Eksperti

Degvielas cenu samazinājumu nevar panākt ar ačgārniem argumentiem un lēmumiem

Indulis Stikāns, Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas (LBBA) valdes loceklis, 01.04.2022

Jaunākais izdevums

Diskusija par degvielas cenu pieaugumu un reālajām iespējām to samazināt šobrīd ir vitāli svarīga visām iesaistītajām pusēm, tādēļ ir būtiski sabiedrībai skaidrot tās reālos pieauguma iemeslus, lai kopīgiem spēkiem panāktu labāko risinājumu.

Pirmkārt, ir acīmredzams, ka degvielas cenu pieaugumu pēdējā mēneša laikā ir ietekmējuši ģeopolitiskie notikumi - cena martā dažu dienu laikā pieauga par 40 eirocentiem litrā, un tam nav tieša sakara ar biodegvielas obligātā piejaukuma periodu, kas Latvijā noteikts no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim 6,5-7% apjomā. Ar šo piejaukumu mēs ne tikai būtiski mazinām emisijas, bet arī atkarību no naftas, kas pamatā nāk no Krievijas.

Dīzeļdegviela no 1.aprīļa kļūst dārgāka 

Stājas spēkā prasība par obligāto biokomponentes piejaukumu degvielai, tāpēc dīzeļdegvielas...

Tā kā turpmākos ģeopolitiskos notikumus un to ietekmi uz tālāku degvielas cenu kāpumu prognozēt ir ļoti grūti, lēmumu pieņēmējiem nekavējoties jāpiedāvā risinājumi, kā pasargāt Latvijas sabiedrību, īpaši sociāli mazaizsargātos iedzīvotājus. Jādomā, kā atbalstīt tos, kuriem degviela nepieciešama tikšanai uz darbu, zemniekus un pārtikas ražotājus, kuriem degviela ir būtiska pozīcija pašizmaksā, kā arī - kā nepalielināt biļešu cenas sabiedriskajā transportā. Ja mēs gribam jūtami samazināt cenu benzīntankā, tad jāvēršas pie tām pozīcijām, kuras veido lielu daļu kopējā cenā, proti, ap 50% cenas veido nodokļi.

Citas ES valstis jau lēmumus pieņēmušas, samazinot nodokļus, veicot piemaksu par katru nopirkto degvielas litru, iesaldējot cenas u.c., un tādi jāatrod arī Latvijai.

Otrkārt, ja nebūs biodegvielas, cenas fosilai degvielai augs vēl straujāk. Paziņojumi par biodegvielu mērķu samazināšanu liks biržās cenām kāpt vēl vairāk, un var sagaidīt krietni lielāku cenu kāpumu par tiem 10 centiem, ko varētu radīt biodegviela. Krievijā noteikti berzē rokas par strīdiem Eiropā un par savas naftas vērtības pieaugumu.

Treškārt, būtiski arī norādīt, ka līdztekus Latvijā ražotajai biodīzeļdegvielai, kas iegūta no rapšu sēklu eļļas (RME rapšu eļļas metilesteris), pastāv arī importētā atjaunojamo resursu dīzeļdegviela jeb HVO (hidroģenēta augu eļļa). Mūsu pašmāju ražotā un vieglāk realizējamā tehnoloģiskā procesa dēļ ir lētāka. Piemēram, 25.martā RME cena biržā bija 2020 USD/tonnā, bet HVO cena - 2654 USD/tonnā. Šobrīd publiskajā telpā komunicētais degvielas cenas pieaugums no 1.aprīļa, kad atsāksies obligātā piejaukuma periods, ap 10-12 eirocentu apjomā tiek rēķināts attiecībā uz šo importēto piejaukumu, nevis Latvijā ražoto.

Ceturtkārt, būtu tuvredzīgi atgriezties pie diskusijas par biodegvielas piejaukuma atcelšanu nākamajam periodam/nākotnē kaut vai tā iemesla pēc, ka enerģijas cenas kļuvušas nenormāli svārstīgas un neparedzamas. Gāzes jomā noticis neiedomājamais - biogāze biržā šobrīd ir kļuvusi lētāka par dabasgāzi! Šādas pašas pārmaiņas var skart biodegvielas un fosilās degvielas cenas, proti, biodegviela var kļūt lētāka par fosilo.

Piektkārt, patiesībai neatbilst arī izskanējušais minējums, ka Latvijas biodegvielas ražotāji visu eksportē – iepriekšējo gadu darbība apliecina, ka Latvijas degvielas tirgū nonāk vismaz 30% Latvijā ražotās biodegvielas un pretēji izplatītajam apgalvojumam līgumi ar degvielas tirgotājiem ir noslēgti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Degvielas cenas. Kā intereses pārstāv "mūsu" Ekonomikas ministrija un valdība?

Kristīne Lazdoviča, RTU Lietišķās ķīmijas institūta vadošā pētniece un docente, 11.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir saprotami gan mūsu valdības, gan citu dalībvalstu valdību mēģinājumi samazināt cenas, cīnīties ar augošo inflāciju, taču risinājumiem ir jābūt jēgpilniem. Īpaši, lai mazturīgo cilvēku grupas iegūtu kaut cik vērā ņemamu cenas samazinājumu.

Nesen bijām liecinieki dīvainam valdības lēmumam – no 1.jūlija attiekties no biodegvielas piejaukuma. Dīvainam – tāpēc, ka tas tika pieņemts, neņemot vērā ekspertu un mazturīgo iedzīvotāju pārstāvošo NVO viedokli un, kā turpmāk apskatīsim, bez neviena ieguvēja Latvijā. Dīvaini – jo pat (!) Ārvalstu investoru padomes un degvielas tirgotāju viedokļi tika atstāti bez ievērības.

Vienīgie ieguvēji redzami ārpus Latvijas robežām, proti, fosilās degvielas kompānijas, jo tām pieaugs tirgus daļa. Kāpēc Ekonomikas ministrija tā rīkojas, ja patiešām grib palīdzēt iedzīvotājiem, nav saprotams. Parasti valdības lēmumus varu atbalstīt (un arī vajag), jo tajos ir kaut kāda saprotama loģika. Šoreiz es drīzāk nostājos “nelaimīgās” biodegvielas pusē, jo valdības lēmumā neredzu loģiku. Tāpēc šajā rakstā nevaru nelietot zināmu ironijas un retorisku jautājumu devu – jo valdības lēmums ir tāds jocīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Vides departaments noteicis astoņu miljonu eiro naudas sodu degvielas tirgotājam "Olerex", kuram Latvijā pieder "Kool Latvija" degvielas uzpildes stacijas, saistībā ar vairākkārtēju prasību par biodegvielas īpatsvaru neizpildīšanu.

Kompānija tiesā apstrīdēs noteikto sodu, pirmdien paziņoja "Olerex" valdes priekšsēdētāja Pireta Millere, uzsverot, ka kompānijai ir svarīga ilgtspējīga pārvaldība.

Vides departaments pārkāpuma procedūrā noskaidroja, ka no atjaunojamajiem resursiem iegūtas degvielas vietā patērētājiem kompānija piegādāja fosilo degvielu.

"Visiem degvielas tirgotājiem ir jānodrošina, ka 7,5% no šķidrā kurināmā, kas nonāk pie patērētājiem, ir ražots no ilgtspējīgiem resursiem un tiek samazināts gaisā nonākušo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzums. Lai izpildītu šīs prasības, degvielas tirgotājam ir vairākas iespējas, piemēram, var ieviest biogāzi pārvadājumos, iesaistīties saules vai vēja enerģijas ražošanā vai piedāvāt patērētājiem otrās paaudzes biodīzļdegvielu vai sintētisko dīzeļdegvielu (HVO) kā alternatīvu fosilajai dīzeļdegvielu," paziņoja Vides departamenta ģenerāldirekrora vietnieks uzraudzības jautājumos Olavs Avarsalu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības lēmums atcelt prasību par obligāto biopiejaukumu nav atbalstāms un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu, pauda degvielas mazumtirgotāju "Virši-A" un "Neste Latvija" pārstāvji.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība skaidroja, ka pašlaik dīzeļdegvielai ir definēts obligātais biokomponentes piejaukums 7% apmērā. Ja biokomponente tiek atcelta, tad tirgotājiem būs jāmeklē tirgū pieejamā degviela, lai šos 7% aizvietotu. Pašlaik naftas produktu cenas tirgū ir būtiski augstākas nekā gada nogalē slēgtajos tirgotāju ilgtermiņa līgumos.

