Citas ziņas

Raubiško: Viļņiem ir jābūt!

Katrīna Iļjinska, 670884437, 03.11.2008

«Diskusijas par tilta locīšanos nevar būt - vai nu tilts sabrūk, vai tas stāv,» tā Dienvidu tilta būves direkcijas vadītājs Eduards Raubiško.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Kādēļ Dienvidu tilts pēc slogošanas ir viļņains, un vai tas iespaidos drošību, skaidro tilta būves direkcijas vadītājs Eduards Raubiško.

Kāpēc tilts izskatās viļņains?

Tam vilnim tur ir jābūt! Ir divi viļņi, kas bija pirms slogošanas un pēc. Starp 2. un 3.balstu, kā arī starp 5. un 6. balstu. Tie ir konstruktīvi viļņi, kas izveidojās, spriegojot trotuārus, lai pārnestu slodzes no vantīm uz visu tilta šķērsgriezumu. Saspriedzot trotuārus, spriegumam uzkrājoties ir panākts ieliekums, kurš redzams. Tas nekad neizzudīs un tāds paliks, un nekas tam nenotiks.

Vai, liecoties tiltam, nevar rasties plaisas un palielināties viļņi uz tilta?

Eiropas standarti nosaka, ka plaisas var būt 0.3 mm. Ja plaisas ievērojami pārsniedz šo līmeni, tad notiek betona sabrukšana, nekādas paliekošas deformācijas nav - tas nozīmē, ka ielieces lielākas nevar būt. Tilts nelocīsies kā ķirzaka. Tas nedaudz lieksies, taču tas būs simetriski, jo vantis ir fleksiblas, un tās nolaiž laidumu vienādi. Diskusijas par locīšanos nevar būt - vai nu tilts sabrūk, vai tas stāv. Citas versijas nav.

Kā tika slogots tilts? Kādēļ, veicot dinamisko slodzi, tam brauca pāri tikai divas automašīnas?

Tilts slogots pēc slogojuma shēmām - kā jāstāv slogam, lai tiltam būtu visneizdevīgākie apstākļi. Ir astoņas slodžu kombinācijas, pēc kurām slogo tiltu. Slogojuma shēma ir nopietns dokuments, ko izstrādāja RTU. Ja tiltu noklātu visu ar mašīnām, tad izlieces būtu mazākas. Dinamiskās slodzes pārbauda uz svārstībām, rēķina svārstību amplitūdas. Pārbraucot mašīnai pār šķērslīti, rodas svārstības. Un svārstās visa konstrukcija, taču tās svārstības nav bīstamas. Bīstama ir rezonanse. Mēs pārbaudījām svārstības, un, ja to amplitūda atbilst normatīvam, tad viss ir kārtībā. Nav svarīgi, cik brauc automašīnas. Neesmu pārliecināts, kādas izrādīsies svārstības, bet par deformācijām man nav šaubu!

Vai tiltam veikta ekspertīze? Kas to veica? Kādas vēl pārbaudes veiktas?

Protams, ka ekspertīze veikta. Man bija izvēle - vācieši vai krievi. Vietējos speciālistus nepiesaistījām, jo viņi jau visur kaut kur iekšā, un tas vairs nav objektīvi. Tad runājām ar Valsts būvinspekciju un kopā nolēmām, kādus ekspertus pieaicināt - vai nu vienu vācu kompāniju, vai Maskavas Ģenplāna zinātniski pētniecisko institūtu. Vācieši visu statiku pārrēķina, ko es uzskatu par nepareizu, jo programmas jau nekļūdās, tas jau viss automātiski. Bet vācieši ir punktuāli un visu pārrēķina. Vācieši piedāvāja ekspertīzi par 240 000 eiro, bet krievi par 70 000 dolāru. Izvēlējāmies krievus - man bija pārliecība, ka iegūšu ļoti labus ekspertus, un esmu pilnīgi drošs par ekspertīzes kvalitāti! Četrreiz lētāk un kvalitatīvi! Ir veikta Darba komisija, kura noteica, kas vēl jādara līdz Pieņemšanas komisijai. Līdz atklāšanai būs vēl Pieņemšanas komisija 11. vai 12.novembrī un CSDD audits.

Kad būs gala rezultāti par pārbaudi?

Pašlaik prof. Ainārs Paeglītis sagatavojis iepriekšējo atskaiti. Galējā būs mēneša laikā pēc pārbaudes.

Kad varēsim braukt pār tiltu?

Atklāšana būs 17. novembrī pa dienu. Bet braukšanu atklāsim 17. vēlu vakarā - 18. jau varēs braukt.

Visu interviju lasiet šodien, 28.septembrī, laikrakstā Dienas bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienvidu tilts apdrošināts

Katrīna Iļjinska, Db, 04.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pēdējā laikā virmojošām sarunām par Dienvidu tilta drošumu vai nedrošību, jaunais tilts esot arī apdrošināts.

Dienvidu tilta būves direkcijas vadītājs Eduards Raubiško Dienvidu tilta būves direkcijas vadītājs Eduards Raubiško Db pastāstīja, ka tilts ir apdrošināts uz garantijas laiku, t.i., trīs gadiem. Tilts apdrošināts sabiedrībā BTA.

Db jau ziņoja, ka pēc tilta slogošanas, tilts saglabājies ielocīts, tomēr E. Raubiško norādīja, ka ieliecēm tur ir jābūt un tās nekaitēs tilta ekspluatācijai un drošībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī acīmredzamās izliecies, kas saglabājušās pēc tilta slogošanas tilta drošību un izturību neietekmē, RTU profesors Ainārs Paeglītis atzīst, ka tiltu varēja uzbūvēt labāk.

Dienvidu tilta būves direkcijas vadītājs Eduards Raubiško preses konferencē stāstīja, ka izlieces ir mazākas, nekā pieļaujamās un visi raksturojumi atbilst normatīviem. Viņš arī norādīja, ka esošie viļņi uz tilta ir tikai vizuāls defekts un dilta drošību neietekmē, turklāt jau sākotnēji, projektētāji bija brīdinājuši būvniekus, ka spriegojot trotuārus, var saglabāties ielieces. Savukārt institūta Giprostroimost St-Peterburg ģenerāldirektors un projektētāju pārstāvis Igors Koļuševs teica, ka saglabājušies viļņi ir normas robežās, un tie arī nākotnē nepalielināsies, tāpēc par to varot neuztraukties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kliģeni modernizēsies

Sandra Dieziņa, 12.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes saimniecība z/s Kliģeni gatavojas vērienīgai modernizācijai, kas ļaus izaudzēt par 15 % vairāk puķu stādu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunajās siltumnīcās plānots investēt vienu miljonu eiro – gan projektēšanā, gan celtniecībā un aprīkojumā. Projekts tiks realizēts, piesaistot 40–50% ES līdzfinansējumu.

2016. gadu Kliģeni pabeidza ar 2,25 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, un ar 250 tūkstoš eiro lielu peļņu. Arī 2017. gads kopumā saimniecībai bijis diezgan veiksmīgs, ko gan nevar teikt par citiem dārzeņu ražotājiem, kuru saimniecībās lielu ietekmi atstāja plūdi un pārmērīgais mitrums.

Kliģenu darbība balstās uz četriem vaļiem, stāsta saimnieks Aleksandrs Raubiško. Lielākā nozare ir dārzeņkopība ar 3,2 ha siltumnīcu, kurās tiek audzēti gurķi un tomāti. Otra nozare – apzaļumošanas un zaļās rotas uzturēšana Cēsīs, kur Kliģeni piedalās iepirkumos. «Tā ir gan strūklaku uzturēšana, gan pļaušanas darbi, gan puķu piramīdas, gan gulbji. Viss, ko Cēsīs redzat saistībā ar puķēm, ir mūsu darbs un mērijas pasūtījums,» stāsta A. Raubiško. Kliģeni kopā ar vairākiem citiem nozares spēlētājiem izveidojuši apvienību un kopīgi piedalās arī citu pašvaldību iepirkumos, to vidū puķes piegādātas arī Rīgai. Pašvaldības kļūstot aizvien aktīvākas pilsētu izdaiļošanā, līdz ar to darba pietiek.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši valsts svētkos Rīgā braukšanai atklāts jaunbūvētais un kritizētais Dienvidu tilts, kura būvniecībā ieguldīti 135 miljoni latu.

Dienvidu tilts ir vērienīgākais un lielākais būvniecības projekts Baltijas valstīs pēdējo 25 gadu laikā, kurš darba apjomu ziņā pārspēj visus līdz šim Rīgā tapušos tiltus. Tā uzdevums ir nodrošināt satiksmi starp Pārdaugavas dienvidrietumu daļu un Rīgas labā krasta rajoniem - Latgales un Vidzemes priekšpilsētu, Ziemeļu rajonu - nešķērsojot pilsētas centru un tādējādi mazinot satiksmes sastrēgumus. Tāpat tilts ļaus apiet pilsētas centru tranzīta satiksmei virzienā uz Jelgavu, Bausku, Ogri, Siguldu, Saulkrastiem, Vecmīlgrāvi un Carnikavu. Dienvidu tilts ir objekts, kurš sabiedrībā izpelnījies visasāko kritiku, jo, lai arī būvnieki apgalvo, ka tilts ir drošs, redzamie ieliekumi uz tilta nevieš pārliecību sabiedrībā par tā kvalitāti, turklāt daļa cilvēku uzskata, ka tiltam ir jābūt ne tikai drošam, bet arī vizuāli pievilcīgam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes laikā Rīgas domes struktūras grib maksāt prēmijas četras reizes gadā algas apmērā un paredz līdzekļus algu maksāšanai 13 reizes gadā.

No 5. janvāra darbu sāks Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pakļautībā esoša Projektu vadības un attīstības direkcija, kurā paredzēts darbs četriem cilvēkiem - direkcijas vadītājam, tā vietniekam, palīgam un galvenajam būvniecības tāmju speciālistam.

Algas 13 mēnešiem

Jaunās direkcijas budžets nākamgad plānots198 tūkst. Ls liels, no kā nedaudz virs 110 tūkst. Ls paredzēts novirzīt atalgojumam. Spriežot pēc direkcijas budžeta projekta, jādomā, ka tās darbiniekiem - četrām personām plānots algas maksāt 13 mēnešus gadā, turklāt finansējums paredzēts arī prēmijām un naudas balvām. «Prēmija ir materiāls stimulēšanas veids darbiniekam par savu pienākumu teicamu veikšanu, kā arī pateicība par ieguldījumu darbā,» teikts paskaidrojuma rakstā direkcijas budžeta projektam, kurā arī norādīts, ka materiāla stimulēšana ir vienu reizi ceturksnī prēmija algas apmērā. Budžetā iekļauti arī līdzekļi Pilsētas attīstības departamenta koplīgumā paredzētā vienreizējā materiālā pabalsta izmaksai veselības uzlabošanai, darbiniekam aizejot ikgadējā atvaļinājumā. Pabalstā tiek izmaksāt 50 - 100 % no darbinieka mēnešalgas atkarībā no stāža. Sākotnēji Projektu vadības un attīstības direkcijas budžets bija iecerēts nedaudz lielāks - vairāk nekā 201 tūkst. Ls, bet pēc Rīgas domes budžeta komisijas lēmuma tika samazināti bāzes izdevumi pilsētas nākamā gada finansēs. Tiesa, precīzi, cik daudz naudas tiks atvēlēts jaunās direkcijas darbībai, algām un prēmijām, varēs zināt tikai pēc 9. decembra, kad iecerēta nākamā gada Rīgas budžeta apstiprināšana. Proti, lemjot par budžeta apstiprināšanu, deputāti neskopojas ar visdažādākajiem priekšlikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Latvijas dibināšanas deviņdesmitgadi, Rīgā tika atklāta teju vai vietējā mēroga gadsimta būve - Dienvidu tilts.

Tikai diemžēl tieši šā pasākuma kontekstā svētku sajūta kaut kā izpalika, radot tādas kā mieles. Un tam ir daudz dažādi iemesli.

Pirmām kārtām, lai gan vēl nebūt nav skaidras šīs būves galīgās izmaksas, taču faktiski ir skaidrs, ka tā varētu pretendēt uz Ginesa rekordu grāmatu kā dārgākais tilta projekts pasaulē, rēķinot uz vienu kvadrātkilometru. Jāatzīst, ka Latvijai, relizējot kādu salīdzinoši lielu projektu, allaž ir bijuši raksturīgi dažādi kašķi, politiskās batālijas un finansiālie strīdi. Tā tas bija ar Eirovīzijas rīkošanu, ar Arēnas Rīga būvniecību un pasaules hokeja čempionāta organizēšanu, ar Saules akmens celtniecību... Taču pārsvarā gadījumu ir bijusi gandarījuma sajūta tajā brīdī, kad attiecīgā projekta realizācija ir iegājusi fināla fāzē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Darbībai digitālajā vidē vajadzīgi ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz biznesu

Inga Šīna, Ekonomikas un kultūras augstskolas programmas “Biznesa vadība” direktore, 27.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan statistika liecina, ka pandēmijas laikā liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu ir pielāgojušies un pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz digitālo vidi, veiksmīgai darbībai e-komercijas nozarē nepieciešami ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz ierasto biznesu.

Vīrusa rādītā krīze izgaismoja lietas, kurām pēkšņi bija jābūt gatavam katram vadītājam - vadīt pārmaiņas, menedžēt stresu, pārvaldīt krīzes situāciju, mainīt procesu vadību un fokusēties uz klientu u.c. Tas, cik lielā mērā uzņēmēji spēs pilnveidot šīs prasmes, būtiski ietekmēs arī iespējas darboties pandēmijas laikā un pēc tās, jo ekonomikas skaudrie pamati liecina – krīzes ir cikliska parādība.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir paudis: “Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros.” Ir skaidrs, ka Covid-19 biznesa sektorus skāra dažādi un nevienmērīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Lai skuju taka nekļūtu par maģistrāli

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 04.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan šā gada otrais DB numurs ar viļņu bangām uz vāka vēstīja par graujošu tendenci Latvijā reģistrēto un likvidēto uzņēmumu bilancē, tomēr šiem viļņiem ir divējāds raksturs.

Biznesa veiksminieki par statistikas datiem nebēdā un uz šiem viļņiem sērfo! Tomēr cipari, saskaņā ar Lursoft pētījumu, patiesi ir pasmagi – jaundzimuši uzņēmumi 2017. gadā mūsu valstī reģistrēti retāk nekā aizvadīti pa skuju taku. Negatīva bilance nebija novērota gadus divdesmit. Pērn kopējā reģistrēto un likvidēto bilance bija ne tikai ar mīnusa zīmi, bet arī vērienīgākā vēsturē – kopējais skaits sarucis par 6269 uzņēmumiem. Un tas ir vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā pirms divām desmitgadēm, kad 1998. gadā reģistrēto un likvidēto uzņēmumu bilance bija 1996. Ir viedoklis, ka iespaidīgais atbirums ir dabisks – kaut kādā mērā atsijājot no biznesa vides uzņēmumus - sēnalas, uzņēmumus - vrakus un uzņēmumus - maskas. Līdz ar to likvidācijas «cunami» vilnim, iespējams, ir arī attīroša funkcija, izmēžot no uzņēmumu loka «gružus » – uzņēmumu juridiskos karkasus, kas nekādu ekonomisko darbību neveic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ārvalstu eksperts: Dienvidu tilta deformācijas izskatās lielākas, nekā tām normāli būtu jābūt

Katrīna Iļjinska, 670884437, 27.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan vietējie tilta pārbaudēm piesaistītie eksperti apgalvo, ka izliece slogošanas laikā ir normas robežās, ārvalstu eksperti ir citās domās, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tilta slogošanā pieaicināts Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Ceļu un tiltu katedras vadītājs, kura vadībā notika tilta slogošana. Ainārs Paeglītis norādīja: «Dienvidu tilta slodzes pārbaudes laikā vizuāli varēja konstatēt, ka tilts slodzes ietekmē ieliecas. Šāda parādība slogošanas laikā tēraudbetona tiltiem ir pavisam normāla, jo tilts tiek pārbaudīts ar maksimālo slodzi - līdzīgi kā cilvēkam ejot pa laipu - laipa ieliecas. Slogojot tiltu ar maksimālo slodzi, tas reaģē tāpat. Tilta pārbaudes ar noslogojumu mērījumi rāda, ka ielieces atbilst projektā noteiktajām. Ielieces pēc slodzes noņemšanas nesaglabājas, kā tas bija paredzēts, tādējādi apliecinot, ka tilts ir drošs un drīzumā gatavs nodošanai ekspluatācijā.» Savukārt Zviedrijas Karaliskā tehnoloģiju institūta profesors Hokans Sundkvists (Håkan Sundquist) Db komentēja: vizuāli slogošanas laikā deformācijas izskatās lielākas, nekā tām normāli būtu jābūt šāda tipa tiltam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzceltais Dienvidu tilts ir apdrošināts pret daudziem un dažādiem riskiem par kopumā gandrīz 300 miljoniem latu.

Nedzīvības apdrošināšanas a/s BTA apdrošinājusi Dienvidu tiltu pret visiem celtniecības riskiem - celtniecības materiālās vērtības par tāmes summu, kas ir gandrīz 300 milj. Ls, Dienvidu tilta kā juridiskās personas vispārējā civiltiesiskā atbildība viena miljona latu apmērā, kā arī garantijas laika (36 mēneši) garantija 2 % apmērā no celtniecības summas, Db pavēstīja BTA viceprezidente Jeļena Alfejeva.

Pēc viņas skaidrotā garantijas laika apdrošināšana nozīmē paša tilta apdrošināšanu pret visiem riskiem, t.sk. pret to, ka tilts sabruks vai vants saplīsīs. «Garantijas laika garantijas apdrošināšana nozīmē, ka apdrošinātājs galvo par to, ka uzņēmējs novērš trūkumus, kuri atklāsies garantijas laikā,» tā J. Alfejeva. Db jau ziņoja, ka pēc slogošanas tilts saglabājies ielocīts, tomēr Dienvidu tilta būves direkcijas vadītājs Eduards Raubiško norādīja, ka ieliecēm ir jābūt un tās nekaitēs tilta ekspluatācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Raubiško Dienvidu tiltu novērtē uz 7

, 12.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es liktu 7. Izcili nav, ļoti labi arī nav, bet ir labi," sacījis par Dienvida tilta būvniecību atbildīgās direkcijas vadītājs Eduards Raubiško, lūgts tiltu novērtēt desmit ballu skalā, raksta Diena.

Maksimālo vērtējumu viņš nav gatavs dot, jo esot atsevišķi trūkumi, taču tie nemazina tilta drošumu un piemērotību satiksmei. Uzcelto tiltu viņš sauc par "soli uz priekšu" Latvijas būvniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Principā var teikt, ka pēc vairākiem mēnešiem, kuru laikā teju visās malās cilvēki pārsvarā runā par krīzi, par nepieciešamību taupīt, par nākotnes bažām utt., ir vismaz viena oāze, kuru tas viss acīmredzot neskar - Rīgas dome.

Atšķirībā no dažādām valsts institūcijām, tur darbiniekiem ir ieplānotas četras prēmijas gadā. Piemēram, privātuzņēmumos prēmijas parasti maksā post factum par labi padarītu darbu, bet domei acīmredzot izdevies darbā dabūt tādus ģēnijus, par kuriem a˙priori ir skaidrs - viņi to nopelnīs. Problēma gan slēpjas aspektā, ka droši vien tur strādājošajiem speciālistiem būs veselībai kaitīgs darbs, par ko ļauj spriest tas, ka ir paredzēta papildu piemaksu tās uzlabošanai. Toties ir vēl arī kāda laba vēsts - lai gan vienā gadā ietilpst vien 12 mēneši, tur strādājošajiem ir paredzētas 13 algas. Te gan ir vismaz divi iespējamie varianti: vai nu darbinieki 12 algu vietā saņems 13, vai arī vismaz Rīgā gadam būs 13 mēneši. Savulaik Turkmenistānas vadonis jeb turkmenbaši mēģināja mainīt kalendāru, janvāri, februāri, martu u.c. mēnešus nodēvējot, piemēram, savā un savas mātes vārdā. Rīgas domnieki, izskatās, plāno iet tālāk un ieviest vienu jaunu mēnesi, un jautājums ir tikai par to, kā tas tiks nodēvēts - Birks, Raubiško vai kā citādi. Tiesa, šī nebūt nav vienīgā Rīgas pašvaldības institūcija, kur kaut kas tamlīdzīgs ir ieplānots, taču šīs direkcijas gadījumā interesantākais ir jautājums par to, vai tā ir praktiski nepieciešama pašvaldībai, vai arī tādējādi Jāņa Birka vadītā dome rūpējas par tiem labi pastrādājušajiem darbiniekiem, kuriem citās Rīgas struktūrās vairs nav ko darīt. Respektīvi, par veterāniem arī taču kādam ir jārūpējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien tika veikta Dienvidu tilta pār Daugavu pārbaude ar statisku un dinamisku slodzi. Tilta slogošana pirms nodošanas ekspluatācijā ir nepieciešama, lai pārbaudītu tilta izturību un drošumu satiksmes kustībai.

A/s Dienvidu tilts apkalpojošā PR kompānija Hill & Knowlton Db iesūtījis vairākas fotogrāfijas no slogošanas pasākuma, tomēr tajās esošais Dienvidu tilts neieviesīs pārliecību, jo izskatās diezgan šķībs.

“Esošie tilta pārbaudes ar noslogojumu mērijumi rāda, ka deformācijas atbilst projektā noteiktajām. Rezultātu analīze iepriekšējam slēdzienam tiks veikta nedēļas laikā,” ziņo Eduards Raubiško, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Dienvidu tilta būves direkcijas vadītājs, no mērījumu punkta zem Dienvidu tilta.

picturegallery.7d6da103-6eac-4808-b3a1-3b2a9596405e

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropas projekti biedē zemes apsaimniekotājus

Māris Ķirsons, 28.12.2022

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa: «Ir vajadzīga vienota nostāja, jo šeit dzīvojam mēs un mums ir jājautā viedoklis par jebkuru ideju, priekšlikumu vai regulējumu, ņemot to vērā un respektējot visos līmeņos.»

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mīti tracina sabiedrību. Pilna intervija ar SIA Gaižēni direktoru Aleksu Rasmusenu

Sandra Dieziņa, 21.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dāņu cūkkopības celmlauzis Latvijā, viena no lielākajiem ražotājiem SIA Gaižēni direktors Alekss Rasmusens (Alex Rasmussen) domā, ka sabiedrībā joprojām valda mīti par dāņu cūkkopju darbību Latvijā, turklāt sabiedrība tiek mākslīgi tracināta. Pēdējā laikā uzbangojušie nemieri Gudeniekos, arī Sesavā, kur dāņi plāno būvēt cūkkopības kompleksus, liek izvērtēt situāciju kopumā.

A. Rasmusens, kurš Latvijā darbojas kopš 90. gadu sākuma, domā, ka vainīga arī lēmējvaras neizglītotība, pieņemot lēmumus. Uzņēmējs ir pārliecināts, ka šeit iespējams taisīt biznesu, taču atgādina, ka konkurence ir milzīga.

Kāpēc atkal un atkal uzbango sabiedrības nemieri pret dāņu plāniem attīstīt jaunus cūkkopības kompleksus Latvijā?

Latvijā dzīvoju kopš 1993. gada - faktiski uzskatu sevi par vietējo, kaut gan mans uzvārds ir nevis Bērziņš, bet Rasmusens. Tas mani jau sāk mazliet personiski aizskart, ka aizvien vairāk tiek teikts «dānis, dānis», piesaukta cūkkopība un piesārņojums - sabiedrība tā ļoti tiek tracināta ar negatīvismu. Šeit ir daudz subjektīvisma, nepatiesu apgalvojumu, ļoti daudz mītu un nepatiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zelts – stabila nauda vai «tukšā nauda»?

Pēteris Avotiņš, a/s Goldinvest Asset Management padomes priekšsēdētājs, 30.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl dažus gadus atpakaļ par investīcijām zeltā neviens nezināja tikpat kā neko. Toties daudzi bija nekustamā īpašuma speciālisti, zēla un plauka akciju tirgi. Tagad gandrīz katrs zina, kas ir budžeta konsolidācija, valūtu krīze un valstu parādi. Arī par ieguldījumiem zeltā un dārgmetālos nu jau zina daudz vairāk.

Šādu izglītības pieaugumu par investīcijām zeltā sekmē bēdīgais ekonomikas stāvoklis un neskaidrās nākotnes prognozes. Kā sekas tam, pēc brīvā tirgus principiem, parādās arī piedāvājums, jo pieprasījums ir.

Pēc zelta cenu straujā pieauguma, kas daudziem atgādināja nekustamā īpašuma cenu pieaugumu vai akciju tirgu straujo izaugsmi pēdējās desmitgdēs, radās daudz spekulāciju par to, vai neveidojas zelta cenu burbulis. Parādījās arī apgalvojumi par zeltu kā «tukšo naudu».

Dīvaini, ka, lai gan zelts jau vairāk 5 000 gadu cilvēces vēsturē ir patstāvīgi spēlējis lomu kā vienīgā īstā nauda un to, ka gandrīz visu centrālo banku valstu rezevēs atrodas lielāks vai mazāks zelta daudzums, ar apskaužamu patstāvību tiek uzturēts viedoklis par zelta bezjēdzību un visos iespējamos ceļos tiek mazināta tā nozīme finanšu tirgus sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Starptautiskās Kosmetoloģijas koledžas valdes priekšsēdētāju Mariku Ģederti

Lelde Petrāne, 06.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Starptautiskās Kosmetoloģijas koledžas valdes priekšsēdētāja Marika Ģederte. Smagākos brīžos atceros viena no pasaules bagātākajiem cilvēkiem Vorena Bafeta citātu: «Tu nevari kontrolēt okeānu, bet vari iemācīties sērfot caur viļņiem.»

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

1. Esam viena no privātajām koledžām Latvijā.

2. Esam pārdzīvojuši finanšu krīzi un iemācījušies atrisināt problēmas.

3. Uzņēmuma panākumus nosaka darbinieki, un mums viņi ir profesionāļi savā jomā.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

30 kilometri drošības risinājumu pasaulē

Miks Stūrītis, SIA Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs, 20.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstāde Security Essen, kurai šogad tika atzīmēta 40. gadadiena, notika no 23. līdz 26. septembrim Vācijas pilsētā Esenē. Tā ir viena no lielākajām pasaules mēroga drošības izstādēm, kurā savu sniegumu apskatei izliek visi nozīmīgākie nozares spēlētāji. Ik gadu izstāde apvieno ap 1000 dalībnieku no visas pasaules un vairāk kā 35 000 apmeklētāju no 115 valstīm. Izstāde ir vieta, kur gūt drošības nozares jaunumu un tehnoloģisko atklājumu esenci. Tā apvieno gan pasaulē plaši atpazīstamus ražotājus, kā, piemēram, Bosch, Honeywell, Siemens un citus, gan arī mazāk atpazīstamus ražotājus no Āzijas. Arī mums ar kolēģi bija iespēja apmeklēt šo izstādi, lai mēs būtu informēti par aktuālākajiem drošības nozares sasniegumiem. Mūsu sarakstā bija vismaz 150 ražotāji, kurus, mūsuprāt, būtu vērts apmeklēt, līdz ar to izstādes dienās no viena paviljona uz citu nostaigājām vismaz 30 km. Daudz kilometru noieti. Daudz atziņu gūts.

Premium ražotāji aizņem milzu teritorijas atsevišķos paviljonos, bet mazāk atpazīstami un bieži vien arī zemākas kvalitātes ražotāji pulcējas citos, mazākos, paviljonos. Vairāki ražotāji no Āzijas valstīm varēja lepoties ar stendiem tajos paviljonos, kuros bija atzītie pasaules zīmoli. Atrašanās blakus zināmiem ražotājiem nebija nejaušība, jo savas produkcijas kvalitāti un funkcionalitāti viņi cenšas tuvināt attīstības virziena noteicējiem šajā nozarē. Tomēr kopumā ir vērojama viena konceptuāla lieta, kas atšķir Āzijas ražotāju produkciju no lielo zīmolu produkcijas. Āzijas ražotāji fokusējas uz gala iekārtām – kamerām, detektoriem, sensoriem un citiem dzelžiem, tādējādi cenšoties līdzināties rietumu analogiem, bet par būtiski zemāku cenu. Dažiem vislielākajiem tas arī sāk izdoties. Savukārt lielo zīmolu ražotājiem dzelžu kvalitāte un funkcionalitāte ir kā standarts, bet fokuss ir uz informācijas analīzi, pārvaldību, integrācijas iespējām, lietošanas ērtumu – kā ērtāk visu šo informāciju sistematizēt, apstrādāt un izvilkt maksimālu labumu lietotājam. Tāpat ļoti svarīgs ir tehniskais atbalsts, kas Āzijas ražotājiem vai nu nav, vai ir ļoti lēns un neelastīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Rāvis: Iekavēto iepirkumu dēļ Rail Baltica projekts var arī netikt realizēts

LETA, 03.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» projektā iepirkumu procedūra ir tik ļoti iekavēta, ka projekta realizācijai varētu nepietikt laika un tas tā arī var palikt tikai «uz papīra», intervijā aģentūrai LETA sacīja «Skonto» grupas īpašnieks Guntis Rāvis.

«»Rail Baltica« projektā daudz kas ir tik ļoti iekavēts, ka laika tā realizācijai nepietiks. Man ir grūti pateikt, kāpēc tā ir noticis, bet ir stiprs pamats aizdomām, ka visa šī tautsaimniecībai ļoti svarīgā būve paliks tikai uz papīra,» teica Rāvis.

Viņš norādīja, ka «Skonto» grupā ietilpstošais būvuzņēmums «Skonto Būve» ar piesaistītajiem ārvalstu partneriem - Spānijas kompāniju «Acciona Construccion S.A.» un Polijas kompāniju «Mostostal Warszawa S.A.» - ir viens no sešiem Rīgas stacijas mezgla pārbūves iepirkuma pretendentiem, tāpēc, redzot iepirkuma dokumentus, ir pamats izteikt šādas bažas.

«Domāju, ka Eiropas Komisijas noteiktajā termiņā šo projektu nebūs iespējams realizēt, attiecīgi, finansējums no Eiropas Komisijas tam nepienāksies, bet ar pašu līdzekļiem to realizēt nav iespējams. Tas laika posms, kas patlaban tiek atvēlēts būvniekiem, lai sagatavotu iepirkuma dokumentāciju, ir nepietiekams. Sagatavot kvalitatīvus dokumentus šajā laika posmā nav iespējams,» norādīja Rāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Latvijā pastāv mežonīga biznesa kultūra

Ivita Rogule, speciāli biznesa portālam db.lv, 28.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juris Kalnrācenis, Bizon broker direktors, dalās savā pieredzē un atziņās, kādas attiecības pastāv starp uzņēmuma pircēju un pārdevēju, ko nozīmē godīga biznesa darījuma organizēšana un kādēļ Latvijā pastāv mežonīga biznesa kultūra.

Vairāku gadu garumā Latvijā ir pārdoti daudzi vērtīgi uzņēmumi. Cik veiksmīgs ir bijis šis ceļš?

Uzņēmums Bizon broker Latvijā darbojas 15 gadus, faktiski sākumā tā bija tukša niša uzņēmuma pirkšanas un pārdošanas jomā. Patiesībā ne tajā laikā, ne šobrīd nav īsti tādu uzņēmumu, kas nodarbotos ar mazo un vidējo uzņēmumu konsultēšanu biznesa pārdošanas jomā.

Uzņēmumu skaits Latvijā ir neliels, tirgus ir šaurs. Bieži vien īpašnieki vēlas pārdot uzņēmumus ar salīdzinoši sliktiem finanšu rādītājiem. Ir jāiegulda daudz vairāk darba, lai atlasītu spēcīgākus un pircējiem pievilcīgākus uzņēmumus. Pircēji reti ir gatavi iegādāties uzņēmumus, kas ir sliktā stāvoklī vai sākotnējā attīstības stadijā. Ceļš šī biznesa izveidē nav bijis viegls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas notekūdeņus izvadīs jūrā

Vēsma Lēvalde, 14.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no galvenajiem Liepājas ūdenssaimniecības projekta uzdevumiem ir jauna notekūdeņu izvada izbūve Baltijas jūrā.

Izvads tiek būvēts pie pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām 1,5 km kopgarumā, no tiem1,2 km ir tieši jūrā. Lai varētu veikt cauruļvadu montāžu un to novietošanu uz pontoniem, pie krasta ir uzbūvēta un ar smilšu maisiem nostiprināta patvēruma osta, kura aizsargā tehniku un materiālus no jūras viļņiem. Pašreiz jūrā tiek montēts cauruļvads un rakta tranšeja. Celtnieki izmanto katru mirkli, kad darbi jūrā ir iespējami, apgalvo projekta vadītāja Sandra Dejus.

Jūras izvads jāizbūvē līdz 2014.gada 30.martam, un tas nomainīs pašreizējo tērauda cauruļvadu, kas kalpojis vairāk nekā 30 gadu. Jūrā jaunā izvada trasējumu veic zemessmēlējs Rolands no Vācijas. Tas ir aprīkots ar GPS navigācijas sistēmu, kas ļauj izrakt tranšeju cauruļvada izbūvei ar precizitāti līdz 3 cm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas tiesā pieteikta AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespēja, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA Elme Messer Metalurgs. Maksātnespējas procesa lieta ierosināta vakar, 16.decembrī.

Kā ziņots, akciju sabiedrība vērsusies tiesā pret maksātnespējas procesa administratoru Haraldu Velmeru saistībā ar maksājumiem vairāk nekā 500 000 eiro apmērā, vakar vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums Panorāma.

Ar pretprasību pret KVV Liepājas metalurgs tiesā vērsies arī Velmers. Administrators norāda, ka, pēc viņa domām, domstarpībām nevajadzētu būt, jo runa ir par tām saistībām, kuras uzņēmās KVV Liepājas metalurgs. Administrators atgādina, ka KVV Liepājas metalurgs bija apņēmies segt Liepājas metalurga izdevumus no 2014.gada decembra līdz aktīvu nodošanai KVV Liepājas metalurgam, norādot, ka tādējādi uzņēmums patlaban tiesā apstrīd paša parakstīto vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajā Rīgas ostas konteineru terminālī Baltic Container Terminal (BCT) Kundziņsalā notiek aktīvi piestātnes būvniecības darbi, un ir pabeigta zemūdens darbu sadaļa jauna piestātnes posma būvniecībā.

Projektam noslēdzoties, tiks paātrināts kravu iekraušanas un izkraušanas process terminālī, kas paaugstinās termināļa darba efektivitāti un komerciālo konkurētspēju. Ņemot vērā, ka terminālī notiek arī militāro kuģu uzņemšana, palielinot piestātnes kapacitāti, vienlaikus tiek veikts ieguldījums militārās mobilitātes paaugstināšanā un mūsu valsts un NATO kopējās drošības stiprināšanā.

Projekts paredz pagarināt BCT piestātni KS - 34 par 57,3 metriem, izbūvējot tās papildu posmu. Rezultātā BCT piestātņu līnija, kas apvieno trīs piestātnes, kopā sasniegs 506,3 metrus. Tas ļaus terminālī vienlaicīgi pietauvot un apkalpot divus lielus kuģus - konteinerkuģus, ro-ro kuģus (kravas prāmjus) vai militāros kuģus, kā arī pietauvot kuģus, kuru garums sasniedz 340 metrus.

Komentāri

Pievienot komentāru