Lielai daļai uzņēmumu savu darbību piebremzējot Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, piegādes uzņēmums "DHL" globāli pieredzējis kritumu biznesā vidēji 20% apmērā. Latvijā svārstības piedzīvoja tikai ienākošo sūtījumu skaits, kas samazinājies par apmēram 10%.

"DHL Latvia" rīkotājdirektore Sņežina Kazakova informē, ka izejošo sūtījumu bijis pat vairāk nekā pērn šajā laikā vai šā gada janvārī un februārī. "Tas mani ļoti priecēja. Ticu, ka tas ir biznesa pamatā - ja gribi, lai uzņēmumam veiktos, ir jāmeklē veidi, kā darbību turpināt," viņa teic.

"Un tas attiecas arī uz "DHL" visā pasaulē, lai gan mēs darbu neesam pārtraukuši ilgāk kā dažas stundas. Iesākumā kravas automašīnas saskārās ar sarežģījumiem, šķērsojot robežas, kas bija pārblīvētas un katrs vadītājs pēc kārtas tika apturēts. Krīzes laikā piedzīvojām posmu, kad no Ķīnas, sevišķi Uhaņas reģiona, kas ir gana liels, nenāca tik daudz sūtījumu kā parasti, bet mūsu lidmašīnas turpināja lidot pustukšas," par globālo situāciju stāsta S. Kazakova.

Starptautiskā kurjerpasta uzņēmums DHL Express Latvia uzsācis sūtījumu piegādi, izmantojot Fiat Professional elektriskos automobiļus E-Ducato no Autobrava Motors.

Izvēle par labu šiem automobiļiem notikusi dažādu iemeslu dēļ – garā nobraukšanas distance, vadības iespējas un citi faktori.

“Šis ir vēl viens solis ceļā uz uzņēmuma ilgtspēju. Dabas labklājība ir globāla atbildība, tāpēc jūtam pienākumu ieguldīt grupas vispārējā mērķa sasniegšanā – samazināt kaitējumu videi. Pieaugot pieprasījumam pēc ekspressūtījumiem, kā arī piegādes apjomam un biežumam, palielinās arī degvielas patēriņš un izmešu daudzums. Tāpēc mēs paplašinām savu elektroauto parku, pārejot uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem,” norāda DHL Express Latvia vadītājs Krists Ezeriņš.

Pasaulē pieaugot loģistikas aktivitātēm, starptautiskā Latvijas uzņēmumu kontrolējošā Vācijas loģistikas un eksprespasta grupa Deutsche Post DHL ir paziņojusi, ka nākamajā desmitgadē investēs 7 miljardus eiro, lai samazinātu siltumnīcefekta izraisošo gāzu izmešus.

"SEB banka" ir piešķīrusi 3,3 miljonu eiro finansējumu, lai nekustamo īpašumu attīstīšanas un būvniecības kompānija SIA "Castor Construction" starptautiskajā lidostā "Rīga" uzbūvētu jauno sūtījumu apstrādes termināli kurjerpasta kompānijas "DHL Latvia" vajadzībām.

Lēmums par jaunu sūtījumu apstrādes termināli pieņemts līdz ar straujo e-komercijas pieaugumu, lai automatizētā šķirošanas līnijā optimizētu un paātrinātu sūtījumu šķirošanas procesu.

VIDEO: DHL palīdz biznesam pulsēt 

Lielai daļai uzņēmumu savu darbību piebremzējot Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, piegādes uzņēmums...

Termināļa ēkas būvniecības kopējās izmaksas ir 6 miljoni eiro, no kurām "SEB banka" finansē 3,3 miljonus eiro, savukārt "Castor Construction" – 2,7 miljonus eiro.

Ints Krasts, "SEB bankas" valdes loceklis, informē: "Neskatoties uz to, ka gan pasaules, gan Latvijas ekonomika pēdējo mēnešu laikā piedzīvoja visai nozīmīgas pārmaiņas, kā rezultātā ļoti daudz nozīmīgu projektu īstenošana tika apturēta, jo teju 70% uzņēmumu izmaiņas ekonomikā ir negatīvi ietekmējušas to apgrozījumu, šis projekts nav to vidū. Mums kā bankai šis ir pirmais attīstības projekts, kuru finansējam lidostā "Rīga", līdz ar to tas ir jauns pavērsiens, lai nākotnē mēs ieguldītu līdzīgu projektu īstenošanā."

