DB Viedoklis

DB viedoklis: Zaļākās valsts Eiropā dubultā morāle

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 28.03.2017

Jaunākais izdevums

Zaļais iepirkums kā sistēmas detaļa labi raksturo Latvijas lauksaimniecības politikas virzību – vārdos zaļi, bet darbos maļam pa vecam

Zaļa valsts ir tikai politiķu mutēs. Publikāciju ar šādu virsrakstu DB varēja lasīt pirms diviem gadiem (13.04.2015). Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītāja Gustava Norkārkļa citāta aktualitāte nav mazinājusies. Tiesa, pa šo laiku bioloģiski apsaimniekoto hektāru kļuvis vairāk, veikts kārtīgs lēciens iespējās izaudzēto atbilstoši pārstrādāt, bet patērētāji arvien vairāk meklē tīru pārtiku un ir kļuvuši zinošāki par to, kā nošķirt produktu, kas atbilst rūpnieciskas kvalitātes standartiem no produkta, ko izauklējusi daba bioloģiskajā saimniecībā Latvijā. Ārēji mūsu politiķiem joprojām patīk piesaukt Latvijas kā zaļas valsts tēlu un ar šādu lozungu greznoties ārvalstu vizītēs. Diemžēl tā ir plika bižutērija, jo seguma šai izpausmei nav. Patiesībā situācija ir visai atšķirīga no tās ainas, ko dažam labam patīk uzburt vienā vai citā auditorijā. Ar katru gadu palielinās Latvijā izlietoto pesticīdu apjoms un aug minerālmēslu patēriņš, Latvijas lauksaimniecībai kļūstot nevis zaļākai, bet ķimikālijām bagātākai. Tas ir arguments, ar kuru pietiek, lai secinātu, ka īstā aina ir politisks atbalsts tādas lauksaimniecības ceļam, kur izdzīvo tikai lielākais un stiprākais, un to vidū bioloģisko saimniekotāju pagaidām īsti nav. Faktiski šis jautājums ir arī par cilvēkiem laukos, ne tikai par to, ko ikdienā kraujam uz šķīvja un bāžam mutē.

Kārtējais apliecinājums valsts taktikai šajos jautājumos ir zaļais publiskais iepirkums. Pēc nosaukuma spriežot, tam vajadzētu kalpot par atspērienu bioloģiskās ražošanas attīstībai, un beidzot varētu īstenot sapni, ka skolās un bērnudārzos bērni ēstu vietējos bioloģiskos produktus, pie kā mērķtiecīgi strādā valstis Skandināvijā. Diemžēl Latvijas izpildījumā zaļais iepirkums padarīts par teātri – aiz nosaukuma slēpjas pamatā konvencionālās industrijas produkti, kas top gan no vietējās, gan arī tālu zemju izejvielas. Daļa šo produktu tik vien kā fasēti Latvijā, toties atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām. Latvijas ražojumus un ražotājus, protams, var un vajag sargāt un sniegt tiem papildus iespējas tirgū. Tomēr bioloģisko produktu noieta veicināšanas instrumentu izmantot citiem mērķiem neliekas īsti pareizi.

Tādējādi zaļais iepirkums padarīts par dubultās morāles izpausmes vietu un kā sistēmas detaļa labi raksturo Latvijas lauksaimniecības politikas virzību – vārdos zaļi, bet darbos maļam pa vecam. Vēl viens lauksaimniecības politikas divkosības piemērs, kas gan attiecas ne tikai uz Latviju, bet ir globāla satraukuma vērts, ir ģenētiski modificētu organismus saturošas dzīvnieku barības lielā loma lauksaimnieciskajā ražošanā. No vienas puses, ĢMO saturoša pārtika Latvijā ir aizliegta, bet, no otras, nav nekādu ierobežojumu ĢMO saturošas dzīvnieku barības izmantošanai. Var fantazēt, vai un kādu ietekmi uz nākamajām paaudzēm atstās dubultmorāle lauksaimniecības un pārtikas jautājumos. Tikmēr no ĢMO brīvajā bioloģiskajā nišā šie jautājumi izpaliek. Diemžēl neesam izmantojuši Latvijas labo potenciālu un iepaliekam ekovilnim, kas pāršalcis Eiropu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļais iepirkums kā sistēmas detaļa labi raksturo Latvijas lauksaimniecības politikas virzību – vārdos zaļi, bet darbos maļam pa vecam

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nākamgad pildītu Satversmes tiesas spriedumu – atcelt Ārstniecības likumā mediķiem noteikto 50 stundu slodzi kā «normālo pagarināto darba laiku» un sākt no 1. janvāra apmaksāt mediķiem dubultā apmērā katru nākamo nostrādāto stundu pēc 40 stundām nedēļā – jaunajai valdībai nāksies atrast papildu finansējumu amplitūdā no 16 līdz 19 miljoniem eiro.

Kā svētdien ziņoja raidījums «LNT Top10», Veselības ministrija apzinājusi datus no 40 stacionārajām iestādēm, tajā skaitā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, un secinājusi, ka viens mediķis šogad virs normālā darba laika strādājis 36 stundas katru mēnesi. Prognozējot, kā līdzīgs skaits būs arī nākamgad, Satversmes tiesas sprieduma pildīšanai, par šīm virsstundām maksājot dubultā, nākošgad būs nepieciešami 16 097 729 €. Taču, ja jaunais Ministru kabinets pildīs nu jau aizejošās valdības doto solījumu mediķiem pacelt pamatalgu par 20%, tad attiecīgi kāps arī likme par virsstundām, un tad jau virsstundu apmaksai būs jāatrod par 3 miljoniem vairāk - 19 317 275 €. Visu saskaitot kopā – algu 20% pieaugumu un virsstundu apmaksu – jaunajai valdībai straujā tempā būs jāatrod 103 581 437 €.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Tad pienāca tiesībsargs un deputāts Putra…

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 18.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir noticis teju neticamais! Sociālie partneri – darba devēji un arodbiedrības – ir vienojušies, ka nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, kas paredz būtiski augstāku minimālo algu nekā valstī noteiktā, būs iespējams vienoties par virsstundu darba samaksu, bet ne mazāk kā 50% no algas.

Līdz šim darba devēji bija tie, kas lūdzās atcelt anahronisko normu par 100% virsstundu apmaksu. Gan tāpēc, ka Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā par virsstundām maksā dubultā, gan tāpēc, ka tieši šīs absurdās normas dēļ daudzviet virsstundas netiek uzskaitītas vispār un darbinieks nesaņem neko. Taču arodbiedrības iespītējās kā āži un paziņoja, ka virsstundu dubulta apmaksa ir viņu sarkanākā no sarkanākajām līnijām.

Tiesa, bez kādiem nozīmīgiem argumentiem, īpaši ņemot vērā straujo ikgadējo algu pieaugumu. Vienkārši kliedza, ka nedrīkst pasliktināt darbinieku tiesības un viss. Tas, ka de facto tieši dubultā samaksa ir veicinājusi virsstundu neuzskaitīšanu, arodbiedrību bosus nekad nav uztraucis. Tagad nu rasts kompromiss, ka nozarēs, kurās ir ģenerālvienošanās, varēs nemaksāt par virsstundām dubultā. Vakar Saeimai šos grozījumus vajadzēja apstiprināt trešajā lasījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules galveno risināmo jautājumu topa augšgalā jau kādu laiku atrodas klimata izaicinājumu tēma. Daudz enerģijas tiek patērēts runām par zaļumu, kam seko arī attiecīgas politikas īstenošana, kuras rezultāts bieži vien ir vecās ekonomikas sodīšana un aktīvi mēģinājumi balstīt jaunas it kā zaļākas alternatīvas iepriekšējam darbības modelim.

Lielu izaicinājumu, piemēram, Eiropas zaļajai transformācijai gan, visticamāk, sagādās šī ziema, ja tā izrādīsies barga. Jāņem vērā, ka pasaulei enerģija ir nepieciešamam milzīgā apmērā, lai gan pieejamība energoresursiem daudzos gadījumos nonākusi uz jautājuma zīmes. Rezultātā, ja jāizvēlas starp to, vai šajā ziemā riskēt nenosalt, vai dzīvot nosacīti zaļi un sildīties un kādu grāmatu lasīt pie svecītes, daudzi tomēr labāk izvēlas par visu cenu mēģināt sev nodrošināt kādas enerģijas piegādes.

Rezultātā pasaulē, kas mēģina apkarot klimata pārmaiņas, pieprasījums pēc vienas no netīrākajām degvielām – oglēm – ir teju sasniedzis jaunu rekordu.

Arī Bloomberg izceļ visai smago dilemmu, kādas priekšā nonākusi pasaules enerģijas politika. Piemēram, Apvienotajā Karalistē darboties nācies spēkstacijām, kuras enerģiju iegūst tieši no ogļu dedzināšanas. Vairākas no tām, piemēram, Vestbērtonas spēkstaciju turklāt uz zaļās politikas fona esot plānos slēgt jau nākamgad. Šajā pašā laikā tieši šādu staciju darbināšana šajā septembrī esot ļāvusi izvairīties no situācijas, kad šajā valstī vienkārši sāk pazust gaisma. Kopumā šāda problēma gan nav unikāla vien Apvienotajai Karalistei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā modē ir vides un klimata izaicinājumu aktīvisms. Ne visas tā izpausmes gan ir draudzīgas uzņēmējdarbībai.

Zināmu bīstamību rada tas, ka vērojama tādu industriju un patērētāju paradumu kaunināšana, kas saistās ar arvien zaļāk domāt gribošā pūļa gudrībai netīkamiem produktiem vai pakalpojumiem.

Skaļāk pēdējā laikā izskanējusi, piemēram, aviācijas kaunināšana. Lidmašīnas piesārņo gaisu, kas nozīmē, ka nopelt ir iespējams gan šādas kompānijas, gan to klientus, kas turklāt paši par sevi lielākā mērā nu mēģina izvēlēties citus transporta veidus vai kādā ceļojumā nedodas vispār (cerot neatstāt negatīvu ietekmi uz vidi). Vēl ar zaļākas pasaules solījumiem var gūt popularitāti, un Rietumvalstīs nomanāmas politiķu runas par nepieciešamību ierobežot lidojumus vai aviācijas nozarei noteikt papildu nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) līdz 2024. gada sākumam Čiekurkalnā plāno izbūvēt uzlādes staciju pie ēkas Talejas ielā 1, Rīgā.

Publiskās nomas tiesību izsoles rezultātā noslēgts līgums ar SIA “Ignitis Latvija”, projekta investīcijas sasniegs 100 000 eiro.

Uzņēmējs apņēmies papildus nodrošināt arī vides pieejamību divās no četrām uzlādes vietām, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Tuvākā gada laikā SIA “Ignitis Latvija” pie ēkas Talejas ielā 1, Rīgā izveidos elektromobiļu uzlādes staciju ar iespēju vienlaicīgi uzlādēt četrus elektromobiļus. Īpaši ātrās līdzstrāvas uzlādes iekārtas jauda sasniegs 200 kW, autovadītājiem savu elektromobili 100 km nobraukumam uzlādējot 20 minūšu laikā, savukārt lēnākajā stacijā savu automobili varēs uzlādēt 2 stundu laikā. Īpaši ātrās uzlādes vietas tiks piemērotas izmantošanai arī autovadītājiem ar kustību traucējumiem. Uzlādes stacijā būs iespējams uzlādēt arī elektriskos mikromobilitātes līdzekļus, piemēram, elektriskos skrejriteņus un velosipēdus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīnes pilsētā pašvaldības departaments nodarbojas ar komercdarbību – savā vīna darītavā ražo un ar peļņu tirgo vīnu, savukārt Latvijā nekas tāds nav iespējams, vēl trakāk, piemēram, Rīgas pašvaldības SIA Rīgas meži kokzāģētavu pieprasa slēgt

Tāda dubultā morāle izveidojusies divās Eiropas Savienības (ES) galvaspilsētās – Vīnē un Rīgā. Izrādās, Austrijā pašvaldības tiek uzskatītas par vienu no svarīgākajiem valsts ekonomikas pamatiem, tāpēc tās var veidot un pārvaldīt arī savus rūpnieciskos un komerciālos uzņēmumus. Tipisks piemērs šajā ziņā ir Austrijas galvaspilsēta Vīne, kurā uzņēmējdarbības veidi tiek organizēti ar speciālu pašvaldības departamentu palīdzību. Vienā no tiem – 49. departamentā, kas nodarbojas ar mežsaimniecības un lauksaimniecības jomu pārvaldību, – viesojās arī DB, ieraugot interesantu ainu – Vīnē no saimnieciskās darbības viedokļa iespējams ir daudz kas tāds, kas Latvijā un Rīgā ir liegts. Savulaik skandalozu reakciju izsauca kādas iestādes atzinums, ka lauku pašvaldība nedrīkst bezdarbniekiem likt ravēt dārzeņu vagas, no kurām iegūto ražu pēc tam tās pašas pašvaldības trūkumcietēji saņem savās pārtikas pakās, bet Vīnē pašvaldība pati audzē dārzeņus un iedzīvotājiem ir dažādas iespējas iesaistīties gan šo lauku apkopšanā, gan izaudzētās produkcijas apēšanā. Iespējams, Latvijā darbojas padomju laiku atstātais mantojums attiecībā uz izpratni, komplektā ar zināšanu trūkumu par to, kas un kā notiek citviet, tāpēc par katru cenu ir jāapkaro pašvaldību vēlme apsaimniekot savu īpašumu un no tā gūt maksimāli iespējami labāko atdevi (ne tikai un vienīgi peļņas nolūkā, bet arī tāpēc, lai būtu pašu iedzīvotājiem ekonomiski pieņemamas attiecīgā pakalpojuma vai preces cenas, kā arī vēl viens svarīgs aspekts – darba vietas). Tieši uz šo norādīja arī Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa Ulda Oša pētījums, par ko DB jau rakstīja 11.12.2017.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas cenu bilde Eiropā pēdējā laikā kļūst arvien kolorītāka. Eurostat inflācijas mērījums nupat atklāja, ka enerģijas cena eirozonā augustā gada skatījumā palēkusies par 15,4%. Turklāt pagaidām īsti nekas neliecina, ka situācija šajā jomā varētu ātri mainīties.

Visā pasaulē, tautsaimniecībām uz dāsno valdību un centrālo banku stimulu fona strauji augot, pieprasījums pēc enerģijas arī ir palēcies. Šajā pašā laikā šādam pieprasījumam īsti nav spējis tikt līdzi piedāvājums (un ir zināmas bažas, ka tas tā kādu laiku būs arī nākotnē).

Daudz cerības tiek liktas uz atjaunojamo enerģiju. Tikmēr arī tās ražošanu Eiropā negatīvi ietekmējis sausums un ne pārāk lielais vēja apmērs. Skaidrs ir arī tas, ka enerģijas transformācijas process pats par sevi pieprasīs ļoti daudz resursus. Parādās visai nopietni jautājumi, kur tos tādā apmērā ņemt, ja nebūs ieguldījumi arī, piemēram, tradicionālo fosilo resursu ieguvē. Visa rezultātā šogad liels pieprasījums bijis kaut vai pēc tām pašām oglēm, kuru cena Eiropā šogad palēkusies jau vairāk nekā par 70%. Jānorāda, ka ogles ir viena no netīrākajām degvielām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā trūkst aptuveni 1500 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares speciālistu ar augstāko akadēmisko izglītību, eksperti prognozē, ka nākotnē iztrūkums varētu kļūt vēl lielāks.

Lai gan pašlaik digitalizācijas un mākslīgā intelekta attīstība Latvijā vēl ir sākumstadijā, moderno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības ikdienā izmantot izvēlas arvien vairāk vietējo uzņēmēju, kā rezultātā pieprasījums pēc IKT speciālistiem ik gadu palielinās, atzīmē Dmitrijs Pavļuks, Transporta un sakaru institūta (TSI) profesors, inženierzinātņu doktors un dubultā diploma maģistra studiju programmas Datorzinātnes: datu analītika un mākslīgais intelekts direktors. Atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) prognozēm, viņš norāda, ka tuvāko sešu gadu laikā IKT speciālistu trūkums Latvijā varētu sasniegt 22% no kopējā pieprasījuma šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas pārtikas ražotāju konkurētspēja samazinās nodokļu nesamērības dēļ

LETA, 12.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais faktors, kas apgrūtina pārtikas ražošanu Latvijā, ir nodokļu nesamērīgums starp Baltijas valstīm, intervijā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Kā skaidroja Šure, Latvijas ražotāji nodokļos samaksā vairāk nekā tādi paši ražotāji Lietuvā un Igaunijā, tādēļ "konkurētspēja ir, kāda ir, - jeb tādas nav".

Vienlaikus viņa pieminēja, ka, lai gan izejvielu cenu krīze ir apstājusies un pierimusi, karš Ukrainā turpinās un ir daudz neskaidrību graudu un pārtikas cenās.

"Mūsu gadījumā svārstības pret šodienu izejvielām ir 10-20% atkarībā no reģiona, sausuma un klimatiskajām pārmaiņām. Labā ziņa ir tā, ka izejvielu cenas nav dubultā, kā tas bija pagājušajā gadā," teica LPUF pārstāve. Pēc viņas teiktā, patlaban visvairāk izejvielu dārdzību izjūt saldumu ražošana, konditoreja un kakao produkti.

Šure skaidroja, ka inflācijas rādītāji Latvijā un kaimiņvalstīs bija vieni no visaugstākajiem Eiropā, jo valstu atkarība visās jomās, tostarp enerģētikā, no Krievijas bija vislielākā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Asie pipari peļņas nodokļa reformas mērcē

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 05.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aiz pozitīvisma kampaņas spožā lakojuma par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli slēpjas dažādi nodokļu sloga palielināšanas manevri, kas var aizēnot reklamētos ieguvumus

DB jau rakstīja, ka Ekonomikas ministrija uzstāj uz reinvestētās peļņas neaplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 17 gadus pēc tam, kad to īstenoja Igaunija, turklāt UIN likmes piedāvātā celšana no pašreizējiem 15% līdz faktiski 25% (ņemot vērā specifisko aprēķināšanas formulu 80/20) pašlaik spēcīgi korelē ar Igaunijā notiekošajām diskusijām par pretējo – šī nodokļa likmes samazināšanu līdz 15% (DB 27.03.2017.). Ar igauņiem varam salīdzināties arī par piegājienu mārketinga tēriņu aplikšanā vai neaplikšanā ar nodokli.

Igaunijā mārketinga tēriņus noteiktā apmērā neapliek ne ar uzņēmuma, ne ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet Latvijas gadījumā ap šo jautājumu savilkušies mākoņi, kas sola zibeņot, ja netiks rasts saprātīgs risinājums. Pašlaik tiek iets uz to, ka daļa uzņēmumu mārketinga aktivitātēs tiks padarīti varošāki par citiem. Mārketinga izmaksas pašlaik ar UIN neapliek, bet turpmāk tiek piedāvāts, ka UIN nepiemēros tikai tik lielai mārketinga izmaksu daļai, kas atbildīs 2% no uzņēmuma veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoma. Tādējādi nozares ar lielāku darbinieku skaitu un augstākām darbaspēka izmaksām varēs mārketingam tērēt vairāk, bet pārējie uzņēmumi tiks diskriminēti ar soda sankcijām jeb nodokli tiem mārketinga tēriņiem, kas pārsniegs 2% sociemaksu limitu. Nodevas «izspiešana» nav atbalstāma ne tikai nevienlīdzīgas situācijas radīšanas dēļ, bet arī tādēļ, ka šāds princips var bremzēt uzņēmumu mārketinga centienus, piemēram, jaunu tirgu iekarošanā. Domājams, ka valsts taču nevēlētos kavēt Latvijas uzņēmumu eksporta izaugsmi vienā vai citā tirgū. Valsts gan, protams, negrib par to uzņemties atbildību, līdzīgi arī Krievijas embargo krupi uzņēmumiem vajadzēja norīt pašiem bez sevišķas valsts līdzdalības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt, ka pēc kara visi ir gudri. Tad nu, noslēdzoties kādiem zīmīgiem apaļiem atskaites periodiem, var atskatīties, kādiem aktīviem cenas pieauguma ziņā klājies vislabāk.

Kopumā 2019. gadā, neskatoties uz dažādiem ģeopolitiskajiem riskiem, cena strauji palielinājās ļoti daudziem finanšu aktīviem. Finanšu ziņu virsrakstos pārsvarā gozējas ASV akciju rekordi, lai gan daži no pašiem lielākajiem uzvarētājiem nākuši no tādām vietām, kur cenu pieaugumu tiem paredzēt bijis visai grūti un riskanti.

Krievija un GrieķijaViens no šādiem tirgiem ir, piemēram, Krievijas akcijas. To cena ASV dolāru izteiksmē 2019. gadā palēcās par veseliem 40% (Krievijas akciju RTS indeksa vērtība). Tik straujam kāpumam netraucēja ne Rietumvalstu rosīšanās sankciju frontē, ne Krievijas protesti.Pēdējos gados daudz kas mainījies nav, un šīs valsts ekonomikas nākotne ir atkarīga no notikumiem naftas tirgū. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent vērtība 2019. gadā bijusi visai stabila, un pašās gada beigās tā pat piedzīvoja visai strauju kāpumu. Tiesa gan, šobrīd straujāku naftas cenas kāpumu daudzi izejvielu eksperti savās prognožu kristāla bumbās nesaskata (īstermiņā paredzēt tendences naftas tirgū gan ir faktiski neiespējami).

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Reirs: Lēmums par ES fondu sadalījumu jāpieņem nacionālā līmenī

Lelde Petrāne, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets izskatījis Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus un Kohēzijas fonda (ES fondu) ieviešanu 2021. – 2027. gadā Latvijā. Latvija vienlaikus starptautiski aizstāv savu nostāju un nacionālā līmenī veic nepieciešamos priekšdarbus nākamā plānošanas perioda savlaicīgai uzsākšanai.

«Eiropas Komisija ierosina koncentrēt 65% no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumiem viedākas un zaļākas Eiropas mērķiem, kas valstīm atstāj mazas manevra iespējas risināt citus nozīmīgus izaicinājumus, īpaši izglītības, veselības un sociālās iekļaušanas jomās. Tomēr Latvijas nostāja ir, ka lēmums par finansējuma sadalījumu ir jāpieņem nacionālā līmenī, jo katrai valstij ir savi risināmie izaicinājumi un savas investīciju prioritātes,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Eiropas Komisija (EK) plāno noteikt finansējuma tematisko koncentrāciju, proti, ka viedai Eiropai (pētniecība, inovācijas, uzņēmējdarbība, digitalizācija, prasmes) un zaļai Eiropai (energoefektivitāte, aprites ekonomika, pielāgošanās klimata pārmaiņām, ūdens apsaimniekošana) jāatvēl attiecīgi 35% un 30% no Eiropas Reģionālā un attīstības fonda finansējuma. Vienlaikus dalībvalstīm ar atlikušajiem 35% finansējuma ir jānodrošina rezultāti pārējos tematiskajos mērķos – savienota Eiropa, iedzīvotājiem tuvāka Eiropa un it īpaši sociāla Eiropa, kur EK Latvijai identificējusi vairākus izaicinājumus, piemēram, sociālās iekļaušanas un veselības aprūpes jomās. Latvija pauž viedokli, ka elastība attiecībā uz finansējuma pārdali starp jomām un mērķiem nacionālā līmenī ir nepieciešamība maksimāli efektīvām investīcijām, lai sasniegtu iespējami augstus rezultātus visās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropa spiedīs lauksaimniekus mainīties

Māris Ķirsons, 19.04.2021

“Nozares lielākais ikdienas izaicinātājs ir daba – laika apstākļi, kam seko politika, kura var būt gan lauksaimniekus saudzējoša, gan dramatiski nedraudzīga,” vērtē Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos gados lauksaimniecībā sāksies būtiskas pārmaiņas, kas saistītas ar jaunajām Eiropas iniciatīvām, kuru iedzīvināšanā tiek saredzēti konkurētspējas riski, to novēršanai zemniekiem un lēmumu pieņēmējiem jāstrādā kopā.

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie dažādu jomu lauksaimnieki. Vienlaikus skanēja atziņa, ka pārtika bija, ir un būs vajadzīga cilvēkiem neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem. Neskaidrību migla Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece par lielāko nākamo gadu izaicinājumu uzskata Eiropas Zaļā kursa ļoti ambiciozo uzstādījumu ieviešanu dzīvē. “Dzīvnieku labturība, vide, klimata pārmaiņas,” būtiskākos izaicinājumus min D. Lejniece.

Viņa atgādina, ka cūkkopība Eiropā ir ļoti industriāla sfēra. “Turklāt uzstādījumi un gaidas nereti ir augstākas, nekā ražotāju iespējas tās ieviest, un pat augstākas nekā nepieciešamība pēc tām,” skaidro D. Lejniece. Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu viņa min vegānu kustību pasaulē. Paēdušas planētas kontekstā ir jautājums par proteīnu no dzīvniekiem vai augu valsts. “Ja raugās uz proteīnu no dzīvniekiem, tad jautājums ir, kādā veidā to ražot tā, lai pietiktu visiem un cilvēku pirktspēja būtu tāda, kas ļautu to iegādāties,” skaidro D. Lejniece. Viņa nenoliedz, ka pašreizējais produktu pašizmaksas līmenis nevarēs saglabāties, un tas nozīmē, ka cenu pieaugums nākotnē būs neizbēgams. Ražotāji uztraucas par savu konkurētspēju nākotnē, it īpaši, ja nav skaidrs, kas ir sākotnējais references atskaites punkts – gads, dzīvnieku blīvums, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apmērs? “Neesam vienīgie, jo arī citu valstu, piemēram, Somijas ražotāji, jautā, kā samazināt antibiotiku lietošanu dzīvniekiem par 50%, ja tās nelieto – nav, no kā ražot,” tā D. Lejniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Strādāsim mazāk, saņemsim vairāk jeb Alise Aizspogulijā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 14.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no aktuālām portāla manabalss.lv iniciatīvām ir par saīsinātas darba nedēļas noteikšanu. Tās autori atsaucas uz vairākām Eiropas Savienības valstīm, kurās jau tāda ir pašlaik.

Apsverot šo priekšlikumu, ir jāsaprot - ja valstiskā līmenī tiks noteikta, piemēram, 32 stundu darba nedēļa, tas neizbēgami atsauksies uz darbinieku atalgojumu vairumā nozaru. Ir naivi iedomāties, ka varēs strādāt mazāk nekā līdz šim, bet saņemt tikpat. To arī direktīvā veidā nevar uzspiest darba devējiem. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā ir zemāka produktivitāte nekā vidēji Eiropas Savienībā. Līdz ar to bonusus, kādus var atļauties valstis, kurās dominē nozares ar augstu pievienoto vērtību, nevar atļauties Latvija.

Skarbā patiesībā ir: jo gudrāka un tehnoloģiski attīstītāka ekonomika, jo īsāka var būt tās darba nedēļa, un otrādi. Ja raugās uz Latvijas ekonomiku kā veselumu, tad nevar teikt, ka tajā dominē nozares ar augstu pievienoto vērtību un tā ir inovācijās balstīta. Ja ražojošajām nozarēm samazinās darba laiku, skaidrs, ka kritīsies gan produktivitāte, gan ieņēmumi. Tajā pašā laikā, protams, ir atsevišķas nozares, kurās jau pašlaik produktivitāte ir tāda pati kā vidēji Eiropas Savienībā vai pat augstāka. Tajās doma par saīsinātu darba laiku būtu apsverama. Šis ir labs piemērs tam, ka iespējamās izmaiņas būtu nevis jāuzspiež visai ekonomikai ar Darba likuma palīdzību, bet par to varētu lemt katra nozare savā iekšienē vai pat uzņēmums to paredzēt savā koplīgumā. Jau pašlaik nekas netraucē inovatīvam un produktīvam uzņēmumam koplīgumā paredzēt, ka darba nedēļa ir, piemēram, 32 stundas. To var darīt arī nozares iekšienē, ja par to iespējams panākt vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Shortcut piedāvājumu papildina jaunākās latviešu filmas

Jūnijā lietotnes Shortcut piedāvājuma klāstu papildināja vairākas latviešu režisoru dokumentālās un mākslas filmas, kas priecēs Latvijas skatītājus. Starp tām ir gan vēl pastāvīgi kinoteātros neizrādītā Zigfrīds Anna Meierovics, gan nesen pirmizrādi piedzīvojušās Bille, Zāģeri un Dubultā dzīve. Sekss un PSRS.

Ģimenes filma Bille uzreiz pēc nonākšanas uz kino ekrāniem jau saņēmusi ļoti pozitīvas skatītāju atsauksmes. Filmas veidotāji ar lielu pietāti pret literāro pirm- avotu ir radījuši precīzu un skaudru 30. gadu strādnieku Rīgas atspoguļojumu. Stāsta centrā ir talantīga bērna un ikdienas nogurdinātu pieaugušo attiecības – ar nabadzību Bille ir iemācījusies sadzīvot, taču pietrūkst mātes mīlestības un uzmanības. Filmas autentiskumu paspilgtina fakts, ka uzņemšana notikusi Vizmas Belševicas bērnības mājā un pagalmā, kur paiet lielākā daļa Billes ikdienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Piedāvās dubultā diploma programmas datorzinātnēs un aviācijā

Krstīne Stepiņa, 26.06.2020

Plānots, ka pirmajā programmā "Datorzinātne un programmatūras izstrāde" studentus uzņems jau šoruden.

FOTO LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta un sakaru institūts un Rietumanglijas Universitāte ir nodibinājuši stratēģisko partnerību, kuras rezultātā taps dubultā diploma studiju programmas dažādās jomās, sākot ar datorzinātnēm un aviāciju.

Programmu absolventi iegūs pasaules līmeņa izglītību un plašas starptautiskās karjeras perspektīvas. Plānots, ka pirmajā programmā "Datorzinātne un programmatūras izstrāde" studentus uzņems jau šoruden. Studijas notiks angļu valodā, viena no galvenajām mācību tēmām būs mākslīgais intelekts.

Pirmajai studiju programmai sekos arī citas, kuras šobrīd izstrādā Transporta un sakaru institūta (TSI) Datorzinātņu un telekomunikāciju fakultāte un Rietumanglijas Universitātes (UWE, Bristole, Lielbritānija) Vides un tehnoloģiju fakultāte.

"Programmas būs adaptētas Latvijas apstākļiem, bet ietvers Lielbritānijas, un konkrēti Rietumanglijas Universitātes Bristolē, kvalitātes standartus, līmeni, pieredzi un zināšanas. Ar studentiem strādās pārsvarā vietējie pasniedzēji, bet UWE pārstāvji pastāvīgi uzraudzīs programmu kvalitāti, dos savu vērtējumu un ieteikumus. Mēs esam pārliecināti, ka šīs programmas būs labākās un kvalitatīvākās Latvijā un visā reģionā tādās jomās kā datorzinātnes, aviācijas transports, robotika, elektronika un citās inženierzinātņu nozarēs. Kvalitatīvu, modernu, starptautiski konkurētspējīgu programmu izveidošana palīdzēs TSI sasniegt augstskolas galveno mērķi – sagatavot jaunus kvalificētus speciālistus," ir pārliecināts TSI rektors Juris Kanels.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Mikroplaisa nodokļos

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#MUN maksātāju kopienas turpmāko likteni noteiks drīzās vēlēšanas, kurās var aprauties dotie solījumi nodokļu likmes vismaz tuvāko gadu laikā neraustīt.

Jauns gads mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem atnesa paaugstinātu nodokļu likmi – 15% pērno 12% vietā, līdz ar to daudziem mikro režīmā strādājošajiem ir brīdis pārdomām par to, vai, ņemot vērā līdzšinējo tendenci, prasības mikrouzņēmumiem arvien turpinās augt.

Un tas ir pamatoti, jo režīma mērķis taču bija pastutēt biznesa iesācējus. Un patiesi, MUN režīma lietotāji nekādas biznesa haizivis vis nav. Saskaņā ar VID apkopotajiem datiem, pērn lielākā daļa mikrouzņēmumu darbojošies ar apgrozījumu robežās līdz 10 tūkstošiem eiro. Kāpjot nodokļu administrācijai uzrādītajam apgrozījumam līdz 25 tūkst. eiro, MUN maksātāju skaits sarūk dubultā. Un vēlreiz dubultā kategorijā ar apgrozījumu līdz 40 tūkstošiem eiro. Par šo slieksni lielākas apgrozījuma summas ir retajam MUN maksātajam. Piemēram, Latgales reģionā tikai viens MUN maksātājs bija strādājis ar apgrozījumu virs 100 tūkst. eiro, Zemgalē un Vidzemē – divi, Kurzemē – neviens, toties Rīgā – 19.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ilgstoša ekonomiskās izaugsmes perioda iedzīvotāju uzkrājumi ir palielinājušies – bet tāpat ir pieaugušas arī parādsaistības. Arvien vairāk cilvēku saskaras ar grūtībām: katram piektajam eiropietim nākas aizņemties naudu, lai nomaksātu rēķinus, liecina Intrum 2018. gada European Consumer Payment Report (Eiropas patērētāju maksājumu pārskats).

Šo cilvēku grupa ir palielinājusies no 15% (pirms trim gadiem) līdz 20% šogad.

Baltijā situācija katrā valstī atšķiras. Katrs trešais latvietis ir aizņēmies naudu, lai nomaksātu rēķinus. Lietuvā situācija ir salīdzināma ar ES vidējo rādītāju (19%), bet Igaunijā šis procentuālais rādītājs ir relatīvi zems, un tikai 12% patērētāju pēdējo 12 mēnešu laikā ir aizņēmušies naudu, lai nomaksātu rēķinus, kas ir zemākais rādītājs ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā .

Pēdējo 12 mēnešu laikā 45% Latvijas iedzīvotāju vienu vai vairākas reizes nav laikā samaksājuši rēķinu (39% lietuviešu un 32% igauņu. Pirmajā vietā Eiropā (vai pēdējā) ir Grieķija – tajā 66% iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā nav laicīgi nomaksājuši rēķinus vienu vai vairākas reizes;). Aizmiršana ir visbiežāk minētais iemesls rēķinu neapmaksāšanai laikā, kam seko līdzekļu trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā izskanējušo informāciju, ka mobilā lietotne Taxify Vecgada vakarā un Jaungada naktī paaugstināja pārvadājumu pakalpojuma tarifus, vairākas reizes pārsniedzot Rīgas domes saistošajos noteikumos noteiktos maksimālos tarifus, Rīgas domes Satiksmes departaments norāda, ka tā bijusi prettiesiska rīcība, informē departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

DB jau rakstīja, ka Taxify brīdināja par tarifu paaugstināšanu Vecgada vakarā un Jaungada naktī. Vienlaikus uzņēmums norādīja, ka tie atbildīs Rīgas domes saistošajos noteikumos noteiktajiem taksometru maksimālajiem tarifiem.

Taxify skaidro, ka Jaungada naktī pieprasījums bijis ievērojami lielāks, nekā tika paredzēts; vairāki desmiti tūkstoši cilvēku Rīgas centrā vēlējās tikt mājās, bet aplikācijā nebija pieejams neviens auto. Lai būtu droši, ka visi, kuri to vēlas, var droši nokļūt mājās, un klientiem ir izvēles iespējas, Taxify laika periodā no plkst.02.00 līdz 05.00 naktī izmantoja dinamiskās cenas aprēķinu algoritmu, lai motivētu aplikācijai pieslēgties vairāk vadītāju. Šo trīs stundu laikā, atbilstoši pieprasījumam, tarifi bija paaugstināti divas līdz piecas reizes attiecībā pret standarta tarifu (0.71€ / 0.36€ / 0.14€). Aplikācija visiem klientiem uzrādīja faktisko tarifu vēl pirms taksometra izsaukšanas, kā arī klienti varēja aprēķināt brauciena gala summu, pirms izdarīt izvēli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Laikraksts: Tranzītā caur Krieviju "pazudušas" ES preces miljarda eiro vērtībā

LETA--DW, 12.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preces no Eiropas Savienības (ES) vairāk nekā miljarda eiro vērtībā "pazudušas" tranzītā caur Krieviju ceļā pie saņēmējiem Armēnijā, Kazahstānā un Kirgizstānā, ceturtdien vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz atvērto avotu informāciju.

Runa ir par tā dēvētajām dubultā pielietojuma precēm, kā eksportu uz Krieviju aizliedz sankcijas.

Izlases kārtībā veicot pārbaudes par divus miljardus vērto eksportu no ES, konstatēts, ka tikai puse preču sasniegusi galīgos saņēmējus, bet pārējās preces palikušas Krievijā.

Laikraksts uzsver, ka runa ir par dubultā pielietojuma precēm, kas var tikt izmantotas kā civiliem, tā militāriem mērķiem.

Kā uzskata Rietumu amatpersonas, šī ēnu tirdzniecības plūsma palīdzējusi Krievijas autoritārajam līderim Vladimiram Putinam saglābt tautsaimniecību kara apstākļos.

Publikācijā norādīts, ka šīs preces varēja tikt ievestas no ES Krievijā taisnā ceļā, apgalvojot, ka tās Krieviju šķēros tranzītā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eiropas aviācijā samilzt problēmas

Egons Mudulis, 28.06.2019

«Rīgas Aviācijas foruma 2019» fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru