Jaunākais izdevums

Pieaugot vidējai algai, nākamgad pieaugs arī deputātu atalgojums, kam 2020.gada Saeimas budžetā plānoti papildu 268 000 eiro, informēja Saeimas Preses dienestā.

Plānots, ka deputāta mēnešalga nākamgad pieaugs no 2963 līdz 3125 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb par 5,5%. Attiecīgā summa aprēķināta atbilstoši likumam par deputātu bāzes mēnešalgu, aktuālo vidējo algu 976 eiro apmērā reizinot ar koeficientu 3,2.

Parlamentāriešu nākamā gada atalgojuma aprēķināšanai pirmo reizi tiks piemērota jauna likumā noteikta formula. Līdz ar to deputātu atalgojums pieaugs mazāk nekā pēc iepriekšējās formulas, saskaņā ar kuru deputātu atalgojums būtu pieaudzis līdz 3213 eiro jeb par 8,4% - tik liels pieaugums parlamentāriešiem ies secen.

Tāpat atbilstoši likumā noteiktajiem koeficientiem pieaugs papildu mēnešalgas daļa, kas tiek izmaksāta Saeimas priekšsēdētājai, pārējiem Prezidija locekļiem un frakciju un komisiju vadībai.

Papildus mēnešalgas daļai Saeimas priekšsēdētājai plānota piemaksa 1689 eiro apmērā, parlamenta priekšsēdētājas biedrēm un Saeimas sekretāram - 1445 eiro, bet Saeimas sekretāra biedrei, komisiju un frakciju priekšsēdētājiem - 1357 eiro.

Likums deputātiem paredz arī tiesības saņemt kompensācijas par transporta izdevumiem un dzīvojamo telpu īri. Šā gada jūnijā lielākā maksimāli iespējamā kompensāciju summa bija noteikta 898 eiro, bet reāli izmaksātā lielākā summa bija 870 eiro, kurus saņēma «Saskaņas» deputāts Vladimirs Nikonovs, kuram šāds bija noteikts arī maksimāli iespējamais kompensāciju apmērs.

Kā ziņots, no valsts budžeta Saeimas izdevumiem nākamajam gadam plānots prasīt par aptuveni 2,6 miljoniem eiro vairāk nekā šogad, un lielāko daļu no papildu līdzekļiem paredzēts izlietot balsošanas sistēmas nomaiņai, drošībai un būvniecības lietām.

Parlamenta budžeta projektā paredzēts, ka dotācija no valsts budžeta būs apmēram 25,15 miljoni eiro, un pašas Saeimas ieņēmumi paredzēti aptuveni 280 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Amatpersonu deklarācijas atklāj Latvijas Bankas vadības atalgojumu

LETA, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā par 153 000 eiro samazinājies Latvijas Bankas padomes un valdes kopējais atalgojums, liecina Latvijas Bankas vadības iesniegtās amatpersonu deklarācijas.

2018.gadā par 110 430 eiro saruka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atalgojums. Ja 2017.gadā viņa alga bija 143 614 eiro, tad 2018.gadā tie bija 33 184 eiro.

Savukārt prezidenta vietnieces Zojas Razmusas atalgojums pērn auga par 20 784 eiro - no 106 732 eiro 2017.gadā līdz 127 516 eiro pagājušajā gadā.

Atalgojums audzis arī atsevišķiem Latvijas centrālās bankas padomes locekļiem. Vitas Pilsumas atalgojums auga par 1613 eiro - no 104 426 eiro 2017.gadā līdz 106 039 eiro pagājušajā gadā. Latvijas Bankas padomes locekļa Arvila Sautiņa alga auga par 1568 eiro - no 103 834 eiro 2017.gadā līdz 105 402 eiro pērn.

Par 2250 eiro samazinājies bankas padomes locekļa Aivara Skopiņa atalgojums - no 106 443 eiro 2017.gadā līdz 104 193 eiro pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc divu mēnešu ilgām politiskām diskusijām pirmdien Rīgas domes ārkārtas sēdē par Rīgas mēru ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), līdz ar to aktualitāti pašlaik ir zaudējis jautājums par ārkārtas vēlēšanām galvaspilsētas pašvaldībā.

Kopumā balsojumā piedalījās 48 domnieki, no kuriem par Burovu nobalsoja 35 deputāti - 11 «Gods kalpot Rīgai» deputāti, četri «Neatkarīgo deputātu frakcijas» pārstāvji, trīs deputātu bloka «Rīgai!» biedri, kā arī 17 «Saskaņas» deputāti. Par otru mēra amata kandidātu - Viesturu Zepu (LA) - kopumā tika atdotas 12 balsis - astoņas no «Latvijas attīstībai» un četras no nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Četri «Vienotības» un septiņi Jaunās konservatīvās partijas deputāti balsojumā nepiedalījās un sēžu zāli atstāja jau pirms balsojuma.

Neatkarīgās deputātes Baibas Brokas balss tika atzīta par nederīgu. Rīgas domes deputāti pirms balsojuma Burovu iztaujāja aptuveni piecas stundas, bet Zepam veltīja vien 15 minūtes. Domnieki Burovam uzdeva jautājumus par ļoti dažādiem pašvaldības darba aspektiem. Piemēram, domnieks Valters Bergs (JKP) prasīja, vai Burovs ir iepazinies ar SIA «Novirus» atzinumu, kurā teikts, ka ir tiesisks pamats piedzīt līdzekļus no bijušās «Rīgas satiksmes» valdes un vai viņš to darīs. Burovs apstiprināja, ka ir informēts par atzinumu, bet šobrīd jautājumu vēl vērtējot pagaidu valde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien ārkārtas sēdē ar lielu balsu pārsvaru pieņēmis rezolūciju, pieprasot pilnveidot Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta projektu.

Rezolūcijā brīdināts, ka EP varētu neapstiprināt budžetu, kad par to balsos vēlāk šogad, un aicināja risināt sarunas par "priekšlikuma uzlabošanu". Rezolūcija tika pieņemta ar 465 balsīm "par" un 150 balsīm "pret", bet 67 deputāti balsojumā atturējās.

EP ir jāapstiprina 1,074 triljonu eiro ES budžets, kas politiskajā līmenī tika pieņemts otrdien. Vienošanās tika panākta ES līderu četru dienu sarunās, kas vairākkārt atradās uz izjukšanas sliekšņa. EP frakciju pārstāvji jau iepriekš apliecināja, ka deputāti nepiekritīs vienošanās nosacījumiem par ilgtermiņa budžetu, kādi tie ir šobrīd, paužot neapmierinātību par tēriņu samazināšanu.

"Pārāk bieži nacionālo interešu un nostāju ievērošana apdraud kopīgu risinājumu panākšanu vispārējās interesēs," teikts rezolūcijā. Tajā brīdināts, ka ES līderi nav spējuši atrisināt jautājumu, kā no budžeta tiks atmaksāti aizņemtie līdzekļi 750 miljardus eiro lielajam ES ekonomikas atveseļošanas plānam. Rezolūcijā pausta nožēla par finansējuma samazināšanu veselības un zinātnes programmām, kā arī izglītībai un digitālajām inovācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cik un par ko maksā EP deputātiem?

Kristīne Harmsena, speciāli DB, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Eiropas Parlamenta (EP) budžets bija 1,95 miljardi eiro, no kuriem 44% bija paredzēti personāla izmaksām – galvenokārt algām

No 2009. gada spēkā ir vienotais Deputātu nolikums – tas paredz, ka visi EP deputāti saņem vienādu darba algu, kas tiek maksāta no EP budžeta. No pērnā jūlija alga ir 8757,70 eiro.

Visi EP deputāti maksā ES nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kuru nomaksāšanas «uz rokas» paliek 6824,85 eiro. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

8757,70 eiro - tik liela ir EP deputāta mēnešalga no pērnā jūlija. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

EP plenārsēdes, komiteju, politisko grupu sanāksmes pārsvarā notiek Briselē un Strasbūrā. Ceļa izdevumi par došanos uz šīm pilsētām EP deputātiem tiek atmaksāti. Iztērētā nauda ir jāpierāda, iesniedzot čekus. Deputāti paralēli algai saņem arī tā dēvēto dienas jeb komandējuma naudu – 320 eiro par katru dienu, kuru deputāts pavada Briselē vai Strasbūrā oficiālā braucienā. Šī piemaksa paredzēta viesnīcas, ēdināšanas un visu citu izdevumu segšanai. Plenārsēdes balsošanas dienās piemaksu par 50% samazina, ja deputāts nav apmeklējis vairāk nekā pusi balsojumu pēc saraksta – arī tad, ja viņi ir bijuši klāt un parakstījušies apmeklējumu reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strasbūrā darbu sācis Eiropas Parlamenta 9. sasaukums, kurā strādās arī astoņi no Latvijas ievēlētie deputāti.

Jaunajā sasaukumā ievēlēts rekordskaits jaunu deputātu (61%), un tajā ir augstāks sieviešu īpatsvars (40%) nekā iepriekšējā sasaukumā (37%).

Jaunākā deputāte ir Kira Marija Pētera - Hansena (21) no Dānijas, bet vecākais - Silvio Berluskoni (82) no Itālijas.

Jaunajā EP sasaukumā no Latvijas darbu sāk «Jaunās Vienotības» deputāti Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, «Saskaņas» deputāti Nils Ušakovs un Andris Ameriks, nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-Tēvzemei un brīvībai/LNNK deputāti Roberts Zīle un Dace Melbārde, kā arī apvienības «Attīstībai/Par!» deputāts Ivars Ijabs un «Latvijas Krievu savienības» deputāte Tatjana Ždanoka.

Tā kā V. Dombrovskis nolēma atteikties no EP deputāta mandāta, lai turpinātu darbu Eiropas Komisijā, viņa vietu EP ieņēmusi pirmā partiju apvienības Jaunā Vienotība sarakstā «aiz svītras» palikusī eiroparlamentāriete Inese Vaidere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021.gada 1.jūlija Latvijā būs 42 pašvaldības, nosaka trešdien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likums.

Deputāti šo brīdi sveica ar īsiem aplausiem. Par balsoja 58 deputāti, 12 bija pret, bet 20 atturējās.

Par balsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "KPV LV", "Attīstībai/Par", "Jaunās konservatīvās partijas" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijām.

Savukārt pret balsoja deputāti no Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas, kā arī frakcijām nepiederošie deputāti. Turpretim visi "Saskaņas" frakcijas deputāti balsojumā atturējās.

Kā apstiprināja Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP), likumā līdz ar ATR veikšanu noteikta 42 pašvaldību izveidošana pašlaik esošo 119 pašvaldību vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Noslēdzoties debatēm, deputāti devušies balsot par Valsts prezidenta kandidātiem

LETA, 29.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties Saeimas debatēm, parlamentārieši devušies balsot par Valsts prezidenta amata kandidātiem.

Deputāti dodas uz balsošanas zāli un aizpilda vēlēšanu zīmes. Pirms balsojuma deputāts Rihards Kols (VL-TB/LNNK) skaidroja parlamentāriešiem balsojuma kārtību.

Parlamentārieši saņems vēlēšanu zīmi ar trīs kandidātu uzvārdiem - Egilu Levitu, Didzi Šmitu (KPV LV) un Juri Jansonu. Pretī katram vārdam deputāti varēs atzīmēt, vai atbalsta konkrētu deputātu vai arī ir pret.

Kols norādīja, ka iepriekšējā pieredze liecina, ka deputāti mēdz nepareizi aizpildīt vēlēšanu zīmes, tāpēc ir sagatavots arī vizuāls materiāls. Tāpat deputāti varot arī uzdot jautājumus, ja viņiem kādas neskaidrības.

Pēc balsošanas balsu skaitīšanas komisija apkopos rezultātus, ko vēlāk arī paziņos no tribīnes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EP: Labāk nevienoties par ES daudzgadu budžetu, nekā vienoties par sliktu risinājumu

LETA, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labāk nemaz nevienoties par nākamo Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu no 2021.gada līdz 2027.gadam, nekā vienoties par sliktu risinājumu, šādu nostāju pauduši Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.

EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš aģentūru LETA informēja, ka EP deputāti pauduši nožēlu, ka dalībvalstis nav gatavas nodrošināt ES ar resursiem, kas vajadzīgi, lai tā veiktu savus uzdevumus.

