Tirdzniecība un pakalpojumi

Ziemassvētku tirdziņi – visi labumi vienkopus

Anda Asere, 14.12.2012

Jaunākais izdevums

Neskatoties uz to, ka ausīs dzeļ decembra spelgonis, degunu kņudina karstvīna un piparkūku smarža un roka tā vien sniedzas pēc maciņa, lai nopirktu kādu no noskatītajiem labumiem, ko palikt zem eglītes Ziemassvētku vakarā

Visu gada pēdējo mēnesi un vēl nākamā gada sākumā Vecrīga pārvēršas tirgotāju un šopoholiķu paradīzē – lielākajos laukumos ir iespēja nopirkt teju vai visu. Piparkūkas, ievārījums, medus un citi vēdera lutinātāji, kā arī dažādi ādas un māla izstrādājumi, rotas, šalles un siltas zeķes – tas viss un vēl daudz kas cits ir atrodas Ziemassvētku tirdziņos. Tiem, kam netīk saldēt kājas, staigājot no vienas mājiņas uz citu, var doties specializēto Ziemassvētku veikalu virzienā, kas, tāpat kā tirdziņi, strādā tikai šajā gada laikā.

«Ziemassvētku tirdziņi ir ļoti laba vieta, kur pircējam satikties klātienē ar mājražotāju vai amatnieku, kas citkārt varbūt nav iespējams. No pircēju viedokļa tirdziņos var atrast kaut ko interesantu, oriģinālu, tādu, kas nav masu produkcija, savukārt pārdevējam pazīstamākie tirdziņi ir vieta, kur satikt savu pircēju, aprunāties, pastāstīt par savu produkciju un jaunumiem plašākai auditorijai,» saka Ilze Saltā, Zelta zaptes zīmola īpašniece. Viņa jau trešo gadu piedalās Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā un uzskata, ka pazīstamākie tirdziņi ir laba biznesa vieta, jo arī paši tirdziņu rīkotāji ir ieguldījuši resursus, lai popularizētu tirdziņu, un apmierināti būtu gan pircēji, gan pārdevēji.

Līdzīgās domās ir Rūta Šulte, RÜ rokdarbi autore, kura jau vairākus gadus piedalās Ziemassvētku tirdziņā t/c Domina Shopping. «Ja prece ir kvalitatīva, ar kaut ko īpaša un pietiekamā daudzumā, tad Ziemassvētku tirdziņš ir īstā vieta,» viņa saka.

Arī vīna darītava Ledus vīni tirdziņus kā biznesa vietu vērtē pozitīvi. «Tā ir iespēja veidot tiešu dialogu ar pircēju, rīkot produktu degustāciju, uzklausīt atsauksmes, pozicionēt sevi svētku noskaņojumā, kā arī iepazīstināt ar sevi, jo mēs, piemēram, esam jauns uzņēmums,» saka vīndaris Lauris Salenieks.

Ir arī pretējs viedoklis. «Tirdziņi ir laba vieta, kur sevi parādīt, bet bizness ir visai nosacīts. Viss atkarīgs no apgrozījuma, ko ietekmē laika apstākļi, cilvēku daudzumus u.c. faktori. Tikko kā ir sliktāks laiks, ir krietni mazāk cilvēku,» saka Haralds Salmiņš, Lutausis (SIA Perfecto) vadītājs.

«Plānojot tirdzniecību decembra mēnesī, izskatījām vairākus variantus, arī dalību Vecrīgas tirdziņos, taču mūsu produkcija tomēr vairāk piemērota iekštelpu tirdziņiem. Tāpēc izvēlējāmies tirdziņus tirdzniecības centros – Riga Plaza un Domina Shopping,» saka Katrīna Pastore-Ozoliņa, bērnu apģērba zīmola Petra līdzīpašniece.

Pēdējos gados savu vietu atraduši specializētie Ziemassvētku veikali, kuri, tāpat kā tirdziņi, strādā vien noteiktu laiku gadā. Tie izceļas ar rūpīgi atlasītām precēm, siltumu un īpašu noskaņu. Līvas Jaunozolas lolotais Christmas PopUp Store Vecrīgā piedāvā aptuveni 50 dažādu dalībnieku preces, piemēram, Gintas Sičevas rotas, Cherry Picking gaismas virtenes, Vintage Candella sveces u.c. svētku dāvanas un atmosfēras veidotājus. Vaicāta, kāda ir dalības maksa, L. Jaunozola teic, ka mazām lietām uzcenojums ir pat pāris simti procentu, bet lielākām, piemēram, mākslas darbiem – daži desmiti procentu.

Lienas Kalnas Ziemassvētku veikali šogad ir vairākos tirdzniecības centros – Galleria Riga, Mols un Spice. «Ir izdevies kāpināt apmeklētāju interesi, piesaistot jaunas preces un katru gadu piedāvājot jaunas dāvanu idejas,» viņa teic.

Plašāk lasiet laikraksta Dienas Bizness pielikumā B-kods!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 24. un 25.decembrī Latvijā nav gaidāms sniegs, un šie būs vienpadsmitie Ziemassvētki bez sniega visā valsts teritorijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1923.gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Iepriekš "zaļi" Ziemassvētki visā Latvijā bija 1924., 1932., 1936., 1951., 1960., 1974., 2006., 2013., 2015. un 2016.gadā.

Lielākajā daļā Ziemassvētku zemi sedz no viena līdz desmit centimetriem bieza sniega sega. Vidējais sniega segas biezums gadu gaitā samazinās.

Visbaltākie Ziemassvētki bija 1981. un 2010.gadā, kad vidējais sniega kārtas biezums valstī sasniedza attiecīgi 30 un 31 centimetru. 1981.gada svētkos reģistrēta arī dziļākā sniega sega - 51 centimetrs Ventspils novada Vendzavā.

Varbūtība sagaidīt baltus Ziemassvētkus līdz šim bijusi no 53% Pāvilostā līdz 97% Alūksnes un Vidzemes augstienē. Pēdējās desmitgadēs Rīgā sniega sega bijusi 87% Ziemassvētku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājā reģistrēta firma Ziemassvētki; Jaunais gads un Lieldienas vēl dabūjami

Dienas Bizness, 05.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembra beigās reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību Ziemassvētki, liecina Uzņēmumu reģistra informācija. To izveidojusi liepājniece Irēna Otaņķe, vēsta irliepaja.lv.

Uzņēmums, ko nodibinājusi I. Otaņķe kopā ar meitu, nodarbojas ar mājražotāju produkcijas tirdzniecību.

Ziemassvētku tirdzniecības vieta esot Rīgā, lielveikalā Mols.

Ziemassvētku dibinātāja portālam atzinusi, ka piereģistrēt uzņēmumu ar šādu nosaukumu nav bijis sarežģīti.

Kā liecina komercreģistrs, SIA ar nosaukumu Ziemassvētki izveidota pirmo reizi, joprojām nav reģistrēti uzņēmumi, piemēram, ar nosaukumu Jaunais gads vai Lieldienas, raksta irliepaja.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņā gan tūristi, gan vietējie

Anda Asere, 15.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņu Doma laukumā brīvdienās apmeklē divi līdz trīs tūkstoši cilvēku, pirmssvētku nedēļas darba dienās – ap tūkstoti

Parasti vislielākais cilvēku pieplūdums ir nedēļu pirms Ziemassvētkiem un pēc tam, sākot no 27. decembra līdz 7. janvārim, kad ir brīvdienas pareizticīgajiem. Brīvdienās tirdziņu apmeklē divi līdz trīs tūkstoši cilvēku dienā, darba dienās – mazāk. «Ziemassvētku nedēļā arī darba dienās tirdziņā mēdz iegriezties ap vienu tūkstoti apmeklētāju,» stāsta Ingūna Vucena, SIA Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš izpilddirektore. Vaicāta, kā tirdziņa darbību ietekmē sniega trūkums, viņa teic, ka tam neesot lielas nozīmes, turklāt atklāšanas dienā sniegs ir bijis.

Pircēju aktivitāte šogad esot ievērojami lielāka, nekā citus gadus. Tas saistīts ar ieguldījumiem reklāmā, komunikāciju sociālajos tīklos, kā arī investīcijām jaunos objektos. «Šogad kopā esam radījuši jaunus projektus – Dod 5 labdarības projekts šogad norisināsies Vecrīgas tirdziņā, esam atjaunojuši tirdziņa objektus Kariete, Piparkūku namiņš un Pasta māja. Jau trešo gadu norisinās Tubu festivāls un jau desmito gadu – Ziemassvētku vecīšu skrējiens,» saka I. Vucena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vita Liberte, zvērināta advokāte, biroja Varul partnere: visa bērnība kā ilgstoši Ziemassvētki

Sagatvoja Kristīne Stepiņa, 23.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Vita Liberte, zvērināta advokāte, biroja Varul partnere

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Indonēzijā top Latvijas filma bērniem Ziemassvētku laikam

Lelde Petrāne, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Studijas «Lokomotīve» filmēšanas grupa septembra sākumā devusies uz Indonēziju, lai sāktu filmēt jaunu piedzīvojumu filmu bērniem – «Ziemassvētki džungļos», kas stāstīs par Paulas un viņas drauga Ahima bīstamo un aizraujošo ceļu džungļu biezoknī, meklējot Ziemassvētku brīnumu.

Jau šobrīd filmēšanas grupa atrodas Indonēzijā, kur gandrīz divus mēnešus dažādās vietās filmēs Ziemassvētku piedzīvojumu filmu bērniem, kas uz ekrāniem nonāks 2020. gada decembrī. Filma stāsta par desmit gadus veco Paulu, kuras ģimene pārcēlusies uz eksotisku valsti, jo tēvs ir ģeologs un strādā zelta raktuvēs. Dzīve tālajā zemē izrādās nopietns pārbaudījums vecāku attiecībām, un, tuvojoties svētkiem, Paula saprot, ka tikai Ziemassvētku brīnums var saglābt ģimeni. Taču ko darīt, ja nav ziemas? Izrādās, Paulas jaunais draugs Ahims ir dzirdējis, ka arī džungļu biezoknī sastopams Ziemassvētku vecītis. Plāns ir rokā! Tomēr bērni nenojauš, cik bīstami un aizraujoši piedzīvojumi viņus sagaida ceļā: pazemes alas, džungļu gari, kanibāli, neparasti dzīvnieki un daudz kas cits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļākie Ziemassvētki Latvijas vēsturē ir aiz muguras. Vēl mazliet un arī jaunais gads būs pārvarēts, ļaujot valstij atviegloti noelsties un iedzīvotājiem atgriezties pie normāla ritma. Cik nu normāls tas var būt ar divām vēlēšanu kampaņām, kritušu, bet vēl nekur neaizgājušu valdību, satracinātu Jutu Strīķi un daudzām mazāka mēroga nebūšanām.

Pīrāgam nabagam droši vien ne tikai abi gali, bet visi sāni nosviluši, ja šajos Ziemassvētkos gadījies būt bijušās KNAB priekšnieka vietnieces tuvumā. Arī Ziemassvētku vecītis diez vai būs riskējis tuvoties viņas namdurvīm, ka pats ar žagariem neatraujas - Juta Strīķe pat nemēģināja slēpt savu niknumu par Streļčenoka uzdrīkstēšanos. Viņš esot «mazs oligarhu pakalpiņš», kurš īstenojis sazvērestību pret pēdējo godīgo stūrakmeni šajā valstī, un tagad viss cauri. «Oligarhi šodien dzer šampanieti,» informēja Juta Strīķe, jo tieši šo dienu oligarhi bija gaidījuši visu savu mūžu, lai beidzot varētu brīvi korumpēties. Sabiedriskajā medijā sašutumam nekavējoties pievienojas Vienotības pārstāvis Latkovskis, nosaucot Strīķes atbrīvošanu par «tumšāko dienu Latvijas vēsturē». Bet «eksperts» no Vienotībai draudzīgas sabiedriskās organizācijas secina - «šeit redzams Tautas partijas pirksts».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju visu Eiropu pārņēmis decembrim neraksturīgs siltums, tā ietekmē balti Ziemassvētki gaidāmi tikai galējos ziemeļos un augstkalnu apgabalos, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām un sinoptiķu prognozes.

Vācijā trešo dienu pēc kārtas gaisa temperatūra vietām pārsniegusi +15 grādus. Otrdien pat valsts ziemeļu daļā termometra stabiņš pakāpies līdz +16 grādiem, bet Alpu nogāzēs valsts dienvidos - līdz nepilniem +19 grādiem.

Siltā kalnu vēja fēna ietekmē otrdien vietām Austrijā un Šveicē reģistrēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz pat +20 grādiem.

Pēdējās dienās arī Francijā gaisa temperatūra pietuvojusies +20 grādiem, un siltuma rekordi pārspēti arī citviet Eiropā, tai skaitā Ukrainas rietumu daļu piemeklējis siltums līdz +15 grādiem.

Saskaņā ar "Global Forecast System" prognozi tuvākajā nedēļā Eiropā saglabāsies silts laiks, tādēļ balti Ziemassvētki gaidāmi tikai daļā Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas, kā arī Krievijas ziemeļos, Islandē un Eiropas augstkalnu rajonos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijā Ziemassvētki tika aizvadīti ar dziesmu dziedāšanu, pantiņu skaitīšanu, tuvāko cilvēku apdāvināšanu, visticamāk, lielu izēšanos un krasām gaisa temperatūras pārmaiņām, citviet pasaulē cilvēki Ziemassvētkus pavadīja pludmalē un uz baznīcu devās specvienību pavadībā.

Kā Ziemassvētki pavadīti citviet pasaulē, skatieties fotogalerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Labdarības tirdziņa dalībnieki gaida dāvanu pircējus

Laura Mazbērziņa, 21.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labdarības tirdziņš tirdzniecības centrā Domina Shopping tā dalībniekiem ir ļoti gaidīts pasākums. Tas sniedz prieku un arī iespēju uzlabot savu finansiālo situāciju.

Decembrī Domina Shopping norisinās Ziemassvētku tirdziņš, kurā līdz pat gada nogalei no teju 200 pašmāju amatniekiem un ražotājiem ir iespēja iegādāties dažādus darinājumus. Jau ceturto gadu tur piedalās arī Invalīdu un mazturīgo senioru atbalsta fonds (IMSA Fonds) ar savu Labdarības tirdziņu. Tajā pārstāvēti 47 tirgotāji.

Labdarības tirdziņā pārstāvēti dalībnieki no Apes, Jēkabpils, Talsiem, Smiltenes, Ādažiem, Ropažiem, Rīgas un citām Latvijas pilsētām. Visbiežāk viņi Rīgā uzturas pie draugiem un radiem, jo tirdziņa laikā izbraukāt lielus attālumus līdz mājām esot ļoti grūti. Tirdziņā ir jāpavada ilgas darba stundas - no 10:00 līdz 21:00.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakrojas muižā, Lietuvā norisinās festivāls "Lielās Ķīnas laternas: Visuma zīmes", kura ietvaros apskatāmas ar rokām gatavotas trīsdesmit gaismu laternu kompozīcijas.

Festivāla eksponāti izgatavoti Ķīnā.

Laternas uzstādītas, izmantojot 16 000 metru ķīniešu zīda, vairāk nekā 10 00 spuldzīšu, kurām strāvas padevi nodrošina 6 kilometrus garš elektrības kabelis. Viss atceļojis sešos jūras konteineros no Ķīnas.

Pakrojas muižas teritorijā skatāma Āfrikas dzīvnieku pasaule, polārlāču ledāji, dzērvju sala, persiku koku mežos spēlējas pērtiķi, redzama arī Ziemassvētku eglīte, ap kuru norisināsies pasaka par Riekstkodi. Festivāla centrālais objekts ir ķīniešu Jaunā gada simbols monstrs Nian. Nākamajam, Cūkas gadam, veiksmi nesīs cūkas templis un eksotiskās ķīniešu zodiaka zīmes. No porcelāna izgatavota trīs metrus augsta pūķa un fēniksa skulptūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Francijā turpinās Strasbūras šāvēja meklēšana

LETA--BBC/REUTERS, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas policija turpina meklēt vīrieti, kurš otrdienas vakarā sarīkoja apšaudi Strasbūrā, un aizturējusi piecus cilvēkus, bet ne galveno aizdomās turamo.

Šāvējs, kurš nogalināja trīs cilvēkus un ievainoja 12, identificēts kā 29 gadus vecais Šerifs Šekats, kurš dzimis Strasbūrā. Viņš jau iepriekš bijis zināms policijai par noziegumiem, kas nebija saistīti ar terorismu. Viņš ir bijis notiesāts gan Francijā, gan Vācijā, un pavadījis kādu laiku cietumā, sacīja iekšlietu ministrs Kristofs Kastanērs.

Francijas Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Lorāns Nunjess intervijā radiostacijai «France-Inter» atklāja, ka policija aizturējusi piecus cilvēkus, bet šāvējs vēl nav notverts. Iespējams, ka viņš aizbēdzis uz Vāciju.

Uzbrucēja motīvi vēl nav noskaidroti, sacīja Nunjess.

Telekanāls «BFM TV» ziņoja, ka aizdomās turamais aizbēga no sava dzīvokļa otrdienas rītā, kad tur ieradās policija, lai dzīvokli pārmeklētu saistībā ar kādu laupīšanu. Dzīvoklī esot atrastas granātas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperts: Spirtik, vodka, sigareti kā nacionāla līmeņa problēma

Biznesa augstskolas "Turība" docētājs Vilnis Veinbergs, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada nogalē apjomīgā operācijā tika atklāta sistēma, kā tiek pārdotas kontrabandas cigaretes Rīgas Centrāltirgus apakšnomnieku teritorijā. Tas izraisīja plašu rezonansi, tika aizturētas personas un izņemtas cigaretes. Pēc dažām nedēļām mediji ziņoja, ka viss atkal ir pa vecam un tirgus apmeklētājiem tiek piedāvāts iegādāties nelegālās cigaretes. Šonedēļ tirgus vadība sākusi demontēt apģērbu un citu preču tirdzniecības kioskus,tādējādi mainot tirgus izskatu. Tirgus ir būtisks galvaspilsētas simbols, kā arī vieta, ko apmeklē daudzi ārvalstu viesi, tāpēc tā sakārtošanai jāpievērš uzmanība valstiskā, ne tikai pašvaldības līmenī.

Ja kopš 90. gadiem nespējam atrisināt kontrabandas preču tirdzniecību nozīmīgā kultūrvēsturiskā objektā, rodas jautājums, vai situācija netiek atbalstīta amatpersonu līmenī?

Apģērbu kiosku vairāk nebūs

Pēc tirgus vadības teiktā, tirdzniecības vietu demontāža notiks divās kārtās, un pavasarī atbrīvotajā vietā varētu tikt izbūvēts skvērs. Paredzot, ka no ierastās vides padzītie cigarešu tirgotāji mēģinās ievākties dziļāk tirgus teritorijā, Centrāltirgus vadība noalgojusi papildu apsardzi. Tomēr rodas jautājums – vai ar šīm izmaiņām pietiks, lai izskaustu gadu desmitiem ilgušo tradīciju?

Spirtik, vodka, sigareti?

Tirgus parāda kopējo kultūras līmeni, un, ja, apmeklējot tirgu vietējie iedzīvotāji un arī ārvalstu viesi nevar justies droši, tas ir nopietns signāls tiesībsargājošajām iestādēm. Ja pieņemam, ka pārmaiņu laikā jeb 90. gados situācija, kad tirgū vīrietis treniņbiksēs uzrunā cilvēkus ar piedāvājumu "spirtik, vodka, sigareti?", vēl bija kaut kā izskaidrojama, tad kāds iemesls ir šobrīd – 2020. gadā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Līgumi netiek rakstīti labiem laikiem

Evija Dundure, Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītāja, 17.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds mans labs paziņa, uzņēmējs ar pāris desmitu gadu aktīvas darbības pieredzi, mēdz atgādināt, ka līgumi netiek rakstīti labiem laikiem. Tie tiek rakstīti, lai abas puses zinātu, kā rīkoties tad, ja kaut kas noiet greizi. Taču, dzīvojot stabilos laikos, pārāk bieži to aizmirstam. Nerēķināmies ar to, neiepazīstamies ar līgumiem un nereti dažādi parakstīti, līdz galam neizlasīti līgumi krājas kaudzēm. Brīdī, kad kaut kas notiek, pēkšņi atceramies par noslēgto līgumu un sākam to detalizēti pārlasīt. Iedziļinoties katrā niansē, mēdzam atskārst, ka patiesībā neesam zinājuši, kas tieši tur ir rakstīts.

Mana pieredze liecina, ka sevišķi bieži tā gadās ar apdrošināšanas līgumiem. Iestājoties atrunātajam riskam, cilvēki piepeši atskārst – līgums neparedz tikai to, ka apdrošinātājs uzņemas atbildību. Izrādās, ka man, kurš ir maksājis naudu par polisi, arī ir jāuzņemas kaut kāda atbildība. Beidzot, varbūt pirmo reizi, pēc būtības iedziļinoties līgumā, atklājas, ka es esmu līdzatbildīgs par apdrošināto objektu. Visbiežāk tā ir ar nekustamo īpašumu. Sevišķi skarbi ir to apzināties tādos gadījumos, kad, piemēram, ir apdrošināts liels sabiedrisks objekts, kurā notiek būvniecības darbi, līdzīgi kā ar Rīgas pili, un pēkšņi kaut kas notiek. Tad katrs līguma punkts, arī pats īsākais, iegūst nozīmi atlīdzības apmēra noteikšanā vai pat atteikšanā maksāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien oficiāli paziņoja par investīciju plānu 315 miljardu eiro apmērā, kura mērķis ir veicināt Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsmi.

«Eiropai ir vajadzīgs grūdiens, un [Eiropas] Komisija šodien sagādā trosi lēcienam,» Junkers sacīja Eiropas Parlamenta deputātiem Strasbūrā savā paziņojumā par šo plānu, kas ir pamatā viņa iecerei savas piecu gadu ilgās prezidentūras laikā veicināt ES ekonomikas izaugsmi.

«Mums ir jāsūta vēsts Eiropai un pārējai pasaulei, ka Eiropa ir atgriezusies biznesā,» sacīja Junkers.

Viņš paskaidroja, ka šis plāns, kurš jāapstiprina ES valstu līderiem decembra samitā, saistīs investīciju fondu ar jauniem projektiem par privātā sektora līdzekļiem.

«Es solīju līdz Ziemassvētkiem prezentēt ambiciozu investīciju paketi. Šodien Ziemassvētki ir pienākuši agrāk,» sacīja Junkers. Viņš bija izteicis šādu solījumu, 1.novembrī stājoties EK prezidenta amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku objektīvu iemeslu dēļ ziemas riepu iegāde šosezon ir sasniegusi klientiem draudzīgāko brīdi, jo tik lēti «ziemas apavi» vēl nav bijuši

Iemesls tam ir gan naftas produktu lejupslīdošā cena, kas ietekmē arī riepu ražošanas izmaksas, gan pieaugošā konkurence starp pašmāju tradicionālajiem riepu servisa centriem un interneta veikaliem. SIA Atlas Riepas pārdošanas un mārketinga vadītājs Jānis Purvītis norāda, ka šodien autoīpašniekiem ir milzīga izvēle, kur un par kādām naudām tikt pie ziemas riepām. «Specializētie riepu servisa centri konkurē ne tikai savā starpā, bet arī ar interneta veikaliem un pat lielveikalu ķēdēm. Cits jautājums, cik kvalitatīvas un ilgspēlējošas būs šīs lielveikalos nopērkamās riepas, taču viens no būtiskākajiem pirkšanas kritērijiem ir cena, un vismaz daļai pircēju tas ir galvenais arguments,» viņš pauž.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Britu mārciņas vērtība pieaug, bet Eiropas biržu indeksi krītas

LETA--AFP, 23.11.2018

ASV biržu indeksi nemainījās, jo ASV bija brīvdiena – Pateicības diena – un biržas bija slēgtas.

Foto: AP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru ceturtdien pieauga pēc tam, kad Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas delegācijas vienojās par deklarācijas projektu attiecībām pēc «Breksita».

ASV biržu indeksi nemainījās, jo ASV bija brīvdiena – Pateicības diena – un biržas bija slēgtas.

Britu mārciņas padārdzināšanās dēļ saruka Londonas biržas indekss. Eiropas biržu indeksu kritumu sekmēja arī krasas naftas cenu svārstības, bažas par tirdzniecības karu un Itālijas budžeta problēmas.

Mārciņas vērtības straujais kāpums nedaudz tika nobremzēts, kad analītiķi secināja, ka pēcbreksita attiecību deklarācijas projektā ir maz kā tāda, kas attaisnotu šīs valūtas ilgtspējīgu padārdzināšanos.

«Neraugoties uz pozitīvo valodu, projekta tekstā ir grūti atrast daudz ko tādu, ko mēs jau nezinājām,» sacīja risku pārvaldības konsultāciju uzņēmuma JCRA analītiķis Džošua Robertss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mana pieredze: Celt pašapziņu ar apakšveļu

Monta Glumane, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apakšveļas zīmols Flash You and me piecos gados kļuvis par stabili augošu biznesu, iekarojis Parīzi un plāno apakšveļā ietērpt arī sievietes Ņujorkā.

«Šajā nozarē ir viegli sākt individuālā dizaina veļas biznesu, bet noturēt uzmanību ir diezgan grūti. Tie uzņēmēji, kuri bija mani elki, kad sāku biznesu, šobrīd jau ir beiguši savu darbību. Pašmācības ceļā nodibinājām uzņēmumu, attīstījām šūšanu, pārdošanu. Pirmie trīs gadi bija maldīšanās un bakstīšanās, un tikai pēdējos divus gadus var teikt, ka šis ir bizness,» stāsta zīmola Flash You and me dizainere Līva Šteina.

Viņa pauž, ka Latvijā nevienam nav pieredzes veļas dizaina izstrādē, arvien viss tiek balstīts uz padomju laika zināšanām. Dizainerei aizvien ir nesaprotami, kā te var būt tik daudz veļas ražotāju, bet nav nevienas izglītības iestādes, kurā iegūt specializēto izglītību. Viņa pati ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. «Pirku biksītes un ārdīju ārā. Lai arī viss ir nācis pašmācības ceļā, tāpat konstruēšanas un šūšanas pamatus, proporciju ievērošanu un sajušanu iedeva akadēmijas izglītība. 4. kursā manu vīru notrieca mašīna, viņš bija komā, un es taisīju kolekciju par to, kā atspoguļojas iekšējās rētas, kā cilvēks, kurš ir iekšēji cietis, izskatās ārēji. Kolekcija bija ar saitēm, lentēm. Tā doma bija, ka tu sasien sevi ar apģērbu, lai neredz to, kas notiek iekšā, un tā arī aizsākās apakšveļas radīšana ar lentēm,» atceras L. Šteina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Māsas Inese Freidenfelde un Dace Skuča pandēmijas laikā uzsākušas biznesu un radījušas "pikniKarbu".

Jau kādu laiku iepriekš I.Freidenfeldei bijusi doma uzsākt savu biznesu, bet neviena no idejām nebija tik ļoti pārliecinoša, lai ar to startētu. "Tomēr šā gada maijā uzgāju sociālajos tīklos informāciju par piknikgroziem ASV. Ideja likās tik interesanta, jo pašas bieži saskārāmies ar problēmu, ka nav pārdošanā kārbas, kur vienuviet ir foršas uzkodas, ko ņemt līdzi uz dārza ballīti, vai izbraucienā ar kuģīti, vai atpūtai pie jūras, nav tādu piedāvājumu, lai garšas kārpiņas varētu baudīt un tas viss būtu vienuviet," stāsta I.Freidenfelde.

Veicot tirgus izpēti, viņa sapratusi, ka Latvijā nav nekas līdzīgs, tāpēc uzrunājusi māsu Daci kopīga biznesa uzsākšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lems par reliģisko svētku dienu noteikšanu likumā

Madara Fridrihsone, 20.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

6. janvāris – Zvaigznes diena, 7. janvāris – vecticībnieku un pareizticīgo Ziemassvētki, 15. augusts – Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas diena, 31. oktobris – Reformācijas diena, kā arī Jom Kipura jeb Grēku izpirkšanas svētku diena likumā «Par svētku un atceres dienām» varētu tikt noteikti par reliģisko svētku dienām.

Tāpat likumā ir plānots noteikt, ka citus reliģiskos svētkus atzīmē konfesiju noteiktajos datumos.

Minētie likuma grozījumi, kurus izstrādājuši Reformu partijas deputāti, ceturtdien nodoti izskatīšanai Saeimas komisijās.

Likumprojekta autori norāda, ka daļu no reliģiskajiem svētkiem, proti, Ziemassvētkus un Lieldienas, kas tiek atzīmēti saskaņā ar Gregora kalendāru, valsts jau ir noteikusi par svētku dienām, tādēļ valstij būtu jādod saviem pilsoņiem iespēju reizi gadā pēc darbinieka izvēles, vienojoties ar darba devēju, svinēt nozīmīgu vienu reliģisko svētku dienu, pavadot svētkus kopā ar ģimeni un apmeklējot pasākumus savā draudzē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot aizsākto tradīciju ieskatīties, kā top Latvijā ražoti produkti, Db.lv šonedēļ piedāvā ielūkoties Cido sulu ražošanas procesā.

Sulu ražošana notiek raiti un, ja visas sastāvdaļas ir uz vietas ražotnē, ilgāko laika posmu aizņem sulas koncentrāta un ūdens sajaukšana un maisīšana - tās ir aptuveni 40 minūtes. Tālāk notiekošā pasterizēšana, sulas dzesēšana un pildīšana ilgst vien dažas minūtes, pārliecinājās Db.lv. Vairāk par sulas ražošanas procesu uzziniet, aplūkojot galeriju augstāk!

Sulu ražošanā ir diezgan noteikts tehnoloģiskais process, tādēļ ražošanas rekordu uzstādīšana ir visai grūta, taču, atskatoties pagātnē, lielākā jauda, kas bijusi Cido ražotnē, ir 140 tūkstoši litru sulas iepretim 120 tūkstošiem litru, kas ir vidējā sulas ražošanas jauda vienā dienā, atklāj Cido attīstības vadītāja Inese Rone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sekojot idejai: Zelta zaptes no tirdziņiem izaug līdz veikaliem

Anda Asere, 18.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievārījumi Zelta zaptes divu gadu laikā ir nostiprinājuši savas pozīcijas un tagad gozējas lielveikalu plauktos.

«Sākām kā mājražotāji, bet sapratām, ka jāattīstās, un izveidojām ražotni, lai varētu sadarboties ar veikaliem,» stāsta Ilze Saltā, ievārījumu zīmola Zelta zaptes idejas autore un izveidotāja. Kad DB iepriekš rakstīja par uzņēmumu SIA Atasco, tas tik tikko bija izveidojis ražotni, sācis tur gatavot ievārījumus. Tagad ir vairāki veikalu tīkli, ar ko Zelta zaptes sadarbojas un kas regulāri pasūta noteiktu apjomu produkcijas. Tas Ilzei palīdz plānot ražošanu ne tikai Ziemassvētkos, kad ir lielāks pieprasījums, bet arī vasaras un pavasara mēnešos, kad ir mierīgāks darba cēliens. Tāpēc šobrīd ir lielāka stabilitāte nekā pirms pāris gadiem, kad uzņēmums sāka savu darbu un produkciju piedāvājis vien tirdziņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ballītēs pulcējas gangsteri

Linda Zalāne, 02.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembris allaž ir aktīvākais tematisko pasākumu laiks, baļļuki notiek arī janvārī un februārī, tieši tad augstu vilni sit arī tērpu nomas bizness, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Specializēto tērpu nomas uzņēmumu klienti ir gan korporatīvo pasākumu rīkotāji, gan to apmeklētāji. Arī privātpersonas nereti rīkojot tematiskas balles.

«Tērpu nomu izveidoju pirms pieciem gadiem. Nepiedāvāju nedz karnevāla kostīmus, nedz maskas, bet gan īstus XX gadsimta tērpus vai kvalitatīvus to atdarinājumus. Diezgan bieži tērpus nomā vēsturisku filmu veidotāji,» stāsta tērpu nomas Uzvalks un kleita īpašniece un tērpu darinātāja Rūta Kuplā. Konkurence šajā nišā neesot liela, jo īstus vintidža tērpus tikpat kā neviens nepiedāvājot, savukārt pieprasījums ar katru gadu tikai pieaugot.

Savukārt SIA Ammari specializācija kopš 2005. gada – maskas un tērpi bērniem, karnevāla apģērbs. Tērpu pieaugušajiem esot maz. Vienlīdz aktīvs darbības laiks uzņēmumam ir ne tikai Ziemassvētki un gadu mija, bet arī Lieldienas, Mārtiņi un rudens ražas laiks. Ziemassvētkos un gadu mijas laikā visbiežāk tiek meklēti tērpi sniegpārsliņām, sniegbaltītēm un vilkiem, stāsta SIA Ammari direktore Antra Rozīte. Pieprasījums, salīdzinot ar pirmskrīzes gadiem, ir aptuveni vienā līmenī, savukārt krīzes gados Ammari jūtami esot samazinājušies masku pārdošanas rādītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānu kalšana par īpašām Ziemassvētku dāvanām sākas jau vasaras pilnbriedā

Savlaicīgi par dāvanu izveidi domā tie, kuri iecerējuši pie kāda ražotāja pasūtīt individuāla risinājuma produktu un tā iesaiņojumu. DB aptaujātie ražotāji gan neslēpj, ka parasti māksliniecisko domu lidojumu apslāpē ierobežotie finanšu līdzekļi.

Prezentreklāmas uzņēmuma SIA Attach līdzīpašniece Maija Bērtiņa DB stāsta, ka gadā ir divi lieli svētki – Līgo un Ziemassvētki –, pirms kuriem uzņēmumi domā par dāvanu pasūtīšanu saviem klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem.

«Kādreiz uz ārvalstīm veda tikai Melno balzāmu un Laimas šokolādi, bet tagad izvēle ir plašāka un priekšroka tiek dota dažādiem amatnieku darinājumiem – svecēm, bloknotiem, koka virtuves dēlīšiem un citām lietām. Pēdējo gadu modes tendence ir dāvanas ar latvju zīmēm. Ceru, ka gan dāvanas dāvinātājs, gan saņēmējs tās izprot, jo tās simbolizē daudz dažādu lietu,» teic M. Bērtiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gads apliecina, ka tik rāmi un mierīgi kā iepriekšējos gados dzīve vairs nerit, sava nākotne ir jāizcīna tiklab globāli, kā šeit uz vietas – Latvijā

Gads ir praktiski beidzies, un ir laiks savilkt bilanci. Raugoties lokāli, viena no lielākajām nejēdzībām, ko valdošā koalīcija izstrādāja šā gada pēdējā brīdī, bija nesaprotamā raustīšanās ar mikrouzņēmuma nodokli un obligātajām sociālajām iemaksām, tādējādi sējot pilnīgi nepamatotu nemieru gana lielā daļā Latvijas iedzīvotāju. Arī pastāsti par to, ka šogad beidzot tiks pilnvērtīgi iedarbinātas ES fondu programmas, izrādījās tukšas pasakas – vilcināšanās turpinājās. Toties šis gads iezīmējās ar jaunām, nebijušām normām, kas, iespējams, ievada vēl lielāku nodokļu revolūciju nākamajos gados Latvijā. Žagari ir nopelnīti arī par Junkera plāna neizmantošanu savā labā – tas joprojām mums ir kā mednis kokā, kurš kļūst arvien treknāks, diemžēl – ne Latvijai. Nav vērts izskaistināt situāciju un par šo visu pirmssvētku laikā nerunāt, jo īpaši tāpēc, ka arī ārējie apstākļi gādā par gana lieliem izaicinājumiem un pieaugošu nedrošības sajūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Musulmaņu sadarbības partneriem nepatika viena nianse iepakojuma dizainā

Lelde Petrāne, 03.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mušļu un putru ražotāja SIA Felici (zīmols Graci) arī šogad piedāvā Ziemassvētku musli. Tāds tiek ražots jau vairākus gadus, tomēr šogad ir pilnveidots sastāvs un - līdz ar jaunās ražotnes atvēršanu – produktam ir arī jauns iepakojums un dizains. Iepakojuma dizains gan sniedzis jaunu mācību uzņēmumam, biznesa portālam db.lv pastāstīja Graci idejas autore un vadītāja Alise Balgalve.

Viņa stāsta, ka Ziemassvētku muslis ir ikgadējs produkts, ko klienti gaida. Par to sāk interesēties jau rudenī. Katru gadu svētku produkta pārdošanas apjoms pieaug. Plānots, ka šogad veikalu plauktos muslis varētu būt līdz janvārim.

«Ziemeļeiropas cilvēkam Ziemassvētki saistās ar upenēm, āboliem, dzērvenēm – vietējām dabas veltēm. Tie ir svētki, kas smaržo pēc kanēļa, kardamona un muskatrieksta. Vēlējāmies radīt produktu, kas gan sastāva, gan dizaina ziņā atbilst ziemeļnieku izjūtai par Ziemassvētkiem,» skaidro A. Balgalve. «Dizainu uzticam latviešu dizaineriem, tā autori ir SIA Diena Pirms Jāņu Nakts (DPJN) dizainere Aija Matuzele un dizaina aģentūras vadītājs Kārlis Krieķis,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru