DB viedoklis: Trampa radītās izbailes ātri gaist 

Atziņas, ka priekšvēlēšanu vārdi vēlāk var neatbilst darbiem, kā arī fakts, ka demokrātiskas valsts virzība nav tikai prezidenta rokās, ļāvušas pasaules finanšu tirgiem atgūties no bažām par gaidāmo finanšu aktīvu izpārdošanu

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 14.11.2016

No DB arhīva

Finanšu tirgus pārsvarā regulē divi spēki – alkatība un bailes, virsroku gūst tas, kuram ir piemērotākais ziņu fons. Līdz ar to nekāds brīnums nebija arī vairāk nekā 10% vērtais Meksikas peso kritums pret ASV dolāru saistībā ar jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa iepriekšējām runām par Latīņamerikas nelegālo imigrantu deportācijām un nepieciešamību būvēt sienu uz ASV robežas, kā arī Ziemeļamerikas valstu tirdzniecības attiecību pārskatīšanu. Tiesa, investoru nedrošība izpaudās ne tikai attiecībā uz ASV dienvidu kaimiņvalsts nacionāls valūtas drošību, bet arī citur pasaulē, spēcīgākajai reakcijai parādoties Klusā okeāna reģiona fondu tirgos, piemēram, Japānas akciju tirgus indeksam Nikkei 225 dienā, kad kļuva redzams aizvien izteiktākais Trampa pārsvars pār Klintoni, zaudējot vairāk nekā 5% vērtības, savukārt rīta agrumā ASV tika lēsts pat 700 punktu vērts indeksa Dow Jones kritums.

Šeit gan bažas bija saistītas ar globālās tirdzniecības jautājumiem, dažādu līgumu varbūtējā pārskatīšana ir tas, par ko satraucas tie, kuri groza naudu pasaules finanšu tirgos. Neviens nezina, vai kādreizējie draudi būtu jāuztver nopietni, taču tieši neziņa par nākotni ir tā, kas aptur investīciju plūsmu, turklāt ne tikai biržās, bet arī reālajā ekonomikā. Turklāt līgumu pārskatīšanai var būt negatīvas sekas ne tikai no naudas investēšanas viedokļa konkrētā uzņēmumā vai valstī. Piemēram, atsacīšanās no līdzšinējām tirdzniecības attiecībām ar Ķīnu var izraisīt veselu negatīvu procesu ķēdi. Tā kā šīs valsts straujākā izaugsme ir jau aiz muguras un tā lielā mērā bija saistīta ar eksportu, kura dati šobrīd nav pārāk daudzsološi (oktobrī gada izteiksmē tas krities par 7,3%), tad jauni konjunktūras pasliktinājumi var izrādīties letāli šīs valsts finanšu sistēmai. Tas savukārt izraisītu akmens sviedienam rāmā dīķī līdzīgu viļņošanās reakciju pasaules fondu tirgos, galu galā nonākot līdz visai iespaidīgai finanšu aktīvu izpārdošanai arī Volstrītā. Protams, var teikt, ka parastajai zilajai apkaklītei ASV šādas finanšu izpausmes «ir pie kājas», tomēr galu galā tās ietekmēs arī katra rūpniecībā strādājošā maka biezumu tā vienkāršā iemesla dēļ, ka nedrošības dēļ viņa uzņēmumam pieejamais finansējums kļūs dārgāks un pastāv iespēja, ka saražotās produkcijas realizācijas apjoms kritīsies, līdz ar to nebūs nekādu prēmiju, bet gan bažas par rindas ieņemšanu darba biržā.

Finanšu tirgi visai labi apzinās arī to, ka iepriekš minēto scenāriju nevēlēsies pieļaut ne prezidentam jau «pēc definīcijas» opozīcijā esošie demokrāti, ne arī liela republikāņu partijas daļa, kur nu vēl dažādi pa Vašingtonu skraidelējošie lobiji, līdz ar to nav vērts jūgt zirgu kamanās, pirms zināms, vai vispār gaidāms sniegs. Tāpēc, raugoties uz notikumiem ASV, jau 9. novembrī Eiropā investori neļāvās paniskai vērtspapīru izpārdošanai, savukārt pašās ASV biržās indeksi atgriezušies pie kāpuma, kurš visai drīz var izvērsties jaunu vēsturisko rekordu sasniegšanā.

Jaunākais izdevums