"Labāk nevienoties nemaz, nekā vienoties par sliktu risinājumu," izteikušies EP deputāti, runājot debatēs par februāra beigās notikušo ES ārkārtas samitu, kurā dalībvalstis nespēja vienoties par kopēju nostāju attiecībā uz nākamo ES daudzgadu budžetu.

Pēc Krastiņa stāstītā, EP deputāti mudināja Eiropas Komisiju (EK) izstrādāt ārkārtas rīcības plānu, ņemot vērā paredzamo kavēšanos ar daudzgadu budžeta pieņemšanu, lai aizsargātu ES atbalsta saņēmējus, piemēram, lauksaimniekus, pilsētas, reģionus, studentus, pētniekus, uzņēmējus un nevalstiskās organizācijas visā Eiropā, no problēmām, ko varētu radīt līdzekļu plūsmas pārtrūkšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, kā arī vienas koalīcijas partijas pretēju nostāju, koalīcijas partijas šodien panākušas grozījumus likumos, kas atlaišanas gadījumā Rīgas domi ļaus ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Par grozījumiem "Par pašvaldībām" un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, ar kuriem mainīta pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtība, nobalsoja četras koalīcijas partijas, kā arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Anda Čakša un divi partijas "KPV LV" deputāti - Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs, tādējādi balsojumā par vienu likumprojektu iegūstot 52, bet par otru likumprojektu - 51 balsi. Pret minētajām izmaiņām balsoja pārējie "KPV LV" deputāti un opozīcijas partiju deputāti, taču Zaļo un zemnieku savienības deputāte Janīna Jalinska balsojumā nepiedalījās.

Minētie likumprojekti šodien Saeimas sēdes darbakārtībā iekļauti, koalīcijas deputātiem piesaucot bezprecedenta situāciju un neņemot vērā par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas viedokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien apstiprināja ES Kiberdrošības sertifikācijas shēmu produktiem, procesiem un pakalpojumiem, vienlaikus paužot dziļas bažas par Ķīnas IT klātbūtni ES, informē EP.

«Kiberdrošības akts» tika apstiprināts ar 586 balsīm pret 44, 36 deputātiem atturoties. Tas paredz izveidot pirmo ES mēroga kiberdrošības sertifikācijas shēmu. Tā kalpotu kā apliecinājums sertificēto produktu, procesu un pakalpojumu kiberdrošībai.

Eiropas Parlaments pieņēma arī rezolūciju ar aicinājumu ES līmenī vērsties pret Ķīnas tehnoloģiju klātbūtnes radītajiem draudiem.

EP deputāti pauž dziļas bažas par aizdomām, ka Ķīnas uzņēmumu izstrādātais 5G aprīkojums ļauj ražotājiem un valsts iestādēm neatļauti piekļūt ES pilsoņu un uzņēmumu datiem un telesakariem.

EP deputāti arī ir nobažījušies, ka trešo valstu aprīkojums var apdraudēt ES drošību, ja attiecīgās valsts likumi liek tās uzņēmumiem sadarboties ar valsts iestādēm ļoti plaši definētas valsts drošības nodrošināšanā arī ārzemēs. Īpaši Ķīnas valsts drošības likumi raisījuši pretreakciju vairākās valstīs, sākot ar drošības risku izvērtējumu un beidzot ar noteiktu tehnoloģiju aizliegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Pirmajā dienā 14 stundu ilgās debatēs izskata mazāko daļu nākamā gada budžeta likumprojektu

LETA, 14.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā dienā, vērtējot 2020.gada budžeta projektu un to pavadošo likumu paketi, Saeima 14 stundas ilgās debatēs izskatīja mazāko daļu likumprojektu, vēlu vakarā nolemjot parlamenta ārkārtas sēdē izsludināt pārtraukumu un atgriezties pie lemšanas ceturtdien, 14.novembrī, plkst.9.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) pieļāva, ka budžeta izskatīšana varētu prasīt pat vēl divas dienas, budžetu pieņemot tikai piektdien. Viņš atzina, ka tas varētu nozīmēt vienu no ilgākajām budžeta pieņemšanas sēdēm Saeimas vēsturē. Saeimas sēde trešdien ilga 14 stundas, ieskaitot pārtraukumus. Šajā laikā deputāti paguva izskatīt tikai 10 no 28 budžeta paketē iekļautajiem likumprojektiem. Rīt deputātiem būs jālemj gan par strīdīgajiem grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz pienākumu pašvaldībām piedalīties skolēnu brīvpusdienu finansēšanā, gan arī par opozīcijas asi kritizētajiem grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) likumā, kas nosaka būtisku valsts budžeta finansējuma palielināšanu partijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Eiropas Parlamenta (EP) deputātu komandu atalgošanai ik mēnesi būs pieejami 24 943 eiro, kā arī vēl vairāki tūkstoši eiro biroja uzturēšanai.

Saskaņā ar pastāvošo kārtību, EP deputāti var izraudzīties savus darbiniekus, ievērojot Parlamenta noteikto budžetu. Visām 2019.gada izmaksām, kas saistītas ar deputātu palīgu nolīgšanu, ir pieejama ikmēneša naudas summa, kas nepārsniedz 24 943 eiro katram EP deputātam. Šos līdzekļus neizmaksā pašiem EP deputātiem.

Savukārt piemaksa par vispārējiem izdevumiem paredzēta galvenokārt izdevumu segšanai, kas rodas, pildot deputāta pienākumus. Piemaksa sedz, piemēram, deputātu biroju īres un uzturēšanas izmaksas, tālruņa sakaru un abonēšanas izdevumus, ar reprezentācijas pasākumiem saistītus izdevumus, ar datoriem un tālruņiem saistītas izmaksas vai ar konferenču un izstāžu organizēšanu saistītus izdevumus. Ja deputāti bez attaisnojoša iemesla neapmeklē pusi no kopējā plenārsēžu skaita viena parlamentārā gada laikā (no septembra līdz augustam), šīs piemaksas apmērs tiek samazināts uz pusi. 2019.gadā šī piemaksa ir 4513 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ventspils novada domes deputāti nobalso pret VARAM piedāvāto reformas modeli

LETA, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ārkārtas sēdē Ventspils novada domes deputāti nobalsoja pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, informē Ventspils novada pašvaldības pārstāve Marlena Zvaigzne.

Deputāti lēmumā norāda, ka VARAM piedāvātais modelis izveidot jaunu administratīvo teritoriju ar centru Ventspilī ir juridiski nekorekts un netaisnīgs.

Ventspils novada deputāti aicina VARAM izpildīt Saeimas šā gada 21.martā paziņojumā «Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu» uzdoto uzdevumu par konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu konsultēties ar Ventspils novada pašvaldību, tādējādi ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantu un respektējot Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju konstitucionālās tiesības piedalīties pašvaldības darbā, sacīja Zvaigzne.

Deputāti neatbalsta un atzīst Ministru kabineta konceptuālā ziņojuma «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» projektā paredzēto priekšlikumu par jaunas administratīvas teritorijas ar jaunu administratīvo centru izveidošanu par nepamatotu, nekvalitatīvu un virspusīgi izstrādātu un Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju interesēm neatbilstošu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs rosina Putniņam un Razānei izmaksāt 80% no gada algas, ja viņi atkāpsies no amata līdz 1.augustam

LETA, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti balsojumā apstiprināja 20 komiteju un divu apakškomiteju sastāvu, un EP deputāti no Latvijas strādās astoņās dažādās komitejās.

Budžeta komitejā strādās bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S). Savukārt bijušais galvaspilsētas vicemērs Andris Ameriks darbosies Transporta un tūrisma komitejā, kur strādās arī politiķis Roberts Zīle (VL-TB/LNNK). Zīle kopā ar politiķi Inesi Vaideri (JV) strādās arī Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejā.

Zīle iepriekš bija paudis vēlmi strādāt Lauksaimniecības komitejā, taču pašlaik vietu tur nav saņēmis. Kā informēja EP deputāta pārstāvis Kārlis Būmeisters, politiķis par vietu komitejā vēl cīnīties pēc «Breksit» un Apvienotās Karalistes deputātu pozīciju maiņām.

EP deputāts kopā strādās trīs komitejās, jo būs aizstājējs Budžeta komisijā. Zīle arī ievēlēts par savas politiskās grupas Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas (ECR) pirmo viceprezidentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uzņēmumiem kravas pārvadājumi būs jāorganizē tā, lai šoferi vismaz reizi četrās nedēļās varētu atgriezties mājās

Žanete Hāka, 04.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien balsoja par noteikumiem nelegālas prakses novēršanai kravas autopārvadājumu nozarē un šoferu darba apstākļu uzlabošanai.

Eiropas Parlaments apstiprināja savu nostāju sarunām ar ES dalībvalstīm par noteikumiem šoferu norīkošanai darbā, šoferu atpūtas laika noteikšanai un labākai kabotāžas noteikumu ievērošanai. Viņi arī vēlas izskaust tādu negodīgu praksi kā pastkastītes uzņēmumu izmantošana. Tagad EP varēs sākt sarunas ar otru ES likumdevēju - ES Padomi (dalībvalstu ministriem).

EP deputāti vēlas mainīt pašreizējos kabotāžas noteikumus (kabotāža ir papildu pārvadājumu veikšana citā valstī pēc tam, kad veikta pārrobežu piegāde), nosakot ka kabotāža atļauta trīs dienas pēc piegādes veikšanas. Transportlīdzekļu tahogrāfos būtu jāreģistrē robežas šķērsošana.

Kravas auto būtu vismaz 60 stundas jāpavada savā reģistrācijas valstī, pirms tie varētu veikt atkārtotus kabotāžas pārvadājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lidl arī Latvijā plāno nodrošināt augstu atalgojumu darbiniekiem

Elīna Pankovska, 04.03.2019

Lidl Lietuva vadītājs un projekta attīstītājs Latvijā un Igaunijā Radostins Rusevs-Peine

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan mazumtirdzniecības nozarē notiek cīņa par darbiniekiem, atalgojums ir tikai viens no komponentiem to piesaistē.

Darbaspēka trūkumu Latvijā izjūt daudzas nozares. To starpā izņēmums nav arī mazumtirdzniecība, tomēr bieži vien tiek minēts, ka tirdzniecībā nodarbināto personu algas ir zemas, bet darba stundas – garas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP), 2017. gadā regulārā mēneša vidējā bruto darba samaksa mazumtirdzniecībā, izņemot automašīnu un motociklu tirdzniecību, Latvijā bija 636 eiro.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis DB norāda, ka algas mazumtirdzniecības nozarē tiek celtas katru gadu, jo darbinieki ir vajadzīgi. Tas, par cik algas tiek palielinātas, gan ir katra uzņēmuma paša ziņā. Jāmin, ka šī gada sākumā, piemēram, mazumtirdzniecības uzņēmums Lidl paziņoja, ka Lietuvā palielinājis darbinieku algas par 7%. Lidl Lietuva vadītājs un projekta attīstītājs Latvijā un Igaunijā Radostins Rusevs-Peine DB norāda, ka arī Latvijā plāno sasniegt mērķi nodrošināt augstu atalgojumu darbiniekiem. Jāatgādina, ka minimālā alga Latvijā ir 430 eiro, Lietuvā – 400 eiro, bet Igaunijā – 540 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

IT nozares izglītība paver ceļu uz augošu nozari

Biznesa augstskolas "Turība" IT virziena vadītājs Jānis Pekša, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurētspējīgs atalgojums un plašās karjeras iespējas IT jomā ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās nav mīts, bet gan realitāte.

Turklāt IT nozare pieprasa profesionāļus ar augstāko izglītību un praktiskām iemaņām. 2020. gada programmētāju aptaujas dati apliecina – 83% IT nozares pārstāvju ir apmierināti ar savu darbu un nemeklē neko citu.

46,2% IT nozares profesionāļiem ir bakalaura grāds, bet 22,8% - maģistra grāds

"Steka pārpilde" (no angļu val. "Stack Overflow") ir lielākā tiešsaistes kopiena, kas paredzēta topošiem un esošiem programmētājiem. Kopienas organizētajā aptaujā 2020. gadā piedalījās 65 000 respondenti, no tiem – 400 IT nozares pārstāvji no Latvijas. Aptauja atspoguļoja, ka 46,2% IT nozares profesionāļiem ir bakalaura grāds, bet 22,8% - maģistra grāds attiecīgajā jomā. Salīdzinot ar 2019. gadu, bakalauru skaits ir audzis par 0,9%, bet maģistru – par 0,1%. Nozare turpina pieprasīt zinošus un profesionālus speciālistus, turklāt augstākā izglītība sniedz papildus kompetences un sekmē konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Neievēlēt atsēdētājus un zelta kalnu tīkotājus

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 12.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām ir vien 100 dienas, kuru laikā ikvienam vēlētājam jātiek skaidrībā par savām simpātijām. Tradicionāli gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās ir krietni zemāka nekā Saeimas un pašvaldību vēlēšanās.

Sak, Brisele tālu, mūsu dzīvi tā neietekmē, EP deputāti tāpat tur neko nedara, vien saņem milzīgas algas. Tas, ka EP deputāta atalgojums tiešām ir ļoti pievilcīgs, ir pilnīga taisnīga. Taču tas, ka deputāti tur neko nedara, vien «atsēž» savu laiku, gan patiesībai neatbilst. Viss ir atkarīgs no konkrētā deputāta, cik aktīvi viņš piedalās parlamenta darbā, vai ir spējīgs tīkloties, vai ir pietiekama kompetence un prasme aizstāvēt Latvijas intereses. Protams, var būt indivīdi, kuri piecu gadu laikā tā arī tribīnē neuzkāpj un neviena likumprojekta izstrādē un debatēs nepiedalās. Tāpēc tā ir mūsu, vēlētāju, atbildība šādus atsēdētājus parlamentā neievēlēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc IT speciālistiem un programmētājiem pēdējos gados strauji aug ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā, padarot šo par vienu no vislabāk atalgotajām nozarēm darba tirgū. Salīdzinot IT jomas darbinieku atalgojumu Baltijas valstīs, Latvijā šobrīd algas ir vislielākās, svārstoties pat ap 3000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Līdzīgi kā citās jomās, arī IT sektorā algas atšķiras atkarībā no darbinieka specializācijas, prasmēm un pieredzes. IT speciālista atalgojums Latvijā pēdējos gados strauji audzis - Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2018.gadā programmētāji, lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi saņēma vidēji 2644 eiro pirms nodokļu nomaksas.

"Software Development Academy" pērn visā Baltijā veikts pētījums par atalgojumu IT nozares darbiniekiem rāda, ka Latvijā atalgojums nozares speciālistiem jau pērnā gada nogalē sasniedza 3000 eiro pirms nodokļu nomaksas, tādējādi vidējā darba samaksa pēdējo divu gadu laikā pieaugusi par 13,5%. Salīdzinājumam, vidējais atalgojums, vērtējot situāciju visos sektoros kopumā, šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 1100 eiro pirms nodokļu samaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Eiroparlamentārieši noraizējušies par iedzīvotāju tiesībām saistībā ar Brexit

LETA, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai saņemtu Eiropas Parlamenta (EP) piekrišanu Lielbritānijas izstāšanās līgumam, ir jāgarantē pilsoņu tiesību aizsardzība, savā trešdien pieņemtajā rezolūcijā uzsvēris EP, tādējādi paužot bažas par iedzīvotāju tiesībām saistībā ar plānoto Brexit vienošanos, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Viņš skaidroja, ka EP īpaši pauž bažas par Lielbritānijā pašlaik īstenoto Eiropas Savienības (ES) pilsoņu uzturēšanās statusa nostiprināšanas shēmu. Deputāti ir noraizējušies par to, ka ES iedzīvotāji nesaņem fizisku apliecinājumu viņu tiesībām uzturēties Lielbritānijā, kā arī par shēmas, kas paredz fizisku pieteikumu iesniegšanu, ierobežoto pieejamību.

EP deputāti arī apšauba Izstāšanas līgumā paredzētās Lielbritānijas "neatkarīgās iestādes" patieso neatkarību un veidu, kā to plānots izveidot, norādot, ka viņi labprāt izveidotu kopēju EP un Lielbritānijas parlamenta izstāšanās kontroles mehānismu.

EP pieņemtais teksts aicina uzsākt informācijas kampaņas, lai iedzīvotājus sagatavotu, un mudina 27 ES dalībvalstu valdības pieņemt konsekventus pasākumus, lai aizsargātu Lielbritānijas pilsoņus to teritorijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes priekšsēdētājs Dainis Turlais (GKR) nav izturējis uzticības balsojumu, līdz ar to zaudēja galvaspilsētas mēra amatu.

Turlais pēc domes sēdes žurnālistiem norādīja, ka katra jauna situācija liek pieņemt jaunus lēmumus un vienmēr ir nepieciešams saglabāt veselo saprātu.

Viņš arī pauda, ka ārkārtas vēlēšanas ir politiska bezatbildība. Viņš atzina, ka dome, kas nevar pieņemt lēmumus nevar strādāt. Taču viņš uzsvēra, ka, ja apzināti tiek veidota situācija, lai ārkārtas vēlēšanas notiktu, tad tā, viņaprāt, ir politiskā bezatbildība.

Neuzticību Turlajam izteica 31 deputāts - visa opozīcija, pie frakcijām nepiederošais deputāts Oskars Putniņš un «Neatkarīgo deputātu frakcija", ko veido četri no «Saskaņas» izslēgtie politiķi Valērijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Vadims Baraņņiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Balsojumā par prezidentu nederīgas bija Čakšas un Kučinska vēlēšanu zīmes

LETA, 29.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Balsojumā par Valsts prezidentu nederīgas bija deputātes, bijušās veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) un parlamentārieša, bijušā premjera Māra Kučinska (ZZS) vēlēšanu zīmes.

Par līdzšinējo Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu nobalsoja 61 deputāts, kas pārstāvēja koalīcijas partijas, savukārt pret balsoja 32 opozīcijas deputāti.

Par Juri Jansonu nobalsoja astoņi parlamentārieši no Zaļo un zemnieku savienības, bet pret bija 85 deputāti.

Savukārt Didža Šmita (KPV LV) kandidatūru atbalstīja 24 deputāti - «Saskaņas» parlamentārieši, Aldis Gobzems un iekšējie «KPV LV» opozicionāri - Linda Liepiņa, Karina Sprūde un pats Šmits. Pret Šmita kandidatūru balsoja 69 parlamentārieši.

Kopumā balsojumā par prezidentu piedalījās 95 parlamentārieši. Pret visiem kandidātiem nebalsoja neviens deputāts.

Kā ziņots, Saeima šodien Valsts prezidenta amatā ievēlēja Levitu, kuru šim amatam virzīja koalīcijas politiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

EP: Krievija vairs nav uzskatāma par ES «stratēģisko partneri»

Lelde Petrāne, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai jābūt gatavai noteikt papildu sankcijas pret Krieviju, ja tā turpinās pārkāpt starptautiskās tiesības, teikts otrdien pieņemtā Eiropas Parlamenta rezolūcijā.

Par to informē Eiropas Parlamenta birojs Latvijā.

Sandras Kalnietes (ETP/«Jaunā Vienotība») sagatavotais ziņojums par ES un Krievijas politiskajām attiecībām tika apstiprinās ar 402 balsīm pret 163, 89 deputātiem atturoties.

Sankcijas jāpagarina

Eiropas Parlamenta deputāti norāda, ka kopš 2015. gada saspīlējumu ES un Krievijas attiecībās palielinājusi Krievijas intervence Sīrijā un iejaukšanās tādās valstīs kā Lībija un Centrālāfrikas Republika. Viņi arī norāda uz Krievijas atbalstu pret ES vērstām partijām un galēji labējām kustībām, kā arī uz pamatbrīvību ierobežojumiem un plašiem cilvēktiesību pārkāpumiem pašā Krievijā.

Ziņojumā secināts, ka ES jābūt gatavai noteikt pret Krieviju papildu sankcijas, īpaši tādas, kas vērstas pret atsevišķām personām. EP deputāti arī norāda, ka sankcijām būtu jābūt proporcionālām Krievijas radītajiem draudiem. Pagājušā gada decembrī ES Padome pagarināja ekonomiskās sankcijas līdz 2019. gada 31. jūlijam.

Komentāri

Pievienot komentāru