Tas nozīmē, ka biokomponentes aizvietošanas process ar parasto degvielu būs būtiski dārgāks nekā minēts Ekonomikas ministrijas veiktajos aprēķinos un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu.

Valdība uz 1,5 gadiem atceļ biodegvielas obligāto piejaukumu 

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi...

Vība arī uzsvēra, ka degvielas tirgotāji jau ir laicīgi slēguši līgumus un iegādājušies biokomponentes apjomus šim gadam. Šo līgumu neizpilde vai laušana tirgotājiem draudēs ar soda sankcijām, kuras attiecīgi būs jāieceno pārdotās degvielas litra cenā.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs arī pauda bažas, ka atteikšanās no biokomponentes novedīs pie tā, ka valsts nespēs izpildīt Eiropas Savienības (ES) definētos kaitīgo izmešu mērķus, kā rezultātā valstij var draudēt papildus soda naudas, kuras pēc tam var tikt uzliktas uz tirgotāju pleciem. "Uzskatām, ka cenu mazināšanai degvielai nevajadzētu tikt īstenotai balstoties uz vides mērķu neizpildi," norādīja Vība.

Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu politikas īstenošanai valstij būtu jāfokusējas uz attiecīgām izmaiņām nodokļos, piemēram, akcīzes nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanā. Vairums valstu šo scenāriju jau ir izvēlējušās, un pašlaik Latvijā ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai starp Baltijas valstīm.

Savukārt "Neste Latvia" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norādīja, ka biodegviela veido tikai 5-6% no katra degvielas litra, kas tiek pārdots degvielas uzpildes stacijā. Salīdzinājumam, apmēram 55% no cenas ir atkarīgi no naftas produktu cenas un apmēram 40% - no valsts noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Valsts nodokļi un nodevas ir vairāk vai mazāk nemainīgi, un nepieciešamības gadījumā valdība tos var salīdzinoši viegli mainīt, savukārt naftas cenas tiek noteiktas globālajā tirgū, un Latvijas valdības pieņemtie lēmumi tās nevar ietekmēt.

"Tādējādi, ja valdība pieņemtu lēmumu izslēgt biodegvielu no degvielas cenas aprēķina vienādojuma, tas joprojām būtu atkarīgs no naftas cenu svārstībām pasaules tirgū. Tas ir, ja naftas cena pasaulē pieaugtu, tas faktiski padarītu par neesošu iecerēto pozitīvo ietekmi no piejaukuma prasības apturēšanas," skaidroja Beiziķis.

Viņš arī norādīja, ka piejaukuma prasības atcelšana palielinātu Latvijas mazumtirgotāju pieprasījumu pēc degvielas bez biodegvielas piejaukuma. Palielināts pieprasījums, jo īpaši jau tā nestabilā tirgū, iespējams, varētu izraisīt vēl augstākas degvielas cenas.

Beiziķis uzsver, ka šobrīd tirgū jau ir vērojams fosilā kurināmā (īpaši dīzeļdegvielas) deficīts, un piegādes ķēdes ir būtiski mainījušās Rietumu tirgotāju un ražotāju atteikšanās dēļ izmantot Krievijas naftu un degvielu.

Šie faktori ne vien nesamazinātu degvielas (īpaši dīzeļdegvielas) cenas, bet gan tieši pretēji - tās palielinātu, kā arī varētu negatīvi ietekmēt piegādes drošību. "Tā kā naftas un fosilā kurināmā cenas veido apmēram 55% no katra degvielas uzpildes stacijā pārdotā litra cenas, iecerēta biodegvielas komponentes izslēgšana no degvielas cenas vienādojuma var izraisīt pretēju iznākumu, tas ir, faktisku degvielas cenas pieaugumu gala patērētājiem, un var rasties arī degvielas piegādes pārtraukumi," pauda Beiziķis.

Turklāt viņš arī skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Zaļā kursa direktīvai Latvijai obligātais mērķis līdz 2030.gadam ir sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas degvielas īpatsvaru transporta sektorā 14% no galapatēriņa. Piejaukuma prasības apturēšana uz laiku uzreiz neietekmētu iespējas sasniegt direktīvas mērķus, taču šo mērķu sasniegšana arī netiktu nekādi veicināta. Beiziķis atzīmēja, ka Latvija jau būtiski atpaliek no 2020.gada mērķa, kas bija 10%, un līdz šim nav pat pietuvojusies tam. Tādējādi jebkurš regulatīvs pasākums, kura mērķis ir samazināt biodegvielas izmantošanu, Latviju tikai attālinātu no saistošā 2030.gada Zaļā kursa mērķa sasniegšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrija noteikumu grozījumu par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu anotācijā minējusi, ka, izstrādājot kārtību ļaut nepievienot biopiejaukumu degvielai, ir ņemts vērā Eiropas Komisijas (EK) paziņojums “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”.

Šajā paziņojumā EK ir atbalstoša biodegvielas piejaukuma īpatsvara mazināšanai degvielā, kā rezultātā varētu samazināties Eiropas Savienības lauksaimniecības zemes platības, ko izmanto biodegvielas izejvielu ražošanai, tādējādi mazinot spiedienu uz pārtikas un barības izejvielu tirgiem.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Spēkā esošie noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji iepriekš atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu, visticamāk, nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācija iegūs vēl plašākas tiesības veikt uzrēķinus uz aprēķinu pamata – par darbaspēka nodokļiem varēs saņemt arī tad, ja nodokļu maksātāja darbinieka darba samaksa, stundas tarifa likme vai nostrādāto stundu skaits būs mazāks par 80% no atbilstošās profesijas statistiskajiem rādītājiem un nodokļu maksātāja sniegtais paskaidrojums par noviržu cēloņiem VID skatījumā nebūs pamatots.

Tā šā gada 2. novembrī valdībā akceptēto grozījumu projektu likumā Par nodokļiem un nodevām, kas tagad nonācis parlamentā, ietekmi uz uzņēmējiem vērtē nodokļu konsultāciju SIA Innovator valdes priekšsēdētājs Ivars Mileika.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22.novembra žurnālā lasi:

Statistika. Mežus un zemi tirgo par puscenu

Tēma. Latvijas valsts struktūras inflāciju pabaros ar jauniem tarifiem

Tarifu pieaugums apdraud konkurētspēju

Finanses. Pensiju depresija un dusmas par sasolīto stabilitāti

Ekonomika. Latvijas ekonomikai jauns drauds - sezonālā starptautiskā migrācija

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA) aicina valdību un politiķus mainīt pirms gada pieņemto lēmumu par biodegvielas obligātā piejaukuma atcelšanu un veicināt Latvijā ražotas biodegvielas izmantošanu, kā arī izlēmīgi ieviest citus instrumentus transporta dekarbonizācijai, informē LBBA pārstāvji.

Asociācija norāda, ka 1.jūlijā apritēja gads kopš degvielai vairs nav obligāti jāpievieno biodegviela, un aizvadītais gads pierādījis, ka šis lēmums bijis "ačgārns un kontraproduktīvs".

Pamatojums šim lēmumam bija vēlme samazināt degvielas cenu. Tomēr LBBA ieskatā rezultāts ir visai apšaubāms. Latvijā dīzeļdegvielas cena aizvien ir augstāka nekā Lietuvā, taču tam tā nevajadzētu būt, jo Lietuvā aizvien spēkā ir prasība pievienot biodegvielu katram realizētajam litram. Pat neraugoties uz nelielu akcīzes nodokļa atšķirību, Latvijā dīzeļdegvielai būtu jābūt par septiņiem līdz astoņiem centiem lētākai nekā Lietuvā, bet realitāte ir pilnīgi pretēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biopiejaukums un CO2 nodoklis cels degvielas cenas

Māris Ķirsons, 04.01.2024

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas ilggadējais valdes priekšsēdētājs un degvielas mazumtirdzniecības SIA Astarte nafta valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2024. gada degvielai Latvijā būs obligātais biodegvielas piejaukums, kas ietekmēs arī šo produktu realizācijas cenu, perspektīvā to paaugstinās arī CO2 emisiju kvotu iegāde.

Obligātais biodegvielas piejaukums nav nekas jauns, jo Latvijas valdība jau 2009. gadā pieņēma lēmumu par biopiejaukumu benzīnam un dīzeļdegvielai, kura procentuālais apjoms tika pakāpeniski palielināts, vienlaikus šāds piejaukums nebija nepieciešams arktiskajai (ziemas) dīzeļdegvielai. Savukārt strauji pieaugošo degvielas cenu un līdz ar to visa veida pārvadājumu sadārdzinājuma slāpēšanai valdība no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim atcēla obligātā biopiejaukuma prasību benzīnam un dīzeļdegvielai un tas kļuva par brīvprātīgu pasākumu, jo īpaši ja jau bija iepirkti biopiejaukuma komponentu krājumi. Tādējādi no 2024. gada 1. janvāra 95. markas benzīnam 10% apmērā tiks pievienots bioetanols, bet no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim dīzeļdegvielai 7% apmērā — biodegviela, kas ietekmēs degvielas pārdošanas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Asociācija: Pieņēmumi, ka degvielas cenas Latvijā varētu pieaugt pat par 40 centiem, ir tendenciozi

Db.lv, 11.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas (LBBA) aprēķiniem šobrīd biodegvielas piejaukums dīzeļdegvielas cenu varētu palielināt aptuveni par 3,5 centiem litrā. Publiski minēts, ka degvielas rezervju uzglabāšanas sistēmas maiņa - par 2 centiem litrā.

"Publiski izskanējušie pieņēmumi, ka degvielas cenas Latvijā varētu pieaugt pat par 40 centiem, ir klaji tendenciozi un neiztur kritiku," norāda LBBA valdes loceklis Indulis Stikāns. LBBA norāda, ka degvielas cena ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tajā skaitā, fosilās degvielas un biodegvielas cenu svārstībām biržā, nodokļiem/nodevām, citiem.

Biopiejaukums un CO2 nodoklis cels degvielas cenas 

No 2024. gada degvielai Latvijā būs obligātais biodegvielas piejaukums, kas ietekmēs arī...

Degvielas cenas nākotnē ietekmēs arī citi faktori, piemēram, CO2 emisiju kvotas. 2023.gadā Eiropas Savienība pieņēma lēmumu par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) papildinājumu, tajā iekļaujot transportu un citas nozares. Sistēma darbosies atsevišķi no esošās Eiropas Savienības ETS un pilnībā tiks ieviesta 2027.gadā. Degvielas sektora uzņēmumiem ES dalībvalstīs būs jāiegādājas CO2 emisiju kvotas. Pašlaik nav skaidrs, cik augsta būs cena par CO2 tonnu, kad šī sistēma sāks darboties. Šie un citi pasākumi vērsti uz fosilās enerģijas īpatsvara samazināšanu un atjaunojamo resursu pielietošanas paplašināšanu. ES regulējumu mērķis ir veicināt valstu energoneatkarību un veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

LBBA atgādina, ka ES regulējumi paredz to, ka transporta sektoram definētie mērķi ir jāsasniedz 2030 gadā. Uzņēmumiem un, iespējams, arī valstij būs jāpērk CO2 kvotas līdz Latvijā šie mērķi tiks izpildīti. Arī šī iemesla dēļ nedrīkst kavēties ar transporta dekarbonizāciju. Kavēšanās ar dekarbonizāciju var izmaksāt dārgāk, uzskata LBBA.

Virzība uz emisiju samazināšanu saistīta ar papildu izmaksām. Pagājušajā gadā Eiropas Savienība pieņēma lēmumu par Klimata sociālā fonda izveidi, lai kompensētu šo izmaksu pieaugumu, tai skaitā transportā, mazturīgajām sabiedrības grupām. Šī fonda līdzekļi Latvijai būs pieejami jau no 2026 gada, kopumā ap sešsimt miljonu eiro apjomā.

Vienlaikus jāmin, ka apspriešanai nodotais likumprojekts "Transporta enerģijas likums" paredz pieaugošus SEG emisiju samazināšanas mērķus, kas jāievēro degvielas piegādātājiem. Tos var izpildīt lielākā apjomā nodrošinot transporta nozarei enerģiju, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem - elektrību, biodegvielu, biometānu, u.c. transporta enerģijas veidus. Likumprojekts paredz, ka par izvairīšanos no atjaunojamās enerģijas izmantošanas degvielas piegādātājiem būs jāveic iemaksas Valsts kasē.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija uzsver, ka Latvijā tiek ražota biodegviela un tās izmantošanai transportā pieļaujamā apjomā nav nepieciešamas subsīdijas. LBBA rosina straujāk ieviest atjaunojamo resursu izmantošanu veicinošus pasākumus Latvijā, lai samazinātu emisijas transporta sektorā, pirmkārt izmantojot vietējos resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Obligātās biokomponentes prasības ietekme uz benzīna cenu patlaban nav vērojama

LETA, 19.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban obligātās biokomponentes prasības ietekme uz benzīna cenu nav vērojama, intervijā aģentūrai LETA sacīja degvielas tirgotāja "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Viņš papildināja, ka prasība pievienot benzīnam bioetanolu ir spēkā jau no šī gada 1.janvāra, un tas būs jāpievieno visu gadu.

"Nekāda ietekme uz benzīna cenu šai prasībai nav vērojama, jo pašlaik etanola cena ir pat zemāka nekā benzīna cena par tonnu," norādīja Beiziķis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka no šā gada 1.aprīļa biokomponente 7% apjomā būs obligāti jāpievieno dīzeļdegvielai, papildinot, ka pašlaik ir grūti prognozēt, kāda tam būs ietekme uz dīzeļdegvielas cenu.

"Viens jautājums ir, kā mainīsies pašu naftas produktu cenas, otrs, kādas būs bioproduktu cenas. Latvijā tiek piedāvāti divu veidu produkti - rapša biokomponente jeb tā saucamais pirmās paaudzes biodīzelis un atjaunojamā dīzeļdegviela - otrās paaudzes biodegviela, kuras ražošanā tiek izmantoti dažādi atkritumi un atlikumi no citiem ražošanas procesiem," sacīja kompānijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Diversificēt alternatīvas fosilajai degvielai, nevis tās pretnostatīt

Alīna Safronova, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece, 01.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija valstīm devusi brīvību izvēlēties, kā panākt būtisku emisiju samazinājumu transporta sektorā. Var vērot dažādu industriju centienus vilkt segu uz savu pusi, tomēr stratēģiskāk būtu diversificēt šo sektoru, paturot prātā mērķi – mazemisiju transports.

Eiropas Komisija transporta nozarē nospraudusi ambiciozu klimata mērķi – līdz 2050. gadam par 90% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) apjomu. Latvijā transports rada ap 30% visu emisiju. Lai virzītos pretim dekarbonizācijai, ir jāsamazina patēriņš un no fosilām izejvielām iegūtā degviela jāaizvieto ar alternatīvām. To ir samērā daudz, piemēram, elektrība, biodegviela, sintētiskās un parafīna degviela, ūdeņradis, dabasgāze, tai skaitā, biometāns.

Šoruden lielākajā elektrotransporta forumā Eiropā “Nordic Electric Vehicle Summit”, kas pulcēja nozīmīgākos industrijas pārstāvjus, skanēja nepārprotama, pat agresīva pārliecība, ka elektrotransports ir pārvietošanās nākotne, iekšdedzes dzinēji jau ir uzskatāmi par pagātni un citas alternatīvas īsti nebūs. Samits notika Norvēģijā, kas, pateicoties stratēģiskai valsts politikai, aizsteigusies priekšā citām valstīm elektromobilitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā lielākie degvielas mazumtirgus spēlētāji vēl vairāk nostiprinās savu tirgus daļu, bet mazākie tirgus dalībnieki pieaugošo Eiropas Savienības (ES) prasību dēļ būs spiesti tirgu pamest, prognozēja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere.

Pēc viņas teiktā, šogad degvielas pieprasījums, visticamāk, saglabāsies līdzīgs tam, kāds bija 2021.gadā.

"Vienlaikus ir grūti prognozēt, kā attīstīsies pandēmija ar jauniem vīrusa paveidiem un to dēļ ieviestiem ierobežojumiem. Līdzšinējā pieredze rāda, ka pieprasījums krītas, kad tiek ieviesti ierobežojumi, kas skar pārvietošanos," atzina Ligere.

Tāpat esot grūti prognozēt, kādu ietekmi uz degvielas pieprasījumu atstās enerģētiskā krīze, "jo cilvēkiem nauda ir tik, cik ir".

Ligere uzsvēra, ka vienlaikus patlaban nav indikāciju, kas liecinātu par degvielas cenu samazināšanos. Viņa skaidroja, ka degvielas cenas ir grūti prognozēt, jo tās tiešā veidā ietekmē gan globāli, gan nacionāli faktori. Starp globālajiem faktoriem ir naftas cenu svārstības, kā arī eiro un dolāra kursa svārstības, biodegvielas cenas, savukārt nacionālie faktori ir nodokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā mazināt degvielas cenu un vienlaikus palielināt pieejamās zemes platības lauksaimniecības produktu audzēšanai, tādējādi jau tuvākajā nākotnē nodrošinot papildu pārtikas ražošanas apjomus Latvijā, valdību veidojošās politiskās partijas 2. maija sadarbības sanāksmē atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par biodegvielas piejaukuma prasības terminētu atcelšanu, informē EM.

Tas, pastāvot reālai konkurencei degvielas tirdzniecības tirgū, ļautu samazināt degvielas gala cenu par 10 – 12 eiro centiem. Plānots, ka biodegvielas piejaukuma prasības atcelšana būtu spēkā no š.g. jūlija līdz 2023. gada beigām.

“Pēdējo mēnešu laikā novērotais degvielas cenu kāpums negatīvi ietekmē gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus, jo īpaši transporta nozares komersantus, kas patērē gandrīz 80% no kopējā naftas produktu gala patēriņa (rūpniecība veido 10%, savukārt lauksaimniecība un mežsaimniecība – 5,5% no kopējā naftas produktu gala patēriņa). Ņemot vērā transporta nozares lomu citu nozaru starppatēriņā, degvielu cenu palielinājuma pakārtoto ietekmi izjūt praktiski visas tautsaimniecības nozares. Tādēļ gan Enerģētiskās drošības darba grupā, gan citos formātos vērtētas dažādas iespējas degvielas cenas samazināšanai. Šobrīd esam vienojušies, ka biodegvielas piejaukuma prasības atcelšana uz laiku līdz 2023. gada beigām būtu ātrākais un efektīvākais risinājums, kas pirmšķietami arī nav pretrunā ar Eiropas Komisijas kopējo nostāju maksimāli palielināt pārtikas ražošanas apjomus Eiropā,” norāda Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu", Ministru kabineta š.g. 14. jūnija sēdē valdība lēma uz pusotru gadu – no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim – noteikt, ka biodegvielas piejaukums degvielai ir brīvprātīgs.

Tas nozīmē, ka degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

“Pēdējo mēnešu laikā novērotais degvielas cenu kāpums negatīvi ietekmē gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus, jo īpaši transporta nozares komersantus. Ņemot vērā transporta nozares lomu citu nozaru starppatēriņā, degvielu cenu palielinājuma pakārtoto ietekmi izjūt praktiski visas tautsaimniecības nozares. Tādēļ gan Enerģētiskās drošības darba grupā, gan citos formātos vērtētas dažādas iespējas degvielas cenas samazināšanai. Šobrīd esam vienojušies, ka biodegvielas piejaukuma prasības atcelšana uz laiku līdz 2023. gada beigām būtu ātrākais un efektīvākais risinājums,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ilgtermiņā ir jāizveido diversificēts enerģijas avotu portfelis, secināts Ekonomistu apvienības rudens konferencē, kurā uzmanības centrā bija enerģētikas tematika.

Kā informēja Ekonomistu apvienības pārstāvji, konferences ievadā organizācijas prezidents Ojārs Kehris atzīmēja, ka enerģētika ir viena no valsts ekonomikas pamata komponentēm, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju.

Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš pauda, ka Ukrainas kara konteksts nemaina kopīgos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz enerģētikas attīstību Eiropā. Šie mērķi ir gan kaitīgo emisiju samazinājums par 55% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, gan arī klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam.

Tiesa, Eiropas noteiktie importa ierobežojumi attiecībā uz Krievijas energoresursiem - ogles un naftas produkti -, kā arī Krievijas ierobežojumi attiecībā uz gāzes piegādēm ir apstākļi, kas rada korekcijas un prasa tūlītēju reakciju, lai Eiropa ātrāk atteiktos no Krievijas energoresursiem. Viens no soļiem situācijas stabilizēšanai ir vienotas Eiropas Savienības (ES) enerģijas platformas izveide, kas sniegtu iespēju ES valstīm kopīgi iepirkt gāzi, lai šie iepirkumi būtu maksimāli efektīvi. ES valstīm ir izstrādāts solidaritātes mehānisms, - nepieciešamības gadījumā starp valstīm varēs veikt gāzes pārdali, norādīja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru