Pētot Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta laikā paveikto, Dienas Biznesa redzeslokā ir nonācis kāds Krievijas uzņēmējs, kurš pavisam neilgi pirms kapitālā remonta sākuma ir ieguvis savā īpašumā vairākus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

Minētā uzņēmēja vārds ir Sergejs Ivakhno (Sergey Ivakhno), un viņš ir patiesais labuma guvējs dažādos uzņēmumos, kuru īpašumā atrodas vairākus miljonus eiro vērti nami Vecrīgā (piemēram, Smilšu ielā, Audēju ielā), kā arī citur Rīgas centrā (piemēram, Merķeļa ielā, Brīvības ielā). Dienas Bizness izpētīja, ar ko uzņēmējs ir nodarbojies Krievijā, kas viņam pieder Latvijā un kurš viņam ir palīdzējis šeit izkārtot savas bagātības, iegādājoties un pārvaldot nekustamos īpašumus Rīgas centrā.

Uzņēmēja biznesa gaitas Krievijas banku sektorā

Dienas Bizness izpētīja, ka Sergejs Ivakhno ir bijis uzņēmējs ar plašu vērienu Krievijā, kurš darbojies galvenokārt banku sektorā. Sergejs Ivakhno Krievijā bijis vairāku banku vadītājs un līdzīpašnieks, tostarp bijis līdzīpašnieks un vadījis Maskavas vekseļu banku, bijis Aktivkapital bankas (iepriekš Elkabank) līdzīpašnieks, kā arī kontrolējis citas bankas, piemēram, Servis-rezerv banku, Volga-kredit banku un Kapital Moskva banku.

Latvijā daudzi restorāni, kas strādā augstā līmenī, vēl nav pamanīti no starptautiskā gastronomijas ceļveža "Michelin Guide" skatījuma, aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka šogad ceļveža Latvijas izlasē nebija pārsteigumu, tomēr katru gadu izlase turpina paplašināties, iekļaujot jaunus restorānus.

Jenzis sacīja, ka kopumā Latvijas restorāni turpina attīstīties un uzlabot kvalitāti, bet "Michelin" eksperti ir neatkarīgi, un restorāniem jebkurā brīdī jābūt gataviem, ka ēdiens tiks vērtēts.

Viņš uzsvēra, ka ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas (EM) atbalstu šis projekts ir jāturpina, lai restorāni varētu turpināt sevi pierādīt, kā arī kāds no Latvijas restorāniem iegūtu divas zvaigznes.

Jenzis atzīmēja, ka no biznesa viedokļa "Michelin" ceļvedis veicina restorānu atpazīstamību un apgrozījumu, kā arī ir svarīgs instruments gastronomijas tūrisma veicināšanai.

24. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2025. gada “Michelin” ceļvedī, kā arī nosaukti tie restorāni, kas saņems “Michelin” zvaigznes.

“Michelin” ceļveža sadarbības partneris ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). “Sadarbība ar prestižo “Michelin” zīmolu būtiski veicinājusi ne tikai ārvalstu gardēžu interesi par Latviju, bet arī pievērsusi uzmanību mūsu valsts daudzveidīgajai dabai, kultūrai un vēsturei. Tagad atliek vien vērot, vai mūsu restorāniem izdosies saglabāt savas pozīcijas un vai iepriekš nosauktajiem 26 restorāniem pievienosies jauni,” tā LIAA direktors Raivis Bremšmits.

Pērn ceļvedī tika iekļauti 26 restorāni: 19 restorāni atrodas Rīgā un 7 ārpus tās. To starpā ir 1 restorāns ar vienu zvaigzni, 3 “Bib Gourmand” restorāni un 22 citi ieteiktie restorāni, no kuriem viens ir atzīmēts ar Zaļo zvaigzni.

"Double Coffee" pārvaldītājam SIA "DC restorāni" ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu pieņēmusi pirmdien, 31.oktobrī.

Rīgas pilsētas tiesā aģentūra LETA noskaidroja, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, kas saskaņots ar kreditoriem, "DC restorāni" jāiesniedz līdz šā gada 31.decembrim.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, kompānijai 2022.gada 31.oktobrī nebija VID administrēto nodokļu parāda, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro.

Jau vēstīts, ka "DC restorāni" pagājušajā gadā strādāja ar 769 996 eiro apgrozījumu, kas ir 3,1 reizi mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi samazinājās deviņas reizes un bija 45 036 eiro.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka "DC restorānu" pamatdarbība tirdzniecības jomā pērn bija diezgan neveiksmīga - Covid-19 krīze negatīvi ietekmēja uzņēmuma saimniecisko darbību. Pērn Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī tika pieņemti vairāki drošības mēri, tostarp aizliegums apkalpot viesus restorānu telpās. Šī aizlieguma dēļ katastrofāli kritās "DC restorānu" apgrozījums.

Michelin ceļveža inspektori ir pavadījuši vēl vienu gadu, apceļojot Latviju un meklējot tās labākos restorānus. Kopumā 2025. gada ceļvedī būs iekļauts 31 restorāns, tostarp divi saņēmuši vienu Michelin zvaigzni, trīs ieguvuši Bib Gourmand apbalvojumu par kvalitatīvu un meistarīgu ēdienu gatavošanu, un viens ieguvis Michelin Zaļo zvaigzni par ilgtspējīgu pieeju.

"Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta restorānam "John Chef's Hall", kā arī zvaigzni saglabājis restorāns "Max Cekot Kitchen".

"Michelin" zaļo zvaigzni jeb ilgtspējas apbalvojumu saglabājis restorāns "Pavāru māja".

"Michelin Selected Restaurants" jaunākajā ceļvedī iekļauti pieci jauni restorāni - "B7", "Babo", "Lowine", "Seasons" un "Stage 22".

Savukārt arī turpmāk "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izvērtēs nākamo līgumu par Latvijas dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide", aģentūrai LETA sacīja LIAA Finanšu departamenta direktore Vita Balode-Andrūsa.

Viņa skaidroja, ka līdzšinējais līgums par dalību "Michelin" ceļvedī bija uz trim gadiem. Tādēļ nākamo līgumu LIAA rūpīgi izvērtēšot, bet, visticamāk, tas būs.

Viņa papildināja, ka sākotnēji līgums plānots par Latvijas dalību, tomēr ir plāns apvienot spēkus ar Igauniju un Lietuvu, veidojot Baltijas valstu ceļvedi un stiprinot reģiona konkurētspēju.

Tāpat viņa teica, ka lēmums piedalīties ceļvedī ir veiksmīgs, jo ir saņemts atbalsts no nozares, kā arī tas ir pienesums Latvijas ekonomikai.

"Principā šis ir labs ieguldījums, un ceru, ka turpināsim," viņa piebilda.

Jau ziņots, ka LIAA iepriekš noslēdza 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide".

Starptautiskā gastronomijas ceļveža "Michelin Guide" piešķirtā zvaigzne restorānam "John Chef's Hall" ir veicinājusi restorāna straujāku attīstību, aģentūrai LETA sacīja restorāna "John Chef's Hall" šefpavārs Kristaps Sīlis.

Viņš pozitīvi vērtēja arī šogad saglabāto "Michelin" zvaigzni, tomēr norādīja, ka no rezultātiem neko negaidīja. "Mans mērķis nav bijis tikt apbalvotam, bet tas bija kā sapnis, kas ir neiespējams," piebilda Sīlis.

Pats sev - lielākais kritiķis

“Es nekad dzīvē neesmu izvēlējies vieglākos ceļus. Ja ir divi ceļi –...

Viņš skaidroja, ka restorāna darbība nesaistās ar "Michelin" zvaigznēm, bet komanda katru dienu cenšas būt labāka un dot labāko pieredzi restorānu viesiem, nevis pēc "Michelin" standartiem, bet vairāk pēc viņa noteiktajām ambīcijām un standartiem.

Sīlis arī minēja, ka restorāna apgrozījums gada laikā ir būtiski pieaudzis, jo pagājušajā gadā, kad restorānam tika piešķirta "Michelin" zvaigzne, diennakts laikā rezervācijas bija aizņemtas trīs mēnešus uz priekšu. "Šā gada pirmais pusgads tā arī turpinājās, bet patlaban rudens sezonā redzam, ka pieprasījums ir stabilizējies un izlīdzinājies," viņš piebilda.

Savukārt restorāna "Max Cekot Kitchen" īpašnieks un šefpavārs Maksims Cekots aģentūrai LETA norādīja, ka restorāna komanda vienmēr strādā tā, lai sasniegtu visaugstāko rezultātu, tādēļ, protams, bija liela vēlme saņemt vairāk nekā vienu zvaigzni. "Tomēr tas, ka saglabājām rezultātu ir liels sasniegums, kas nozīmē, ka trīs gadus pēc kārtas restorāns spēj noturēt kvalitāti," viņš sacīja.

LETA jau ziņoja, ka starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauti 34 Latvijas restorāni, tostarp trīs jauni restorāni, kā arī pa vienai zvaigznei saglabājuši restorāni "John Chef's Hall" un "Max Cekot Kitchen".

No jaunākajā ceļvedī iekļautajiem restorāniem 27 atrodas Rīgā, bet septiņi citviet Latvijā.

Apbalvojumus "Bib Gourmand", kurus piešķir restorāniem, kas piedāvā lielisku ēdienu par pieejamu cenu, saglabā pērn ieguvušie restorāni "Snatch", "Shōyu" un "Milda", un tiem pievienojies arī jauns restorāns "SMØR Bistro" un ceļvedī jau iepriekš iekļautais "H.E. Vanadziņš".

Tādējādi "Michelin Selected Restaurants" jaunākajā ceļvedī iekļauti trīs jauni restorāni - "SMØR Bistro", kā arī ceļveža galvenajā izlasē pirmo reizi iekļauti restorāni Rīgā "The Catch" un "Māsa".

Savukārt arī turpmāk "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauti restorāni "Entresol", "Chef's Corner", "COD", "3 pavāri", "B7", "Akustika", "Mo", "Pavāru māja", "Tauro", "Kest", "Lowine", "Stage 22", "Ferma", "Barents Coctails & Seafood", "Neiburgs", "Tails", "Zoltners", "Barents", "Seasons", "John", "Babo", "Whitehouse", "Riviera", "Le Dome" un "36.līnija".

Vienlaikus īpašā "Gada atklāšanas balva" pasniegta Kasparam Barsukovam restorānā "SMØR Bistro", "Jaunā šefpavāra balva" - Timofejam Monahovam restorānā "Seasons", "Servisa balva" - Sergejam Šiporovam un komandai restorānā "The Catch", "Someljē balva" - Ivaram Kalniņam restorānā "Riviera".

Savukārt pērn oktobrī "Michelin" ceļvedī tika iekļauts 31 Latvijas restorāns, tostarp "Michelin" kvalitātes zvaigzne tika piešķirta restorānam "John Chef's Hall", bet zvaigzni saglabāja restorāns "Max Cekot Kitchen". "Michelin" zaļo zvaigzni jeb ilgtspējas apbalvojumu pērn saglabāja restorāns "Pavāru māja".

Prestižās "Michelin" zvaigznes tiek piešķirtas restorāniem, kas piedāvā kvalitatīvus ēdienus, ievērojot piecus universālus kritērijus - sastāvdaļu kvalitāti, garšu harmoniju, tehnikas meistarību, šefpavāra personību, kas izpaužas viņa virtuvē, un, kas ir tikpat svarīgi, konsekvenci gan visā ēdienkartē, gan arī laika ritējumā.

Zvaigznes piešķir uz vienu gadu - pēc tam žūrija atkārtoti apmeklē restorānu. Dažreiz restorāni mēdz arī zaudēt zvaigznes, norāda LIAA.

Viena "Michelin" zvaigzne tiek piešķirta restorāniem par "augstas kvalitātes pavārmākslu, kur ir vērts piestāt", divas - par "izcilu pavārmākslu, kuras dēļ var novirzīties no plānotā maršruta" un trīs - par "izcilu virtuvi, kas pelnījusi īpašu braucienu".

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka viesnīcas "A22 Hotel" un restorāna "John Chef's Hall" pārvaldītājs SIA "A22hotel" reģistrēts 2018. gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmums pilnībā pieder Maksimam Kušnarenko. 2024. gadā uzņēmums strādāja ar 1,331 miljona eiro apgrozījumu un 75 680 eiro zaudējumiem.

Restorāna "Max Cekot Kitchen" pārvaldītājs ir SIA "Max Cekot Group", kas pieder Maksimam Cekotam (55%) un Nataļjai Golubovai (45%). Uzņēmums pērn strādāja 1,219 miljonu eiro apgrozījumu un 104 780 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. "Max Cekot Group" reģistrēta 2018. gadā, un tās pamatkapitāls ir 2760 eiro.

AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (DLRR) ievēlējusi jaunu padomi, par tās priekšsēdētāju ieceļot Anastasiju Udalovu, aģentūru LETA informēja DLRR pārstāvji.

Par jaunās padomes locekļiem ievēlēti Udalova, Pāvels Plotņikovs, Sergejs Jakovļevs un Pāvels Prihodjko. Padome no sava vidus par tās priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlējusi Udalovu.

Udalova, Plotņikovs, Jakovļevs un Prihodjko strādāja arī iepriekšējā uzņēmuma padomē.

Līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Romans Zaharovs jaunajā padomē nav ievēlēts.

Jaunās padomes uzdevums ir uzraudzīt un nodrošināt ilgtspējīgu uzņēmuma attīstību, paplašinot klātbūtni esošajos un attīstot jaunus tirgus. kā arī piedāvājumu. Tāpat padomes uzdevums būs uzņēmuma konkurētspējas nodrošināšana un paaugstināšana.