Jānis Milzarājs, "Castor Construction" valdes loceklis, skaidro: "Šis ir nozīmīgs projekts ne tikai uzņēmumam "Castor Construction", bet arī "DHL Latvia" un Starptautiskajai Lidostai "Rīga", kas šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā turpina virzīties uz nosprausto mērķi uzbūvēt termināli ar biroju, gan Latvijas ekonomikai kopumā. Projekts tiek realizēts sadarbībā ar somu investoriem un pateicoties sadarbībai ar "SEB banku", kas nodrošina finansējumu."

Projekta īstenošana tika uzsākta 2019. gadā, pateicoties trīs uzņēmumu sadarbībai - SIA "Castor Construction", Starptautiskā lidosta "Rīga" un "DHL Latvia". Uzsākot tā īstenošanu gada laikā ir iecerēts izveidot jaunu sūtījumu apstrādes termināli ar biroju 4500 kvadrātmetru platībā.

SIA "Castor Construction" darbība Latvijā tika uzsākta 2007. gadā. Kopš darbības uzsākšanas kompānija ir realizējusi vairāk nekā 60 būvniecības un attīstības projektus.

Vācijas loģistikas kompānija DHL iegādāsies Turcijas sūtījumu piegādes uzņēmumu "MNG Kargo", paziņojušas abas kompānijas.

DHL optimistiski vērtē darbības iespējas Turcijas sūtījumu tirgū, kur izaugsme tiek prognozēta vairāk nekā desmit procentu apmērā, kas ir daudz vairāk nekā prognozētā izaugsme Eiropas Savienības tirgū.

Jauneklīgajai Turcijas sabiedrībai digitālā saziņa ir ļoti svarīga, norādīja DHL, piebilstot, ka tas būtiski veicina tiešsaistes tirdzniecību.

Līdz šim DHL Turcijā pārstāvēja tās "Express" atzars, kas piegādā steidzamos sūtījumus.

"MNG Kargo" ir 5700 darbinieki, 27 šķirošanas centri un 800 centri, kas nodrošina piegādi līdz klienta namdurvīm.

Pagaidām nav izlemts, vai tiks saglabāts MNG zīmols vai arī to nomainīs DHL logotips.

Darījumam vēl nepieciešama Turcijas konkurences uzrauga atļauja. DHL cer darījumu pabeigt šogad. Darījuma summa netiek publiskota.

Sagaidot aviokompānijas "Atlas Air" gaisa kuģi Boeing 747-47U(F), lidostā "Rīga" 16.oktobrī darbu uzsācis jaunais specializētais kravu apkalpošanas perons.

Jaunais perons aizņem 95 000 kvadrātmetru lielu platību lidlauka ziemeļu daļā un ir tieši savienots ar teritoriju, kurā tiks attīstīta lidostas "Rīga" "kravu pilsēta"- aviācijas kravu apkalpošanas un loģistikas centrs. Šeit jau nākamgad sāks darboties loģistikas kompānijas DHL reģionālais sūtījumu apstrādes komplekss, kā arī sadarbībā ar investoriem iecerēts attīstīt multifunkcionālu kravu loģistikas centru ar kopējo noliktavu platību līdz 9000 kvadrātmetriem.

Rīgas lidostā taps jaunais DHL sūtījumu apstrādes terminālis  

"SEB banka" ir piešķīrusi 3,3 miljonu eiro finansējumu, lai nekustamo īpašumu attīstīšanas...

Lidostas "kravu pilsētas" kopējā kapacitāte pārsniegs 60 000 tonnu gadā, ļaujot lidostai "Rīga" tuvākajos gados dubultot kravu apgrozījumu.

"Starptautiskā lidosta "Rīga" bija, ir un būs Latvijas un Baltijas aviācijas centrs ne tikai pasažieru pārvadājumu un biznesa aviācijas jomā, bet arī aviācijas kravu segmentā. Jaunā kravas perona atklāšana ir tam vēl viens pierādījums. Īpaši pašlaik ir svarīgi turpināt mērķtiecīgu darbu gan pie kravu diversifikācijas, gan atbilstošas infrastruktūras attīstības. Valdības sniegtais atbalsts aviācijas sektoram krīzes laikā - gan nacionālajam pārvadātājam "airBaltic", gan Latvijas Gaisa satiksmei un lidostai - ir ilgtspējīgas investīcijas nākotnes attīstībai," uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Kravu segmenta attīstība lidostai īpaši svarīga ir šobrīd, kad Covid-19 pandēmijas dēļ ir būtiski ietekmēti pasažieru pārvadājumi. Jau šobrīd lidosta "Rīga" partneriem var piedāvāt multimodālus loģistikas risinājumus un augstas kvalitātes apkalpošanu. Lai veicinātu jaunu kravu pārvadātāju ienākšanu un aviācijas kravu apgrozījuma pieaugumu, lidostas galvenais uzdevums ir radīt piemērotu infrastruktūru un labvēlīgu sadarbības platformu," norādīja lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Projekta ietvaros izbūvēts tieši kravu apkalpošanai pielāgots perons un savienojošais manevrēšanas ceļš ar kopējo apjomu 36 770 kvadrātmetri, kā arī jauni servisa ceļi ar kopējo asfaltbetona virskārtas platību 14 970 kvadrātmetri. Perona multifunkcionālās gaisa kuģu stāvvietas ļauj fleksibli plānot gaisa kuģu izvietojumu un uzņemt arī vislielākos F un E klases gaisa kuģus, savukārt pazemes degvielas uzpildes hidrantu sistēma ļauj ievērojami palielināt gaisa kuģu uzpildes un līdz ar to arī apkalpošanas ātrumu, kā arī mazina vides piesārņojuma riskus. Teritorijā uzstādīta energoefektīva apgaismojuma kontroles sistēma.

Ceļu būves firmas SIA "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja, dāvinot lidostai perona betona seguma 42 cm biezo kontrolurbumu, atzina: "Jau uzsākot šā projekta īstenošanu, apzinājāmies, cik būtiska loma būs mūsu pieredzei un spējai precīzi organizēt būvdarbu norisi lidostas teritorijā, kur ir specifiski darbības nosacījumi. Bija jāsalāgo būvdarbu tehnoloģiskie aspekti ar lidostas darba organizācijas un drošības prasībām. Būvdarbu dēļ lidostas darba režīms netika traucēts. Nelielas korekcijas darbu izpildes grafikā radīja Covid-19 pandēmijas radītie ierobežojumi, taču objektu esam izbūvējuši atbilstoši projekta prasībām, un par darba rezultātu esam gandarīti".

Jaunā perona būvdarbi tika uzsākti 2019.gada martā, un projekta kopējās investīcijas ir 15 miljoni eiro.

Aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni - preču ar augstu pievienoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu. Pienesumu dod arī AS "Latvijas pasts" iesaiste globālajā e-komercijas sūtījumu pārvadājumu segmentā, sadarbībā ar Ķīnas e-komercijas gigantu "Alibaba" un Krievijas pastu ir izveidojot sekmīgu loģistikas risinājumu, kā rezultātā kopš 2017.gada uz Rīgu tiek veikti neregulāri kravu čartera lidojumi no Ķīnas.

Kravu pārvadājumus lidostā "Rīga" nodrošina septiņas aviokompānijas - kravu pārvadātāji "Atlas Air", "Atran", "Eleron" un "RAF Avia" un kurjerpasta kompānijas "Fedex", UPS un DHL.

Pērn Rīgas lidostā apkalpoti 27,2 tūkstoši tonnu, bet šā gada deviņos mēnešos - 16 tūkstoši tonnu kravu. Lidostas "Rīga" kravu apgrozījums veido vairāk nekā pusi no kopējā Baltijas valstu kravu apgrozījuma.

Latvijā reģistrētā lidsabiedrība "SmartLynx Airlines" ("SmartLynx") šogad plāno gaisa floti palielināt līdz 60 lidaparātiem, informē "SmartLynx" pārstāvji.

Šobrīd SmartLynx Airlines operē ar 33 lidmašīnām, aprīlī tiks piegādātas vēl piecas, bet pārējās 22 – pakāpeniski līdz vasaras sezonas beigām.

Uzņēmuma floti veido Airbus A320 (25), A330-300 (6) un A321 (4) modeļu gaisa kuģi. Vēl divas ir Airbus A321F gaisa kravas lidmašīnas, bet jau aprīlī floti papildinās arī pirmā Boeing 737 MAX 8 lidmašīna.

“Prognozējam, ka flotes lieluma ziņā šogad apsteigsim pāris lielos pasaules aviācijas vārdus, taču konkrētāk par to varēsim runāt tad, kad būsim saņēmuši visus lidaparātus. Galvenokārt tieši Covid-19 krīzes sākumā gūtā pieredze palīdzēja mums turpināt attīstīt ilgtspējīgu kompānijas izaugsmi, lai savu 30. dzimšanas dienu sagaidītu ar rekordaugstu lidmašīnu skaitu. Līdz ar flotes paplašināšanos pieaug arī mūsu darbinieku skaits – šobrīd Rīgas birojā esam jau 300, un līdz gada beigām plānojam aizpildīt vēl aptuveni 40 vakances. Ceram sagaidīt nākamo dzimšanas dienu jau kā lielākais Latvijas darba devējs aviācijā,” saka SmartLynx Airlines vadītājs Žigimants Surints (Žygimantas Surintas).

Investējot aptuveni 11 miljonus eiro, Liepājā, bijušajā Liepājas Metalurga mehāniskajā cehā konveijeru ražotājs “Caljan” izveidojis savas rūpnīcas telpas, nākamgad plānojot izvērst produktu klāstu un palielināt eksportēto vienību apjomu par 30-60%, informēja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA “Caljan” izpilddirektors Gatis Dradeika.

Dānijas uzņēmuma “Caljan” meitas kompānija Latvijā strādā kopš 2006.gada, 99,54% no tā saražotās produkcijas, kas lielākoties ir teleskopiskie konveijeri pasta sūtījumiem, tiek eksportēti, un pērn tika apgrozīti 22,9 miljoni eiro, bet nodokļos samaksāti – 1,36 miljoni eiro.

Jaunās ražotnes telpu atklāšana 23.oktobrī norisināsies, ievērojot epidemioloģiskos noteikumus. Klātesošo viesu skaits būs ierobežots.

“Jaunās rūpnīcas telpas ļaus ne vien divkāršot mūsu ražošanas jaudu un palielināt eksporta apjomu un apgrozījumu, bet arī ieviest inovatīvas tehnoloģijas, proti, robotizēto metināšanu un pārņemt šo funkciju no mātes uzņēmuma Dānijā,” skaidro G.Dradeika.

Tā kā koronavīrusa Covid-19 ierobežošanas pasākumu dēļ starptautisko pasažieru pārvadājumi joprojām ir atļauti tikai minimālā līmenī un ar dažādiem papildu nosacījumiem, arī pasta sūtījumu apmaiņa ar ārvalstīm kavējas, informē Latvijas Pasts.

Jebkādi piegādes termiņi un kvalitātes standarti patlaban starptautiskā līmenī esot atcelti un nav spēkā. Piegādes kavē arī sūtījumu sastrēgumi un rindas starptautiskajās tranzīta lidostās. Latvijas Pasts pieņem sūtījumus nosūtīšanai adresātiem ārvalstīs un izsūta tos no Latvijas, tiklīdz tiek atrasts piemērots transportēšanas veids un maršruts uz konkrēto valsti.

Latvijas Pasts aicina klientus šajos ārkārtas apstākļos būt saprotošiem un rēķināties ar ilgāku pasta sūtījumu piegādes laiku, kuru precīzi noteikt visos gadījumos nav iespējams.

VIDEO: DHL palīdz biznesam pulsēt 

Lielai daļai uzņēmumu savu darbību piebremzējot Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, piegādes uzņēmums...

Lielākā daļa starptautisko pasta sūtījumu tiek piegādāti ar pasažieru lidmašīnām, kurās patlaban ietilpināmais pasta sūtījumu apjoms ir nepietiekams, tāpēc tiek meklēti visi cita veida piegādes ceļi, tostarp izmantojot arī sauszemes, ūdens un sliežu ceļus.

Piegāžu nosacījumi, kas kavē sūtījumu savlaicīgu nonākšanu pie adresātiem, iespējami arī katrā individuālajā valstī.

"Latvijas Pasta loģistikas procesi patlaban ir ļoti sarežģīti, un mūsu darbinieki strādā pastiprinātas slodzes apstākļos, plānojot, kā sūtījumus no Latvijas nogādāt uz citām valstīm. Ierobežoto un atcelto pasažieru aviosastiksmes reisu dēļ faktiski visu valstu pasta uzņēmumi vienlaikus meklē alternatīvus veidus sūtījumu piegādēm un pārplāno transportēšanas ceļus.

Izmaiņas ir ļoti straujas, un bieži iespēja nosūtīt pasta sūtījumus uz kādu valsti parādās vai pazūd pat dažu stundu ietvaros, tāpēc esmu ļoti pateicīgs mūsu kolēģu nerimtīgajam darbam, gandrīz diennakts režīmā sekojot katrai iespējai ātrāk, ērtāk un izdevīgāk piegādāt sūtījumus," skaidro Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Latvijas Pasts patlaban nodrošina sūtījumu piegādes faktiski uz visām pasaules valstīm, tāpēc sūtījumus nosūtīšanai uz ārvalstīm pasta nodaļās pieņem, taču jārēķinās, ka maršrutu plānošana prasa ilgāku laiku: sūtījumi, kurus nav iespēju nekavējoši izsūtīt uz ārvalstīm, tiek uzglabāti Latvijas Pasta šķirošanas kompleksā un nosūtīti, tiklīdz tas ir iespējams.

Sūtījumu kavēšanās attiecas uz visiem pasta sūtījumu veidiem. Prioritāri tiek piegādāti eksprespasta sūtījumi, taču arī šajā segmentā iespējama piegāžu aizkavēšanās.

Neraugoties uz jaunā koronavīrusa COVID-19 pandēmijas izraisīto krīzi aviācijas nozarē, lidosta "Rīga" saglabā savu stratēģisko mērķi nākotnē kļūt par Ziemeļeiropas aviosatiksmes mezglu, ceturtdien Rīgas Aviācijas forumā uzsvēra lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

"Šī krīze mums ir devusi papildus laiku sagatavoties jauniem izaicinājumiem. Investējot līdzekļus modernu infrastruktūras risinājumu attīstībā šobrīd, nākotnē tiek radīta iespēja efektīvāk organizēt darbu un samazināt izmaksas uz vienu apkalpoto pasažieri vai gaisa kuģi, kas uzlabos lidostas konkurētspēju gan no izmaksu, gan vides ilgtspējības aspektiem," norāda lidostas vadītāja.

Šovasar ar Kohēzijas fonda atbalstu un pašu līdzekļiem lidostas "Rīga" lidlaukā īstenoti vairāki vērienīgi investīciju projekti vairāk nekā 15 miljonu eiro apjomā: rekonstruēta un modernizēta daļa skrejceļa un manevrēšanas ceļi vairāk nekā 11 kilometru garumā, izbūvēts helikopteru nosēšanās laukums un jaunas gaisa kuģu un helikopteru stāvvietas. Šīs investīcijas ne tikai ļaus lidostai "Rīga" paaugstināt savu operacionālo kapacitāti un piedāvāt klientiem labākus pakalpojumus, bet arī padarīs lidostu videi draudzīgāku, samazinot CO2 emisiju apjomu un ļaujot ietaupīt resursus.

Aerones ir atzīts par galvenās - Zelta godalgas ieguvēju šī gada Vācijas-Baltijas Biznesa balvu pasniegšanas ceremonijā, kas šā gada 18.aprīlī norisinājās Rostokā, Vācijā.

Vācijas uzņēmējdarbības balvu "Zaļais inovators 2024" šogad saņem Latvijas robotizētās vēja turbīnu apkopes uzņēmums Aerones. Otrajā vietā ierindojās Latvijas nanopārklājumu un citu jauno materiālu izstrādātājs zaļā ūdeņraža ražošanai "Naco Technologies", bet trešajā vietā – Lietuvas biotehnoloģiju uzņēmumam "Nando".

Balva tiek piešķirta Baltijas valstu uzņēmumiem, kas demonstrē izcilu iniciatīvu un inovācijas zaļo, videi draudzīgo tehnoloģiju un ilgtspējības jomās.

Balvai pieteiktos uzņēmumus un to inovācijas vērtēja kompetenta žūrija, kuras sastāvā bija augsta ranga nozares pārstāvji no Vācijas, kas pārstāvēja tādus uzņēmumus kā Bayer, DHL, Schwenk, Siemens un citus.

AS PrivatBank piešķīrusi Latvijas kravas pārvadājumu lidsabiedrībai AS “RAF-AVIA” kredītu 3,56 miljonu eiro apmērā "ATR72-212A (500)" lidmašīnas iegādei.

Bankas finansētās lidmašīnas ražotājs ir aviorūpniecības uzņēmums “ATR”, kas tika dibināts 1981. gadā.

“RAF-AVIA” dibināta 1990. gadā. Aviācijas struktūrvienība tika pārveidota par neatkarīgu aviokompāniju AS “RAF-AVIA” 1994. gadā. Kompānijas galvenais birojs un bāze atrodas Rīgā, bet otrā bāze ar tehniskās apkalpošanas staciju atrodas Vācijas pilsētā Hānā. AS “RAF-AVIA” ir vienīga aviokompānija Eiropā, kas AN26 modeļa lidmašīnu ekspluatācijai ir saņēmusi atbilstošu sertifikātu.

Pateicoties bankas finansējumam, AS “RAF-AVIA” varēs būtiski palielināt savu konkurētspēju Eiropas tirgū. "ATR72-212A (500)" lidmašīna pārveidota par kravas lidmašīnu un tiks izmantota DHL pārvadājumiem Eiropas teritorijā.

Vairāk nekā 70 pasaules uzņēmumu ir pārtraukuši sadarbību ar Krieviju, protestējot pret tās plašo iebrukumu Ukrainā, paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs.

No Krievijas "aizgājuši un aiziet: "Apple", "Audi", "Chevrolet", "Cadillac", "Coca Cola", "Danone", "Dell", DHL, "Ericsson", "Ford", HP, "Harley Davidson", "General Motors", "Jaguar", "Lenovo", "LinkedIn", "Maersk" (ardievu, "Ali express" un ASOS), "Nike", "Scania", "Porsche", "Renault", "OnlyFans", AMD, "Adobe", BMW, "Dropbox" (pēc dažām dienām), "FedEx", "Intel", "Mercedes", "Nestle"," teikts paziņojumā.

Krieviju bloķējuši uzņēmumi "Apple Pay", "Amazon", "Cex Io", "Etsy", "Facebook" (slēgti Krievijas mediju konti), "Google Pay", "Google Maps", "Instagram" (Krievijas propagandas bloķēšana), "Paysera", "Samsung pay".

Krievijas dalību dažādos pasākumos atcēluši to rīkotāji "Cannes Festival", "Eurovision", "Formula 1", FIFA, MOK, "Mobile World Congress", NHL, bet uzņēmums "Adidas" atteicies strādāt ar Krievijas futbola izlasi.

Ieguldot 3,8 miljonus eiro, nekustamo īpašumu attīstītājs "Lumi Capital" paplašinājis Plieņciema loģistikas centru Mārupē.

Jaunās noliktavu telpas 6300 kvadrātmetru platībā ir nodotas nomniekam – uzņēmumam "Inter Cars", kas nodarbojas ar automašīnu rezerves daļu vairumtirdzniecību un uz ilgtermiņa līguma pamata telpas nomāja jau iepriekš.

"Loģistikas kompleksa paplašināšanas laikā ņēmām vērā visas pastāvīgā nomnieka intereses un vajadzības, kā arī dominējošās tendences loģistikas pasaulē. Esam gandarīti par paveikto – komplekss ir plašs, moderns, tam ir lieliska atrašanās vieta, un esam droši, ka īpašuma vērtība pieaugs un ieguldījumi atmaksāsies," stāsta "Lumi Capital" vadošais partneris Raiko Uri.

Būvdarbus veica "Mapri Ehitus OÜ" meitasuzņēmums Latvijā "Mapri Būve", un darbi sākās pagājušā gada septembrī.

Pieprasījums pēc aviokravu pārvadājumiem patlaban ir nedaudz mazinājies, intervijā sacīja aviokompānijas "SmartLynx Airlines" izpilddirektors Edvins Demeņus.

Viņš skaidroja, ka aviācijas nozare ir cikliska, jo, piemēram, Covid-19 pandēmijas laikā pasažieru plūsma bija apstājusies, savukārt kravu plūsma strauji pieauga.

"Patlaban situācija ir pretēja, kad pasažieru plūsma pieaug, savukārt situācija kravu pārvadājumos nav tik laba," pauda Demeņus.

Viņš atzīmēja, ka "SmartLynx" šogad kopumā būs 13 kravas lidmašīnas, kas ir nozīmīgs ieguldījums, un, lai gan tirgus patlaban ir nedaudz nestabils, uzņēmums joprojām turpinās strādāt šajā virzienā un cer, ka tirgus uzlabosies, jo dažas pozitīvas pazīmes jau ir redzamas.

"Jebkurā gadījumā mēs strādājam pie attīstības un piesaistām klientus, galvenokārt Eiropā, lai palielinātu kravu plūsmu", sacīja Demeņus.