Tieši valsts svētkos Rīgā braukšanai atklāts jaunbūvētais un kritizētais Dienvidu tilts, kura būvniecībā ieguldīti 135 miljoni latu.

Dienvidu tilts ir vērienīgākais un lielākais būvniecības projekts Baltijas valstīs pēdējo 25 gadu laikā, kurš darba apjomu ziņā pārspēj visus līdz šim Rīgā tapušos tiltus. Tā uzdevums ir nodrošināt satiksmi starp Pārdaugavas dienvidrietumu daļu un Rīgas labā krasta rajoniem - Latgales un Vidzemes priekšpilsētu, Ziemeļu rajonu - nešķērsojot pilsētas centru un tādējādi mazinot satiksmes sastrēgumus. Tāpat tilts ļaus apiet pilsētas centru tranzīta satiksmei virzienā uz Jelgavu, Bausku, Ogri, Siguldu, Saulkrastiem, Vecmīlgrāvi un Carnikavu. Dienvidu tilts ir objekts, kurš sabiedrībā izpelnījies visasāko kritiku, jo, lai arī būvnieki apgalvo, ka tilts ir drošs, redzamie ieliekumi uz tilta nevieš pārliecību sabiedrībā par tā kvalitāti, turklāt daļa cilvēku uzskata, ka tiltam ir jābūt ne tikai drošam, bet arī vizuāli pievilcīgam.

17. novembrī satiksmei atklās Dienvidu tiltu un trīslīmeņu estakādes pāri Krasta ielai un Maskavas ielai. Tas ir pirmais šāda mēroga un sarežģītības satiksmes objekts Latvijā. Lai iepazīstinātu iedzīvotājus ar jaunajām Daugavas šķērsošanas iespējām, Rīgas dome aicina autovadītājus jau šobrīd Rīgas domes mājas lapā iepazīties ar satiksmes shēmu, lai uzzinātu, kā šķērsot jauno tiltu un nokļūt nepieciešamajā virzienā.

Dienvidu tilta satiksmes shēma un informatīvi izglītojoša Dienvidu maģistrāles interaktīva vizualizācija ir pieejama mājas lapas riga.lv sadaļā Iepazīsti Dienvidu tiltu pirms atklāšanas!.

Interaktīvajā vizualizācijā var iepazīties ne tikai ar Dienvidu tiltu un tā estakādēm, bet arī maģistrālajiem pievedceļiem abos Daugavas krastos pēc to izbūves- kā izskatīsies jaunais Slāvu dzelzceļa pārvads, trīslīmeņu satiksmes mezgls Slāvu rotācijas apļa vietā, jaunā automaģistrāle no Ziepniekkalna ielas līdz Bauskas ielai ar divu līmeņu šķērsojumiem.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Vislētāk Dienvidu tilta trešās kārtas – posma no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai – būvniecību pabeigt sola Dienvidu tilta ģenerālbūvnieks Transport Systems, liecina neoficiāla informācija.

Saskaņā ar to konkursā par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanu iesniegtie pretendentu piedāvājumi, kas ietver būvniecību un finansējumu, ir no 23,383 miljoniem latu līdz 31,758 miljoniem latu ar pievienotās vērtības nodokli.

Transport Systems Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla būvniecību ar finansējuma piesaisti piedāvā pabeigt par 23,383 miljoniem latu, piegādātāju apvienības ACB, Tilts un viadukts piedāvātā summa ir 23,604 miljoni latu, kompānijas AB Kauno tiltai – 25,792 miljoni latu, savukārt būvfirmu grupa Binders un Arčers būvniecību sola pabeigt par 31,758 miljoniem latu.

Pastmarku blokā attēlots Kandavas tilts, kas ir vecākais laukakmeņu tilts Latvijā. Kandavas tilts uzcelts 1873. gadā un tas savieno veco un jauno Kandavu.

Arī uz pirmās dienas aploksnes un speciālā zīmoga attēlots tilts no dažādiem skatu punktiem. Pirmās dienas aploksni un speciālo zīmogu rotā uzraksts Kandavas tilts. Pastmarkas tirāža ir 30 000 eksemplāru, tā drukāta Austrijas tipogrāfijā OSD. Pastmarkas nomināls – 1 lats. Pastmarku bloka autors ir mākslinieks Ludis Danilāns, Db.lv informē Inese Kreicberga, VAS Latvijas Pasts Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja.

Sērija Latvijas tilti tiek izdota kopš 2002. gada, un šis jau ir septītais pastmarku bloks šajā sērijā. Līdz šim sērijā Latvijas tilti iekļauti šādi tilti – seno ķieģeļu tilts pār Ventu, tilts pār Gauju Siguldā, dzelzceļa tilts pār Daugavu Rīgā, viadukts Altonavas ielā Rīgā, mūra tilts pār Raunu, dzelzceļa tilts pār Aivieksti un tilts pār Kandavu.

Neskatoties uz pēdējā laikā virmojošām sarunām par Dienvidu tilta drošumu vai nedrošību, jaunais tilts esot arī apdrošināts.

Dienvidu tilta būves direkcijas vadītājs Eduards Raubiško Dienvidu tilta būves direkcijas vadītājs Eduards Raubiško Db pastāstīja, ka tilts ir apdrošināts uz garantijas laiku, t.i., trīs gadiem. Tilts apdrošināts sabiedrībā BTA.

Db jau ziņoja, ka pēc tilta slogošanas, tilts saglabājies ielocīts, tomēr E. Raubiško norādīja, ka ieliecēm tur ir jābūt un tās nekaitēs tilta ekspluatācijai un drošībai.

Saistībā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi nedēļas nogalē pilsētā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 18. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala, informē Rīgas domē.

No 18. maija plkst. 20.00 līdz 21. maija plkst. 6.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm un operatīvo transportu). Tostarp apstāties un stāvēt šajā posmā transportlīdzekļiem būs aizliegts jau no 17. maija plkst. 20.00.

19. maijā no plkst. 9.30. līdz plkst. 11.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Ģimeņu skrējiena laikā, kurš notiks pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Eksporta iela–Muitas iela–Citadeles iela–Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts–apgriešanās pretī Ķīpsalas ielai–Vanšu tilts–Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Brīvības pieminekļa laukums (apgriešanās)–Kaļķu iela–11.novembra krastmala (finišs).

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Celtniecības darbu ģenerāluzņēmējs a/s Dienvidu tilts "ar prieku un gandarījumu" uzņemas pilnu atbildību par Dienvidu tilta pirmās kārtas celtniecību, teikts uzņēmuma paziņojumā presei.

Uzņēmums garantē pilnīgu paveikto darbu kvalitāti un izmantoto materiālu atbilstību projektam. "Šādu garantiju mums ļauj sniegt ne tikai pašu pieredze veicot darbus, bet arī Rīgas Tehniskās universitātes prof. Aināra Paeglīša vadībā veiktā tilta slogošanas pārbaude, kas apliecina, ka tilts ir drošs un gatavs nodošanai ekspluatācijā," teikts paziņojumā.

Lai stiprinātu ticību jaunuzceltajam tiltam un respektējot vēlmi iepazīties ar objektu, a/s Dienvidu tilts aicina ikvienu sertificētu Latvijas vai ārvalstu ekspertu sniegt savu slēdzienu. Lai to varētu izdarīt, būvuzņēmēji ir gatavi iesniegt visu nepieciešamo projekta dokumentāciju. "Jaunu ekspertu klātbūtne un viedoklis palīdzēs nest labās ziņas tālāk," izteikusies a/s Dienvidu tilts pārstāve.

Lai gan vietējie tilta pārbaudēm piesaistītie eksperti apgalvo, ka izliece slogošanas laikā ir normas robežās, ārvalstu eksperti ir citās domās, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tilta slogošanā pieaicināts Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Ceļu un tiltu katedras vadītājs, kura vadībā notika tilta slogošana. Ainārs Paeglītis norādīja: «Dienvidu tilta slodzes pārbaudes laikā vizuāli varēja konstatēt, ka tilts slodzes ietekmē ieliecas. Šāda parādība slogošanas laikā tēraudbetona tiltiem ir pavisam normāla, jo tilts tiek pārbaudīts ar maksimālo slodzi - līdzīgi kā cilvēkam ejot pa laipu - laipa ieliecas. Slogojot tiltu ar maksimālo slodzi, tas reaģē tāpat. Tilta pārbaudes ar noslogojumu mērījumi rāda, ka ielieces atbilst projektā noteiktajām. Ielieces pēc slodzes noņemšanas nesaglabājas, kā tas bija paredzēts, tādējādi apliecinot, ka tilts ir drošs un drīzumā gatavs nodošanai ekspluatācijā.» Savukārt Zviedrijas Karaliskā tehnoloģiju institūta profesors Hokans Sundkvists (Håkan Sundquist) Db komentēja: vizuāli slogošanas laikā deformācijas izskatās lielākas, nekā tām normāli būtu jābūt šāda tipa tiltam.

22. augustā pasta centrā Sakta Rīgā notiks jaunā pastmarku bloka Dienvidu tilts pirmās dienas zīmogošana, informē Latvijas pasts.

Pastmarku blokā attēlots Dienvidu tilts, kas atrodas Rīgā un atklāts 2008. gada 17. novembrī.

Pastmarka ar nominālvērtību Ls 1.00 ir izgatavota 50 tūkstošos eksemplāru tipogrāfijā Baltic Banknote (Latvija). Pastmarku bloka mākslinieciskais autors ir Ludis Danilāns.

Sērija Latvijas tilti tiek izdota kopš 2002. gada, un šis ir jau astotais pastmarku bloks šajā sērijā. Līdz šim sērijā Latvijas tilti iekļauti šādi tilti – ķieģeļu tilts pār Ventu Kuldīgā, tilts pār Gauju Siguldā, dzelzceļa tilts pār Daugavu Rīgā, viadukts Altonavas ielā Rīgā, mūra tilts pār Raunu, dzelzceļa tilts pār Aivieksti, tilts pār Abavu Kandavā un Dienvidu tilts.

Kādēļ Dienvidu tilts pēc slogošanas ir viļņains, un vai tas iespaidos drošību, skaidro tilta būves direkcijas vadītājs Eduards Raubiško.

Kāpēc tilts izskatās viļņains?

Tam vilnim tur ir jābūt! Ir divi viļņi, kas bija pirms slogošanas un pēc. Starp 2. un 3.balstu, kā arī starp 5. un 6. balstu. Tie ir konstruktīvi viļņi, kas izveidojās, spriegojot trotuārus, lai pārnestu slodzes no vantīm uz visu tilta šķērsgriezumu. Saspriedzot trotuārus, spriegumam uzkrājoties ir panākts ieliekums, kurš redzams. Tas nekad neizzudīs un tāds paliks, un nekas tam nenotiks.

Vai, liecoties tiltam, nevar rasties plaisas un palielināties viļņi uz tilta?

Eiropas standarti nosaka, ka plaisas var būt 0.3 mm. Ja plaisas ievērojami pārsniedz šo līmeni, tad notiek betona sabrukšana, nekādas paliekošas deformācijas nav - tas nozīmē, ka ielieces lielākas nevar būt. Tilts nelocīsies kā ķirzaka. Tas nedaudz lieksies, taču tas būs simetriski, jo vantis ir fleksiblas, un tās nolaiž laidumu vienādi. Diskusijas par locīšanos nevar būt - vai nu tilts sabrūk, vai tas stāv. Citas versijas nav.

Dienvidu tilta būvniecības pirmā kārta jau noslēgusies pērn, taču peripetijas ap to turpinās joprojām. Valsts kontrole veikusi revīziju par tilta būvniecību un konstatēja, ka izšķērdēti 27 miljoni latu. A/s Dienvidu tilts padomes priekšsēdētājs gan uzskata, ka nav pamata runāt par naudas izšķērdēšanu.

Db piedāvā īsu tilta būvnieku a/s Dienvidu tilts padomes priekšsēdētāja Gunta Rāvja komentāru par tilta pirmo kārtu, ka arī tuvākajā laikā gaidāmajiem darbiem - būvniecības otro kārtu un Dienviudu tilta trešo kārtu, ko paredzēts sākt būvēt turvākajā laikā. Interviju ar G. Rāvi lasiet Dienas Biznesā 31.03.2009.

a/s Dienvidu tilts padomes priekšsēdētājs Guntis Rāvis

Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība var gaidīt līdz oktobrim, kad pēc Saeimas vēlēšanām būs skaidrība par iespējām piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, norāda Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Viņš uzsvēra, ka pašvaldībai trešās kārtas būvniecību vajadzēs pabeigt un par to nav šaubu.

«To [tilta trešo kārtu] pabeigt un nodot ekspluatācijā bija plānots 2012.gadā, līdz ar to mums ir laiks. Būvniekiem tagad ir brīvie resursi, un viņi ir gatavi kaut ko pabeigt,» klāstīja Ušakovs.

Rīgas mērs paskaidroja, ka par Dienvidu tilta trešās kārtas jeb Zemgales maģistrālā transporta mezgla būvniecību pilsētai, visticamāk, būs jāmaksā no pilsētas budžeta, jo pašvaldība līdzekļus diez vai aizņemsies.

Tā kā būvniecībai nepieciešami 10-14 miljoni latu, kurus vajadzēs noņemt citiem mērķiem, pašvaldība ir ieinteresēta pagaidīt līdz oktobrim.

Pēc rekonstrukcijas atklāts atjaunotais tilts pār Gauju Siguldā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

«Šo tiltu droši varam saukt par galveno Latvijas Zelta rudens tūrisma objektu – tas savieno trīs vēsturiskas un skaistas vietas – Siguldu, Turaidu un Krimuldu, un varētu būt arī viens no visvairāk fotografētajiem tiltiem Latvijā», norāda a Latvijas Valsts ceļu valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Fotoattēlus var aplūkot raksta galerijā!

Tilts pār Gauju atrodas uz reģionālās nozīmes ceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) (10,7. km) un pērn tika uzsākta tilta rekonstrukcija. Tam ir izbūvēta jauna hidroizolācija un ieklāts jauns asfalta segums. Tiltam ir paplašinātas ietves. Latvijas Valsts ceļi atzīmē, ka iepriekš tās bija vienu metru platas, tagad - 2,5 m, lai tās būtu ērti izmantojamas invalīdiem un vecākiem ar bērnu ratiņiem, bet tilta galos zem tilta izbūvētas gājēju pārejas.

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 14. un 15. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 13. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 13. maija plkst. 20.00 līdz 15. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

14. maijā no plkst.15.00 līdz 16.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi RIMI bērnu dienas Ģimeņu skrējiena maršrutā: 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala.

15. maijā no plkst. 7.30 līdz 16.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 16. un 17. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 15. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 15. maija plkst. 20.00 līdz 17. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

17. maijā no plkst. 7.30 līdz 14.45 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Maratona skrējiens: 11. novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts –Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela – Balasta dambis –Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela –Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala – Krasta iela –apgriešanās pie Ogres ielas – Krasta iela – 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Hanzas iela – Skanstes iela – Zirņu iela – Vesetas iela – Mālpils iela – Skanstes iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela –Balasta dambis–Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala (finišs).

Pašvaldība joprojām nav atpirkusi zemes, kur jau jāsāk būvēt. Dienvidu tilta 3. kārtas būvnieki a/s Dienvidu tilts jau saskārušies ar problēmām, kas var traucēt būvniecībai.

Lai gan tilta trešās kārtas būvniecība jau sākusies, a/s Dienvidu tilts pārstāvis Sergejs Gridņevs, kas ir arī viena no tilta būvniekiem SIA Tilts valdes priekšsēdētājs, Db pastāstīja, ka vienā no tilta 3. kārtas posmiem, kur paredzēta autoceļa trase, joprojām nav atpirktas zemes, un tas nozīmē, ka tajā vietā līdz zemju atpirkšanai nevar notikt nekāda būvniecība.

Šāda situācija var radīt neērtības un iekavēt būvdarbus, kas savukārt radītu papildu izdevumus un liekus tēriņus - kā liecina iepriekšējā pieredze, pēdējā brīdī iegādātas zemes parasti tiek atpirktas par gandrīz jebkuru cenu, ko prasa pārdevējs, jo piespiedu atsavināšanai vairs neatliek laika.

Pašlaik Rīgas domei nav iespēju uzsākt tiesvedību saistībā ar iespējamajiem amatpersonu pārkāpumiem, jo līdz šim maksājumus par Dienvidu tilta būvniecību ir veikusi Deutsche Bank AG, informē Rīgas dome.

Ņemot vērā, ka pienākums sākt norēķinus Rīgas domei iestāsies tikai 2010. gada otrajā pusē, tiešie zaudējumi pašvaldībai uz šo brīdi nav radušies.

RD norāda, ka advokātu birojs Grunte & Cers atzinumā norāda uz to, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora 2004. gada 30. martā noslēgtais līgums ar AS Dienvidu tilts būtiski atšķiras no konkursa nolikuma. Līgumā pretēji konkursa noteikumiem iekļauts līguma cenas sadārdzinājums inflācijas, valūtas sistēmas izmaiņu un melnā metāla cenas pieauguma rezultātā.

Tāpat Rīgas dome vērš AS Dienvidu tilts uzmanību un to, ka līdz šim maksājumus, kas izriet no līguma par Dienvidu tilta būvniecību, uzņēmums ir saņēmis no Deutsche Bank AG, jo Rīgas domes pienākums maksāt par būvdarbiem vēl nav iestājies. Līdz ar to būvniecības cenu pieauguma sadārdzinājumu spēkā neesamība varētu ietekmēt Deutsche Bank AG piedāvāto Dienvidu tilta būvniecības finansējuma modeli.

Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Dienvidu tiltu vidēji dienā šķērso 12 procenti no Rīgas tiltus šķērsojošajiem transportlīdzekļu vadītājiem, un tas nozīmē, ka dārgākais Rīgas tilts būtiski satiksmi tā arī nav atvieglojis.

Astoņus mēnešus pēc Dienvidu tilta atklāšanas – jūlijā – uz tā beidzot uzstādīta transporta līdzekļu skaitīšanas sistēma, vēsta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Augusta pirmajās divās nedēļās vidējā satiksmes intensitāte diennaktī abos virzienos uz Dienvidu tilta ir bijusi 23.3 tūkstoši automašīnu. Savukārt ik dienu Salu tiltu šķērso 65.6 tūkstoši transportlīdzekļu, Akmens tiltu – 51.1 tūkstotis, bet Vanšu – 57.5 tūkstoši transportlīdzekļu.

«Dati liecina, ka augusta pirmajās divās nedēļās Dienvidu tilts, kamēr vēl nav pabeigta tilta pievedceļu izbūve, ir uzņēmis 12 procentus no kopējās satiksmes intensitātes pār Daugavas tiltiem, Salu tilts – trešdaļu jeb 33 procentus, Akmens tilts – ceturto daļu jeb 26 procentus un Vanšu tilts – 29 procentus,» norādīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora vietnieks transporta būvju jautājumos Andris Binde. Speciālists uzskata, ka reālu labumu Dienvidu tilts dos tikai pēc pievedceļu izbūves pabeigšanas abos Daugavas krastos, kad tiltam būs izveidoti atbilstoši pieslēgumi gan Austrumu maģistrālei, Krustpils un Lubānas ielai Daugavas labajā krastā, gan Ziepniekkalna ielai Daugavas kreisajā krastā.

Rīgā tiek uzsākta jaunā Rail Baltica tilta izbūve, informē pilnsabiedrība BERERIX.

Turpinot Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvi, būvniecību veic pilnsabiedrība BERERIX, būvuzraudzību nodrošina Egis-Deutche Bahn. Tilta būvniecības darbi sākti ar divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā, pavasarī būvēs pirmo balstu ūdenī.

Šis būs dzelzsbetona tilts arhitektoniski slaidām un skaistām līnijām. Vienlaikus tilts vizuāli nemainīs Rīgas panorāmu un neaizēnos esošo tiltu. Jaunā tilta balsti ūdenī atradīsies tieši pretī tilta balstiem, neradot jaunus ierobežojumus Daugavas kuģojamībai.

“Tilta būvniecība ir nākamais nozīmīgais izbūves posms Rīgas centra savienošanai ar lidostu, kuru jāsāk, lai Rail Baltica nodrošinātu pasažieru pārvadājumus 2030. gadā. Esošā dzelzceļa tilta kapacitāte nodrošināt pasažieru un kravu plūsmas ir tuvu maksimumam, un nepieciešams jauns tilts,“ skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Tilta būvprojekts ir lielisks apliecinājums inženieru spējai atrisināt vissarežģītākos uzdevumus – apvienot dzelzceļa infrastruktūrai nepieciešamās slodzes un izturību ar UNESCO vēsturiskā centra prasībām.”

Jelgavas novadā pār Vircavas upi uzbūvēts koka tilts 60 tonnu smagai slodzei, informē novada pašvaldībā.

Autotransporta tilts uzcelts ceļā Šalkas-Upmaļi-Vircava, tas projektēts un ražots SIA "Zaza Timber".

Jaunais tilts izgatavots no koka, un tam ir asfaltbetona segums. Tilts veidots bez starpbalstiem, lai uzlabotu upes caurplūdi, kā arī mazinātu ledus sastrēgumu un upes sanesumu veidošanos. Tilta garums ir 23,4 metri, laidums ir 16 metri, platums 7,9 metri. Tilts paredzēts 60 tonnu smagai slodzei, un tā paredzētais ekspluatācijas laiks ir vismaz 100 gadi.

IKTK, Rodentia un Igate Būve izveido jaunu zīmolu un maina nosaukumus 

Koncentrējot darbību uz eksporta tirgu, trīs Latvijas uzņēmumi - IKTK, Rodentia, Igate...

Tilta pārbūvē pilnībā demontēts līdzšinējais autotransporta tilts un izbūvēts jauns tilts. Krasta balsts veidots no monolītā dzelzsbetona pāļiem ar diametru 880 milimetri un garumu 9 metri labajā krastā un 11 metri kreisajā krastā. Galvenos projektēšanas darbus veica SIA "Zaza Timber" būvinženieri Rainers Daugava, Pēteris Supe un Mareks Gindra.

"Šis tilts ir īpašs ar to, kas tas ir lielākais autotransportam paredzētais saspriegtas līmētas koksnes siju plātnes tilts Latvijā, turklāt vienīgais šāda tipa tilts ar asfaltbetona segumu. Lai arī Skandināvijā šādus tiltus projektē un būvē jau 30 gadus, Latvijā pieredze ar šāda veida tiltiem ir minimāla. Tāpēc arī informāciju par mezgliem, spriegojošo sistēmu, barjerām, asfaltbetona segumu, apmaļu, balstu projektēšanai, detalizāciju un izbūvi pārsvarā ieguvām no publikācijām, rokasgrāmatām un projektiem Norvēģijā un Zviedrijā. Arī atsevišķi elementi, hidroizolācija un barjeras, kas paredzētas tieši šādiem tiltiem, tika īpaši piemeklētas, un bija pieejamas tikai Skandināvijā," komentē SIA "Zaza Timber" tiltu būvinženieris Rainers Daugava.

Rūpnīcai "Zaza Timber Production" šāda tipa tilta koka konstrukcijas ir sestais projekts, kam izgatavotas sijas saspriegtu līmētu koksnes siju plātnei. Iepriekšējie pieci ražošanas projekti bija tiltiem Skandināvijā.

Tiltu būvēja SIA "Rīgas tilti", projektētājs un autoruzraugs SIA "Zaza Timber Engineering", bet koka konstrukciju ražotājs - SIA "Zaza Timber Production".

Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība varētu atsākties nākamā gada aprīlī, informē Rīgas vicemērs Andris Ameriks, piebilstot, ka ziemā neviens neko nebūvēs, un pašvaldībai savi mājas darbi ir jāpaveic līdz nākamā gada aprīlim.

«Ja aprīlī sāksies tilta trešās kārtas būvdarbi, to varētu pabeigt līdz gada beigām. Pa nepilnu gadu līdz nākamā gada pavasarim šos darbus ir iespējams paveikt. Vismaz tā apgalvo mūsu profesionāļi,» sacīja Ameriks.

Rīgas vicemērs paskaidroja, ka iepriekš līgums ar esošo būvnieku tika izbeigts, jo tajā bija noteikts, ka tiek ņemti vērā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) oficiālie dati par būvniecības cenu izmaiņām tiltu un transporta būvju celtniecībā. «Brīdī, kad CSP iedeva datus, kuros norādīts, ka tiltu būvē līdz šim ir bijusi deflācija, Dienvidu tilta būvnieki uzreiz apgalvoja, ka tas ir pilnīgs murgs un ka viņi par to cenu, kas ir apkopota, vadoties no CSP datiem, darbu nevar paveikt un cenu samazināt nav iespējams. Viņuprāt, CSP ir kļūdījusies un, tik lielā mērā viņi nav gatavi piekāpties. Tādējādi dome nonāca strupceļā – vai nu mēs sākam ilgu un garu tiesvedību ar būvnieku, lai noskaidrotu, kuram tad ir taisnība, vai arī pārtraucam līgumu. Tādējādi līgums tika izbeigts,» viņš klāstīja.