milzīgas algas. Tas, ka EP deputāta atalgojums tiešām ir ļoti pievilcīgs, ir pilnīga taisnīga. Taču tas, ka deputāti tur neko nedara, vien «atsēž» savu laiku, gan patiesībai neatbilst. Viss ir atkarīgs no konkrētā deputāta, cik aktīvi viņš piedalās parlamenta darbā, vai ir spējīgs tīkloties, vai ir pietiekama kompetence un prasme aizstāvēt Latvijas intereses. Protams, var būt indivīdi, kuri piecu gadu laikā tā arī tribīnē neuzkāpj un neviena likumprojekta izstrādē un debatēs nepiedalās. Tāpēc tā ir mūsu, vēlētāju, atbildība šādus atsēdētājus parlamentā neievēlēt.

12.Saeimas vēlēšanu iecirknī Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā trešdienas, 1.oktobra, vakarā bija izveidojusies apmēram 120 cilvēku rinda. Šie cilvēki vēlējās nodot glabāšanā savu vēlēšanu balsi, novēroja aģentūra LETA.

Par pilsoņu aktivitāti pārsteigumu pauž gan balsotāji, gan vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Daina Gulbiņa. Lai nodotu savu balsi glabāšanā, vēlētājiem rindā nākas stāvēt 45 minūtes līdz vienai stundai. Aptaujātie vēlētāji pauda, ka viņiem rindā jāstāv apmēram stunda vai nedaudz ilgāk.

Gulbiņa norādīja, ka atšķirībā no ierastās balsošanas balss nodošana glabāšanā aizņem ilgāku laiku. Viņa pauda savu subjektīvo viedokli, ka vēlētāju aktivitāti ir ietekmējusi ģeopolitiskā situācija un situācija valstī. Gulbiņa pieļāva, ka, ņemot vērā šo pieredzi, nākamajās Saeimas vēlēšanās varētu palielināt darbinieku skaitu.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Eiroparlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti un iepriekš EP nepārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sejas Ivetas Grigules ievēlēšana ir pierādījums tam, ka plika un vienkārša reklāma vēl strādā, savukārt Einara Repšes partijas Latvijas attīstībai izgāšanās parāda, ka pārāk apjomīga un ilgi, stratēģiski gatavota reklāmas kampaņa ne vienmēr vainagojas ar rezultātu. Liela nozīme ir arī personāžu reputācijai, biznesa portālam Nozare.lv atzina aptaujātie reklāmas nozares speciālisti.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks norādīja, ka visur redzamā Grigules seja un pēc tam sekojošais rezultāts ir laba ziņa reklāmas nozares pārstāvjiem, jo tas nozīmē, ka obligāti nav nepieciešamas nopietnas informatīvi izglītojošas kampaņas, plika reklāma ar saukli, kas īsti neizsaka neko, vēl strādā, un to nākotnē varētu izmantot arī citi. Tajā pat laikā liela nozīme ir arī partiju personāžiem.

Šeit kā neveiksmīgu piemēru Stendzenieks min Repšes pārstāvētās partijas Latvijas attīstībai neveiksmi. Lai gan šī politiskā spēka kampaņa bija ilgstoša, apjomīga, ar lieliem ieguldījumiem, tomēr gala rezultātā Eiroparlamenta vēlēšanās tā cieta neveiksmi. Stendzenieks skaidro, ka partijas mērķauditorija bija ekonomiski aktīvi iedzīvotāji, uzņēmēji un citi, tomēr tās popularitāti bojājis pats Repše, kura reputācija un tēls ne visiem ir tīkams. Tāpat Latvijas attīstībai kampaņas stratēģija sākta gatavot jau pirms diviem gadiem, taču pa šādu laiku posmu daudz kas mainās, norāda Stendzenieks. Viņš komentē, ka «Repšes kuģis bija par lielu».

Politisko partiju priekšvēlēšanu programmās nodokļu problemātika ir bijusi vienmēr, kaut arī atšķirīgi politiskie spēki pielietojuši atšķirīgu metodiku, proti, vieni bijuši ļoti konkrēti, nosaucot likmes, citi atspoguļojuši mērķi

Šogad aizsāktā Latvijas nodokļu sistēmas reforma ir pielīdzināma 1993.–1995. gados īstenotajām radikālajām pārmaiņām. Pagaidām par jaunieviestajām pārmaiņām ir pāragri izdarīt secinājumus. Interesanti, ka vairāki uzrunātie atteicās vērtēt Saeimā ievēlēto politisko partiju 4000 zīmju vēlēšanu programmu, jo «tās esot stipri tālu no skaudrās realitātes», «tam nav jēgas», turklāt dzīve nestāvot uz vietas, līdz ar to arī nodokļu jomai esot jāpielāgojas. Turklāt šogad uzsāktās nodokļu sistēmas pārmaiņas ir notikušas, kaut arī tās nebūt neesot minētas partiju programmās.

Slidena lieta

«Par nodokļu likmēm, to taisnīgumu politiķi vienmēr atceras pirms vēlēšanām, bet ar solīto pildīšanu visādi ir bijis,» uz lūgumu novērtēt politisko partiju piedāvājumu iepriekšējās parlamenta vēlēšanās atbild nodokļu eksperts Ainis Dābols. Viņš uzskata, ka nodokļi ir svarīga un sāpīga tēma gan vēlētājiem – iedzīvotājiem –, gan arī uzņēmējiem. «Ir partijas, kuras savās 4000 zīmju programmās raksta konkrēti. Ir citas, kuras nekādus skaitļus nenorāda, bet tikai nosauc principu, ar kuru katrs var saprast visu, ko vēlas, tādējādi izvairoties no «lamatām», kurās varētu iekrist pirms nākamajām vēlēšanām, jo vēlētāji vai konkurentu partiju pārstāvji varētu «painteresēties» par to, kā tad veicies ar solītā izpildi. Tas īpaši attiecas uz tām partijām, kuras bijušas vai joprojām ir pie varas,» skaidro A. Dābols.