Igaunijas bijušais premjerministrs un pašreizējais Eiropas Komisijas viceprezidents Andruss Ansips neplāno nākotnē kandidēt uz Igaunijas premjera vai prezidenta amatu, viņš teicis intervijā laikrakstam Eesti Paevaleht.

«Man nav tāda sapņa vai vēlmes, un es izslēdzu abus scenārijus,» Ansips sacīja. Viņš piebilda, ka ir pilnībā piepildījis savas ambīcijas Igaunijas premjerministra amatā un nevēlas vēlreiz atrasties šajā amatā.

Ansips intervijā uzstāja, ka plāno visu savu enerģiju ielikt Eiropas Savienības komisāra amata pienākumu izpildē.

Bijušais Igaunijas Reformu partijas līderis atzina, ka nav domājis par to, kas notiks nākotnē.

«Es nezināju pirms diviem gadiem, ka notiks šādi, un es nesaku, ka tāda attieksme ir pareiza vai ka ar to esmu labs piemērs jauniem cilvēkiem,» viņš teica. «Jaunam cilvēkam ir jāplāno dzīve daudz rūpīgāk, bet mana dzīve pašlaik ir kā Forestam Gampam - lietas vienkārši notiek,» Igaunijas bijušais premjers salīdzināja savu dzīvi ar Vinstona Grūma romāna galveno varoni.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, kurš šonedēļ iesniedza prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam demisijas rakstu, pauda, ka labākais premjera amata kandidāts ir Sīms Kallass (Siim Kallas), ziņo BBN.

A. Ansips pauda, ka S. Kallass, kurš pašlaik ir Eiropas Transporta lietu komisāra amatā, ir labākais viņa pēctecis. Viņš norādīja, ka Igaunijas kā ES prezidējošās valsts tituls 2018. gadā tikai vēlreiz pastiprina to, ka S. Kallass ir labākā izvēlē premjera amatam. Pēc viņa vārdiem, S. Kallasam darbā noderēs desmit gadu pieredze darbā Briselē.

Jau vēstīts, ka Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips otrdien prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam iesniedzis demisijas rakstu. T. H. Ilvess pieņēmis Ansipa demisiju, norādot, ka neredz iemeslu to nedarīt. Pēc A. Ansipa demisijas pieņemšanas T. H. Ilvess preses konferencē uzsvēra, ka pašreizējā valdība saglabās visas pilnvaras. Saskaņā ar Igaunijas likumiem demisionējusī valdība turpina darbu līdz jaunas valdības apstiprināšanai.

Šodien ir pēdējā diena, kad 57 gadus vecais Andruss Ansips atrodas Igaunijas premjera amatā. Viņš bija premjerministrs gandrīz deviņus gadus, konkrēti - 8 gadus, 11 mēnešus un divas nedēļas, raksta Postimees.

Intervijā Ansips sacījis, ka viņš ir ļoti pateicīgs Igaunijas iedzīvotājiem par viņam veltīto uzticību.

«Pagājušajā nedēļā Turu-uuringute AS publicēja savu pētījumu par sabiedrības uzticību. Valdībai uzticas 46% iedzīvotāju. Tas ir ļoti augsts rādītājs, īpaši salīdzinot ar pārējo Eiropu, kur valdības parasti atbalsta aptuveni 25% iedzīvotāju. Kad Juhana Pārta valdība atkāpās, tai bija 31% atbalsts, un Marta Lāra valdībai bija 25%. Es esmu ļoti pateicīgs, ka man ir tik daudz spēcīgu atbalstītāju un tik daudz spēcīgu ienaidnieku,» skaidrojis Ansips.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips drīzumā varētu kļūt par amatā ilgāk esošo valdības vadītāju Eiropas Savienības (ES) valstīs, jo drīzumā amatu zaudēs līdzšinējais rekordists Luksemburgas premjers un bijušais Eiropgrupas vadītājs Žans Klods Junkers.

Luksemburgas premjers šajā amatā atradies jau 18 gadus. Tomēr pēc Luksemburgā notikušajām vēlēšanām oktobra sākumā, jaunās valdības veidošana uzticēta Liberālās partijas līderim Ksavjē Betelam (Xavier Bettel).

Ž. Klods Junkers izcēlies ne tikai ar savas politiskās karjeras ilgmūžību, bet arī bijis dedzīgs Eiropas vienotās valūtas aizstāvis un spējis nogludināt diplomātiskās nesaskaņas starp Vāciju un Franciju.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips savu amatu ieņem jau kopš 2005. gada 13. aprīļa. Sākotnēji, līdz 2007. gadam viņš vadīja Reformu Parijas, Centra Partijas un Tautas Savienības izveidoto koalīciju, pēc tam, līdz 2009. gadam – Reformu Partijas, apvienības Pro Patria un Res Publica (PRU) un Sociāldemokrātu valdību, bet kopš 2009. gada Igaunijas valdošo koalīciju veido Reformu Partija un PRU.

Viens no Igaunijas premjera amata kandidātiem Sīms Kallass (Siim Kallas) atsaucis savu kandidatūru šim amatam. Viņš norādījis, ka nevēlas veidot nākamo valdību «nomelnošanas kampaņas» dēļ, ziņo ERR.

«Līdz ko parādījās doma, ka es varētu būt nākamais Igaunijas premjers, sekoja mediju kampaņa, kas tagad kļuvusi īpaši izteikta. Nav pamata domāt, ka šī kampaņa neturpināsies,» teikts S. Kallasa paziņojumā medijiem.

Tādējādi ir radusies situācija, ka tā vietā, lai pieņemtu lēmumus, kuri svarīgi Igaunijai, S. Kallass un viņam lojālie asistentiem nācies pavadīt laiku, atvairot apvainojumus, aizdomas, dažādus jautājumus. Turklāt rezultātā izrādījies, ka paskaidrojumi nav bijuši pietiekami, savu motivāciju atsaukt kandidatūru skaidroja S. Kallass.

«Premjers šādā situācijā nevar efektīvi strādāt,» piebilda bijušais premjera amata kandidāts.

Pildot Igaunijas Centrālās bankas vadītāja amata pienākumus deviņdesmitajos gados Igaunijas premjera amata kandidāts Sīms Kallass izsniedzis garantiju vēstules 100 miljonu dolāru apjomā. Pats S. Kallass paudis, ka parakstījis šīs garantiju vēstules «muļķības dēļ», raksta Eesti Päevaleht.

Kopumā 1994. un 1995. gadā S. Kallass izdevis desmit garantiju vēstules, kuru kopsumma veidoja aptuveni 100 miljonus ASV dolāru. Šīs garantijas netika atspoguļotas Igaunijas Centrālās bankas gada pārskatā. Tādējādi, līdz šim brīdim valdība par dārgajiem un riskantajiem bankas solījumiem neko nav zinājusi, raksta medijs.

Tikmēr pats S. Kallass pauž, ka viņa sirdsapziņa ir tīra un ka viņš nekad nav «spēlējies» ar Igaunijas Centrālās bankas līdzekļiem. Gluži otrādi – tie viņa uzraudzībā esot allaž bijuši drošībā.

Igaunijas premjera amata kandidāts skaidro, ka iniciatīva neesot nākusi no bankas. Viņš norādīja, ka tiek izveidoti paraugi, kā varētu izskatīties darījums. Viņam lūguši parakstīt garantijas, lai visi redzētu, ka banka pret darījumu izturas nopietni. «Es [..] parakstīju, kas bija muļķīgs un neapdomīgs solis,» S. Kallass pauda intervijā Eesti Päevaleht. Premjera amata kandidāts arī skaidroja, ka, Parakstot dokumentus, esot zinājis, ka nesekos nekādi maksājumi.

Jaunais Eiropas Savienības komisārs liek saprast, ka ģenētiski modificētie organismi Eiropā tiks regulēti stingrāk

Lietuvas kandidāts uz Eiropas Savienības (ES) veselības un pārtikas drošības komisāra posteni Vītenis Povils Andrjukaitis visai sekmīgajā noklausīšanās reizē Eiropas Parlamentam cita starpā paudis stingru nostāju par pārtikas drošību un ģenētiski modificētās (ĢM) pārtikas izplatību Eiropā, liecina Eiropas Parlamenta (EP) audiovizuālie materiāli.

Varu valstīm

Lietuvas kandidātam vēl jāsaņem galīgais EP apstiprinājums kopā ar visu Eiropas Komisijas (EK) sastāvu, kam vajadzētu notikt nākamnedēļ. Pēc profesijas būdams ārsts un politiķa karjerā arī līdzšinējais Lietuvas veselības ministrs, V. P. Andrjukaitis ir viens no visprecīzāk «tēmētajiem» dalībvalstu kandidātiem uz ES vadošajiem amatiem, jo pārsvarā valstu izteiktās intereses par vēlamajiem EK portfeļiem bija diezgan plašas. Pēc «grilēšanas» EP kaimiņu eksministrs bija visnotaļ pārliecināts par savas kandidatūras akceptu. Par prioritāti amatā viņš deklarēja pašreizējā pārtikas drošības līmeņa nodrošināšanu Eiropā, tomēr izteiktie komentāri par politikas niansēm ļauj domāt, ka gan sevišķi importētās pārtikas kvalitātes, gan ĢMO jautājumā nākamajos piecos gados skrūves tiks pievilktas. Arī telefonsarunā ar DB V.P. Andrjukaitis apstiprināja, ka viņa pārraudzītajā sfērā tieši ĢMO jomā paredzama lielākas teikšanas piešķiršana ES dalībvalstu līmenī. Viņa šefs Žans Klods Junkers devis «ļoti skaidru mandātu sešu mēnešu laikā izvērtēt situāciju pašreizējos regulējumos», lai noteiktu to vājās vietas salīdzinājumā ar dalībvalstu pašnoteikšanās politikas pozīcijām. Par spīti tam, ka tie tika pasniegti kā stingrākie pasaulē, sevišķi Eiropas dabas aizsardzības organizācijas ir kritizējušas šogad jūnijā ES Padomes apstiprinātos noteikumus par ĢMO statusu ES. Vienošanās paredz deleģēt dalībvalstīm teikšanu, vai tās savās teritorijās aizliedz vai ierobežo ĢMO. Nevalstiskās organizācijas Zemes draugi padomes loceklis Jānis Ulme DB komentē, ka tā gan ir patiesības viena puse, jo no otras puses pašreizējā ES likumdošanas ietvarā dalībvalstīm ir vien pilnvaras uz atteikšanās iespēju.

Eiropas Parlaments tikko apstiprināja jauno Eiropas Savienības 27 komisāru Komisiju, ar kuras sastāvu trešdienas rītā deputātus oficiāli iepazīstināja nākamais Eiropas Komisijas prezidents Žans-Klods Junkers.

Deputāti nākamo komisāru komandu atbalstīja ar 423 balsīm par, 209 pret un 67 atturoties.

Jaunā Komisija oficiāli jāieceļ arī ES dalībvalstu un valdību vadītājiem, lai 1. novembrī tā varētu sākt pildīt sava piecu gadu pilnvaru termiņa pienākumus.

Iepriekšējo, Žozē Manuela Barrozu vadīto Eiropas Komisiju Eiropas Parlaments apstiprināja 2010. gada 9. februārī ar 488 balsīm par, 137 pret un 72 atturoties. Savukārt aizpērnā ES Komisija, ko arī vadīja Barrozu, 2004. gada novembrī guva 449 deputātu atbalstu, 149 balsojot pret un 82 atturoties.

Jaunajā EK apstiprināti

EK prezidents Žans Klods Junkers (Luksemburga),

Pirmais viceprezidents, pārvaldes un starpinstitūciju attiecību veicināšanas, likuma varas un pamattiesību komisārs Franss Timmermanss (Nīderlande);

Sīvās konkurences dēļ Latvijai un visām Baltijas valstīm kopumā nav izredžu kļūt par 5G tehnoloģiju līderi, tāpēc nepieciešami sadarbības partneri, preses konferencē par rudenī plānoto Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmas forumu - 5G Techritory un 5G tehnoloģijām žurnālistiem sacīja VAS Elektroniskie sakari valdes priekšsēdētājs Jānis Bārda.

Viņš skaidroja, ka 5G standarts ir «karsta tēma», kas ir aktuāla globālā un nacionālā mērogā. «Patlaban notiek cīņa, kurš būs 5G tehnoloģiju līderis. Konkurences dēļ Latvijai un visām Baltijas valstīm kopumā nav izredžu par tādu kļūt, tāpēc mums ir jāatrod savi partneri,» uzsvēra «Elektroniskie sakari» valdes priekšsēdētājs.

Bārda norādīja, ka septembra Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmas forumā «5G Techritory» plānotie galvenie akcenti būs Baltijas jūras reģiona gatavība un izaicinājumi, nozares, kurām jāsadarbojas, lai gūtu pienesumu no 5G tehnoloģijām un kā pārvērst 5G iespējas biznesa projektos. «Forumā akcentētās nozares, kas būs lielākie ieguvēji un nesīs lielākās pārmaiņas, taču forumā spriedīs arī par »spēles laukumu« jaunu biznesa modeļu veidošanai,» sacīja Bārda. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edmunds Beļskis uzsvēra, ka patlaban 4G tīkla ātrums ir 100 megabiti sekundē, taču 5G tīkls būs simts reizes ātrāks. «Atzīmēšu, ka 5G tīkls nebūs tikai mobilo sakaru operatoru ieguvums - iedzīvotājiem 5G tīkls būs kā platforma, kurā attīstīsies dažādu jomu pakalpojumi. Piemēram, transporta, medicīnas, ražošanas un robotizācijas jomās 5G tehnoloģijas nodrošinās ātrāku datu pārraidi ar robotizētām vienībām, atrodoties pat citā pasaules malā,» skaidroja Beļskis.

Principiālā problēma Eiropas Komisijas jauno portfeļu dalīšanā ir dažādā izpratne par to, kas tā Eiropa tāda ir; par labu nenāk arī ieilgušās «pagaidu» problēmas

Britiem Eiropas Savienība ir tirgus un nekas vairāk. Vāciešiem tā ir finansiāli disciplinētu valstu kopa, un kārtības labad vēlama to ciešāka centralizācija. Francūžiem pret centralizāciju principiālu iebilžu nav, tomēr ar to finanšu disciplīnu ir tā kā Sv. Augustīna savulaik formulētajā ironijā par liekulīgas lūgšanas tēmu: «Kungs, dari mani svētu, bet ne vēl šodien.»

Pēdējais apsvērums ir kompromitējošs Francijas pretenzijām uz ES finanšu pārvaldību Eiropas Komisijā (EK). Eiropas visādi citādi godājamā ekonomikas lielvara savu neseno ekonomikas un finanšu ministru Pjēru Moskoviči ir pieteikusi par EK portfeļa kandidātu, un viņa profesionālā kompetence acīmredzami ir attiecīgajā sfērā. Nelaime vien tā, ka Francija nu nekādi neierakstās eirozonas publisko finanšu disciplīnas rāmjos, un mesjē Moskoviči ES finanšu politikas amatā atgādinātu āzi par dārznieku, kas drīzāk būtu ieinteresēts skatīties caur pirkstiem uz Parīzes nespēju tikt galā ar valsts budžetu. Attiecīgi var šaubīties, vai tās izvirzītais kandidāts būs ar degsmi no Briseles augstumiem raudzīties, lai tiktu īstenoti pašu nolīgtie kritēriji, vai tomēr izmantot savu varu dažu pašmāju nesmukumu paslaucīšanai zem paklāja.

Visās trīs Baltijas valstīs alkoholam vajadzētu piemērot vienādu akcīzes nodokli, uzskata Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» premjers pauda, ka tādā gadījumā Latvija, Igaunija un Lietuva savā starpā «nevajadzīgi nekarotu», bet gan varētu kopīgiem spēkiem akcīzes nodokli izmantot kā vienu no ieročiem cīņā par sabiedrības veselību.

Jautāts, vai viņam pašam liekas, ka panākt vienāda akcīzes nodokļa piemērošanu alkoholam visās trīs Baltijas valstīs ir reāli īstenojama iecere, Kariņš pauda cerību, ka «laika gaitā mēs pie tā nonāksim».

Ministru prezidents arī piebilda, ka Igaunijas lēmums samazināt akcīzes nodokli alkoholam ir padarījis grūtāku Latvijas nākamā gada budžeta plānošanu, jo kaimiņvalsts solis Latvijai nozīmē budžeta samazinājumu, nevis pieaugumu. «Bet neko darīt, tādi ir tie apstākļi, tiksim galā,» par nākamā gada budžeta plānošanu izteicās valdības vadītājs.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass paziņojis, ka drošības apsvērumu dēļ valdība apsver iespējas maksāt algu enerģētiķiem pat tad, ja viņi nestrādās.

Finanšu ministra Martina Helmes aplēses liecina, ka tam būtu nepieciešami 10-12 miljoni eiro, vēstīja laikraksts «Postimees».

Preses konferencē ceturtdien Ratass teica, ka ir ticies ar enerģētiķu arodbiedrības pārstāvjiem, bet ar Ekonomikas un sakaru ministrijas ierēdņiem runās par iespējām valstij palīdzēt risināt problēmas Austrumviru apriņķī, kur valsts enerģijas uzņēumā «Eesti Energia» darbu var zaudēt līdz pat tūkstotim cilvēku.

«Ir jāsaglabā cilvēki, kas dara šo ārkārtīgi svarīgo un specifisko darbu,» sacīja Igaunijas premjers, piebilstot, ka gadījumā, ja valdība izlems par elektrības rezervju nodrošināšanu drošības apsvērumu dēļ vai stratēģiskajām rezervēm, iespējams, būs jāmaksā alga «Eesti Energia» darbiniekiem arī tad, kad viņi reāli nestrādās.

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass piektdien mudinājis saukt pie atbildības «Danske Bank» naudas atmazgāšanas skandāla vaininiekus, norādot, ka notikušais iedragā Igaunijas valsts autoritāti.

«Medijos cits pēc cita pamatoti tiek izvirzīti jautājumi par aizdomām saistībā ar skandālu ap naudas atmazgāšanu bankā «Danske Bank» laikā no 2007. līdz 2015.gadam. Manā vērtējumā runa ir par ārkārtīgi nopietnu problēmu, par situāciju, kas grauj tiklab Igaunijas finanšu sektora kā visas valsts autoritāti,» sociālajā tīklā «Facebook» rakstījis premjers. «Es stingri atbalstu ātru un vispusēju visu šīs lietas apstākļu izmeklēšanu un iespējamo vaininieku saukšanu pie atbildības.»

«Mums jānoskaidro, kuras valsts iestādes gadījumā ar «Danske Bank» nav strādājušas efektīvi vai nav darbojušās vispār. Jāizvērtē arī, cik plaši naudas atmazgāšanas problēma izplatīta Igaunijas kredītiestādēs. Ja kļūs zināmi apzinātu nelikumīgu operāciju gadījumi, jāsauc pie atbildības bankas, kas Igaunijā guvušas peļņu,» viņš uzsvēris.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoram mēnesī vajadzētu pelnīt vismaz tikpat daudz, cik nopelna analoģiska dienesta vadītājs Igaunijā, un šī summa ir 5800 eiro, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Viņš minēja, ka tieši neadekvātais atalgojums, kāds patlaban pienākas VID ģenerāldirektoram, varētu būt viens no iemesliem, kāpēc konkurss uz šo amatu beidzās bez rezultāta.

Krieviņš pastāstīja, ka augusta vidū noslēgsies pētījums par atalgojuma atšķirībām privātajā un valsts sektorā. Viņš pieļāva, ka pēc iepazīšanās ar šī pētījuma rezultātiem varētu tikt izveidoti kādi izņēmumi attiecībā uz atalgojumu VID, bet par to vēl būšot jādiskutē. «Protams, mana preference būtu atrisināt atalgojuma jautājumu visā valsts pārvaldē kopumā,» sacīja Valsts kancelejas vadītājs.

Jautāts, kādu tieši atalgojumu viņa ieskatā vajadzētu saņemt VID ģenerāldirektoram, Krieviņš atbildēja, ka «tas minimums, uz ko mums vajadzētu iziet, ir Igaunijas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora atalgojums, kas ir 5800 eiro mēnesī».

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Latvija un Igaunija ir paveikušas virkni kopīgu darbu, tomēr darāmā vēl ir daudz, otrdien atklājot pirmo Latvijas un Igaunijas valdību kopīgo sanāksmi, kas veltīta abu valstu simtgadei, uzsvēra Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Uzrunājot abu valstu ministrus, Kučinskis norādīja, ka Latviju un Igauniju vieno kopīgi paveiktais, tomēr šīs dienas sēdē abām valstīm jāvienojas par turpmāk kopīgi darāmajiem darbiem.

Premjers piebilda, ka daudz ir paveikts Latvijas un Igaunijas reģionālajā sadarbībā, nodrošinot abu valstu iedzīvotājiem iespēju bez problēmām pārvietoties pāri robežām. Tajā pašā laikā Kučinskis rosināja domāt par veselības un izglītības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu pierobežā.

Pēc Kučinska teiktā, abu valstu ministri šodien arī apspriedīs jautājumus, kas saistīti ar transporta nozari un reģionālajiem projektiem. Viņš pauda atzinīgu vārdus par dzelzceļa projektu «Rail Baltica», kas no plānošanas fāzes ir pārgājis projektēšanas fāzē.

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass ceturtdien Briselē ticies ar datortehnoloģiju uzņēmuma «Microsoft» dibinātāju Bilu Geitsu un pasniedzis viņam Igaunijas e-rezidenta digitālo identifikācijas apliecību.

Tikšanās laikā pārrunātas iespējas atbalstīt Āfrikas attīstību, investējot pētniecībā un attīstībā, paziņojis Igaunijas valdības preses dienests. Apspriesti trīs Bila un Melindas Geitsu fonda projekti Āfrikas valstīm, kas skar vakcīnu klīniskos pētījumus, veselības aizsardzības sistēmas un laboratorijas pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, kā arī lauksaimniecības attīstību un inovatīvu cīņu pret klimata pārmaiņām.

Pēc Ratasa teiktā, visi trīs projekti ir ļoti vajadzīgi Āfrikas attīstībai un tās iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanai, tādēļ ir dziļākas apspriešanas vērti.

«Igaunijas pieredze liecina, ka digitālās prasmes un digitālā attīstība kļuvušas par ilgtspējīgas attīstības ķīlu,» uzsvēris premjers, atgādinot, ka pērn Igaunija un Āfrikas Savienība parakstījušas memorandu par iecerēm elektroniskās valsts pārvaldes attīstības jomā.

Valdību veidojošās partijas konceptuāli vienojušās Latvijā būvēt sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli, 11.aprīlī pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers norādīja, ka Ekonomikas ministrijai (EM) uzdots strādāt ar potenciālajiem investoriem, lai izvērtētu, kur un kas būvēs šo termināli. Kariņš norādīja, ka šis ir vidēja termiņa projekts.

Savukārt īstermiņā EM turpinās sarunas ar Igauniju un Somiju, lai jau šā gada nogalē varētu nodrošināt dabasgāzes piegādes no topošā Paldisku LNG termināļa Igaunijā, kas varētu tikt uzbūvēts jau šogad.

Tāpat tiks turpinātas sašķidrinātās gāzes piegādes no Klaipēdas LNG termināļa, piebilda Kariņš.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) sacīja, ka sarunas ar privātajiem investoriem jau notiek un šie uzņēmēji ir informējuši, ka Latvijas LNG terminālis varētu sākt darbu 2023.-2024.gadā.

Igaunijas lauku lietu ministrs Martins Repinskis otrdien iesniedzis atlūgumu premjerministram Jiri Ratasam.

Repinskis paziņojis, ka, šādi rīkojoties, viņš vēlas, lai viņa dēļ netiktu pakļauta kritikai Centra partija, kuras biedrs viņš ir, un tās līderis un valdības vadītājs Ratass.

«Es nolēmu atkāpties no lauku lietu ministra amata, lai izvestu no kritikas krustugunīm partiju un premjerministru,» teikts Repinska izplatītajā paziņojumā.

«Ir skaidrs, ka manā saimnieciskajā darbībā un iepriekšējā dzīvē ir palikuši nepabeigti darbi, ir nepieciešams novest tos līdz galam,» norādījis Repinskis.

Viņa paziņojumā sacīts, ka darbs ministra amatā nedod viņam tādu iespēju, jo prasa simtprocentīgu atdevi un koncentrēšanos uz lauku dzīves problēmām un lauksaimnieku rūpēm.

Valdība februāra laikā plāno lemt par izejas no Covid-19 pandēmijas pasākumu stratēģiju, izvērtējot visus drošības pasākumus, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc politiķa vārdiem, svarīgi izvērtēt visus drošības pasākumus, lai secinātu, kuri nav pieciešami un var tikt atcelti.

"Mēs vēlamies, lai skaidrība šajā jautājumā būtu līdz ārkārtējās situācijas noslēgumam februāra beigās," norādīja premjers, "nepieciešams iet kopsolī ar saslimšanas un hospitalizācijas gaitu, bet, šķiet, ka pašlaik hospitalizācijas līmenis pie omikrona varianta ir citādāks, nekā pie iepriekšējā dominējošā deltas varianta, un slimnīcas nepildās ļoti strauji." Valdības vadītājs atzīmēja, ka viens no iemesliem tam ir daudzie cilvēki, kas vakcinējās pret Covid-19.

Kariņš norādīja, ka šo piektdien tikšanās laikā Rīgā ar Igaunijas un Lietuvas valdību vadītājiem tiks runāts gan par drošības situāciju, gan par Covid-19 ierobežojumiem. Latvijas premjera mērķis ir pie iespējas saskaņot to, kā visās Baltijas valstīs varētu izskatīties ierobežojumi pēc februāra beigām - šāda mērķa sasniegšanai gan būtu nepieciešams garš process.

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs noraidījis medijos izskanējušo pieņēmumu, ka lietuvieši varētu celt Visaginas atomelektrostaciju (AES) vieni bez reģionālo partneru - Latvijas un Igaunijas - līdzdalības.

«Uzcelt jau var jebko, bet ko darīt tālāk? Nē, tādu iespēju mēs noteikti neapsveram un nerunājam par šā projekta īstenošanu sadarbībā vienīgi ar [stratēģisko investoru] Hitachi,» premjers sacījis, atbildot uz žurnālistu lūgumu komentēt minēto informāciju.

Kā trešdien rakstīja Verslo žinios, Lietuvas institūcijās sākts spriest, vai būtu iespējams šo projektu īstenot tikai kopā ar tehnoloģijas ražotāju - konsorciju Hitachi-GE, uzņēmuma akcijas vai nu sadalot proporcionāli, vai arī Lietuvai pārņemot 80% no tām.

«Šobrīd Eiropā nav ekonomiski pamatotu investīciju enerģijas ražošanā, pastāv tikai subsidēšana,» izdevumam sacījusi kāda Lietuvas amatpersona, kas nav vēlējusies nosaukt savu vārdu.

Lietuva un Igaunija no nākamās nedēļas paaugstinās 14 dienu kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju, pēc kura, iebraucot no attiecīgās valsts, jāievēro obligāta pašizolācija.

Kā piektdien preses konferencē paziņojis Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Verīga, Lietuvā šis robežkritērijs, sākot ar pirmdienu, 14.septembri, tiks paaugstināts no pašreizējiem 16 līdz 25 inficēšanās gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

"Tas nozīmē, ka šodien, apstiprinot [jaunā koronavīrusa] nopietnāk skarto valstu sarakstu, mēs balstīsimies ne vairs uz robežkritēriju 16, bet gan 25," norādījis ministrs. Arī Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu no nākamās nedēļas sākuma paaugstināt brīvas pārvietošanās robežkritēriju Latvijai, Lietuvai un Somijai līdz 25, piektdien paziņojis valdības preses dienests.

Kā sociālajos medijos norādījis ārlietu ministrs Urmass Reinsalu, Igaunija šonedēļ izteikusi tādu ierosinājumu Latvijai, Lietuvai un Somijai un abas pēdējās valstis uz to atsaukušās, bet Latvija paturējusi līdzšinējo rādītāju - 16 inficēšanās gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā.

Igauņu laikraksts Eesti Päevaleht raksta, ka Igaunijas valdībā jāsāk zvanīt trauksmes zvanus, jo pagājušā gada laikā vismaz pieci simti igauņu uzņēmēju izvietojuši savu biznesu Latvijā, ziņo bbn.ee.

Turklāt šis esot konservatīvs novērtējums, faktiskais skaits varētu būt pat 1500.

Viatax ir biznesa konsultāciju uzņēmums, kas palīdz reģistrēt igauņu uzņēmumus Latvijā un darbojas tikai divus mēnešus. Viatax vadītājs Jorgens Laumets atklājis, ka uzņēmums šajā laikā jau palīdzējis vairāk nekā 50 uzņēmumiem pārcelt biznesu uz Latviju.

Viens no galvenajiem aspektiem, kas mudina igauņus veidot biznesu Latvijā, esot nodokļu priekšrocības, ko Latvija piedāvā mikrouzņēmumiem.

Savukārt Igaunijas premjers Tāvi Reivass norādījis - apgalvojumi, ka Igaunijas nodokļu sistēma atpaliek no Latvijas, ir pārspīlējums: «Fakti neapstiprina šo apgalvojumu. Igaunijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir 14 800 eiro, bet Latvijā - 12 100 eiro. Mūsu ekonomika ir konkurētspējīgāka nekā Latvijā un kopumā nodokļu slogs uzņēmumiem mazāks ir Igaunijā. Latvija arī nepiedāvā nulles ienākuma nodokli par reinvestēto peļņu.»

Lietuvā un Igaunijā pieaugot saslimstībai ar Covid-19, tā dēvētais "Baltijas burbulis" ar piektdienu de facto vairs nepastāvēs, trešdien valdības sēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kopš maija Latvija, Lietuva un Igaunija atcēla ierobežojumus personu pārrobežu ceļošanai starp Baltijas valstīm, tādējādi izveidojot tā dēvēto "Baltijas burbuli".

Bez ierobežojumiem Lietuvā, Igaunijā un Latvijā var ceļot Baltijas valstu valstspiederīgie un personas, kurām ir tiesības uzturēties šajās valstīs, ja šīs personas pēdējās 14 dienās nav bijušas ārpus Baltijas valstīm, ja tām nav noteikta pašizolēšanās, kā arī ja ceļotājiem nav elpošanas ceļu infekcijas pazīmes.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) valdības pārstāvjus informēja par datiem, kas liecina, ka 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem 2.septembrī Lietuvā ir 16,28, bet Igaunijā - 14,72. Viņš atsaucās uz sarunu ar Baltijas valstu kolēģiem, kuri pauda bažas par saslimstības rādītāju pieaugumu savās valstīs, vienlaikus vaicājot, vai Latvija piekristu ieviest pagaidu noregulējumu, nepiemērojot prasību par obligātu 14 dienu pašizolāciju, ja cilvēks atgriežas Latvijā no Lietuvas vai Igaunijas. Ārlietu ministrs piebilda, ka gadījumā, ja Latvija nepiekritīs pagaidu noregulējumam, valdībai būs jālemj par šīs situācijas risināšanu pierobežā, piemēram, Valkā un Valgā.