Eksperti

30 kilometri drošības risinājumu pasaulē

Miks Stūrītis, SIA Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs, 20.11.2014

Jaunākais izdevums

Izstāde Security Essen, kurai šogad tika atzīmēta 40. gadadiena, notika no 23. līdz 26. septembrim Vācijas pilsētā Esenē. Tā ir viena no lielākajām pasaules mēroga drošības izstādēm, kurā savu sniegumu apskatei izliek visi nozīmīgākie nozares spēlētāji. Ik gadu izstāde apvieno ap 1000 dalībnieku no visas pasaules un vairāk kā 35 000 apmeklētāju no 115 valstīm. Izstāde ir vieta, kur gūt drošības nozares jaunumu un tehnoloģisko atklājumu esenci. Tā apvieno gan pasaulē plaši atpazīstamus ražotājus, kā, piemēram, Bosch, Honeywell, Siemens un citus, gan arī mazāk atpazīstamus ražotājus no Āzijas. Arī mums ar kolēģi bija iespēja apmeklēt šo izstādi, lai mēs būtu informēti par aktuālākajiem drošības nozares sasniegumiem. Mūsu sarakstā bija vismaz 150 ražotāji, kurus, mūsuprāt, būtu vērts apmeklēt, līdz ar to izstādes dienās no viena paviljona uz citu nostaigājām vismaz 30 km. Daudz kilometru noieti. Daudz atziņu gūts.

Premium ražotāji aizņem milzu teritorijas atsevišķos paviljonos, bet mazāk atpazīstami un bieži vien arī zemākas kvalitātes ražotāji pulcējas citos, mazākos, paviljonos. Vairāki ražotāji no Āzijas valstīm varēja lepoties ar stendiem tajos paviljonos, kuros bija atzītie pasaules zīmoli. Atrašanās blakus zināmiem ražotājiem nebija nejaušība, jo savas produkcijas kvalitāti un funkcionalitāti viņi cenšas tuvināt attīstības virziena noteicējiem šajā nozarē. Tomēr kopumā ir vērojama viena konceptuāla lieta, kas atšķir Āzijas ražotāju produkciju no lielo zīmolu produkcijas. Āzijas ražotāji fokusējas uz gala iekārtām – kamerām, detektoriem, sensoriem un citiem dzelžiem, tādējādi cenšoties līdzināties rietumu analogiem, bet par būtiski zemāku cenu. Dažiem vislielākajiem tas arī sāk izdoties. Savukārt lielo zīmolu ražotājiem dzelžu kvalitāte un funkcionalitāte ir kā standarts, bet fokuss ir uz informācijas analīzi, pārvaldību, integrācijas iespējām, lietošanas ērtumu – kā ērtāk visu šo informāciju sistematizēt, apstrādāt un izvilkt maksimālu labumu lietotājam. Tāpat ļoti svarīgs ir tehniskais atbalsts, kas Āzijas ražotājiem vai nu nav, vai ir ļoti lēns un neelastīgs.

Kādas tad ir pasaules tendences? Uz kurieni šobrīd virzāmies? Atziņu, kā jau minēju, daudz. Pirmā no tām - iegūt arvien vairāk datu un iegūt tos pēc iespējas precīzākus. Ja vēl pirms pieciem, desmit gadiem videonovērošanas nozarē mēs ar degsmi acīs diskutējām par pāreju no analogajām uz IP kamerām, tad tagad analogās kameras vairs praktiski neredzējām. Šobrīd notiek cīņa par megapikseļiem, kvalitāti, labu attēlu sliktā apgaismojumā, dažādām papildu funkcijām (piemēram, analītiku). Ja runājam par videokamerām, tad šobrīd ražotāji cenšas, lai ar vienu kameru varētu iegūt pēc iespējas vairāk informācijas. Tādējādi varam ekonomēt uz vajadzīgo kameru skaita rēķina, kā arī ietaupīt sākotnējās izmaksas par vadu instalācijām, uzstādīšanas darbiem u. tml. Arvien populārākas kļūst 360 grādu videokameras, kas vienlaicīgi redz un arī dzird uz visām pusēm. Arī mums bija iespēja paturēt rokās 12 megapikseļu (Mpix) videokameru (ultra HD jeb 4K izšķirtspējas kameru), kuru vēl tikai uzsāks ražot viens no lielākajiem uzņēmumiem videonovērošanas nozarē. Taču, izmantojot tik augstas izšķirtspējas kameras, pastāv dažas nianses, par kurām premium ražotāji domā, kamēr zemāka līmeņa ražotāji piemirst. 12 megapikseļi ir ļoti jauki, taču jāatceras, ka mums ir jārada arī atbilstoša pārējā infrastruktūra, lai tik jaudīgas kameras spētu pilnvērtīgi darboties. Te jāņem vērā tādi faktori kā papildu ieraksta masīvu apjomi, datu tīkla noslodze, paaugstinātas prasības datu tīklam, jo var gadīties, ka esam nopirkuši 12 Mpix kameru, taču reāli to izmantojam, labākajā gadījumā, kā trīs Mpix kameru.

Jo vairāk datu, jo vairāk informācijas, jo vairāk jādomā, ko ar šo informāciju darīt un kā to uzglabāt? Skaidrs ir viens – jāliek lietā mākslīgais intelekts, jo nav jēgas gigabaitiem informācijas piedāvāt apstrādei apsardzes personālam. Cilvēks to vienkārši nav spējīgs izdarīt! Svarīgi, ka šādās sistēmās ir izstrādātas īpašas programmatūras, algoritmi, zināmas konkrētas darbības, kas nosaka, ko darīt pie dažādiem scenārijiem, tādējādi nodrošinot ērtu lietojamību, drošību un resursu taupību.

Visa pasaule tiecas uz integrāciju, kad visas sistēmas ir apvienotas un attēlotas uz viena ekrāna. Neviens vairs nešaubās, ka nav jēgas, ja vienā ekrānā ir videonovērošana, otrā – apsardzes sistēma utt. Tātad – sistēmu integrācija sniedz maksimālu drošību un lietošanas ērtumu. Nu tā jau ir norma un labā prakse. Tāpat sāk parādīties arvien vairāk neatkarīgo programmatūras ražotāju, kuri piedāvā dažādu ražotāju iekārtas integrēt vienotā vizualizācijas un pārvaldības programmatūrā. Tātad vairs neesam piesaistīti vienam ražotājam.

Dizains ir svarīgs. Jā, arī šajā nozarē ir mode, un tā diktē savus noteikumus. Durvju nolasītāji un citi redzami priekšmeti – tiem jābūt dizainiski pārdomātiem un jāiekļaujas kopējā interjerā, vienlaikus neaizmirstot to primāro funkciju – drošību. Arvien vairāk tiek izmantoti skārienjutīgie ekrāni, kas tiek novietoti pie durvīm, lai kontrolētu apmeklētāju plūsmu, ievadītu kodus utt. Parādās arī mini ekrāniņi pie durvīm, kas, var teikt, sarunājas ar iestādes apmeklētājiem un darbiniekiem, piemēram, jautājot – vai neesi aizmirsis dokumentus, datoru, identifikācijas karti utt., tādējādi izslēdzot arī turpmāku cilvēku resursu lieku tēriņu, jo šādi iespējams arī paaugstinātas drošības objektos izjautāt cilvēkus par ieroču esamību/neesamību utt. Tātad tehnika aizstāj cilvēku ar mērķi optimizēt personāla atalgojuma izmaksas un, protams, primāri domājot par drošību, drošību, drošību.

Censties unificēt piedāvājumus. Piemēram, ja šobrīd mums kabatās, makos, somās ir dažādas kartītes ar dažādiem standartiem – viena tāda, otra citāda, lai iekļūtu dažādās ēkās, tad drošības sistēmu ražotāji pieliek ne mazums pūļu, lai atvieglotu mūsu ikdienu un karšu lasītāji/iekārtas atpazītu dažādas kartes, kas mums kā lietotājiem ļautu izmantot vienu karti, kas derīga iekļūšanai vairākos objektos, vai karte nebūtu vajadzīga vispār un cilvēks varētu izmantot mobilo telefonu kā piekļuves čipkarti.

Tehnoloģijas kļūst lētākas. Pirms pieciem gadiem termokameras, kas ir vitāli svarīga paaugstinātas drošības objektos, vērtība bija pielīdzināma jauna automobiļa vērtībai. Termokameras spēj strādāt lielos attālumos un sarežģītos apstākļos, piemēram, miglā, sniegotā laikā, tumsā – to noderība valstiski svarīgos objektos ir neapšaubāma. Šobrīd, tā kā tās piedāvā jau vairāki desmiti ražotāju, cena ir kļuvusi krietni vien draudzīgāka un pieejamāka – vidusmēra lietota automobiļa vērtībā.

Lielākie ražotāji cenšas izskaust viltus trauksmes iespējamību savu drošības sistēmu produkcijā. Piemēram, ugunsdrošības detektoram, ja tas atrodas blakus elektromagnētiskajiem izstarotājiem, kas mūsdienās nav nekas neparasts, reizēm gadās nostrādāt velti. Tagad tiek domāts arī par to, kā radīt pret elektromagnētiskajiem viļņiem drošus detektorus, tādējādi izslēdzot viltus nostrādnes un palielinot drošības līmeni un ticamību šai sistēmai. Vienlaicīgi šādu viltus trauksmju samazināšana sistēmas lietotājam ļauj ietaupīt finanšu līdzekļus, kas būtu nepieciešami šo trauksmju pārbaudei.

Parādās uzņēmumi, kas kombinē savus pakalpojumus atbilstoši kādai nozares vajadzībai, piemēram, kazino, pilsētām utt.. Šādi šauri specializēti piedāvājumi gan mūsu platuma grādos nav aktuāli, tomēr lielākās valstīs ir pieprasījums pēc šādiem jau gataviem produktiem, un tātad ir arī piedāvājums.

Īpašie telpu risinājumi informācijas uzglabāšanai, lai nevarētu nozagt informāciju ne no datoriem, ne serveriem. Tiek piedāvāti īpaši aprīkoti datori vai telpas, kas neļauj ārpus tām noklausīties elektromagnētisko starojumu, līdz ar to šai informācijai nevar piekļūt nesankcionēti.

Milzu soļiem uz priekšu ir gājusi sejas atpazīšana. Arī mēs redzējām reālu sejas atpazīšanas tehnoloģiju, kas strādā ar ļoti augstu noteikšanas precizitāti. Šeit pielietošanas iespējas ir ļoti plašas, sākot no lidostām, ostām, dzelzceļa stacijām, īsāk sakot, vietām, kur pulcējas daudz cilvēku un ir vajadzīga paaugstināta kontrole. Tāpat arī to ļoti veiksmīgi var izmantot komerczonās, lai saprastu pircēju demogrāfiju un paradumus un izdarītu atbilstošus secinājumus. Šajās sistēmās tiek risināts pat delikātais jautājums par datu aizsardzību, lai nekur neparādītos personu dati. Šīs sistēmas atšķir vīriešus un sievietes un ar desmit gadu precizitāti nosaka vecumu. Izrādās, ļoti daudz no mūsu sejām var nolasīt. Un, ja identitāti var noviltot, tad seju nē. Ja agrāk sistēmu varēja apmānīt ar tādiem lētiem trikiem kā uzliktām brillēm vai pielīmētām ūsām, tad tagad sistēma šo mānīšanos atpazīst. Jāatzīst, ka šādas supergudras sistēmas mūsu dzīvi padara daudz drošāku, bet vienlaikus arī vieglāk kontrolējamu.

Rezumējot varu teikt tā – revolucionāru izgudrojumu kā pirms gadiem desmit, kad parādījās IP tehnoloģijas, šobrīd nav, bet arvien notiek ļoti liels darbs pie esošo tehnoloģiju uzlabošanas – ātrāk, vairāk, precīzāk. Mākslīgais intelekts iet savā uzvaras gājienā. Mums atliek vien tam nevis sekot, bet iet roku rokā ar to.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā, lai no jebkura galvenā reģionālās attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās.

Tā ceturtdien Autoceļu padomes sēdē sacīja VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Autoceļu padome šo plānu atbalstīja un tas jau drīzumā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Lazdovskis informēja, ka attīstības plānu iecerēts īstenot trīs posmos - no 2020.gada līdz 2030.gadam, no 2030.gada līdz 2035.gadam un no 2035.gada līdz 2045.gadam. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums ir ap 5,9 miljardiem eiro.

Pirmajā plāna īstenošanas posmā līdz 2030.gadam lielākā uzmanība tiks pievērsta Rīgas apvedceļa pārbūvei, kā arī autoceļu pārbūvei virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, Siguldu, Jelgavu un posmam Koknese-Pļaviņas-Jēkabpils. Pirmajā posmā plānots pārbūvēt 178,9 kilometrus autoceļu un tam nepieciešams finansējums 984,6 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kurzemes plānošanas reģionā pētnieki rosina asfaltēt desmit ceļu posmus

LETA, 27.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes plānošanas reģionā jāapsver desmit ceļu posmu ar kopējo garumu 62,1 kilometri prioritāru asfaltēšanu, secināts pētījumā «Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā».

Lai 500 Zantes un 20 Zemītes pagasta iedzīvotājiem paātrinātu nokļūšanu Saldū, kā arī iespējamo pamatskolas reorganizāciju, pētnieki rosina asfaltēt 2,7 kilometrus garo ceļa posmu P109 (Zante - Ciskaiņi), kas atrodas 30,3 kilometrus garajā maršrutā Zante - Saldus. Ceļu posma asfaltēšana ļaus minēto maršrutu mērot nepilnās 28 minūtēs.

Kopumā 17,5 kilometrus rosināts asfaltēt ceļu posmos P109 (Zante - Zemīte) un P109 (Zente - Valdeķi), kas atrodas 26,3 kilometrus garajā maršrutā Zante - Kandava, ko, pateicoties ceļu posma seguma maiņai, varētu veikt par 4,3 minūtēm ātrāk nekā tagad. Šo divu ceļu posmu asfaltēšana dzīves kvalitāti uzlabotu 1286 cilvēkiem četros tuvējos pagastos. Pētnieki skaidroja, ka Zante ir viens no lielākajiem ciemiem, kas nav sasniedzams pa asfaltētu ceļu, turklāt tur var tikt reorganizēta pamatskola, savukārt Zemītes pamatskola ir potenciāli slēdzama. Šis virziens uzlabos Kandavas sasniedzamību, ar ko abām apdzīvotajām vietām ir visciešākās saites, kā arī ar Tukumu un Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

KNAB pārbaudīs Rīgas satiksmes lietā iesaistīto personu atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi

LETA, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi.

KNAB atgādināja, ka, pildot likumā noteikto pienākumu pēc diviem mēnešiem atkārtoti izvērtēt apcietinājuma pamatotību, izmeklēšanas tiesneši laikā no 4.februāra līdz 14.februārim atkārtoti izskatīja jautājumu par nepieciešamajiem drošības līdzekļiem četrām apcietinātajām personām. Trijos gadījumos pieņemts lēmums mainīt drošības līdzekli no apcietinājuma uz drošības naudu attiecīgi 70 000, 100 000 un 200 000 eiro apmērā.

KNAB lūdza izmeklēšanas tiesnesim visām četrām personām pagarināt apcietinājuma termiņu, argumentējot ar konkrētiem faktiem, kurus šobrīd izmeklēšanās interesēs birojs nevarot izpaust.