Udalova informēja, ka 2019.gadā DLRR strādāja ar 38 miljonu eiro apgrozījumu, eksportam veidojot 94% no kopapjoma. "Pagājušajā gadā, par spīti milzīgajiem pandēmijas izaicinājumiem, uzņēmums saglabāja apgrozījuma apjomus, joprojām nodarbinot vairāk nekā 660 darbiniekus. Mērķis šajā gadā ir sasniegto noturēt un uzsākt ilgtermiņa attīstības plānošanu, koncentrējoties uz jauniem tirgiem, jaunu produkciju, lielāku stabilitāti," pauda Udalova

Visi četri pērn "Michelin" zvaigzni saņēmušie restorāni Lietuvā to ir saglabājuši, bet kopumā "Michelin" atzinību saņēmušo restorānu skaits pieaudzis līdz 37 salīdzinājumā ar 34 pērn, liecina otrais restorānu ceļveža "Michelin Guide" izdevums par Lietuvu.

Pasaulē populārā ceļveža eksperti secināja, ka visi četri restorāni, kas pērn saņēma "Michelin" zvaigzni, ir to saglabājuši. Tie ir Viļņas restorāni "Demo", "Džiaugsmas", "Nineteen18" un "Pas mus restoranas".

Salīdzinājumā ar pirmo ceļvedi par Lietuvu "Michelin" atzinību "Bib Gourmand" kategorijā par augstas kvalitātes ēdiena par saprātīgu cenu piedāvājumu saņēmušo restorānu skaits šogad ir dubultojies. Atzinību saglabāja restorāni "Gaspar's", "14 Horses", "Le Travi", kas atrodas Viļņā, kā arī Kauņas restorāns "Numan". Papildus tiem šogad "Bib Gourmand" atzinību saņēma arī Viļņas restorāni "Augustin", "B‘ARN Bistro", "El Gato Negro" un "Kristoforas".

Restorānu sarakstam, kuri ieguvuši "Michelin" zvaigzni, šogad varētu pievienoties viens vai divi restorāni, pieļauj Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.

Tāpat restorānam "Max Cekot Kitchen" ir ambīcijas un potenciāls iegūt otro zvaigzni, norādīja Janzis, piebilstot, ka restorāns ir manāmi investējis gan servisā, gan traukos un citur.

Nosauks Michelin 2025. gada Latvijas labākos restorānus

24. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2025. gada “Michelin”...

Ar katru gadu cerības pieaug, un restorāni, kuri tikuši novērtēti, ir pelnījuši saglabāt novērtējumus vai iegūt papildu, teica Jenzis, piebilstot, ka šajā brīdī Latvijā ir laba gastronomijas situācija un līmenis, kādā pavāri strādā, ir augsts. Zvaigzne ir papildu motivācija strādāt vēl labākā līmenī.

Jau ziņots, ka "Michelin" šogad 24.oktobrī paziņos Latvijas restorānus, kuri tiks iekļauti 2025.gada "Michelin" ceļvedī, kā arī nosauks restorānus, kas saņems "Michelin" zvaigznes.

Pērn ceļvedī tika iekļauti 26 restorāni - 19 restorāni, kuri atrodas Rīgā, un septiņi restorāni, kuri atrodas ārpus galvaspilsētas. To starpā ir viens restorāns ar vienu zvaigzni, trīs "Bib Gourmand" restorāni un 22 citi ieteiktie restorāni, no kuriem viens ir atzīmēts ar Zaļo zvaigzni.

"Michelin" zvaigznes tiek piešķirtas restorāniem, kas piedāvā izcilus ēdienus, ievērojot piecus kritērijus: sastāvdaļu kvalitāti, garšu harmoniju, tehnikas meistarību, šefpavāra personību, kas izpaužas viņa virtuvē, un konsekvenci gan visā ēdienkartē, gan arī laika ritējumā.

Zvaigznes tiek piešķirtas uz vienu gadu - pēc tam žūrija atkārtoti apmeklē restorānu. Viena "Michelin" zvaigzne tiek piešķirta restorāniem par "augstas kvalitātes pavārmākslu, kur ir vērts piestāt", divas - par "izcilu pavārmākslu, kuras dēļ var novirzīties no plānotā maršruta" un trīs - par "izcilu virtuvi, kas pelnījusi īpašu braucienu".

Starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauti 34 Latvijas restorāni, tostarp trīs jauni restorāni, kā arī pa vienai zvaigznei saglabājuši restorāni "John Chef's Hall" un "Max Cekot Kitchen", informē "Michelin Guide" pārstāvji.

No jaunākajā ceļvedī iekļautajiem restorāniem 27 atrodas Rīgā, bet septiņi citviet Latvijā.

Apbalvojumus "Bib Gourmand", kurus piešķir restorāniem, kas piedāvā lielisku ēdienu par pieejamu cenu, saglabā pērn ieguvušie restorāni "Snatch", "Shōyu" un "Milda", un tiem pievienojušies arī "SMØR Bistro" un "H.E. Vanadziņš".

Gvendals Puleneks (Gwendal Poullennec), MICHELIN ceļveža starptautiskais direktors, norāda: “Mēs esam priecīgi sveikt trīs jaunus restorānus MICHELIN ceļvedī Latvijā 2026 – īpaši izceļam SMØR Bistro, kas iekļauts ceļvedī ar Bib Gourmand apbalvojumu par lielisku ēdienu, kurā ietvertas franču un dāņu virtuves garšas. Apvienojumā ar siltu atmosfēru un stilīgu interjeru, tas ir arī pelnīts uzvarētājs mūsu Gada atklāšanas balvas kategorijā.”

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca pašlaik ir vienīgā vieta visā Baltijā, kur pacientiem ar ekstremitāšu - kāju un roku lūzumiem vai ar iedzimtām ekstremitāšu deformācijām, ir pieejama jaunākā tehnoloģija - ortopēdiskais heksapods.

Tas ir ārējās fiksācijas aparāts, kura modernā versija ir aizgūta no kosmonautikas un robotu tehnikas, bet pats princips sakņojas klasiskajā Iļizarova metodē. Vienas šādas iekārtas cena ir aptuveni 20 000 eiro.

«Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ik dienu tiek nogādāti pacienti, kuriem pēc dažādām traumām ir nepieciešama traumatologu palīdzība, tie ir arī kāju un roku lūzumi, tāpat pie mums vēršas cilvēki ar iedzimtām deformācijām, kas nozīmē to, ka viņam ir jāsadzīvo ar īsāku kāju, retāk arī īsāku roku. Mūsu - ārstu - galvenais uzdevums ir atjaunot cietušo ekstremitāšu anatomisko garumu un formu. Pretējā gadījumā šiem cilvēkiem tas nozīmē mugurkaula deformāciju, sāpes locītavās un jostas daļā - tas ir gan funkcionāls, gan estētisks defekts,» skaidro Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas ārsts Konstantīns Plotņikovs.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Jau 22. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2026. gada Michelin ceļvedī, kā arī nosaukti tie restorāni, kuri saņems Michelin zvaigznes.

Apbalvošanas ceremonija notiks Mežaparka estrādes Kokaru zālē plkst. 16. Pasākumu organizē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Michelin ceļveža pārstāvjiem.

Ceremonijas mērķis ir ne tikai godināt izcilus kulinārijas nozares sasniegumus, bet arī stiprināt Latvijas pozīcijas starptautiskajā gastronomijas un tūrisma jomā, apliecinot piederību pasaules augstākajiem standartiem.

“Fakts, ka Latvijas restorāni jau otro gadu pēc kārtas tiek iekļauti Michelin ceļvedī, apliecina mūsu viesmīlības jomas konkurētspēju starptautiskajā vidē. Michelin atzinība nav tikai zvaigzne uz restorāna durvīm, tā ir uzticības zīme visai tūrisma nozarei, kas vienlaikus palīdz Latviju popularizēt kā tūrisma galamērķi,” tā LIAA direktore Ieva Jāgere.

"Ir naivi cerēt, ka Covid-19 būs uzvarēts, visticamāk, ar to turpināsim cīnīties, saņemot kārtējo papildu vakcināciju. Vienlaikus nedomāju, ka ir pareizi visu laiku dzīvot uz valsts rēķina. Pieļauju, ka nozari pametīs kādi tās spēlētāji vai arī nāksies krasi samazināt savus darbības mērogus vai pat pārkvalificēties – vienkāršoties, automatizēties".

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs.

Fragments no intervijas

Kādu situāciju prognozējat nākotnē?

Droši vien ir divi iespējamie attīstības scenāriji atkarībā no tā, kas notiek pēc 15. novembra, kurā ir paredzētas “lokdauna” beigas. Pat ja varēsim atsākt strādāt, jāatceras, ka ārkārtējais stāvoklis ar visiem ierobežojumiem ir spēkā līdz 2022. gada janvārim un, lai arī cilvēkiem būs atļauts ēst restorānā, būs vajadzīga gana liela drosme to darīt. Visticamāk, daļa cilvēku, redzot Covid-19 slimnieku skaitu, baidīsies apmeklēt restorānus un kaut kur doties ārpus mājas vai ierastajām pastaigu vietām. Tāpēc iespējas piepildīt savus restorānus jau ir būtiski mazākas. Kas notiks 2022. gadā, ir vēl grūti atbildams. Gribu cerēt, ka nākamā gada pavasarī atkal viss būs labi, cik vien tas iespējams pašreizējos apstākļos. Ir naivi cerēt, ka Covid-19 būs uzvarēts, visticamāk, ar to turpināsim cīnīties, saņemot kārtējo papildu vakcināciju. Vienlaikus nedomāju, ka ir pareizi visu laiku dzīvot uz valsts rēķina. Pieļauju, ka nozari pametīs kādi tās spēlētāji vai arī nāksies krasi samazināt savus darbības mērogus vai pat pārkvalificēties – vienkāršoties, automatizēties.

Svarīgi saglabāt autentiskumu, taču jāiet līdzi laikam un jābūt arī drosmīgiem, uzskata interjera dizainere Anda Ozoliņa, kura veidojusi interjerus vairākiem Latvijā zināmiem restorāniem.

Fragments no intervijas

Iepazīstiniet ar sevi! Kā veidojies jūsu ceļš interjera dizaina pasaulē?

Vizuāli redzēju lietas, estētika vienmēr uzrunāja it visās nišās – vai tas būtu interjers, mode vai dzīves svinēšana. Dizains visu laiku bija klātesošs. Sapratu, ka stāšos arhitektos, jo tur ir forša bāze. Viens ir vizuālais, bet būtiskas ir arī tehniskās zināšanas. Neesi tikai dekorators vai vari tikai skaisti krāsas salikt, bet visam pamatā ir telpa, funkcija. Pabeidzu arhitektus un lēnā garā sāku ar nelieliem dizaina objektiem reklāmas aģentūrā. Ambīcijas vēl nebija tik lielas, nedaudz baidījos. Arhitektūra ir ļoti liela un plaša. Ir spēcīgas sievietes arhitektūrā, bet man likās, ka tā vairāk ir domāta vīriešiem.

Ja esi izsalcis un nav laika gatavot pašam, tad jāmeklē, kur iespējams garšīgi un ekonomiski izdevīgi ieturēties ārpus mājas. Burgeri Rīgā kļuvuši par vienu no populārākajām patērētāju izvēlēm, bet kur meklēt pašu labāko, garšīgāko un cenas ziņā draudzīgāko piedāvājumu? To palīdz atrast restorānu ceļvedis Meniu.lv.

Kā radās burgeri?

Burgeri restorānu ēdienkartēs pieejami dažādās variācijās, taču pasaulē populārākie ir divi - hamburgers un čīzburgers jeb siera burgers. Abu pārdošanas apjomi ir milzīgi, pateicoties ātro ēdināšanas restorānu ķēžu darbībai un ekonomiskajai cenai. Populāri ir arī dubultie burgeri - ar dubultu gaļu, dubultu sieru, dubultu jebko. Barbekjū burgeri un vistas gaļas burgeri arī ir iecienīti patērētāju vidū, tāpat kā asie un veģetārie. Zināms, ka katrai burgeru vietai ir savs populārākais burgeris un tikai sava, neviena nedota recepte. Lai noteiktu labāko burgeru, ir jādodas un jāmēģina, jo tikai tā būs iespējams noteikt savas top vietas, kuras varēsi ieteikt citiem, piemēram, ne tikai draugiem, bet arī sociālajos tīklos.

Latvija ir maza valsts, tāpēc nevaram atļauties taisīt sliktus produktus, visu laiku ir jāuztur kvalitāte un spriedze

Tā norāda šefpavārs Māris Jansons, kurš pirms gada atvadījās no savas ilggadējās darba vietas – restorāna Bibliotēka No1 Rīgā, lai pievērstos jaunam projektam ārpus tās. Iespējams, šā gada nogalē durvis vērs viņa jaunais lolojums – restorāns Kest Cēsīs, kurš atrodas kādreizējā ugunsdzēsēju depo.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Pavāri pēc iespējas cenšas izmantot vietējos produktus. Vai mūsu vietējie ražotāji spēj nodrošināt vajadzīgos apjomus restorāniem?

Kaut kādā ziņā – jā, bet kaut kādā ziņā – nē. Restorānam, kas strādā ar Latvijas produktiem, vajadzētu sadarboties ar saviem zemniekiem. Domāju, ka Latvijā kopumā ļoti maz restorānu strādā ar labiem Latvijas produktiem. Audzētāji nevar nodrošināt apjomus daudziem restorāniem, bet vienlaikus nevar atļauties strādāt tikai ar vienu vai diviem restorāniem, jo tad nevarēs izdzīvot. Tomēr situācija ir stipri labāka nekā pirms desmit gadiem, kad mēs, pavāri, sākām popularizēt mūsdienu Latvijas virtuvi un uzrakstījām manifestu. Noteikti ir labāk, nekā bija. Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bija tikai ananāsi, avokado un garneles. Kāda latviešu virtuve!? Bietes? Pats mājās ēd bietes. Taču šobrīd biete ir gandrīz katrā ēdienkartē.

THE CATCH FAMILY restorāns Berlīnē – November Brasserie – pērn kļuvis par pirmo latviešiem piederošo ēdināšanas uzņēmumu, kas iekļauts Michelin ceļveža ieteikto restorānu sarakstā, stāsta Aleksandrs Slobins, THE CATCH FAMILY restorānu grupas vadītājs un dibinātājs.

Lai gan restorānu November Brasserie atvērām vien pērnā gada jūnijā, īsā laikā tam izdevās sasniegt ne tikai lieliskus biznesa rādītājus, bet arī gūt Michelin atzinību, par ko es ļoti priecājos, atzīmē A.Slobins. Augstu vērtēju arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) iniciatīvu aicināt Michelin veikt gastronomijas izpēti Latvijā, jo tas noteikti varētu palīdzēt mūsu valstij piesaistīt jaunus tūristus, spriež A.Slobins. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz labu ēdiena pasniegšanas vietu, tāpēc pieļauju, ka kāds no augstākā līmeņa vietējiem restorāniem varētu ne tikai saņemt atzinību un tikt iekļauts Michelin ceļvedī, bet pat pretendēt uz zvaigzni, prognozē THE CATCH FAMILY restorānu grupas vadītājs, norādot, ka šāds novērtējums nāks par labu ne tikai konkrētajam restorānam, bet arī visai nozarei kopumā.

Kafejnīcu tīkla «Double Coffee» īpašnieka SIA «DC restorāni» valdes locekļa amatu atstājis Nikolajs Žuravļevs, kurš šo amatu ieņēma kopš 2012. gada, un uzņēmuma valdē iecelti divi jauni valdes locekļi, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «DC restorāni» valdē no jauna iecelti valdes locekļi Rūdolfs Melnis un Irina Siziha. Savukārt līdzšinējais valdes loceklis Andrejs Ņilovs apstiprināts amatā uz jaunu pilnvaru periodu.

Izmaiņas ierakstītas komercreģistrā 20.maijā.

Uzņēmums SIA «DC restorāni» reģistrēts 2004. gadā, tā pamatkapitāls ir 853 723 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir AS «DC Holding». 2018. gadā SIA «DC restorāni» apgrozījums bija 4,303 miljoni eiro, taču uzņēmums strādāja ar zaudējumiem, kuri sasniedza 472 tūkstošus eiro. Pērn SIA «DC restorāni» nodarbināja vidēji 220 darbiniekus, un tā kopējie maksājumi budžetā veidoja 990 tūkstošus eiro.

Veselības aprūpes uzņēmumu grupas AS "Repharm" valdi atstājis Jānis Vanags un Josifs Apts, informēja "Repharm" grupas māteskompānijā AS "AB City".

Izmaiņas veiktas saistībā ar pārmaiņām "AB City" akcionāru sastāvā.

Vienlaikus kompānijā norāda, ka Vanags "Repharm" valdi atstājis, jo beidzies viņa pilnvaru termiņš. Viņš valdei pievienojās 2021.gada augustā uz noteiktu laiku.

Savukārt Apts, kurš "Repharm" valdē strādā kopš 2022.gada jūnija, pametīs ne tikai uzņēmuma "Repharm" valdi, bet arī atstās padomes locekļa amatus AS "Veselības centru apvienība" un AS "Aprūpes birojs".

Kompānijas valdē darbu turpina valdes priekšsēdētājs Aleksejs Udačins. Vienlaikus "Repharm" valdē iecelts Guntis Zālītis, bet "Veselības centru apvienība" tuvākajā laikā sasauks akcionāru sapulci, lai pārvēlētu padomi.

Vanags pastāstīja, ka "Repharm" valdei viņš pievienojās pirms diviem gadiem ar mērķi izaicināt esošo veselības aprūpes kārtību.

Mūsdienās uzsvars vairs nav tikai uz to, kādas ir būvmateriālu siltumizolācijas īpašības, bet tiek vērtēta arī materiāla ietekme uz veselību un vidi, saka paneļu un moduļu māju ražošanas uzņēmuma Wigo Group valdes loceklis Sergejs Ippolitovs.

Piemēram, putupolistirola ražošanā ne tikai izmanto naftas produktus, bet arī tā ražošanas procesā izdalās liels daudzums CO2, kas silda atmosfēru un veicina globālo sasilšanu. Turpretī dabiskie būvmateriāli ir draudzīgāki cilvēkiem un klimata pārmaiņu nomocītajai pasaulei.

Nafta un formaldehīds pret dabu

Wigo Group Limbažos gatavojas sākt ražot krusteniski līmētos koka paneļus (CLT) eksportam. Īpašus tos padara izturības rādītāji – koksne, līmējot krusteniski, veido ārkārtīgi izturīgu materiālu. Vētru vai seismiskās aktivitātes gadījumā tie ir izturīgāki par betonu, jo koks ir plastiskāks. Arī ugunsdzēsības testos CLT paneļi uzrāda labas īpašības – paneļi tikai apdeg. Lai gan koks ir ekoloģisks materiāls un var izmantot arī ekoloģisku siltinājumu, CLT paneļu ražošanā tiek izmantota līme. Kā stāsta Sergejs, jebkura līme ir videi nedraudzīga, taču tagad pieejamas līmes ar kaitīgā formaldehīda nulles emisiju. CLT iekārtu vada dators, tāpēc bez modernas projektēšanas iemaņām šīs iekārtas faktiski ir metāllūžņi. «Projektēt mācījāmies piecus gadus,» stāsta uzņēmuma vadītājs.

Lai atbalstītu galvaspilsētas viesmīlības nozari, no 29.jūnija līdz 12.jūlijam notiks Vasaras Rīgas restorānu nedēļas, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā.

Projektā pieteikušies 32 restorāni. "Nav noslēpums, ka viesmīlības nozare ir viena no tām, kas šo pēdējo mēnešu laikā cietusi vissmagāk, tāpēc brīdī, kad restorāni nesen ir vēruši savas durvis un ar nepacietību gaida apmeklētājus, ir īstais laiks Restorānu nedēļām. Šoreiz gardēžu svētki norisināsies divas nedēļas, lai varētu apkalpot visus viesus, kā arī piesaistīt vairāk kaimiņvalstu tūristu. Restorānu nedēļas laikā lūdzam cilvēkus būt saprotošiem, ja rezervāciju nevar veikt vēlamajā laikā katru dienu - restorāni vēl atkopjas no krīzes ierobežojumiem," uzsver Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

Jau ziņots, ka RTAB ir uzsācis kampaņu "Rīga bez Tevis nav Rīga", kuras uzdevums ir mudināt cilvēkus apmeklēt jau iecienītas Rīgas vietas, kā arī atklāt jaunas galvaspilsētas garšas.

Ēdiena piegādes platformā „Wolt” tagad ir iespējams pasūtīt SIA „Terra Restorāni” jaunā zīmola „Terra Meksika” ēdienu ar piegādi. Drīzumā šāda iespēja tiks nodrošināta arī jaunajā ēdiena piegādes platformā „Bolt Food” un SIA „Terra Restorāni” mājaslapā.

SIA „Terra Restorāni” līdzīpašniece Ilze Megne skaidro, ka jaunā un tikai ēdiena piegādes platformām paredzētā zīmola „Terra Meksika” ieviešanai ir divi iemesli. Pirmkārt, digitalizācija, kas šobrīd ir teju neizbēgama ēdināšanas nozares sastāvdaļa. Attīstības nolūkos uzņēmums nolēma sekot šai tendencei. „Ēdiena piegādes platformas mums sniedz iespēju testēt, ieviest un pilnveidot jaunas koncepcijas, neinvestējot ievērojamus līdzekļus fizisku restorānu atvēršanā. Savā ziņā tas mums ļauj strādāt elastīgi, līdzīgi kā jaunuzņēmumiem,” viņa teic.

Otrs iemesls ir jūtīgais darbaspēka jautājums un tā strauji augošās izmaksas. „Terra” visu gatavo paši un tas prasa lielus darbaspēka resursus. Alternatīva ir iegādāties pusfabrikātus, tādējādi samazinot ēdiena gatavošanā iesaistīto darbaspēku. Taču I. Megne uzsver, ka nav gatava kompromisam uz kvalitātes rēķina. „Mums svarīgi ir saviem viesiem nodrošināt augstvērtīgu ēdienu. Strādājot tikai piegādes formātā, atkrīt viesmīļu iesaiste kā klasiskā restorānā, kas attiecīgi samazina restorānam nepieciešamo darbaspēka apjomu,” viņa skaidro.

Restorānu tīkls Vairāk saules trešdien, 27.jūnijā, pie Rīgas apgabaltiesas rīkos atbalsta akciju aizturētajam IT speciālistam Edgaram Štrombergam, informēja uzņēmumā.

Šajā dienā tiesa paredzējusi atkārtoti izvērtēt E.Štrombergam piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu.

«Edgara Štromberga atrašanās apcietinājumā ir absurda un nepamatota. Viņš ir godīgs, labsirdīgs un izpalīdzīgs cilvēks. Mēs tiešām ceram, ka tiesa pēc būtības izvērtēs gan notikušā apstākļus, gan pārspīlēto kriminālpolicijas rīcību. Paļaujamies uz Apgabaltiesas tiesnešu kompetenci un profesionalitāti, kas vainagosies ar nepamatoti apcietinātā Edgara atbrīvošanu. Aicinu visus, kas kaut nedaudz pazīst šo draudzīgo un izpalīdzīgo cilvēku, trešdien kopīgā akcijā viņu atbalstīt. Nepalieciet malā, jo Edgars nav pelnījis ne mirkli atrasties apcietinājumā,» uzskata Vairāk Saules līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.