Jaunākais izdevums

Atziņas, ka priekšvēlēšanu vārdi vēlāk var neatbilst darbiem, kā arī fakts, ka demokrātiskas valsts virzība nav tikai prezidenta rokās, ļāvušas pasaules finanšu tirgiem atgūties no bažām par gaidāmo finanšu aktīvu izpārdošanu

Finanšu tirgus pārsvarā regulē divi spēki – alkatība un bailes, virsroku gūst tas, kuram ir piemērotākais ziņu fons. Līdz ar to nekāds brīnums nebija arī vairāk nekā 10% vērtais Meksikas peso kritums pret ASV dolāru saistībā ar jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa iepriekšējām runām par Latīņamerikas nelegālo imigrantu deportācijām un nepieciešamību būvēt sienu uz ASV robežas, kā arī Ziemeļamerikas valstu tirdzniecības attiecību pārskatīšanu. Tiesa, investoru nedrošība izpaudās ne tikai attiecībā uz ASV dienvidu kaimiņvalsts nacionāls valūtas drošību, bet arī citur pasaulē, spēcīgākajai reakcijai parādoties Klusā okeāna reģiona fondu tirgos, piemēram, Japānas akciju tirgus indeksam Nikkei 225 dienā, kad kļuva redzams aizvien izteiktākais Trampa pārsvars pār Klintoni, zaudējot vairāk nekā 5% vērtības, savukārt rīta agrumā ASV tika lēsts pat 700 punktu vērts indeksa Dow Jones kritums.

Šeit gan bažas bija saistītas ar globālās tirdzniecības jautājumiem, dažādu līgumu varbūtējā pārskatīšana ir tas, par ko satraucas tie, kuri groza naudu pasaules finanšu tirgos. Neviens nezina, vai kādreizējie draudi būtu jāuztver nopietni, taču tieši neziņa par nākotni ir tā, kas aptur investīciju plūsmu, turklāt ne tikai biržās, bet arī reālajā ekonomikā. Turklāt līgumu pārskatīšanai var būt negatīvas sekas ne tikai no naudas investēšanas viedokļa konkrētā uzņēmumā vai valstī. Piemēram, atsacīšanās no līdzšinējām tirdzniecības attiecībām ar Ķīnu var izraisīt veselu negatīvu procesu ķēdi. Tā kā šīs valsts straujākā izaugsme ir jau aiz muguras un tā lielā mērā bija saistīta ar eksportu, kura dati šobrīd nav pārāk daudzsološi (oktobrī gada izteiksmē tas krities par 7,3%), tad jauni konjunktūras pasliktinājumi var izrādīties letāli šīs valsts finanšu sistēmai. Tas savukārt izraisītu akmens sviedienam rāmā dīķī līdzīgu viļņošanās reakciju pasaules fondu tirgos, galu galā nonākot līdz visai iespaidīgai finanšu aktīvu izpārdošanai arī Volstrītā. Protams, var teikt, ka parastajai zilajai apkaklītei ASV šādas finanšu izpausmes «ir pie kājas», tomēr galu galā tās ietekmēs arī katra rūpniecībā strādājošā maka biezumu tā vienkāršā iemesla dēļ, ka nedrošības dēļ viņa uzņēmumam pieejamais finansējums kļūs dārgāks un pastāv iespēja, ka saražotās produkcijas realizācijas apjoms kritīsies, līdz ar to nebūs nekādu prēmiju, bet gan bažas par rindas ieņemšanu darba biržā.

Finanšu tirgi visai labi apzinās arī to, ka iepriekš minēto scenāriju nevēlēsies pieļaut ne prezidentam jau «pēc definīcijas» opozīcijā esošie demokrāti, ne arī liela republikāņu partijas daļa, kur nu vēl dažādi pa Vašingtonu skraidelējošie lobiji, līdz ar to nav vērts jūgt zirgu kamanās, pirms zināms, vai vispār gaidāms sniegs. Tāpēc, raugoties uz notikumiem ASV, jau 9. novembrī Eiropā investori neļāvās paniskai vērtspapīru izpārdošanai, savukārt pašās ASV biržās indeksi atgriezušies pie kāpuma, kurš visai drīz var izvērsties jaunu vēsturisko rekordu sasniegšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Telefonsarunas atšifrējums apstiprina, ka Tramps lūdzis Zelenski veikt izmeklēšanu par Baidenu

LETA--DPA/AFP, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltais nams trešdien nodevis atklātībai ASV un Ukrainas prezidentu Donalda Trampa un Volodimira Zelenska jūlijā notikušās telefonsarunas atšifrējumu, kas apstiprina, ka Tramps lūdzis Zelenski veikt izmeklēšanu par savu politisko konkurentu, bijušo viceprezidentu Džo Baidenu.

Saruna izklāstīta uz piecām lapām.

«Ir daudz runu par Baidena dēlu, ka Baidens apturējis kriminālprocesu, un daudz cilvēku vēlas par to zināt, tāpēc būtu lieliski jebkas, ko jūs varat izdarīt ar ģenerālprokuroru,» Zelenskim 25.jūlija sarunā pavēstījis Tramps.

«Baidens lielījās, ka viņš apturējis kriminālprocesu, tāpēc vai jūs varētu to apskatīt (..) tas man šķiet šausmīgi,» mudinājis Tramps.

Sarunā pieminēta arī ārvalstu palīdzība, un Tramps sacījis Zelenskim, ka ASV dara daudz vairāk nekā Eiropas valstis, lai palīdzētu Ukrainai.

Kā trešdien sacīja Tramps, telefonsarunas atšifrējumā redzams, ka pret Zelenski nav vērsts spiediens centienos panākt, lai Ukraina veic izmeklēšanu saistībā ar viņa politisko sāncensi Baidenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps bija palīdzējis saviem vecākiem izvairīties no nodokļu maksāšanas miljoniem ASV dolāru apmērā, kā arī bija saņēmis vairāk naudas no sava tēva nekustamo īpašumu impērijas, nekā bija apgalvojis, otrdien ziņoja laikraksts «The New York Times».

Tramps «deviņdesmitajos gados piedalījās šaubīgās nodokļu shēmās, tai skaitā tiešas krāpniecības gadījumos, kas ievērojami palielināja bagātību, ko viņš saņēma no saviem vecākiem», apgalvoja laikraksts.

Tramps daudzkārt ir sacījis, ka viņš, veidojot savu bagātību, esot saņēmis maz palīdzības no sava tēva – Ņujorkas nekustamo īpašumu attīstītāja Freda Trampa.

Laikraksts tomēr konstatējis, ka tā nav patiesība, pamatīgi izpētot plašu nodokļu deklarāciju un konfidenciālu datu klāstu.

«The New York Times» rakstīja, ka Tramps no sava tēva darbības nekustamo īpašumu jomā saņēmis summu, kas ir ekvivalenta 413 miljoniem ASV dolāru mūsdienu naudā.

«Trīs gadu vecumā Tramps pelnīja 200 000 dolāru gadā mūsdienu naudā no sava tēva impērijas. Astoņu gadu vecumā viņš bija miljonārs,» ziņoja laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai ir jāsadarbojas ar Donaldu Trampu, nevis afēristu Sorosu

Sandris Točs, speciāli DB, 20.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katras tautas tiesības ir rūpēties pirmkārt par savām interesēm – savā pirmajā runā pateica ASV prezidents Donalds Tramps. Esošais ASV prezidents Donalds Tramps, par kuru pirms vēlēšanām ņirgājās lielākā daļa pašlaik pie varas esošo Latvijas politiķu!

Arī vairums žurnālistu, kuri cenšas pie katras izdevības nomelnot un apsmiet ASV prezidentu. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja nekrist panikā, ja uzvar Donalds Tramps, bet žurnālists Kārlis Streips saukāja Donaldu Trampu par «oranžo pērtiķi» un «lielāko idiotu», kāds jebkad redzēts. Un viņi joprojām turpina zākāties par «Trampistānu» – Amerikas Savienotajām Valstīm!

Katras tautas tiesības ir rūpēties pirmkārt par savām interesēm – un tieši tas ASV prezidents, kurš ir pateicis šos svarīgos vārdus, saņem lielāko naida devu. Ne uz vienu prezidentu visā ASV vēsturē nekad nav izlietas tādas samazgas kā uz Donaldu Trampu. Tieši tāpēc lielākais Trampa ienaidnieks Džordžs Soross ir pasludinājis, ka «viss, kas varēja notikt nepareizi, ir noticis, un ka (Tramps) grib sagraut pasauli».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Tramps: ASV varētu neaizsargāt dažas NATO valstis pret Krievijas agresiju

LETA--AP, 21.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Republikāņu partijas kandidāts ASV prezidenta amatam Donalds Tramps paziņojis, ka ASV viņa vadībā varētu neaizsargāt dažas NATO dalībvalstis, ja tām grasītos uzbrukt Krievija.

Tramps to paziņoja intervijā laikrakstam The New York Times Klīvlendā notiekošā republikāņu nacionālā konventa laikā.

Viņš teica, ka gadījumā, ja citas NATO dalībvalstis būtu pakļautas uzbrukumam, viņš vispirms novērtētu šo valstu ieguldījumu Ziemeļatlantijas aliansē.

Tramps vēlreiz uzsvēra savu stingrās līnijas nacionālista pieeju, sakot, ka viņš piespiedīs citas NATO valstis uzņemties daļu no aizsardzības izdevumiem, kurus gadu desmitiem segušas ASV, atcels līgumus, kurus uzskata par nelabvēlīgiem ASV, un mainīs ASV partnera definīciju.

Tramps teica, ka pārējai pasaulei vajadzētu mācīties pielāgoties viņa pieejai. «Es dotu priekšroku tam, ka mēs būtu spējīgi turpināt» pildīt pastāvošās vienošanās, bet tikai tad, ja sabiedrotie beigs izmantot Amerikas varenības laikmetu, kuru ASV vairs nevar atļauties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru

Jānis Šķupelis, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par ASV finansējuma apturēšanu Pasaules Veselības organizācijai (PVO), jo šī ANO aģentūra, pēc viņa teiktā, slēpusi jaunā koronavīrusa uzliesmojuma nopietnību Ķīnā pirms tā izplatīšanās pa visu pasauli.

Tramps preses konferencē paziņoja, ka ir devis savai administrācijai norādījumus apturēt finansējumu, kamēr "tiek veikta pārbaude, lai izvērtētu Pasaules Veselības organizācijas lomu koronavīrusa izplatības nopietni aplamā pārvaldībā un slēpšanā".

Tramps sacīja, ka PVO ir liegusi pārredzamības iespēju saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un ka ASV tagad "apspriedīs, ko darīt ar visu naudu, kas tiek nodota PVO". PVO lielākais finansējuma avots ir ASV, kas pērn tai piešķīra 400 miljonus ASV dolāru.

"Pēc Covid-19 pandēmijas izcelšanās mums ir dziļas bažas, vai Amerikas dāsnums ir izmantots vislabākā iespējamā veidā," sacīja ASV prezidents.

Jau vēstīts, ka Tramps 7.aprīlī paziņoja, ka viņš apsver ASV finansējuma apturēšanu PVO, un apsūdzēja šo ANO aģentūru Ķīnai labvēlīgā neobjektivitātē jaunā koronavīrusa pandēmijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laužot tradīciju un izvairoties no sava pēcteča Džo Baidena inaugurācijas, Līdzšinējais ASV prezidents Donalds Tramps trešdien beidzamo reizi atstājis Balto namu, ar helikopteru dodoties uz tuvējo militāro bāzi, no kurienes viņš paredzējis lidot uz Floridu.

74 gadus vecais Tramps un pirmā lēdija Melānija Trampa iekāpa prezidenta helikopterā "Marine One", lai dotos uz netālu esošo Endrū aviobāzi, kur viņus gaida prezidenta lidmašīna "Air Force One".

Īsā uzrunā žurnālistiem Tramps atzina, ka Baltajā namā aizvadītais laiks bijuši "četri aizraujoši gadi" un "pagodinājums visam mūžam".

"Vēlos tikai pateikt uzredzēšanos," piebilda prezidents.

Ar garāku atvadu runu viņš uzstājās pēc ierašanās Endrū bāzē.

"Būt par jūsu prezidentu man bija lielākais gods un privilēģija," paziņoja Tramps. "Vēlu jaunajai administrācijai lielu veiksmi un lielus panākumus. Manuprāt, viņiem būs lieli panākumi. Viņiem ir pamats, lai paveiktu kaut ko patiesi iespaidīgu."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna tikšanās Vjetnamas galvaspilsētā Hanojā ceturtdien beigusies bez vienošanās par denuklearizāciju.

«Šoreiz netika panākta vienošanās, taču viņu delegācijas gaida tikšanos nākotnē,» pavēstīja Baltā nama preses pārstāve Sāra Sandersa.

Abiem līderiem bija «ļoti laba un konstruktīva tikšanās,» teikts Baltā nama paziņojumā. «Abi līderi apsprieda dažādus veidus, kā virzīt denuklearizāciju un ekonomiski pamatotas idejas.»

Tramps pēc tikšanās preses konferencē pavēstīja, ka sarunas beigušās bez vienošanās, jo viņš nav vēlējies atcelt visas sankcijas Ziemeļkorejai, norādot, ka viņam «bijis jāaiziet» no sarunām ar Kimu.

«Dažreiz ir jāaiziet un šī bija tikai viena no tādām reizēm,» reportieriem paziņoja Tramps. «Mēs jutām, ka nebūtu labi kaut ko parakstīt.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tramps: Federālā rezervju sistēma ir mans lielākais drauds

LETA--FOX BUSINESS, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš regulāri kritizē Savienoto Valstu centrālo banku - Federālo rezervju sistēmu (FRS) - par procentlikmju paaugstināšanu, otrdien paziņoja, ka FRS esot viņa lielākais drauds.

«Mans lielākais drauds ir FRS, jo FRS ceļ likmes pārāk strauji,» sacīja Tramps intervijā telekanālam «Fox Business».

«Tā ir neatkarīga, tāpēc es ar viņiem nerunāju, bet es neesmu apmierināts ar to, ko tā dara, jo tas [procentlikmju paaugstināšana] notiek pārāk ātri - paskatieties uz jaunākajiem inflācijas datiem, tie ir ļoti zemi,» sacīja Tramps.

Gada inflācija ASV septembrī bija 2,3%, un tas bija septiņos mēnešos zemākais līmenis. FRS noteiktais inflācijas mērķrādītājs ir aptuveni 2%.

Kad «Fox News» žurnāliste norādīja, ka Tramps pats pieņēmis lēmumu FRS vadītāja amatā nomainīt Dženetu Jelenu ar stingrākas monetārās politikas piekritēju Džeromu Pauelu, ASV prezidents atbildēja: «Ja drīkstu būt godīgs, es nevienu nevainoju. Es viņu [Pauelu] tur ieliku. Un varbūt tas bija pareizi, varbūt nē, bet es viņu tur ieliku.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Tramps apstiprina sankcijas Turcijas līderiem, atjauno tarifus un izbeidz tirdzniecības sarunas

LETA--AFP, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien apstiprināja sankciju noteikšanu Turcijas līderiem, atjaunoja muitas tarifus Turcijas tērauda produkcijai un izbeidza tirdzniecības sarunas, šādi protestējot pret Turcijas ofensīvu Sīrijā.

«Es esmu pilnīgi gatavs ātri sagraut Turcijas ekonomiku, ja Turcijas līderi turpinās iet pa šo bīstamo un iznīcinošo taku,» paziņoja Tramps. Prezidents sacīja, ka ir izdevis izpildrīkojumu, kas ļauj noteikt sankcijas esošām un bijušām Turcijas amatpersonām, kā arī nekavējoties izbeidzis sarunas par ASV-Turcijas tirdzniecības vienošanos.

Tramps arī sacīja, ka viņš atjaunos 50% muitas tarifu Turcijas tērauda produkcijai. Šāds tarifs bija viens no pasākumiem, kurus ASV pērn īstenoja, lai panāktu Turcijā aizturēta amerikāņu mācītāja atbrīvošanu. Tramps maijā pazemināja šo tarifu līdz 25%, pielāgojoties tarifiem, ko Tramps bija piemērojis citiem ASV tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES). Pēc Trampa izpildrīkojuma tika noteiktas ASV sankcijas Turcijas Aizsardzības ministrijai un Enerģētikas ministrijai, kā arī iekšlietu, aizsardzības un enerģētikas ministriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

G7 samits ASV ekonomiskā nacionālisma ēnā

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušās nedēļas svētdienā noslēdzās viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem notikumiem – G7 samits, kurā piedalās ASV, Vācija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Kanāda, Japāna.

Šoreiz samits noslēdzās bez tradicionālā komunikē, lai izvairītos no pērnā gada situācijas, kad ASV prezidents Donalds Tramps atteicās to parakstīt. Līdz ar to, kā norāda starptautiskie politiskie komentētāji, katra valsts pēc samita brīvi runā to, kas atbilst tās interesēm, un šoreiz runāt par kādām kopējām panāktām vienošanām nav iespējams. Samita sausais atlikums ir secinājums, ka starp ES līderiem un ASV pastāv nepārvaramas domstarpības.

Ārzemju prese un portāli, rakstot par samitu, ir pilni ar tādiem virsrakstiem kā, piemēram, «Trampa negaiss iesper Makrona samitam». Ja samita namatēvs, Francijas prezidents Emanuels Makrons, masu medijos tiek dēvēts par multilaterālisma čempionu, tad Tramps – par ekonomisko nacionālistu. Portāls politico.com raksta, ka G7 lielvalstis izteikti pārstāvēja katra savas intereses, nevis kādas kolektīvas. Samita dienaskārtībā bija jautājumi par tirdzniecības kariem, Irānas kodolprogrammu, Krieviju, Sīriju, klimata pārmaiņām un Amazones mežu ugunsgrēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 30.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV – Ķīnas pamiers turpināsies

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., Renesource Capital Finanšu tirgus vecākais analītiķis, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien Vjetnamas galvaspilsētā Hanojā ticies ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu.

Samitu abi līderi sāka ar sarokošanos un nesmaidot pozēja fotogrāfiem pie savu valstu karogiem.

Tramps veltīja dažus vārdus žurnālistiem, tostarp izteicās, ka, viņaprāt, samits būs veiksmīgs.

Jautāts, vai viņš gatavojas oficiāli paziņot par Korejas kara beigām, Tramps atbildēja: «Redzēsim.»

Vēršoties pie Kima, ASV prezidents sacīja, ka Ziemeļkorejai ir «milzīgs ekonomiskais potenciāls».

«Jūsu valstij ir milzīgs ekonomiskais potenciāls, neticams, neierobežots,» Kimam preses konferencē pirms samita sākuma sacīja Tramps.

«Es gaidu, kad varēšu redzēt to notiekam un palīdzēt tam notikt,» piebilda Tramps.

Viņš arī piebilda, ka ir gods Vjetnamā tikties ar Kimu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Tramps ievēlēšanas gadījumā sola panākt, lai NATO valstis maksā par aizsardzību

LETA--AFP, 25.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta amata kandidāts no Republikāņu partijas Donalds Tramps paziņojis, ka gadījumā, ja viņu ievēlēs par prezidentu, viņš panāks, lai NATO dalībvalstis maksā par savu aizsardzību, nevis paļaujas uz to, ka izdevumus segs Savienotās Valstis.

«NATO ir valstis, kuras mūs izmanto. Ja es [būšu prezidents], ticiet man, tās maksās,» sacīja Tramps svētdien pārraidītā intervijā telekanālam NBC.

«Pieņemsim, ka valstī notiek iebrukums. Tā nav samaksājusi. Visi saka - ak, bet mums ir līgums,» klāstīja Tramps. NATO līguma 5.pants noteic, ka uzbrukuma gadījumā vienai alianses dalībvalstij pārējām valstīm tā ir jāaizstāv.

«Ja viņi nemaksā - tas nav kā pirms četrdesmit gadiem. Tas nav kā pirms piecdesmit gadiem. Tas nav kā pirms trīsdesmit gadiem. Šodien mēs esam citāda valsts,» viņš teica.

«Ir valstis, kuras nemaksā, un tas jau ir vairāk nekā NATO, jo mēs rūpējamies par Japānu. Mēs rūpējamies par Vāciju un Dienvidkoreju, un Saūda Arābiju, un mēs zaudējam it visā,» sacīja Tramps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns otrdienas rītā tikās un sarokojās, sākot savu vēsturisko samitu, kas notiek viesnīcā «Capella» Singapūrai piederošajā kūrortu salā Sentosā.

Tad Tramps un Kims 48 minūtes tikās vienatnē, tikai viņiem un tulkiem klātesot. Pēc tam viņu tikšanās turpinājās paplašinātā formātā, piedaloties arī citām abu valstu amatpersonām. Starp paplašinātās tikšanās dalībniekiem ir Baltā nama personāla vadītājs Džons Kelijs, ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo un ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons.

Tramps sacīja, ka viņa tikšanās vienatnē ar Kimu bijusi «ļoti, ļoti laba» un ka starp viņiem ir «lieliskas attiecības».

Kad Tramps kopā ar Kimu devās no pirmās sanāksmes uz nākamo, žurnālisti izsauca Ziemeļkorejas līderim adresētus jautājumus par viņa valsts denuklearizāciju, tomēr līderis tiem nepievērsa uzmanību. Tramps ieradās samita vietā pirmais, bet neilgi pēc tam atbrauca arī Kims ar melnu bruņu limuzīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV uz 30 dienām aizliegs ieceļošanu no Eiropas, lai apturētu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, trešdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.

"Lai apturētu jaunu [koronavīrusa] gadījumu nonākšanu mūsu krastos, mēs uz nākamajām 30 dienām apturēsim visus ceļojumus no Eiropas uz ASV. Jaunie noteikumi stāsies spēkā pusnaktī" uz sestdienu, Tramps sacīja uzrunā valsts iedzīvotājiem no Ovālā kabineta.

Viņš precizēja, ka šis aizliegums "neattieksies uz Lielbritāniju". Tas arī netiks attiecināts uz "amerikāņiem, kas izgājuši attiecīgas pārbaudes".Baltais nams vēlāk nāca klajā ar paziņojumu, precizējot aizliegumu un tā izņēmumus.

Ieceļošanas aizliegums attieksies uz cilvēkiem, kas fiziski atradušies Šengenas zonā pēdējās 14 dienās pirms sava mēģinājuma ierasties ASV.

Aizliegums tomēr neattieksies uz tiem Šengenas zonu apmeklējušajiem cilvēkiem, kas ir ASV pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, ASV pilsoņu vai pastāvīgo iedzīvotāju dzīvesbiedri vai ASV pilsoņu vecāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps solījis rīkoties, lai novērstu Francijas vīnu ievešanu ASV ar niecīgu muitas nodevu, lai gan Francija ASV vīniem noteikusi lielāku muitas nodevu.

«Francija mums noteikusi lielu nodevu par vīniem. Un tomēr mēs viņiem prasām ļoti maz par Francijas vīniem,» Tramps pirmdien sūkstījās intervijā raidsabiedrībai CNBC pēc tam, kad pagājušajā nedēļā apmeklēja Normandiju.

Viņš apgalvoja, ka, piemēram, Kalifornijas vīndari viņam sakot, ka viņiem ir jāmaksā lielas nodevas, lai savu produkciju ievestu Francijā, bet Francijas vīnus ASV ļauts ievests bez nodevām.

«Tas nav godīgi. Mēs kaut ko darīsim šajā lietā,» paziņoja Tramps, uzsverot, ka Francijas vīni ir lieliski, bet arī ASV tiek ražoti lieliski vīni.

Tramps jau agrāk ir sūdzējies par Francijas noteiktajām muitas nodevām ASV vīniem, bet rīcība tam nav sekojusi. Novembrī mikroemuāru vietnē «Twitter» viņš rakstīja, ka «ir jāmaina» situācija, ka ASV vīndariem produkcijas pārdošana Francijā ir pārāk grūta, bet Francijas vīniem ASV tirgus ir viegli pieejams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas un Krievijas izlūkdienesti regulāri noklausās ASV prezidenta Donalda Trampa telefonsarunas, kuras viņš veic, izmantojot savu personīgo mobilo tālruni «iPhone», vēsta laikraksts «The New York Times».

Trampa padomnieki ir vairākkārtīgi brīdinājuši prezidentu, ka viņa sarunas, izmantojot personīgo telefonu, regulāri noklausās krievu un ķīniešu spiegi. Taču Tramps, uz kuru tiek izdarīts spiediens biežāk lietot aizsargātās Baltā nama fiksētās telefona līnija, joprojām nevēlas atteikties no saviem «iPhone». Pēc Baltā nama amatpersonu teiktā, viņi var tikai cerēt, ka Tramps sarunās neapspriež slepenu informāciju.

Tramps nav vēlējies atteikties no saviem diviem oficiālajiem «iPhone» un viena privātā. ASV Nacionālās drošības pārvalde (NSA) ir veikusi izmaiņas oficiālajos tālruņos, lai ierobežotu to spējas, taču personīgais telefons, kurā Tramps var glabāt kontaktus, vispār nav aizsargāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

ASV un ES tarifu karš, kurā ir tikai zaudētāji

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no globālās dienaskārtības aktuālākajiem jautājumiem ir tirdzniecības karš starp ASV un ES, kas cita starpā ir visbūtiskākie sabiedrotie arī NATO aliansē. Kariņu iesāka ASV prezidents Donalds Tramps, paziņojot, ka viņa mērķis ir samazināt negodīgo tirdzniecības deficītu attiecībās ar ES, kas pašlaik ir 169 miljardu dolāru apmērā.

Jāpiezīmē, ka situāciju vēl vairāk saasina 2020. gadā gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas. Kā izteicies prominents ASV ekonomists Gerijs Hufbauers, Tramps no visas sirds tic, ka konfrontācija ar ārvalstīm nodrošinās viņam vēlētāju balsis. Jau šobrīd ASV ir noteikusi papildu tarifus ES dzelzs un alumīnija produktiem, uz ko mēs atbildējām ar tarifiem tādām ASV jutīgām precēm kā burbons, džinsi, motocikli u.c. Pašlaik aktuālākās domstarpības ir saistītas ar lidmašīnu ražotāju subsīdijām, kur Tramps uzskata, ka ES sniedz neatļautu atbalstu saviem aviācijas uzņēmumiem, kam ES savukārt nevēlas piekrist, norādot, ka ASV dara tieši to pašu. Līdz ar to Tramps gatavojas līdz novembrim izlemt, vai noteikt tarifus Eiropas autorūpniecības produkcijai, kā rezultātā varētu tikt apdraudēti 8,6% no eirozonas auto industrijas izlaides, kas nozīmētu ne tikai ienākumu samazināšanos, bet arī darba vietu skaita sarukšanu. No tā visvairāk ciestu ES lielākā ekonomika Vācija. Jau šajā vasarā Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) skatīs ASV ierosināto lietu par bloka neatļautu atbalstu Francijā bāzētajai Airbus ražotnei, kā arī ES atbildes iesniegumu par neatļautām ASV subsīdijām savai Boeing ražotnei. Pagaidām vēl ir pāragri prognozēt, kāds būs PTO verdikts, taču nav izslēgts, ka neatkarīgi no tā D. Tramps no saviem uzstādījumiem par negodīgu pārējo pasauli, kas negodīgi izturas pret amerikāņiem, neatkāpsies. Tajā pašā laikā vairākas ES amatpersonas, kā raksta vietne politico. eu, uzskata, ka Trampa draudi par tarifiem ES autorūpniekiem ir sava veida šantāža, lai panāktu, ka tirdzniecības sarunās starp ASV un ES tiktu iekļauta arī lauksaimniecība. Te arī rādās zināma šķelšanās starp ES dalībvalstīm, jo Vācija, lai izbēgtu no tarifiem autorūpniekiem, būtu lauksaimnieku jautājumā gatava piekāpties ASV, par ko ne dzirdēt negrib Francija, kurai lauksaimniecības jautājums ir daudz prioritārāks par tarifiem autorūpniecībai. Protams, ka tirdzniecības un tarifu karš nenāk par labu nedz ASV, nedz ES ekonomikām, tas nozīmē saspīlējumu ne tikai ekonomiskajās, bet arī politiskajās attiecībās. Turklāt, kā norāda politico.eu, kārtējās stiprās vācu sievietes (pēc analoģijas ar Angelu Merkeli) iecelšana EK prezidentes amatā nekādi nesekmēs ciešāku saišu izveidošanu ar Trampa administrāciju. Turklāt Urzula fon der Leiene ir bijusi Vācijas aizsardzības ministre, un Tramps atkārtoti ir pārmetis Vācijai, ka tā pārāk maz līdzekļu tērē aizsardzībai. Tā ka ES un ASV attiecībās nav gaidāmas vieglas dienas, kas dzīvi neatvieglo arī Latvijai, jo gan ES, gan ASV vienlīdz lielā mērā ir mūsu drošības garanti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Senāts, kurā vairākums ir republikāņiem, trešdien attaisnoja prezidentu Donaldu Trampu abās impīčmenta apsūdzībās.

Senāts vispirms nobalsoja, ka Tramps nav vainīgs varas ļaunprātīgu izmantošanā, un pēc tam otrā balsojumā - ka viņš nav vainīgs šķēršļu likšanā ASV Kongresam.

Tramps uzreiz pēc balsojumiem paziņoja par uzvaru, un Baltais nams pavēstīja, ka prezidents ir pilnībā attaisnots. Demokrāti savukārt nodēvēja to par "bezvērtīgu netaisnīgas tiesas iznākumu".

Apsūdzības Trampam tika izvirzītas saistībā ar trauksmes cēlāja ziņojumu, ka Tramps jūlijā telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski mēģinājis viņu pierunāt sniegt informāciju par sava politiskā sāncenša Džo Baidena un viņa dēla Hantera darbību Ukrainā. Pastāv bažas, ka Tramps aizturējis militāro palīdzību Ukrainai, lai izdarītu spiedienu uz Kijevu personīga politiska labuma gūšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps apstiprinājis, ka viņam ir interese par iespēju, ka Savienotās Valstis no Dānijas varētu iegādāties Grenlandi.

«Mēs par to runājām,» svētdien sacīja Tramps, atbildot uz žurnālistu jautājumu par mediju ziņoto, ka viņš ar saviem padomniekiem apspriedis iespējas nopirkt pasaules lielāko salu, kas ģeogrāfiski ir tuvāk Ziemeļamerikai nekā Eiropai.

«Parādījās šī koncepcija un es teicu - noteikti, stratēģiski tas ir interesanti un mēs būtu ieinteresēti,» ASV prezidents sacīja reportieriem pirms iekāpšanas lidmašīnā Ņūdžersijas štatā, kur viņš pavadīja brīvdienas savā golfa klubā.

Viņš norādīja, ka «vispirms mums jānoskaidro, vai viņiem [Dānijai] ir kāda interese».

Tramps arī sacīja, ka Grenlandes iegāde nav jautājums numur viens viņa administrācijas darba kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pētnieks: Tramps mobilizēja vēlētājus, kuri parasti neiet balsot vai neatbild uz dažādām aptaujām

LETA, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps mobilizēja tos vēlētājus, kuri parasti neiet balsot vai neatbild uz dažādām aptaujām, aģentūrai LETA komentēja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.

Tāpat viņš mobilizēja vēlētājus konkrētos štatos, piemēram, Pensilvānijā, Mičiganā un Viskonsīnā, kurus, iespējams, uzrunāja Trampa retorika, jo agrāk tur bija lielas rūpnīcas, kas tika slēgtas, cilvēkiem paliekot bez darba, komentēja eksperts.

Arī viņš pauda, ka Trampa uzvara vēlēšanās ir pārsteigums, jo visas aptaujas, kas pēdējās nedēļās bija pieejamas, rādīja, ka Demokrātu partijas kandidāte Hilarija Klintone ir divus vai trīs procentpunktus priekšā. «Tad, kad sāka parādīties pirmie rezultāti, arī man likās, ka Klintone varētu gūt uzvaru,» izteicās pētnieks.

Viņš norādīja, ka pastāv jautājums par to, kāpēc Klintone zaudēja balsis tajos štatos, kur pirms tam viņai tika solīts atbalsts, kā arī vēlēšanās kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas Savienība (ES) ir panākušas vienošanos par kopīgiem soļiem tirdzniecības strīda atrisināšanai, trešdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers pēc tikšanās Baltajā namā.

Vienošanās, kuras detaļas gan maz tika izpaustas, nozīmē to, ka Vašingtona neīstenos draudus par muitas tarifu noteikšanu automašīnām, kas kaitētu Vācijas autobūvniekiem.

Tramps un Junkers, kas vairāk nekā divas stundas tikās Baltajā namā, pēc tam solīja strādāt, lai «atrisinātu» jautājumu par ASV noteiktajām muitas nodevām tērauda un alumīnija importam, kas izraisījušas ES un citu ASV sabiedroto sašutumu.

«Mēs gribam tālāk stiprināt šīs tirdzniecības attiecības visu Amerikas un Eiropas pilsoņu labā,» Tramps sacīja paziņojumā no Baltā nama Rožu dārza.

«Mēs šodien panācām vienošanos,» Junkers sacīja reportieriem pēc sarunām ar Trampu. «Mēs esam identificējuši vairākas jomas sadarbībai.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vēlētāji ASV: Šajās vēlēšanās mums nākas izvēlēties mazāko no ļaunumiem

LETA, 08.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta vēlēšanās pilsoņiem nākas izvēlēties mazāko no ļaunumiem, jo abi galvenie amata kandidāti pierādījuši, ka viņiem nevar uzticēt valsts vadīšanu, tā aģentūrai LETA norādīja vairāki vēlētāji.

Vairāki no aptaujātajiem pilsoņiem, kuri Fīniksā, Arizonā, varēja doties pie vēlēšanu urnām jau no plkst.6, atzina, ka ir noguruši no priekšvēlēšanu aktivitātēm un vēlas, lai vēlēšanas ātrāk noslēgtos. Tā, piemēram, Katalino Adams, kurš strādā viesnīcu nozarē, aģentūrai LETA sacīja, ka viņa vērtējumā republikāņu kandidāts Donalds Tramps pats par sevi ir jocīgs un savā ziņā atgādina tādu kā multiplikācijas filmu varoni. «Tas man noteikti nav pieņemami, tādēļ par viņu nemaz nebalsoju,» sacīja Adams.

Pretējās domās ir Fīniksas piepilsētas iedzīvotājs Kregs Reijs, kurš rindā, lai atdotu savu balsi, nostāvēja vairāk nekā 40 minūtes. Viņa vērtējumā demokrātu kandidāte Hilarija Klintone izdarīja vairākas sliktas lietas, taču arī Tramps nav spožs un darījis daudz ko sliktu. «Vienīgā atšķirība ir tā, ka Tramps savas kļūdas pielaida pagātnē, bet Hilarija ar visiem e-pastu skandāliem - tagad. Viņi abi ir slikti, tomēr Tramps ir mazākais no ļaunumiem,» viņš sacīja, piebilstot, ka tā uzskata daudzi.

Komentāri

Pievienot komentāru