Pret 70 000 eiro drošības naudu atbrīvots uzņēmējs Edgars Teterovskis, bet RS Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins un bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens no cietuma izlaists attiecīgi pret 100 000 un 200 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sadales tīkla apgrozījums deviņos mēnešos sasniedza 238,8 miljonus eiro

LETA, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Sadales tīkls» apgrozījums deviņos mēnešos bija 238,8 miljoni eiro, kas ir par gandrīz 3,5% vairāk nekā deviņos mēnešos pērn, liecina «Sadales tīkla» nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par deviņu mēnešu periodu, kas beidzās šā gada 30.septembrī.

Kompānijas peļņa šajā periodā bija 23,784 miljoni eiro. Pērn šajā periodā «Sadales tīkls» cieta zaudējumus 3,108 miljonu eiro apmērā. Tikmēr uzņēmuma peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas jeb EBITDA bija 85,7 miljoni eiro, kas ir pieaugums par gandrīz 20%, salīdzinot ar deviņiem mēnešiem pērn, kad EBITDA bija 71,434 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka, saglabājoties nelielam sadalītās elektroenerģijas apjoma samazinājumam vienas gigavatstundas (GWh) apmērā, «Sadales tīkla» 2017.gada deviņu mēnešu darbības rezultāts ir pieaudzis, kā galvenie pozitīvie faktori bijuši sadales sistēmas pakalpojumu ieņēmumu pieaugums par 12,9 miljoniem eiro vai 6%, darbības izmaksu samazinājums un efektivitātes pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ceļu satiksmē parādījušās netrafarētās policijas automašīnas, arvien biežāk likumsargi konstatē visdažādākos ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus – braukšanas ātruma neievērošanu, agresīvu braukšanu, apdzīšanu neatļautā vietā un citus pārkāpumus. Pagājušajā nedēļā Valsts policijas (VP) Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Speciālo uzdevumu nodaļas darbinieki, uzraugot ceļu satiksmes drošību, fiksējuši vairākus būtiskus ātrumpārkāpējus.

Video skatāms zemāk.

Netrafarētās policijas automašīnas sevi ir attaisnojušas – darbs ar tām parāda, ka šie spēkrati ir efektīvs līdzeklis satiksmes dalībnieku uzraudzībā. Novērojumi liecina, ka joprojām liela daļa autovadītāju ir bezatbildīgi un būtiski pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, tādējādi apdraudot ne tikai sevi, bet arī citus ceļu satiksmes dalībniekus, uzsver Valsts policija.

Pagājušajās ceturtdienas rītā, 17.augustā, VP ceļu policijas Speciālo uzdevumu nodaļas darbinieki, patrulējot uz autoceļa Rīga – Bauska, apturēja divus steidzīgus autobraucējus. Pulksten 7.18 Iecavas novadā kāds 1990.gadā dzimis vīrietis, vadot automašīnu BMW 318, pie atļautā braukšanas ātruma 90 kilometri stundā, traucās ar ātrumu 155 kilometri stundā. Savukārt, mirkli vēlāk uz autoceļa Rīga – Jelgava, Jaunolaines virzienā, pulksten 8.06, tika fiksēts vēl kāds BMW 320 markas spēkrats, kur 1985. gadā dzimis vadītājs pie atļautā braukšanas ātruma 90 kilometriem stundā brauca ar 148 kilometriem stundā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesnese Martinsonam drošības naudu noteikusi, jo mazinājies izmeklēšanas traucēšanas risks

LETA, 03.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Dina Suipe uzņēmējam Mārim Martinsonam pusmiljonu eiro lielo drošības naudu noteikusi, jo mazinājies izmeklēšanas traucēšanas risks.

Suipe ar Tiesu administrācijas starpniecību aģentūrai LETA skaidroja, ka nosakot drošības naudas piemērošanas iespējamību, kā arī tās apmēru, viņa ņēma vērā vairākus apstākļus.

Kopš apcietinājuma piemērošanas Martinsonam, ir pagājuši četri mēneši, kuru laikā kriminālprocesā iegūti un nostiprināti pierādījumi, līdz ar to izmeklēšanas traucēšanas risks ir mazinājies, norādīja tiesnese.

Nosakot drošības naudas apmēru, tiesa ņēma vērā ne vien aizstāvības, bet arī procesa virzītājas viedokli, noziedzīga nodarījuma raksturu, kā arī lietā esošās ziņas par iespējamo sabiedrībai radīto kaitējumu, skaidroja tiesnese.

Pēc Latvijas Televīzijas rīcībā esošās informācijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lūdzis tiesu Martinsonam noteikt divreiz lielāku drošības naudu - vienu miljonu eiro. Papildus drošības naudai Martinsonam noteikts arī aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts bez procesa virzītāja atļaujas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Tehnoloģijas strādā tavā labā: Jāceļ augsts un biezs digitālais mūris

Jānis Vēvers, 25.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiberuzbrukumu skaits uzņēmumiem pasaulē aizvien pieaug, taču to postošo ietekmi var samazināt, laikus sagatavojoties

Visaptverošā digitalizācija līdz ar daudziem ieguvumiem, tostarp vieglāka un ātrāka piekļuve informācijai, nesusi arī jaunus draudus - kiberuzbrukumus, kam liela daļa sabiedrības un uzņēmumu joprojām nav īsti gatavi. Būdami ģeogrāfiski neierobežoti, tie aizvien biežāk skar arī lietotājus Latvijā, tomēr tas nenozīmē, ka bezpalīdzīgi jānoraugās uzbrukumos. Laikus veicot uzņēmuma datorsistēmu diagnostiku un nostiprinot vājās vietas, iespējams uzbūvēt uzticamu «digitālo cietoksni», kura mūri būs pietiekami augsti un biezi, lai atvairītu nevēlamos laimes meklētājus.

Par kiberuzbrukumu ietekmi uz biznesu daudz pasaka jaunākais Allianz Risk Barometer ziņojums, kurā datu zādzība, kibernoziegumi un citi ar informācijas tehnoloģijām saistītie riski atzīti par trešo nozīmīgāko draudu biznesam 2017.gadā, atpaliekot vien no uzņēmuma darbības pārrāvumiem un nelabvēlīgiem pavērsieniem tirgū. 68% kiberuzbrukumu gadījumu tiek traucēta uzņēmuma darbība un 45% radušās problēmas ar klientu datu noplūšanu. Zīmīgi, ka kiberuzbrukumi notiek ļoti strauji un uzņēmuma IT speciālisti bieži vien pat nepaspēj attapties, kad jau ir nodarīts kaitējums. Saskaņā ar Verizon Data Breach Investigation Report, kurā izanalizēti vairāk nekā divi tūkstoši ielaušanās gadījumu, 93% iebrukumu ilguši mazāk par vienu minūti. Tas tikai apstiprina, cik svarīgi ir sagatavoties potenciālajam ielaušanās mēģinājumam laikus, nevis cīnīties ar sekām. Proti, labāk mājoklim ielikt labas durvis, slēdzeni un signalizāciju, nevis dzīties pakaļ garnadzim, kurš ienācis pa plaši atvērtiem vārtiem un diebj prom ar pagrābto saimnieka kabatas portfeli rokā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Drošības policija maina nosaukumu

Zane Atlāce - Bistere, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019.gada 1.janvāra Drošības policija (DP) mainīs nosaukumu un turpmāk to dēvēs par Valsts drošības dienestu (VDD), informē DP.

Šādas izmaiņas paredz šogad pabeigtais darbs pie valsts drošības iestāžu (DP, Satversmes aizsardzības birojs (SAB), Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD)) tiesiskā regulējuma pilnveidošanas. Izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī, nostiprina dienestu valsts drošības iestādē kā speciālu dienesta veidu, kas ir atšķirīgs no citiem dienestiem valsts pārvaldē.

DP nosaukuma maiņa ir saistīta ar tiesiskās pēctecības principa nodrošināšanu arī pretizlūkošanas un valsts iekšējās drošības jomā. Proti, dienests atbilstoši misijai, funkcijām un tam dotajiem uzdevumiem ir pēctecis 1919. gadā dibinātajam Valsts drošības departamentam - pirmajam civilajam pretizlūkošanas un valsts iekšējās drošības dienestam Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Skaļākajās krimināllietās drošības naudās iemaksāti vismaz 1,5 miljoni eiro

LETA, 19.02.2019

Pagājušā nedēļā SIA «Rīgas satiksmes» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto bijušo RS valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu atbrīvoja no apcietinājuma pret 200 000 eiro lielu drošības naudu.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos piecos gados krimināllietās drošības naudās iemaksāti vismaz 1 535 000 eiro, informē Tiesu administrācijā (TA).

TA gan precīzus kopējās iemaksātās drošības naudas apmēru neminēja, jo «informācijas atlasē nepieciešams nesamērīgi liels manuāla darba patēriņš».

Lielākās ieskaitītās drošības naudas kriminālprocesos liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā pa reizei valsts kontā ieskaitīti 500 000 un 400 000 eiro, četras reizes iemaksāti 80 000 eiro, bet trīs reizes - 50 000 eiro. Tāpat vienu reizi pārskaitīti 45 000 eiro, bet trīs reizes - 40 000 eiro.

Jau ziņots, ka bieži par drošības naudas piemērošanu tiesas nolēmušas koruptīvās vai tamlīdzīgās krimināllietās. Piemēram, par piesavināšanos apsūdzētā bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda atbrīvošanu no apcietinājuma 2018.gada sākumā tika iemaksāta pusmiljonu eiro liela drošības nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Igaunijas elektroniskajās identifikācijas kartēs konstatēts drošības risks

LETA, 05.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni 7500 Igaunijas elektroniskajās identifikācijas kartēs konstatēts drošības risks.

Igaunijas Informācijas sistēmu pārvalde (RIA) paziņojusi, ka starptautiska pētnieku grupa to brīdinājusi par drošības risku šīm kartēm, kas visa izsniegtas pēc 2014.gada 16.oktobra. Drošības risks skāris arī e-rezidentiem izsniegtās kartes, taču neattiecas uz mobilajām identifikācijas kartēm.

«Pēc Igaunijas ekspertu pašreizējā vērtējuma, drošības risks pastāv un mēs turpināsim pārbaudīt zinātnieku apgalvojumus,» norādījis RIA ģenerāldirektors Taimars Peterkops.

RIA jau izstrādājusi pirmos risinājumus risku samazināšanai un darīs visu iespējamo, lai identifikācijas kartes turpmāk varētu droši lietot, piebildis Peterkops.

Nav konstatēts, ka drošības riska dēļ no identifikācijas kartēm būtu notikusi personas datu zādzība, un to lietošana netiek ierobežota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdošanā ir izlikta vēsturiskā Kaucmindes pils Bauskas novadā. Pils tiek pārdota par 250 000 eiro, liecina informācija nekustamo īpašumu kompānijas Rent In Riga mājaslapā.

Pils tiek piedāvāta kā investīciju objekts, un saskaņā ar pašreizējā īpašnieka sniegto informāciju objekts ir pieejams.

Privātīpašums Kaucmindes pils sastāv no pils ēkas 2887 kvadrātmetru kopplatībā un tam pieguļoša gleznaina parka 4,59 hektāru platībā.

Kaucmindes pili ieskauj divi dārzi: viens regulārais dārzs, kuru veidojis dārznieks K.Savickis ap 1780.gadu, bet otrs ir ainavu parks, kas veidots 19.gadsimtā un aptver Kauces upītes gravu. Zemes gabala ziemeļu robežu veido neliela upīte, rietumu robežu - divi sakopti un iztīrīti mākslīgie dīķīši.

Kaucmindes pils atrodas Latvijas arhitektonisko pērļu trijstūrī. Līdz baroka stila Latvijas arhitektūras un mākslas šedevram Rundāles pilij ir tikai astoņi kilometri, līdz viduslaiku restaurētajai Bauskas pilij - trīs kilometri, bet līdz Mežotnes pilij - 10 kilometri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2020. gadam veloceliņu kopgarumam Latvijājā sasniedz 700 kilometri, aptuveni 30% valsts iedzīvotāju pārvietosies ar velosipēdu vismaz reizi nedēļā.

To paredz Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātais Velosatiksmes attīstības plāns 2018.–2020. gadam. Eiropas Savienībā (ES) ikdienā ar velosipēdu pārvietojas vidēji 8%, kas ir ceturtais visvairāk izmantotais pārvietošanās veids aiz automašīnas, sabiedriskā transporta un iešanas kājām. Kā galvenās velotransporta priekšrocības tiek atzīmētas: ērta izmantošana, ātrums un infrastruktūras pieejamība. Latvijā aptuveni 23% iedzīvotāju ar velosipēdu pārvietojas vismaz vienu dienu nedēļā. Savukārt SM plāns paredz velobraucēju skaitu valstī palielināt, 2020. gadā sasniedzot 30% . Tomēr, lai to panāktu, nenoliedzami ir jāveic dažādi pasākumi, piemēram, jāuzlabo velosatiksmes normatīvā bāze un standarti, jāizveido vadlīnijas pašvaldību starpsavienojumiem, pētījumiem, kampaņām. Paredzēts, ka veloceliņu kopgarumam valstī un pašvaldībās 2020. gadā jāsasniedz 700 kilometri, šobrīd tas ir 624 kilometri, liecina valsts AS Latvijas valsts ceļi informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritisks

Roberts Škapars, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar katru gadu Latvijas autoceļu remontu deficīta samazināšana kļūst arvien aktuālāka. Deviņdesmito gadu sākumā iekavēto autoceļu remontu nav izdevies pilnībā kompensēt.

Valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritisks. VAS Latvijas Valsts ceļi pārstāvji informē, ka avārijas stāvoklī ir 296 kilometri valsts galveno autoceļu, 1440 kilometri reģionālo un 3764 kilometri vietējo autoceļu. Latvijas autoceļu remontu deficīts 25 gadu laikā ir sasniedzis četrus miljardus eiro. Nozares eksperti aprēķinājuši, ka Latvijas autobraucēji 2018. gadā 890 miljonus eiro ir norakstījuši zaudējumos neapmierinošā ceļu stāvokļa dēļ, braucot ar pazeminātiem pārnesumiem, tērējot vairāk degvielas, biežāk veicot remontus un zaudējot laiku. Nemaz nerunājot par Latvijas konkurētspējas mazināšanos un piesārņoto vidi.

Neviens neapšauba, ka valsts izdevumu palielināšana ceļu remontam un būvniecībai ir nepieciešama, jo radītu pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku. Katrs ceļos ieguldītais eiro darbotos kā multiplikators. Uzņēmumiem samazinātos kravu pārvadāšanas laiks un transporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksas. Tas savukārt samazinātu transportēšanas izmaksas un celtu mūsu uzņēmumu konkurētspēju. Labas kvalitātes ceļi vairo arī iedzīvotāju labsajūtu un labklājības līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam noteikta 100 000 eiro drošības nauda, kura jau esot iemaksāta valsts kases kontā, aģentūrai LETA apliecināja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Drošības nauda ir viens no drošības līdzekļa līdzekļa veidiem, ko var piemērot aizdomās turētajam. Saskaņā ar KNAB advokātam sniegto informāciju, birojs ir pieņēmis lēmumu par drošības naudas noteikšanu un Rimšēviča atzīšanu par aizdomās turēto.

KNAB lēmumus advokāts pagaidām neesot redzējis, bet, lai paātrinātu Rimšēviča atbrīvošanu, Vārpiņš noorganizējis drošības naudas iemaksāšanu valsts kases kontā. Drošības naudu esot iemaksājis viens no labākajiem Rimšēviča draugiem.

Rimšēvičs savukārt pagājušajā gadā iesniegtajā valsts amatpersonas deklarācijā par 2016.gadu deklarējis 67 133 eiro bezskaidras naudas uzkrājumus Latvijas Bankā un 28 474 eiro uzkrājumus komercbankās. Par darbu Latvijas Bankā viņš 2016.gadā algā saņēmis 150 824 eiro. Saskaņā ar deklarāciju, Latvijas Bankas prezidentam bijušas arī 96 646 eiro lielas parādsaistības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kalnmeiers: Manā rīcībā nav informācijas, ka Rimšēviča lieta būtu pasūtījums

LETA, 21.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Aizdomās turētā statusu nosaka tad, kad ar pierādījumiem ir pamats pieņēmumam, ka persona varēja izdarīt noziedzīgu nodarījumu.

Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera rīcībā nav informācijas, ka krimināllieta pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču būtu pasūtījums.

Kalnmeiers šodien žurnālistiem teica, ka amata atstāšana ir paša Latvijas bankas prezidenta lēmums un to ģenerālprokurors nevarot komentēt. Attiecībā uz Rimšēviča apgalvojumu par lietas pasūtījuma raksturu Kalnmeiers atbildēja, ka šādā gadījumā nepieciešami vairāk argumentu nekā izskanējis Rimšēviča vakar sarīkotajā preses konferencē.

«Aizdomās turētā statusu nosaka tad, kad ar pierādījumiem ir pamats pieņēmumam, ka persona varēja izdarīt noziedzīgu nodarījumu. Aizdomās turētā statuss vēl nav apsūdzība, kura jau apgalvo, ka noziegums ir noticis. Nesasteigsim notikumus un ļausim, lai process iet savu gaitu. Katrā ziņā manā rīcībā nav nekādas objektīvas informācijas par to, ka būtu noticis kaut kāds pasūtījums,» uzsvēra Kalnmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bičevskis: darbinieki ir ne tikai uzņēmuma lielākā vērtība, bet arī lielākais apdraudējums

Zane Atlāce - Bistere, 04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tā ir sen zināma un neskaitāmas reizes piesaukta patiesība, ka uzņēmuma galvenā vērtība ir darbinieki. Palūkojoties no digitālās drošības puses, mēs šo tēzi varam pavērst otrādi – darbinieki ir ne tikai uzņēmuma lielākā vērtība, bet arī lielākais apdraudējums,» informatīvās kampaņas Mirklis pirms klik atklāšanās sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš norādīja, ka reti kuram uzņēmumam tiek rīkots apzināts digitāls ārējais uzbrukums, taču netīši apdraudējumi no iekšpuses var gadīties katru dienu – inficēts e-pasta pielikums, kas tiek atvērts darba datorā un izplatās iekštīklā, inficēts ārējo datu nesējs, kas tiek pievienots darba datoram un sabojā to un līdzīgi apdraudējumi. Klasisks piemērs ir pagājušā gada tā saucamais VID vīruss, kas bija mērķēts uz uzņēmumu grāmatvežiem, un diemžēl zināmu daļu auditorijas, kā liecina banku ziņas, arī sasniedza. Tādēļ gudram un piesardzīgam uzņēmējam ir jāiegulda ne tikai jaunu IT aizsargsistēmu un programmu uzstādīšanā, bet arī visu savu darbinieku izglītošanā, lai viņi netīšām nekļūtu par sava uzņēmuma hakeriem, uzskata M.Bičevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas prezidentei un premjeram pretēji viedokļi par Astravjecas AES

LETA--BNS, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un premjerministrs Sauļus Skvernelis pauduši pretējus viedokļus par to, kādai jābūt valsts attieksmei pret Baltkrievijā netālu no abu valstu robežas topošo Astravjecas atomelektrostaciju (AES).

Līdz šim Lietuva aktīvi centusies pievērst starptautiskās sabiedrības uzmanību apstāklim, ka šī spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības, un aicinājusi nepieļaut tās ekspluatāciju vai arī bloķēt tajā ražoto elektroenerģiju, ja AES tomēr tiktu iedarbināta.

Taču premjers negaidīti paziņojis, ka gatavojas Baltkrievijai piedāvāt «racionālu risinājumu» kā alternatīvu AES slēgšanai.

Prezidente savukārt izteikusi pārliecību, ka Lietuvai jāturpina censties panākt šīs spēkstacijas slēgšanu.

Pēc viņas teiktā, runas par iespējamu «pragmatisku attieksmi» pret Astravjecas AES vērtējamas kā «mēģinājums tirgoties ar cilvēku drošību, kas nav attaisnojams šobrīd un nebūs attaisnojams nekad».

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Drošība – datu centru panākumu atslēga

Jānis Vēvers, sadarbībā ar Lattelecom, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstība ISO standartiem ir nepārprotams signāls klientiem, ka to dati Lattelecom sistēmās būs drošībā

Augsts, globāliem standartiem atbilstošs drošības līmenis palīdzējis Lattelecom tikt pie starptautiska sertifikāta par atbilstību informācijas drošības pārvaldības standartam ISO 27001, kā arī jau divus gadus stabili audzēt datu centru biznesu. 2017.gadā apgrozījuma pieaugums pret iepriekšējo gadu bija 25%, bet šogad tas būs vēl par 26% lielāks nekā pērn. Turklāt 70% veido pakalpojuma eksports, Ukrainas mākoņpakalpojumu tirgū pat ieņemot ceturto vietu.

Lattelecom ir viens no lielākajiem datu centru pakalpojumu sniedzējiem Baltijas valstīs, un 70% no uzņēmuma datu centra biznesa veido eksports. Pēc IDC tirgus pētījuma datiem, 2017. gadā uzņēmuma tirgus daļa Ukrainā bija 10% no kopējā mākoņpakalpojumu tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vējonis: Baltijas valstis un ASV apņēmušās aktivizēt ekonomisko sadarbību

LETA, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 15.februārī saņēmusi apliecinājumu par 200 000 eiro drošības naudas iemaksāšanu «Rīgas satiksmes» (RS) iepirkumu krimināllietā iesaistītā bijušā RS valdes priekšsēdētāja Leona Bemhena atbrīvošanai no apcietinājuma.

Jau ziņots, ka tiesa vakar nolēma pret minēto drošības naudu Bemhenu atbrīvot no apcietinājuma. No apcietinājuma gan viņu atbrīvos tikai pēc tam, kad cietums būs saņēmis dokumentus no tiesas par drošības naudas iemaksāšanu Valsts kasē.

14.februārī tiesa drošības līdzekli izvērtēja bez Bemhena tiešas klātbūtnes, jo tiesa bija noorganizējusi videokonferenci ar cietuma slimnīcu Olainē.

Likumā teikts, ka drošības naudu var iemaksāt pati aizdomās turētā persona, kā arī jebkura cita fiziska vai juridiska persona. Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi un personām, kuras piešķīrušas līdzekļus tās iemaksai. Ja aizdomās turētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu noziegumu, drošības nauda ieskaita valsts budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot tirgus tendencēm, Tieto Latvia plāno aktivizēt biznesu privāto klientu segmentā, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Valērija Vārna.

Esat šajā amatā nu jau pusgadu. Kas mainās uzņēmumā līdz ar vadības maiņu? Kādi akcenti biznesa modelī mainīsies?

Protams, visi vienmēr sagaida, ka līdz ar jauna vadītāja ienākšanu uzņēmumā, teju pilnībā viss tiks mainīts. Tieto kā liela korporācija arī tāpat nepārtraukti attīstās. Taču tieši Latvijā šobrīd savu darbību varam definēt šādi – mēs turpinām attīstīties un vienlaikus nedaudz transformējam savu biznesu. Akcenti noteikti mainīsies. Latvijā privātais sektors ļoti strauji aug un attīstās, šī ir niša, kurai plānojam pievērst uzmanību. Tieto “portfelī” ir ļoti daudz dažādu IT risinājumu, ko šiem klientiem piedāvāt. Tieto Latvia ir savā ziņā unikāls IT uzņēmums Latvijas mērogā, kurā strādā aptuveni 700 augsti profesionālu darbinieku. Baltijas valstu mērogā Latvijas Tieto filiāle ir lielākā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu 75 miljoni eiro, kurus valdība 28. aprīlī lēma novirzīt valsts autoceļu sakārtošanai, tiks ieguldīti valsts galveno un reģionālo autoceļu seguma sakārtošanā, kā arī vairākos satiksmes drošības projektos, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Par šiem papildu līdzekļiem būvdarbi plānoti 71 valsts ceļu objektā, kā arī atsevišķos satiksmes drošības uzlabošanas projektos. Tiks sakārtoti kopumā 583 kilometri valsts autoceļu un astoņi tilti.

Posmi, kuros tiks veikti remontdarbi, tika atlasīti pēc vairākiem kritērijiem, informē uzņēmumā.

Pirmkārt, tiks uzsākti darbi, kas bija ieplānoti vairākos objektos 2021. gadā, taču to tehniskā dokumentācija jau ir gatava un remontdarbus var uzsākt jau šogad. Ņemot vērā to, ka papildu finansējums 75 miljonu eiro apmērā ir pieejams tikai līdz šā gada 31. decembrim, investīcijas tiks ieguldītas seguma atjaunošanā. Galvenais kritērijs posmu atlasē bija autoceļu tehniskais stāvoklis un satiksmes intensitāte. Seguma atjaunošanu var veikt tajos posmos, kas ir salīdzinoši labā tehniskā stāvoklī, kuru būtiski var uzlabot, atjaunojot segumu. Kā otrs būtisks kritērijs tika ņemta vērā satiksmes intensitāte, lai ieguldījumi varētu kalpot maksimāli lielam ceļu lietotāju skaitam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Apturēts automašīnas vadītājs, kurš traucies ar 189 kilometriem stundā

Monta Glumane, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes Speciālo uzdevumu nodaļas policisti aizvadītajā nedēļā apturējuši autovadītāju, kurš atļauto 90 kilometru stundā vietā braucis ar ātrumu 189 kilometri stundā, informē Valsts policija.

Aizvadītajā darba nedēļas izskaņā, 25. oktobrī, ap pulksten 16.30 Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes Speciālo uzdevumu nodaļas policisti, patrulējot ar netrafarēto policijas automašīnu, Tukuma novadā uz autoceļa A9 (Rīga – Skulte – Liepāja) Rīgas virzienā pamanīja kādu spēkrata vadītāju, kurš ievērojami pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu.

«BMW» markas transportlīdzekļa vadītājs vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 90 kilometri stundā, pārgalvīgi brauca ar 189 kilometriem stundā. Tātad automašīnas vadītājs pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu par vairāk nekā 90 kilometriem stundā.

Apturot automašīnu, policijas darbinieki konstatēja, ka pie «BMW» stūres sēdies 1978. gadā dzimis vīrietis. Pārkāpējam policijas darbinieki sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, nosakot soda naudu 450 eiro apmērā un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz 6 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru