Kamēr Rīgas dome plāno tērēt miljonus reklāmas kampaņai, lai kļūtu par Ziemassvētku pilsētu, Lielbritānijas medijs The Times izveidojis topu, kurā iekļauti 20 Eiropas labākie šā gada Ziemassvētku tirgi. Tallina šajā sarakstā minēta kā pirmā, bet Rīga tajā pat nav iekļauta.

Timesonline šīs dēvē par labākajām vietām, kur iegādāties dāvanas un baudīt tradicionālo svētku tirgu gaismas.

Britu medijs iesaka kurp doties pēc Ziemassvētku sajūtas; Rīgu pat nepieminIGAUNIJA

VĀCIJA

Berlīne, 23. novembris - 31. decembris: Vācija ir klasisks Ziemassvētku tirgu galamērķis, ir simtiem, no kuriem izvēlēties. Galvaspilsētā vien ir ap 60 tirgiem.

Ķelne, 27. novembris - 23. decembris: Šeit ir seši Ziemassvētku tirgi, lielākais notiek Neumarkt.

Sniedzam ieskatu dažos no Ziemassvētku pasākumiem Rīgā, Jūrmalā un Liepājā laikā no 23. līdz 28. decembrim.

Rīga Ziemassvetku pasakumu kalendars Riga, Liepaja un Jurmala

Līdz 29. decembrim Doma laukumā un Līvu laukumā

Katru dienu no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00

23. decembrī no 11.00 līdz 20.00

24. decembrī no 11. līdz 15.00

27. un 28. decembrī no 11.00 līdz 20.00

Latvijas Mākslas akadēmijā

Studentu mākslas darbu tirgus JARMARKA (Ieeja bez maksas)

23. decembrī plkst. 16.00

Anglikāņu baznīcā

Ziemassvētku koncerts ŠAI SVĒTĀ NAKTĪ (Ieeja bez maksas)

Piedalās Rīgas Latviešu biedrības bērnu vokālā studija KNĪPAS UN KNAUĶI

23. decembrī plkst. 19.00

2009. gada pavasarī vidēji 95% aptaujāto respondentu (15 līdz 74 gadu vecumā) ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem 6 numuriem, liecina TNS Latvia preses auditorijas pētījums.

Salīdzinot ar 2009. gada ziemas periodu, kopējais lasītāju skaits ir palicis nemainīgs.

Preses izdevumu patēriņš pa grupām (% Latvijas iedzīvotāju, kas lasījuši vai caurskatījuši vidēji vienu preses izdevumu)

2009.gada pavasara pētījuma periodā rezultāti tika apkopoti par 276 drukātajiem preses izdevumiem. Pētījumā iekļauto izdevumu skaits, salīdzinot ar 2009. gada ziemas periodu, ir samazinājies par 21 izdevumu, ieskaitot pielikumus. Vairāki drukātie preses izdevumi vairs neiznāk, bet vairāki pielikumi ir integrēti laikrakstos kā rubrikas.

Aplūkojot drukāto preses izdevumu patēriņu pa grupām, redzams, ka patērētākās preses izdevumu grupas 2009.gada pavasara periodā ir saglabājušās līdzšinējās. Kopumā vislielākais lasītāju īpatsvars joprojām ir reģionālajiem preses izdevumiem (46 %), nedēļas laikrakstiem (43 %) un nedēļas žurnāliem (40 %).

Ziemassvētku vecītis uzskata, ka labākā dāvana ir laiks. Ziemassvētkos svarīgākais ir sirsnīga kopā būšana un materiālas dāvanas ir kā suvenīrs, lai mēs atcerētos šo brīdi.

Biznesa portāls db.lv viesojās Ziemassvētku vecīša birojā Pāvilostas novada Ziemupē. Jau vairākus gadus svētku laikā Rūķupē ikviens var satikt īstu Ziemassvētku vecīti.

Kā stāsta viena no Rūķupes aktīvistēm Daiga Kadeģe, šis stāsts ir gana sens. Ideju par Ziemupi kā Ziemassvētku vecīša mājvietu pasviedis kāds Austrālijas latvietis un tā vietējiem ļoti iepatikusies.

Ziemassvētku vecīša biroju biedrība Ziemupīte sāka veidot 2006.gadā. D.Kadeģe atzīst, ka sākumā bija raizes par to, kāda būs cilvēku atsaucība. «Sākām šo projektu ar bailēm, bet sapratām, ka interese ir pārsteidzoši liela. Visi pieaugušie pēkšņi šeit kļūst par bērniem. Pie mums brauc gan tādi, kuriem ir divi gadi, gan tādi, kam astoņdesmit,» lepojas D.Kadeģe.

Rūķupes Ziemassvētku vecītim, kas jau ilgus gadus darbojas Pāvilostas novada Ziemupē, uzradušies kolēģi, kas ciemiņus gaida Latgalē un Vidzemē. Lai arī aktivitātes tiek piedāvātas jau laicīgi, interese nav tik liela kā gribētos. To ietekmē lietainais un drūmais laiks.

Svētkiem velta muzeju

Ziemassvētku vecīša rezidencei Raunas novada Drustu pagasta Pļavnās šī būs tikai otrā darbības sezona. Pērn tā pēdējos sagatavošanās darbus pabeidza īsi pirms atklāšanas. Biedrības Ziemassvētku vecīša rezidence valdes priekšsēdētājs Igors Āboliņš stāsta, ka ideja izaugusi no personīgas aizraušanās, veidojot kolekciju par Ziemassvētku un Jaunā gada tēmu.

"Sākumā no miskastes paglābu ļoti daudzas atklātnītes, kas veltītas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Sāku krāt," viņš atceras. Pēc tam radās interese, kādēļ Ziemassvētku vecīti dēvē tieši tā, kurā laikā tas aizsācies un kad šis svētku simbols pārtapis par Salatēvu. Pircis preses senus izdevumus, kas izdoti decembrī. Palēnām klāt nākuši rotājumi un viss pārējais.

2014. gadā Latvija eksportēja 18,2 tūkstošus Ziemassvētku eglīšu 248,2 tūkstošu eiro vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar 2013. gadu, eglīšu eksporta vērtība ir pieaugusi gandrīz septiņas reizes. 2015. gada desmit mēnešos Ziemassvētku eglītes vēl nav eksportētas, savukārt importētas 72 eglītes 297 eiro vērtībā. Pēdējos trijos gados Ziemassvētku eglīšu eksporta vērtība ievērojami apsteidz importa vērtību.

Ziemassvētku eglīšu eksporta rādītāji pēdējā desmitgadē ir bijuši ļoti mainīgi – līdz 2008. gadam eksports kāpa, eksporta vērtībai sasniedzot 110,8 tūkstošus eiro. No 2009. līdz 2011. gadam bija vērojams būtisks eglīšu eksporta kritums. Rādītāji būtiski pieauga 2012. gadā, eksporta vērtībai sasniedzot 154,3 tūkstošus eiro un apsteidzot pirmskrīzes līmeni 2008. gadā.

84% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju plānot Ziemassvētku mielastam tērēt līdz 50 latiem, liecina Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centra (SDTIC) veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Tostarp puse jeb 50% iedzīvotāju plāno Ziemassvētku cienastam tērēt 21 – 50 Ls, 34% - līdz 20 Ls.

Savukārt 11% aptaujāto norādījuši, ka prognozē Ziemassvētku cienasta izmaksas 51 – 80 Ls apmērā, bet 3% - 81 – 100 Ls apmērā. 2% Latvijas iedzīvotāju tam plāno tērēt simts un vairāk Ls.

Aptaujā noskaidrots, ka vairāk nekā puse jeb 60% Latvijas iedzīvotāju šogad Ziemassvētku dāvanām plāno tērēt līdz 50 latiem, tostarp 24% aptaujāto dāvanas paredzējuši iegādāties vērtībā līdz 20 latiem, bet 36% norādījuši, ka tam domā tērēt 21 līdz 50 latiem. Viena piektdaļa jeb 20% minējuši ka Ziemassvētku dāvanām paredzētā summa ir no 51 līdz 80 latiem, 9% aptaujāto norādījuši, ka gatavojas tērēt no 81 līdz 100 latiem, bet viena desmitā da'ja respondentu jeb 10% šogad Ziemassvētku dāvanām plāno izdot vairāk nekā 100 latu.

Pagājušajā svētku sezonā realizētais saldumu fabrikas Laima Ziemassvētku sortimenta apgrozījums sasniedzis gandrīz 5,3 miljonus eiro, kas pārsniedz 2013. gada Ziemassvētku laika rādītājus. Latvijā apgrozījums pieaudzis par vairāk kā par 18%, savukārt eksporta tirgos kopumā Ziemassvētku produkcijas apjomu pieaugums ir par 27%, salīdzinot ar 2013. gada svētku laiku, informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle – Sūniņa.

Uzņēmuma aplēses liecina, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā šajos svētkos apēduši vairāk nekā 793 tūkstošus kilogramu Laimas saražoto Ziemassvētku gardumu. Jau tradicionāli vispopulārākie bijuši sveramie piparkūku cepumi, kas kopumā svētku laikā apēsti gandrīz 550 tūkstoši kilogramu, populāras pircēju vidū ir arī Selgas piparkūkas. Trešajā vietā ierindojas Laimas šokolādes Ziemassvētku sveramās konfektes, kā arī Laimas Ābolu zefīrs ar kanēli.

Savukārt eksporta tirgos pircēji tradicionāli priekšroku devuši Laimas Ziemassvētku Asorti konfekšu izlasei ar pajūgu uz kārbas, kas ir izteikts Ziemassvētku produktu sērijas līderis eksporta tirgos un pārdots vairāk kā 54 tonnas. Kā otro un trešo populārāko Laimas Ziemassvētku sortimenta produktu pircēji ārvalstīs iecienījuši liķiera konfektes Prozit un Selgas piparkūkas.

Latvijā šogad teju uz pusi pieaudzis pieprasījums pēc korporatīvajām Ziemassvētku ballītēm salīdzinājumā ar pagājušo gadu, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie pasākumu rīkotāju aģentūru pārstāvji.

Aģentūras Attach projektu vadītāja Elīna Krēvica aģentūrai BNS pastāstīja, ka šogad pieprasījums pēc ballīšu rīkošanas audzis par aptuveni 30-40%, salīdzinot ar pērno gadu.

«Mums ar nožēlu šogad pat ir nācies dažiem uzņēmumiem atteikt pasākuma organizēšanu, jo nav ne brīvu vietu, ne datumu, lai to spētu noorganizēt no mūsu puses» norādīja Krēvica, piebilstot, ka populārākie datumi šogad ir 12.un 13.decembris, kā arī 19.un 20.decembris.

Pēc Attach projektu vadītājas teiktā, šogad īpaši aktīvi pasākumus piesaka arī mazāki uzņēmumi, kas iepriekš Ziemassvētku pasākumus rīkojuši paši.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Kristaps Amsils, a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs

Neskatoties uz to, ka ausīs dzeļ decembra spelgonis, degunu kņudina karstvīna un piparkūku smarža un roka tā vien sniedzas pēc maciņa, lai nopirktu kādu no noskatītajiem labumiem, ko palikt zem eglītes Ziemassvētku vakarā

Visu gada pēdējo mēnesi un vēl nākamā gada sākumā Vecrīga pārvēršas tirgotāju un šopoholiķu paradīzē – lielākajos laukumos ir iespēja nopirkt teju vai visu. Piparkūkas, ievārījums, medus un citi vēdera lutinātāji, kā arī dažādi ādas un māla izstrādājumi, rotas, šalles un siltas zeķes – tas viss un vēl daudz kas cits ir atrodas Ziemassvētku tirdziņos. Tiem, kam netīk saldēt kājas, staigājot no vienas mājiņas uz citu, var doties specializēto Ziemassvētku veikalu virzienā, kas, tāpat kā tirdziņi, strādā tikai šajā gada laikā.

«Ziemassvētku tirdziņi ir ļoti laba vieta, kur pircējam satikties klātienē ar mājražotāju vai amatnieku, kas citkārt varbūt nav iespējams. No pircēju viedokļa tirdziņos var atrast kaut ko interesantu, oriģinālu, tādu, kas nav masu produkcija, savukārt pārdevējam pazīstamākie tirdziņi ir vieta, kur satikt savu pircēju, aprunāties, pastāstīt par savu produkciju un jaunumiem plašākai auditorijai,» saka Ilze Saltā, Zelta zaptes zīmola īpašniece. Viņa jau trešo gadu piedalās Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā un uzskata, ka pazīstamākie tirdziņi ir laba biznesa vieta, jo arī paši tirdziņu rīkotāji ir ieguldījuši resursus, lai popularizētu tirdziņu, un apmierināti būtu gan pircēji, gan pārdevēji.

Ziemassvētku laikā uzplaukst pop-up jeb īstermiņa veikalu bizness, kuri piedāvā svētku dāvanas, kas lielākoties ražotas tepat Latvijā.

Pop-up veikali parasti ir atvērti noteiktu laika posmu un par godu kādam notikumam. Šobrīd Rīgā tādi ir vismaz četri – Christmas Popup Store, Ziemassvētku veikals, ArtiChic Latvian Pop-Up Store un Paviljons. «Pēc pirmās reizes likās, ka otrajam nekad dzīvē neķeršos klāt, jo tas ir smags darbs. Nav nemaz tik vienkārši atvērt veikalu uz nedēļu, divām vai mēnesi,» stāsta Liena Kalna, Ziemassvētku veikala īpašniece. Taču šogad viņas veikals savas durvis ver jau piekto reizi. Iepriekšējos gados tas ir bijis iekārtots tirdzniecības centros, bet šogad – Barona ielā. L. Kalna atzīst, ka ar katru gadu kļūst arvien grūtāk realizēt šādu projektu, jo Ziemassvētku laikā parādoties daudz līdzinieku. Konkurence gan ir laba lieta, liek sapurināties, atrast jaunus ražotājus un izdomāt ko interesantu, lai piesaistītu apmeklētājus.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Gunārs Ķirsons, a/s Lido īpašnieks

Līdz septiņu gadu vecumam ar ģimeni dzīvoju Sibīrijā, un no šī laika manas vienīgās Ziemassvētku atmiņas saistās ar pieklusinātiem svētkiem ģimenes lokā, kad māte iekāra kādu konfekti eglītē. Atminos arī, ka, ejot ārā, es apāvu vaļinkus, lai kājām būtu siltāk. Padomijas gados Ziemassvētku svinēšana tika oficiāli liegta, tādēļ Sibīrijā tos atzīmējām klusi un mierīgi.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Māris Gailis, SIA Veset valdes loceklis

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Guntis Āboltiņš-Āboliņš, a/s Latvijas balzams ģenerāldirektors

Operatīvās vadības grupas (OVG) formātā 25.novembrī panākta konceptuāla vienošanās Covid-19 pandēmijas apstākļos tomēr atļaut rīkot Ziemassvētku tirdziņus, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Lai arī starp EM un Veselības ministriju (VM) diskusijas par šiem jautājumiem vēl turpināšoties, jau tagad esot skaidrs, ka Ziemassvētku tirdziņi drīkstēs notikt vismaz "zaļajā" režīmā. Starp tirgotājiem būs jāievēro trīs metru distance un tirdziņu laukumus nāksies norobežot, taču ne ar masīviem žogiem, skaidroja ministrijā.

Iecerēts, ka EM neregulēs maksimāli pieļaujamo tirgotāju skaitu, jo to lemšot katra pašvaldība. Saskaņā ar konceptuālo vienošanos, Ziemassvētku tirdziņos drīkstēs pārdot arī pārtikas produktus un dzērienus.

Turpmākajās diskusijās EM vēl centīšoties panākt, lai noteiktos gadījumos Ziemassvētku tirdziņus drīkstētu rīkot arī "sarkanajā" režīmā.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis, finanšu direktors

Par labākajiem Ziemassvētku tirdziņiem Eiropā atzīti Tallinas, Prāgas, Kopenhāgenas un Barselonas Ziemassvētku tirdziņi, teikts ceļojumu žurnāla TNT Magazine rekomendācijā.

Tallinas Ziemassvētku tirdziņš tika nosaukts par vienu no labākajiem tā Ziemassvētku tradīciju dēļ. «Daudzi ir pārliecināti, ka pirmās Ziemassvētku egles parādījušās Tallinas pilsētas laukumā 1441. gadā,» žurnāls iesaka apmeklēt Tallinas Ziemassvētku tirdziņu, norādot, ka Tallinā var baudīt «romantisku, pasakai līdzīgu skatu».

Par labākajiem Ziemassvētku tirdziņiem tika atzīti arī vēl citi Eiropas tirdziņi, ierindojot tos dažādās kategorijās. Nirnbergas tirdziņš Vācijā tika atzīts par labāko tā izskata dēļ, Prāgas tirdziņš – visplašākā ēdienu piedāvājuma klāsta dēļ, tirdziņš Vīnē – tā dažādības dēļ, jo tas piedāvā gan iepirkšanos, gan vietējo mākslinieku darbu apskati un citas aktivitātes, Kopenhāgenas tirdziņu ieteikts apmeklēt tiem, kuriem patīk atrakciju parku apmeklēšana un aktīva brīvā laika pavadīšana, Budapeštas tirdziņu ieteikts apskatīt, jo tajā var iepazīties ar Ungārijas tradīcijām, Krakovas tirdziņš jāredz pilsētas vēstursikās arhitektūras dēļ, Berlīnes tirdziņš ieteikts hipsteriem, savukārt Barselonas Ziemassvētku tirdziņš ieteikts tādēļ, ka tajā iespējams izbaudīt «nesezoniālus Ziemassvētkus». Žurnāls ieteicis apmeklēt arī tirdziņu Dublinā.

Labdarība prasa iedziļināšanos sabiedrības vajadzībās, tā nedrīkst būt formāla, aprobežojoties ar kārtējo saldumu paciņu

Tā uzskata aģentūras Digg Deep MGMT vadītājs, pirmais grupas Prāta Vētra menedžeris Aldis Hofmanis, kurš kopā ar kultūras biedrību Spektrs organizē populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Ar ko tu šobrīd nodarbojies?

Man ir uzņēmums Digg Deep MGMT, kas nodrošina visa veida menedžmenta pakalpojumus mūziķiem, kā arī stratēģisko plānošanu un tehnisko menedžmentu dažādiem projektiem un pasākumiem. Šobrīd strādāju ar vienu no talantīgākajiem šī brīža pianistiem Andreju Osokinu. Piedāvāju arī pakalpojumus mūzikas noskaņas radīšanai veikalos un restorānos. Manu klientu vidū ir, piemēram, Vīna studija, kurai jau sešus gadus veidoju muzikālo fonu. Tā nu ir sagadījies, ka šogad ir Latvijas valsts simtgade, grupai Putni – 25 gadu, bet dziesmai Klusa nakts, svēta nakts – 200 gadu jubileja. Pirms gada vokālās grupas Putni vadītāja Antra Dreģe mani uzrunāja un izstāstīja par ideju organizēt populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās. Man šķita interesanti salikt kopā klasiskās Ziemassvētku dziesmas un Matīsa Čudara un Jēkaba Nīmaņa mūsdienīgo izpratni par to izpildījumu. Ir radīti gan jaundarbi, gan šīs dziesmas aranžējumi, izmantojot gan viduslaiku mūziku, gan agrīno latviešu komponistu darbus. Piemēram, Matīss Čudars speciāli šiem koncertiem ir radījis muzikālu triloģiju Es nomodā par Tevi palecos ar Ivetas Šimkus, Arvīda Ulmes un Aivara Neibarta vārdiem. Ir tapusi ļoti skaista – reizē akadēmiska un mūsdienīga – Ziemassvētku programma, koncerti notiks septiņās Latvijas baznīcās, uz tiem bez maksas tiks aicināti arī maznodrošinātie un daudzbērnu ģimenes. Pirmssvētku laikā, kad visapkārt valda iepirkšanās bums, starp mums ir cilvēki, kuriem nepietiek naudas savām primārajām vajadzībām, nemaz nerunājot par iespēju garīgi bagātināties. Tāpēc mēs vēlamies iespēju robežās uz šiem koncertiem aicināt tos cilvēkus, kuri paši to nevarētu atļauties. Plānojam, ka 20–30% no visiem koncertu apmeklētājiem būs trūcīgie Latvijas iedzīvotāji. Mēs aicinām uzņēmējus atbalstīt mūsu iniciatīvu, iegādājoties biļetes, kuras tiks nogādātas adresātiem. Šobrīd ir atsaukušies divi uzņēmēji, kuri ir vēlējušies palikt anonīmi. Priecāsimies, ja mūsu iniciatīvai pievienosies vēl kāds.

Lai arī šīs nedēļas sākumā daudzās Eiropas pilsētas vēl lija, tas nav traucējis pilsētu laukumos atvērt tradicionālos Ziemassvētku tirdziņus.

Tā, piemēram, Vācijas pilsētā Frankfurtē pirmdien simtiem cilvēku pulcējās Roemerbergas laukumā, kur tika atklāts tradicionālais Ziemassvētku tirgus. Tirdziņi atvērti arī citās valstīs. Ziņu aģentūras Reuters fotogrāfi iemūžinājuši novembra beigās vaļā vērtos Ziemassvētku tirdziņus dažādās Eiropas pilsētās.

Ziemassvētku tirdziņš Vecrīgā Doma laukumā durvis vaļā vērs sestdien, 1. decembrī, un darbosies līdz 2013. gada 13. janvārim.

Jau vēstīts, ka pērn Ziemassvētku tirdziņi Rīga ir bijuši klusāki nekā iepriekšējā gadā, ko vietējie tirgotāji skaidroja arī ar sniega trūkumu un līdz ar to arī Ziemassvētku sajūtas neesamību.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Liene Apine, t/p Alfa vadītāja:

Ziemassvētki man nemainīgi ir bijuši mīļākie gada svētki. Bērnībā par Salaveci pārģērbās manas mammas krusttēvs, kas vienmēr gādāja par to, lai izskatītos pēc mums visiem zināmā omulīgā, sarkanā puskažociņā ietērptā vīra ar kuplo, balto bārdu.

Viens no lielākajiem Zviedrijas laikrakstiem Dagens Nyheter apkopojis tuvākos Ziemassvētku tirdziņus Zviedrijai un par labāko esam atzinis Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņu.

Laikraksts vēstī, ka Ziemassvētku tirdziņš atrodas Vecrīgā, kura ir iekļauta arī UNESCO pasaules mantojumu sarakstā. Laikraksts iesaka iegādāties adījumus, dzintara izstrādājumus, kā arī Rīgas Melno balzamu. Dagens Nyheterarī uzsver, ka tieši Vecrīgā pirmo reizi tika iedegta ziemassvētku eglīte.

Raksta beigās Dagens Nyheter plaši izklāsta veidus, kādos iespējams nokļūt līdz Latvijai.

Pēc Db rīcībā esošās informācijas, vairākus Zviedrijas iedzīvotājus šī publikācija jau pārliecinājusi, un viņi nolēmuši apmeklēt tirdziņu Vecrīgā, Doma laukumā.

Latvijas Banka otrdien, 6. decembrī, sāks tirgot 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Ziemassvētku kaujas, informē centrālās bankas pārstāvji.

Monēta ir veltījums Ziemassvētku kauju varoņiem – latviešu strēlniekiem – un viņu nemirstīgajam ieguldījumam nākamības vārdā. Ziemassvētku kaujas norisinājās 1917. gada 5.–11. janvārī (pēc vecā stila – 1916. gada 23.–29. decembrī), 30 km garā frontes iecirknī no Tīreļpurva līdz Olainei. Tajās pirmo reizi cīņā iesaistījās latviešu militārās vienības, kas tika apvienotas vienā divīzijā ģenerālmajora Augusta Ernesta Misiņa (1863–1940; vēlāk Latvijas armijas pirmais ģenerālis) vadībā.

Lai arī šajā militārajā kampaņā latviešu strēlnieki zaudēja aptuveni 9 000 cīnītāju – kritušo, ievainoto un bez vēsts pazudušo, kas sabiedrībā raudzēja depresiju, bezcerību un smagu vilšanos visā cara režīmā, tā vienlaikus atnesa arī starptautisku izcilu un bezbailīgu karotāju slavu. Tas bija savdabīgs nācijas vitalitātes pieteikums un apliecinājums, cildens upuris uz ziedojumu altāra sapnī par nākamo Latvijas valsti.

Šogad Latvijas ceļotāju pieprasījums pēc atpūtas braucieniem Ziemassvētkos un Jaunajā gadā ir nedaudz lielāks nekā pērn, kas, visticamāk, skaidrojams ar daudzajām brīvdienām. Tūristi Ziemassvētkos joprojām iecienījuši doties uz Lapzemi, Vāciju un citām tuvākām valstīm, savukārt Jaunajā gadā nemainīgi populāras ir Taizeme, Maroka un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), liecina aģentūras LETA tūroperatoru aptauja.

Pieprasījums pēc tūroperatora Latvia Tours Ziemassvētku un Jaunā gada braucieniem šogad ir ļoti augsts, tas lielā mērā saistīts ar faktu, ka šogad brīvdienas būs garas, aģentūrai LETA pastāstīja Latvia Tours direktore Ieva Keiša. Savukārt, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieprasījums ir audzis aptuveni par pieciem līdz desmit procentiem.

Ziemassvētkos ceļotāji vislabprātāk dodas uz Čehiju, Vāciju, Austriju un citām valstīm, Jaunajā gadā dominē arī Ēģipte, Kanāriju salas, AAE, Taizeme, Maroka.

Pēdējā laikā ir parādījusies tendence savlaicīgi saplānot brīvdienas, kas agrāk tūroperatora klientu vidū bijusi diezgan reti sastopama parādība. Arī Latvijas ceļotāji beidzot ir sapratuši, ka uz tādiem periodiem, kad ir paaugstināts pieprasījums, nemēdz būt speciālie piedāvājumi, tāpēc brīvdienu ceļojums būtu jāizvēlas un jārezervē laicīgi. Tomēr joprojām ir arī tādi klienti, kas jautā pēc speciālajiem piedāvājumiem tieši uz šo periodu, kā arī tādi, kas nesen attapušies, ka brīvdienas būs garas, un vēl steidz ko piemērotu piemeklēt, norāda Keiša.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Ilze Siliņa, Statoil Fuel & Retail Latvia izpilddirektore