Viedokļi

Diagnoze: Fiktīvs kreditors

Raivis Leimanis, Zvērinātu advokātu biroja Glimstedt un partneri vecākais jurists, 02.04.2015

Jaunākais izdevums

Visbiežāk izmantotā blēdīšanās shēma maksātnespējas procesos Latvijā ir fiktīvu kreditoru prasījumu radīšana, kas ļauj iegūt balsstiesību vairākumu. Tādējādi tiek kontrolēta maksātnespējas procesa gaita fiktīvo kreditoru interesēs, kā arī saņemtas izmaksas no maksātnespējīgā uzņēmuma mantas, kas pēc likuma pienāktos tā patiesajiem kreditoriem.

Slimības vēsture

Shēmas sekmīgai realizācijai parasti nepieciešama arī administratora iesaistīšanās, kurš rīkojas fiktīvu kreditoru interesēs, atzīstot viņu prasījumus, vienlaikus noraidot «nevēlamos» patieso kreditoru prasījumus. Šādā veidā ļaunprātīgi tiek izmantots likuma noteikums, ka tikai administratora kompetencē ir lemt, kurus kreditoru prasījumus atzīt, kurus – nē. Faktiski administratoram ar likumu ir piešķirta milzīga ekonomiska vara, ļaujot izlemt, kuri kreditori ir tiesīgi piedalīties maksātnespējas procesā un saņemt apmierinājumu no maksātnespējīgā uzņēmuma mantas, kuri – nav.

Jautājums par kreditora prasījuma atzīšanu vai neatzīšanu ir pats būtiskākais ne vien konkrētajam kreditoram, bet arī pārējiem kreditoriem. Atzīstot kreditora prasījumu, tiek iegūtas tiesības uz prasījuma apmierināšanu uz pārējo atzīto kreditoru rēķina, savukārt, noraidot kreditora prasījumu, tiesības tiek zaudētas par labu pārējiem atzītajiem kreditoriem.

Diemžēl novērojumi liecina, ka atbildība par šādu shēmu iespējamību jāuzņemas arī atsevišķiem tiesnešiem. Ne velti pirms «skaļajiem» maksātnespējas procesiem tiek mainītas uzņēmumu adreses, lai maksātnespējas lietas izskatīšana nonāktu noteiktas tiesas kompetencē. Pat, ja tā tik tiešām nav apzināta līdzdalība, tad, acīmredzot, ir tiesas (tiesneši), kas šādi «sakārtotām» lietām pievērš mazāk vērības.

Ārstēšanai ieteicamā terapija

Problēmas risinājums nav iespējams bez vispārējas valsts pārvaldes, izziņas iestāžu un tieslietu sistēmas kopīgas vēlmes to atrisināt. Nepietiek, ka ir dots politisks uzstādījums tikt galā ar problēmu, ja izziņas iestādēm trūkst resursu vai kompetences operatīvi izmeklēt lietas un saukt pie atbildības vainīgās personas. Tāpat pozitīvs rezultāts nav sagaidāms, ja tiesu sistēma turpinās «neredzēt» dīvainos atsevišķu tiesnešu lēmumus maksātnespējas procesos un nepiemēros iespējami bargas sankcijas.

Tomēr jau šobrīd iespējams identificēt dažas sistēmas «pašattīrīšanos» kavējošas problēmas. Pirmkārt, maksātnespējas procesā kā sevišķās tiesāšanas kārtības procesā lēmumi pārsvarā tiek pieņemti vienā instancē – rajona tiesā, kurā ierosināta maksātnespējas lieta. Tiesnesis jautājumus izskata vienpersoniski, tā lēmumi nav pārsūdzami. Kā piemērs – sūdzības par administratora lēmumiem, ar kuriem atzīti vai noraidīti kreditoru prasījumi. Pirmās instances tiesneša rīcība maksātnespējas procesā nekad nenonāk līdz augstākas instances tiesas tiesneša kontrolei.

Otrkārt, ja tiek konstatēts, ka ir strīds par tiesībām, kreditoram jāvēršas ar prasību tiesā vispārējā tiesvedības kārtībā. Proti, situācijā, ja maksātnespējas administrators neatzīst kreditora prasījumu, kreditoram jāceļ prasība tiesā. Tāpat, ja administrators ir atzinis «sazīmētus» fiktīvu kreditoru prasījumus, patiesajam kreditoram, kuru fiktīvie kreditori «izspieduši», visi šie darījumi jāapstrīd tiesā.

Līdzeklis simptomu mazināšanai - jāpilnveido pārsūdzības iespējas

Iespējamais risinājums būtu likumā paredzēt, ka, pirmkārt, par tiesas lēmumu saistībā ar kreditora sūdzību par administratora lēmumu, ar kuru atzīts vai noraidīts attiecīgā kreditora prasījums, var iesniegt blakus sūdzību. Tas ļautu ārpus tās tiesas robežām, kurā ir maksātnespējas process, augstākas instances tiesai (turklāt koleģiālā, 3 tiesnešu sastāvā) pārskatīt pirmās instances tiesas tiesneša lēmumu, kā arī administratora rīcības tiesiskumu.

Otrkārt, jāparedz, ka kreditors prasības celšanas brīdī tiktu atbrīvots no valsts nodevas, ja viņš ceļ prasību par sava prasījuma atzīšanu vai citu atzīto (fiktīvo) kreditora prasījumu apstrīdēšanu. Praktiskā problēma šobrīd ir, ka, strīdoties par savām tiesībām vai apstrīdot fiktīvos kreditora prasījumus, ir jāmaksā valsts nodeva, kas godprātīgam kreditoram var izrādīties būtisks finansiāls šķērslis. Piešķirot atbrīvojumu no valsts nodevas, tās samaksa tiktu atlikta uz vēlāku laiku. Proti, ja kreditors prasību zaudētu, iepriekš nesamaksāto nodevu no tā piespriestu valsts ienākumos. Savukārt, ja kreditora prasība tiktu apmierināta, tiesāšanās izdevumus šādas kategorijas lietās valsts varētu piedzīt no administratora, kura prettiesiskās rīcības dēļ šādu tiesvedību nācies uzsākt.

Līdzīgi kā hroniskas slimības gadījumā, fiktīvo kreditoru problēma ir jārisina pakāpeniski, piemērojot plānveida ārstēšanu, kas novestu pie vēlama rezultāta – organisma «attīrīšanās».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās «PNB bankas» kreditori aicināti pieteikt prasījumus, liecina trešdien publicētie paziņojumi medijos.

Kreditoru prasījumi, kā arī citu personu prasības un citas pretenzijas pret maksātnespējīgo «PNB banku» piesakāmas administratoram trīs mēnešu laikā no sludinājuma publikācijas dienas, proti, līdz 18.decembrim.

Lai kreditora prasījums tiktu atzīts un iekļauts kreditoru sarakstā, kuriem novirzāmi naudas līdzekļi, kreditoram - fiziskajai personai - nepieciešams iesniegt kreditora prasījuma iesniegumu, kas sagatavots kā juridiski saistošs dokuments atbilstoši Latvijas normatīviem un satur faktisko apstākļu izklāstu; kreditora konta numuru «PNB bankā» un atmaksājamo naudas līdzekļu apmēru; bankas konta numuru, uz kuru pārskaitīt naudas līdzekļus, tostarp norādot IBAN numuru, bankas nosaukumu un bankas SWIFT kodu; informāciju par to, vai kreditors ir uzskatāms par ieinteresēto personu Kredītiestāžu likuma izpratnē; kreditora elektronisko pasta adresi un apstiprinājumu par piekrišanu elektroniski saņemt dokumentus bankas maksātnespējas procesā; kā arī apliecinājumu, ka kreditors un/vai tā pārstāvis ir informēts un piekrīt, ka banka apstrādā viņu personas datus kreditora prasījuma izskatīšanas nolūkiem un citiem pamatotiem nolūkiem visā maksātnespējas procesa laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?!

Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas pamatlicējs un priekšsēdētājs, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Maksātnespējas process Covid-19 skartajā laikā

Kristīna Markevica, ZAB "PRIMUS DERLING" juriste, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanās risku, 22. martā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk – Krīzes likums).

Lai komersanti saglabātu iespēju pilnvērtīgi turpināt savu saimniecisko darbību arī ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros, kā arī lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti valstī, Krīzes likums uzlika ierobežojumus kreditoru tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likuma 17. pants nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 57. panta pirmās daļas 1.–4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

  • piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
  • parādnieks – sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz EUR 4 268 un kurām ir iestājies izpildes termiņš;
  • parādnieks – juridiskā persona, personālsabiedrība, individuālais komersants, ārvalstī reģistrēta persona, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā vai cits MNL minētais speciālais subjekts – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz EUR 2 134 un kurām ir iestājies izpildes termiņš;
  • parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam dzīvē mēdz rasties situācijas, ka draugi, paziņas vai klienti finanšu grūtību dēļ kavē vai neveic norēķinus par izsniegtiem aizdevumiem, sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātājām precēm. Dažkārt kreditors, cenšoties nesabojāt attiecības ar parādnieku, vilcinās sākt parāda atgūšanas procesu. Caur parādu atgūšanas portālu www.atgustinaudu.lv varat atrisināt šo situāciju.

Parāda atgūšanas procesa atlikšana var novest pie parādu krāšanās un to apmēra pieauguma, un, kad beidzot tiek pieņemts lēmums par parādu piedziņu, daļai iekavēto parādu atgūstamā summa ir pieaugusi pat vairākas reizes. Kreditori, kuri nepadodas un cenšas saviem spēkiem atgūt atliktos parādus, bieži saskaras ar tādām situācijām kā parāda atmaksas termiņa atlikšana vai parāda neatgūšana. Mēdz gadīties, ka parāds ir jānoraksta, jo parādnieks ir pasludinājis maksātnespējas procesu. Pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ kreditors tomēr galu galā vēršas pie profesionāļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ierakstīšanai komercreģistrā tiks pieteikts fiktīvs uzņēmējs, Uzņēmumu reģistrs informēs Valsts ieņēmumu dienestu, kura negatīvs atzinums var būt reģistrācijas atteikums

To paredz sagatavotie grozījumi Uzņēmumu reģistra (UR) likumā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai tie stātos spēkā, vēl ir nepieciešama to izskatīšana valdībā, bet galīgais vārds jāsaka Saeimai. DB jau 24.08.2016. rakstīja – lai cīnītos ar blēžiem iecerēts ieviest risku vadības sistēmu UR, kas novērtētu īpašnieku patieso vēlmi nodarboties ar biznesu.

«Tas būs vēl viens drošības ventilis, kurš papildinās jau esošo,» skaidro UR galvenā valsts notāre Guna Paidere. Viņa uzsver, ka nekāda papildu administratīvā sloga uzlikšana uzņēmējiem nav paredzēta. «Reģistram, izskatot iesniegtos pieteikumus, būs jāspēj arī identificēt gadījumus, kuros, iespējams, ierakstīšanai tiek pieteikts fiktīvs uzņēmums vai arī jau reģistrētam uzņēmumam tiek pieteiktas izmaiņas nolūkā pārkāpt nodokļu normatīvus. Šādos gadījumos reģistrs nodos informāciju kompetentai institūcijai, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam, kurš sniegs savu atzinumu. Negatīva atzinuma gadījumā valsts notāram būs pamats atteikt ierakstu izdarīšanu komercreģistrā,» iecerēto mehānismu skaidro G. Paidere.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kuras intereses Latvijā ir galvenās?

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 27.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par šo jautājumu es daudz domāju, gatavojot DB 26. aprīļa numuru, kurā bija gan intervi­ja ar Latvijas Ministru prezidentu Māri Ku­činski, gan ekonomikas ministra Arvila Aše­radena paustā apņemšanās Latvijas apstrādes rūpniecību pacelt par 30% tuvāko trīs gadu laikā, gan Finanšu ministrijas apsvērtā nodeva, ko varētu ieviest uz tā sauktajām augsta riska transakcijām, bet realitātē tā varētu skart teju katru otro Latvijas pilsoni un uzņē­mumu.

Ar visādiem pārspīlētiem ierobežojumiem no banku puses Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem pēdējā laikā jau ir plaša visai negatīva pieredze, un vēl viena nodeva ir tieši tas pēdējais piliens, kas nepieciešams, lai pārliecinātu biznesa cilvēkus par to, cik Latvija ir investīcijām un uzņēmējdarbībai «pievilcīga» vieta.

Tomēr, neskatoties uz visu, investorus mēs šeit, protams, gribam. Vismaz vārdos. Un apstrādes rūpniecību attīstīt gribam - nacionālos plānošanas dokumentos bija pat ie­rakstīts, ka tai 2020. gadā jābūt jau 20% no IKP. Tagad vēlmes kļuvušas pieticīgākas - vismaz 15% gribas sas­niegt, bet līdz šim mērķim arī ir ko darīt, ņemot vērā, ka pagaidām nav sasniegti pat 13%. Vai 20% bija reā­li? Iespējams, ja tam arī no valsts puses savlaicīgi būtu mobilizēti visi resursi, sākot no mērķtiecīgas intereses par investoru piesaisti un viņu vajadzībām visaugstā­kajā politiskajā līmenī un beidzot ar nodokļu politiku, ES struktūrfondu novirzīšanu šim mērķim un banku iesaistīšanos kreditēšanā. Ja tā visa trūkst, tad mēs va­ram vēl gadiem pļāpāt par rūpniecības attīstīšanu Lat­vijā, bet jaunas ražotnes ar 3000 darbavietām tikmēr vērsies vaļā Kauņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmējs Uļmans par «Bunkus shēmām»

Lato Lapsa, pietiek.com, 01.06.2018

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Biznes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Jau pirms diviem gadiem portāls pietiek.com skaidroja M. Bunkus saistību ar «netīrajām» lietām maksātnespējas procesos. Lai labāk izprastu M. Bunkus profesionālo darbību, Dienas Bizness publicē pietiek.com sarunu ar Mono grupas ilggadējo īpašnieku, uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Ir divas lielas problēmas. Viena ir skaidrie vai ne tik skaidrie sakari ar acīmredzamu ieinteresētību starp izpildvaras un valsts administratīvām struktūrām.

Ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš ir arī advokāts, kurš izmanto juridiskos absurdus, izmanto caurumus likumos un izmanto to, ka viņa brālis ir augsta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.

Ja kādam uzņēmumam ir parāds VID, tad konkrēts cilvēks atnāk pie šāda administratora un piedāvā: piemēram, tev ir parāds VID 800 tūkstoši, tu man maksā 200 tūkstošus, es tev visu nokārtoju, un visi apmierināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sprūdu un vēl desmit personas tiesās par izspiešanu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un citām apsūdzībām

LETA, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra ir nodevusi tiesai krimināllietu, kurā par finanšu noziegumiem apsūdzētas 11 personas, tostarp, bijušie maksātnespējas administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, kā arī uzņēmēji, bijušais politiķis un tiesnese.

Personas apsūdzētas par izspiešanu organizētā grupā, piesavināšanos un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu divu uzņēmumu maksātnespējas procesu laikā, nolaidību un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, ja tas izdarīts organizētā grupā. Tāpat pret divām juridiskajām personām sākti procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

Kopumā personas sauktas pie kriminālatbildības par deviņu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai to izdarīšanas atbalstīšanu, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Pirmstiesas izmeklēšanā tika apvienoti divi kriminālprocesi un prokurori sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekiem veikušas daudzas izmeklēšanas darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KVV Group draud Latvijai ar iespējamu 150-300 miljonu eiro sodu

LETA, 23.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas KVV Group gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks uzlikts 150 līdz 300 miljonus eiro liels sods, informē KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovskaja.

Ukrainas KVV Group ir sagatavojusi virkni dokumentu iesniegšanai Eiropas Komisijas komitejās un uzsver, ka sods negatīvi ietekmēšot ne vien valsts tēlu, bet arī ekonomisko situāciju kopumā, iespējams, pat izraisot ilglaicīgu krīzi. Tādēļ KVV Group vēlreiz deklarējot savu gatavību iesaistīties pārrunās, kurām vajadzētu atrisināt ieilgušo krīzi uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs.

«KVV Group" aicina Latvijas sabiedrību un reāli domājošos valsts politiķus apturēt šaubīgās manipulācijas ap uzņēmumu KVV Liepājas metalurgs un vēlreiz deklarē savus centienus piedalīties konstruktīvās sarunās, kā arī gatavību, izmantojot Latvijas valsts atbalstu, dot jaunu impulsu Liepājas pilsētas nozīmīgākā uzņēmuma darbā,» uzsvēra Napadovskaja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldējuma ražotājam «Druva food» ir apstiprināts mantas pārdošanas plāns, un mantas pārdošanas termiņš noteikts 30.aprīlis, liecina informācija «Firmas.lv».

Atbilstoši «Druva food» mantas pārdošanas plānam iecerēts pārdot kustamo mantu - automašīnu «Mercedes Benz 2528» ar piespiedu pārdošanas vērtību 6000 eiro, nekustamo īpašumu, tostarp dzīvokli Dārza ielā 2-4, Saldū un veikalu Striķu ielā 7-1A, Saldū, kuru vērtību plānots precizēt, izdarot papildinājumus mantas pārdošanas plānā. Tāpat iecerēts pārdot arī patentu valdē reģistrētas preču zīmes - «Druvas produkti», kas attiecas uz uzņēmuma ražotajiem gaļas izstrādājumiem, termiski apstrādātiem augļiem un dārzeņiem un pelmeņiem, kā arī preču zīmi «Studentu pelmeņi», kas attiecas uz pelmeņiem. Abu preču zīmju kopējā iespiedu pārdošanas vērtība ir 6000 eiro. Prognozējamo līdzekļu apmērs, kurus plānots iegūt pēc neieķīlāto parādnieka mantu pārdošanas, vēl tiks precizēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Ventspils tiesa atzinusi Winergy 35 miljonu darījumu par fiktīvu

LETA, 15.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils tiesa atzinusi vēja parku attīstītāja SIA Winergy 35 miljonu darījumu ar Igaunijas sabiedrību Firepower par fiktīvu, informē Norvik banka, kura bija cēlusi prasību tiesā un lūgusi tiesu atzīt par spēkā neesošu starp Winergy un Firepower noslēgto darījumu par ģeneratoru piegādi.

Tāpat Norvik banka bija lūgusi tiesu dzēst visas ķīlas un hipotēkas, kas nostiprinātas par labu Firepower. Firepower hipotēka pašlaik nostiprināta arī uz Winergy piederošo vēja parku. Bankas prasība apmierināta pilnā apmērā, informē Norvik banka.

Tiesa savā spriedumā norādījusi, ka patiesībā iesaistīto personu mērķis nebija tiesisks darījums, bet gan maldināt citas personas. Šo pušu nolūks bija izvairīties no saistībām pret Norvik banku.

Norvik banka norāda, ka Ventspils tiesas par fiktīvu atzītais darījums pirmo reizi tika uzrādīts Winergy izstrādātajā tiesiskās aizsardzības procesa plānā, lai tādējādi nebūtu tiesiskās aizsardzības plāns jāsaskaņo ar Winergy lielāko kreditoru Norvik banku. Lai gan pirkuma līgums starp Winergy un Firepower paredzēja 13 ģeneratoru piegādi 35 miljonu apmērā, kā nodrošinājumu šī darījuma izpildei Winergy ķīlā piešķīra vien Renault automašīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kreditori drīkst iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu

Db.lv, 01.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gada 1.septembrī beidzas Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteiktie ierobežojumi iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums 22.pants noteic, ka līdz 2021.gada 1.septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

Lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, tika noteikti ierobežojumi kreditoru, tostarp darbinieku tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību pat ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Kreditori atkal drīkst iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 2.septembrī beidzas likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" noteiktie ierobežojumi iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, informēja Maksātnespējas kontroles dienestā (MKD).

2020.gada 21.martā izsludinātā likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" 17.pants noteica, ka līdz 2020.gada 1.septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

Lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, tika noteikti ierobežojumi kreditoru, tostarp darbinieku tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību pat ierobežotas ekonomiskās situācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada oktobrī ir ierosinātas 54 juridiskās personas maksātnespējas lietas, 27 no tām pēc kreditoru pieteikumiem, informē Maksātnespējas kontroles dienestā.

No 2.septembra ir atcelti Covid-19 laikā uzliktie ierobežojumi un atjaunotas tiesības kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Maksātnespējas kontroles dienests iepriekš ziņoja, ka 2020.gada septembrī ierosinātas 45 juridisko personu maksātnespējas lietas.

Kopumā 2020.gada pirmajos 10 mēnešos ierosinātas 353 juridiskās personas maksātnespējas lietas, 2019.gadā kopā ierosinātas 623 juridiskās personas maksātnespējas lietas.

Lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, 2020.gada 21.martā izsludinātā likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" 17.pants noteica, ka līdz 2020.gada 1.septembrim kreditoriem, tostarp darbiniekiem, aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Raidījums: Krūms un Sprūds draudējuši konfiscēt Trasta komercbankas kreditoru naudu

LETA, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Izmeklēšana konstatēja, ka izspiešana notika, izsakot draudus par to, ka kreditors nesaņems savu naudu, jo neizies AML jeb «anti money laundering» [naudas atmazgāšanas novēršanas] pārbaudi.»

Bijušie maksātnespējas procesa administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, pret kuriem lūgts sākt kriminālvajāšanu saistībā ar AS «Trasta komercbanka» likvidācijas procesu, draudējuši konfiscēt «Trasta komercbankas» kreditoru naudu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «De Facto».

Kā ziņoja raidījums, policijas versija ir, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots - lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēsta raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizdomās par mēģinājumu izkrāpt Olainfarm akcijas aizturēti divi Čehijas pilsoņi un Beļeviča

LETA, 17.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomās par mēģinājumu izkrāpt 42% zāļu ražotājas AS "Olainfarm" akciju Valsts policija (VP) aizturējusi divus Čehijas pilsoņus un bijušo uzņēmuma valdes locekli Milanu Beļeviču, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kā ziņots, "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis 10.maijā paziņoja, ka, pateicoties VP operatīvam darbam, ir ticis novērsts mēģinājums izkrāpt "Olmafarm" piederošās "Olainfarm" akcijas, taču plašāku informāciju viņš nesniedza.

"Nekā personīga" skaidroja, ka jau trīs gadus notiek cīņa par kontroli "Olainfarm" un kāds Čehijas uzņēmums apgalvo, ka kļuvis par lielāko kompānijas akcionāru, taču policija izmeklē aizdomas, ka darījums patiesībā ir krāpšana, un lietā aizturējusi vismaz trīs personas. "Nekā personīga" rīcībā esoši dokumenti liecinot, ka kopā ar šo čehu firmu pie akcijām plānojuši tikt arī "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējo īres tirgus attīstību būtiski bremzē 25 gadus vecais īres likums, kas neparedz lietu bezstrīdus izskatīšanas kārtību, ieraujot izīrētāju un īrnieku garos tiesu procesos.

Lai situāciju mainītu, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi jaunu Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kuru iepriekšējā Saeima paguva izskatīt pirmajā lasījumā. Paredzēts, ka jaunā Saeima otrajā lasījumā to varētu skatīt vien jūnijā. Likumprojekta anotācijā par tā nepieciešamību teikts: šobrīd nenotiek dzīvojamo māju būvniecība ar mērķi tos izīrēt. Tas ir saistīts ar izīrētāja riskiem, kas izriet no šobrīd spēkā esošā likuma regulējuma. Šie riski, vienlaikus ņemot vērā to, ka īrnieku no dzīvojamām telpām var izlikt tikai prasības kārtībā, potenciālajiem īres namu attīstītājiem būvējamo īres namu izmaksas sadārdzina tik ievērojami (tā rezultātā paaugstinās arī iespējamā īres maksa), ka šobrīd jaunu īres namu būvniecība nav rentabla. Plānots, ka likumprojektā ietvertie konceptuāli atšķirīgie risinājumi šobrīd pastāvošos riskus būtiski samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Somijas raidorganizācija publisko informāciju par naudas atmazgāšanu bankā Nordea

LETA/YLE, 05.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas raidorganizācija YLE pirmdienas vakarā publiskoja noplūdinātos dokumentos esošu informāciju, kas liecina par Ziemeļvalstu banku grupas «Nordea» iesaistīšanos naudas atmazgāšanā.

Saskaņā ar šiem dokumentiem bankā «Nordea» Somijā ieplūda simtiem miljonu eiro, tai skaitā no aizdomīgiem avotiem.

Jauna datu noplūde ir atklājusi slepenu čaulas kompāniju tīklu, kas caur šo sistēmu ir pārskaitījis miljardiem eiro.

Noplūdinātie dokumenti parāda vairākus pārkāpumus naudas izcelsmes jomā un vedina uzskatīt, ka daži no šiem pārskaitījumiem bija mēģinājumi noslēpt līdzekļus, kas iegūti ar kriminālām darbībām, tātad ir norādes uz naudas atmazgāšanas riska faktoriem.

Sistēmu esot izveidojusi Krievijas uzņēmēju grupa, no kuriem daži ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvāko aprindu cilvēki.

Noplūdinātajos datos ir liecības par naudas pārskaitījumiem, e-pasta saraksti un kompāniju dokumentiem par laiku no 2005. līdz 2017.gadam. Svarīgākā šo datu daļa attiecas uz pārskaitījumiem no Lietuvas bankām «Ūkio bankas» un «Snoras», kuras tagad ir slēgtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas Kasācijas tiesa ir nolēmusi, ka attiecības starp ASV kopbraukšanas pakalpojuma kompāniju "Uber" un autovadītāju jāklasificē kā darba līgums.

Pieslēdzoties "Uber" digitālajai platformai, starp vadītāju un uzņēmumu tiek nodibinātas subordinācijas attiecības. Tādējādi autovadītājs nesniedz pakalpojumus kā pašnodarbināta persona, bet gan kā darbinieks, secinājusi tiesa.

"Uber", izmantojot digitālo platformu, savieno autovadītājus un klientus. Pēc tam, kad "Uber" slēdza vadītāja kontu, autovadītājs pieprasīja pārklasificēt līgumattiecības ar šo uzņēmumu kā darba līgumu.

Kasācijas tiesa secinājusi, ka pašnodarbinātības kritēriji ietver iespēju veidot savu klientu loku, brīvību noteikt savu izcenojumu un brīvību noteikt pakalpojuma sniegšanas nosacījumus. Un otrādi - darba līgums balstīts uz darba devēja pilnvarām dot norādījumus, pārraudzīt to izpildi un noteikt sankcijas par doto norādījumu neievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Prokuratūra tiesai nodod krimināllietu par organizētā grupā realizētu 237 tonnu graudu izkrāpšanu

Žanete Hāka, 12.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada decembra beigās Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore tiesai nodevusi krimināllietu, kurā četras personas apsūdzētas par to, ka tās organizētā grupā, izmantojot ļaunprātīgi uzticēšanos, no vairākām zemnieku saimniecībām un trim privātpersonām, izkrāpa 237 tonnas graudu vairāk nekā 36 tūkstošu eiro apmērā, informē Ģenerālprokuratūra.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, 2016. gada sākumā, viena no apsūdzētajām personām izcieta sodu Rīgas Centrālcietumā, kur, mantkārīgu tieksmju vadīta, tā izplānoja un izveidoja organizētu grupu. Ar trim personām tā vienojās, ka nodarbosies ar graudu izkrāpšanu no fiziskām un juridiskām personām.

Lai realizētu noziedzīgās darbības, bez pārreģistrācijas tika iegādāts kāds uzņēmums. Minētais uzņēmums bija fiktīvs un nekādu saimniecisko darbību uz to brīdi neveica. Apsūdzētās personas, tostarp izmantoja vēl kādu “pastkastītes” firmu, lai tajā saņemtu naudas līdzekļus no tālākas graudu realizācija.

Apsūdzētās personas, uzdodoties par kādas uzņēmējsabiedrības pārstāvjiem, laika posmā no pērnā gada februāra līdz maijam piedāvājušas no graudu pārdevējiem iepirkt graudus. Notiekot darījumiem, apsūdzētās personas saņēmušas graudus, parakstot attiecīgi sagatavotas pavadzīmes, solīdamas apmaksāt pirkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Organizējot fiktīvu darījumu ķēdes, divas personas valstij izkrāpušas teju miljonu eiro

Dienas Bizness, 23.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde šī gada decembrī Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja šī gada janvārī uzsāktu kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā, informē VID.

Noziedzīgo darbību rezultātā valsts budžetam nodarīti zaudējumi teju 1 miljona eiro apmērā (933 364,25 euro). Kriminālvajāšanu lūgts uzsākt pret kāda uzņēmuma amatpersonu un grāmatvedi, kas organizēja fiktīvu darījumu ķēdes ar nolūku izvairīties no nodokļu nomaksas.

Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, tika noskaidrots, ka personas, pret kurām lūgts uzsākt kriminālvajāšanu, organizēja fiktīvu darījumu ķēdes, radot priekšstatu, ka darījumi izmantoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai, proti, sadzīves tehnikas iegādei.

Noziedzīgo darbību īstenošanai tika izmantots kāds Latvijā reģistrēts fiktīvs uzņēmums, kas it kā nodrošināja preču piegādi reāli strādājošam sadzīves tehnikas vairumtirdzniecības uzņēmumam Latvijā. Patiesībā, saimnieciskās darbības nodrošināšanai, sadzīves tehnikas iegāde tika veikta no sadarbības partneriem Lietuvā, Polijā, Čehijā, Bulgārijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atklājis nodokļu krāpšanas shēmu Dzintaru koncertzālē.

Šī gada jūlijā VID Nodokļu un muitas policijas (NMPP) amatpersonas veica procesuālās darbības kādā Pierīgas koncertzālē.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka procesuālās darbības veiktas Dzintaru koncertzālē. Valstij nodarītie zaudējumi nenomaksāto nodokļu veidā ir nedaudz vairāk par 50 000 eiro, sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, noskaidrots, ka noziedzīgs grupējums veica nelikumīgas darbības krēslu piegādē koncertzālei. Uzņēmums veica fiktīvu krēslu piegādi kādam ārvalstu uzņēmumam, kurš savukārt krēslus publiskā iepirkuma konkursa rezultātā piegādāja pasūtītājam - koncertzālei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums Rīgas satiksme, reaģējot uz televīzijā izskanējušo informāciju par nanotehnoloģisko līdzekļu iegādi sabiedrisko transporta līdzekļu tīrīšanai un apstrādei, ir ierosinājusi dienesta pārbaudi, informē uzņēmuma preses pārstāvis Viktors Zaķis.

«Patlaban Rīgas satiksme nevar apstiprināt, ka nav saņēmusi tos nanotehnoloģiskos mazgāšanas līdzekļus, par kuriem tika noslēgts līgums, vai ir notikušas kādas citas nelikumības saistībā ar līguma izpildi,» teikts paziņojumā presei.

Rīgas satiksme apstiprina, ka 2013.gadā iepirkumu procedūras rezultātā tika noslēgts līgums ar uzņēmumu MJ Partneri par nanotehnoloģisko līdzekļu iegādi sabiedriskā transporta tīrīšanai un apstrādei par kopējo summu 280 000 latu. «Šobrīd Rīgas satiksme nevar apstiprināt to, ka noslēgtais līgums būtu fiktīvs, kā ir izskanējis, vai arī to, ka uzņēmums būtu kļuvis par krāpnieku upuri, taču Rīgas satiksme veiks detalizētu un skrupulozu notikušā pārbaudi dienesta pārbaudes ietvaros, par kuru rezultātiem tiks ziņots vēlāk,» skaidro kompānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas satiksmes lietā par mazgāšanas līdzekļu iegādi uzsākts kriminālprocess

BNS, 04.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) nano tehnoloģisko līdzekļu iegādi sabiedrisko transporta līdzekļu tīrīšanai un apstrādei no uzņēmuma MJ Partneri, uzsākts kriminālprocess, pastāstīja Prokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Kā norādīja Rēķe, 3.februārī Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā tika izvērtēts Valsts policijā 21.janvārī pieņemtais lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu saistībā ar MJ Partneri piegādāto nano tehnoloģisko ķīmiju RS.

Lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu atcelts un uzsākts kriminālprocess, piebilda Rēķe.

Jau vēstīts, ka RS ierosinājis dienesta pārbaudi par nanotehnoloģisko līdzekļu iegādi sabiedrisko transporta līdzekļu tīrīšanai un apstrādei, informēja RS preses sekretārs Viktors Zaķis.

«Patlaban Rīgas satiksme nevar apstiprināt, ka nav saņēmusi tos nanotehnoloģiskos mazgāšanas līdzekļus, par kuriem tika noslēgts līgums, vai ir notikušas kādas citas nelikumības saistībā ar līguma izpildi,» norādīja Zaķis.

Komentāri

Pievienot komentāru