Jaunākais izdevums

Domājot par to, kā uzņēmumi darbojas šobrīd, kļūst skaidrs, ka digitālā drošība ir izvirzījusies priekšplānā visās nozarēs, arī tajās, kuras līdz šim IT pakalpojumiem un risinājumiem ir pievērsušas mazāku uzmanību. Palielinātās datu plūsmas ir atklājušas dažādas nepilnības sistēmās, kas kibernoziedzniekiem paver iespējas ļaunprātīgi iegūt vērtīgus un sensitīvus datus. Kā pasargāt sevi, lai justos pārliecināti gan par datu drošību, gan par spēju reaģēt jebkurā ārkārtas situācijā?

Kiberapdraudējumi var skart jebkuru uzņēmumu

Covid-19 pandēmijas rezultātā kibernoziegumu skaits ir dramatiski audzis, spiežot organizācijas ievērojami palielināt kiberdrošībā ieguldītos līdzekļus. Tā kā jaunā koronavīrusa uzliesmojuma rezultātā pilnīgi visu nozaru pārstāvjiem nācās pāriet uz attālinātu darba režīmu, arī veidi, kādos uzņēmējdarbība tiek organizēta, neizbēgami piedzīvoja paliekošas pārmaiņas. Pirms pandēmijas daudzos uzņēmumos atsevišķs IT speciālista amats nebija nepieciešams, savukārt šodien to klātbūtne un uzraudzība ir kļuvusi par neatliekamu vajadzību visās nozarēs.

Diemžēl steiga, ar kādu uzņēmumi ir ieviesuši jaunas, ne vienmēr atbilstošas tehnoloģijas, ir radījusi vairākas būtiskas nepilnības, kuru rezultātā hakeri var gūt pieeju to iekšējām sistēmām un tādējādi apdraudēt uzņēmumu ikdienas darbību vai pat pastāvēšanu kopumā. Tieši šī iemesla dēļ šobrīd galvenās prioritātes ir kiberdrošības apmācību nodrošināšana darbiniekiem, dalītas atbildības ieviešana par drošības uzturēšanas pasākumiem un nulles uzticības politikas īstenošana.

Būtiskākie izaicinājumi datu aizsardzības jomā

Saskaņā ar 2021. gada Globālā datu aizsardzības indeksa aptauju, kurā piedalījās 1000 IT vadītāji no visas pasaules, 67% organizāciju trūkst pārliecības, ka destruktīvu kiberuzbrukumu gadījumā tās spētu atjaunot visus biznesam svarīgākos datus Strauji pieaugošo datplūsmu rezultātā augusi arī hakeru aktivitāte, un nereti to uzbrukumi tiek veikti tādā līmenī, kas krietni pārsniedz uzņēmumu ieviestos aizsardzības pasākumus. Viens no visstraujāk augošajiem kibernoziegumu veidiem ir izspiedējvīrusi — šī ļaunprogrammatūra bloķē piekļuvi datoram vai liedz tam nolasīt kritiskos datus. Šāda veida uzbrukumi ļoti bieži notiek valsts svētku dienās, kad uzņēmuma tehniskā komanda nespēj pietiekami ātri reaģēt. Savukārt tūlītējas reakcijas trūkums noved pie ilgas un izmaksu ziņā sāpīgas dīkstāves. Turklāt ilgstoši traucējumi neatgriezeniski grauj uzņēmuma reputāciju. Tādēļ jāpatur prātā, ka hakeru uzbrukuma radītās problēmas ir patiešām daudzdimensionālas un var radīt nopietnu kaitējumu visos līmeņos.

Dell EMC PowerProtect Cyber Recovery

Lai nodrošinātu uzņēmumu drošību šajos apstākļos, nepieciešams ieviest procedūras un risinājumus, kas laikus sagatavo uzņēmumu iespējamam uzbrukumam. Viens no šādiem risinājumiem ir Dell EMC PowerProtect Cyber Recovery: šis viegli ieviešamais risinājums ļauj pilnībā automatizēt procedūras, lai izveidotu uzticamas visaptverošas datu rezerves kopijas. Cyber Recovery aizsargās jūsu vērtīgākos datus, identificēs aizdomīgas darbības un, ja nepieciešams, atjaunos zaudētos vai salabos bojātos aktīvus. Bieži vien nepieciešams veikt ne tikai kritiski svarīgo datu izolēšanu, bet arī automātisku failu rezerves kopiju izveidošanu.

“Uzņēmumam zaudējumus var radīt nevis konkrēti pret to vērsts uzbrukums, bet gan ārējās programmatūras izmantošana vai uzbrukums tā mātes uzņēmumam. Pēdējā laikā daudzi uzbrukumi ir vērsti pret datu rezerves kopēšanas sistēmām. Iznīcinot galveno infrastruktūru un šifrētas kopēšanas sistēmas, hakeri var pieprasīt izpirkuma maksu. Tieši tādēļ uzņēmumi mūsdienās nevar paļauties tikai uz standarta IT drošības sistēmām, un daudzi gadījumi, par kuriem ziņots 2021. gadā (piemēram, “Canon”, “Garmin”, “Diebold Nixdorf”, “Colonial pipeline”, “Kaseya”), šo apgalvojumu apstiprina. Neraugoties uz šo uzņēmumu augsto aizsardzības līmeni, tie bija spiesti maksāt, lai atgūtu vērtīgos datus. Tas pierāda datu atjaunošanas un NIST kiberdrošības satvara nozīmi, kur datu atjaunošana ir pēdējais, bet NE MAZSVARĪGĀKAIS IT drošības elements,”komentē “Dell Technologies” Ziemeļaustrumeiropas reģiona teritorijas klientu vadītājs Yuriy Donchenko.

NIST satvaru izstrādājis ASV Nacionālais Standartu un tehnoloģiju institūts, un tā galvenais mērķis ir novērst standartu trūkumu kiberdrošības nozarē. Tas nodrošina vienotu vadlīniju kopumu, kas izmantojams visās nozarēs. Tas tiek uzskatīts par kiberdrošības zelta standartu neatkarīgi no tā, vai uzņēmums tik tikko sācis domāt par aizsardzības sistēmu ieviešanu, vai tam jau ir labi attīstīta drošības programma.

Pasaulē katru dienu tiek radīti tūkstošiem jaunu ļaunprogrammatūras versiju. Kibernoziedznieki nepaguruši strādā, lai uzlauztu un apietu drošības sistēmas. Ir vērts prātā paturēt arī faktu, ka dažas hakeru organizācijas saņem atbalstu no valdībām — tās finansē hakeru veiktās spiegošanas darbības. “Dell Technologies” uzņēmums “Secureworks”, kas kiberdrošības nozarē darbojas jau vairāk nekā 20 gadus, aktīvi uzrauga 200 šādas grupas.

Daudziem profesionāļiem dabisks reflekss būs uzstādīt vairāk drošības risinājumu. Tomēr to radītā drošības sajūta var izrādīties iluzora, jo bieži vien pati sistēmu ieviešana rada apjukumu, kā rezultātā drošības sistēmās rodas papildu ievainojamības. Tādēļ ir svarīgi pareizi pārvaldīt riskus un atrast risinājumu, kas ļauj jūsu uzņēmumam darboties ierastajā režīmā ar saprātīgām finansiālām un organizatoriskām izmaksām.

Uzņēmumu iekšējā drošība

Uzņēmumam “Dell Technologies” ir nedaudz atšķirīgs nākotnes redzējums. Ar uzņēmumu IT arhitektūras ārējās drošības palielināšanu vien ir par maz. Tā vietā nepieciešams ieviest uz iekšpusi vērstu, piegādes ķēdi aptverošu pieeju. Tieši tādēļ “Dell” produkti tiek projektēti, izstrādāti un piegādāti, jau laikus domājot par ikkatru drošības aspektu. Uzņēmums arī sagatavo risinājumus tā, lai kiberuzbrukuma gadījumā tie būtu pašatjaunojoši. Piemēram, kriptogrāfiskās atslēgas “Dell” mikroshēmu silīcijā tiek iestrādātas jau ražošanas posmā, tādējādi jebkādu manipulāciju ar BIOS padarot neiespējamu. “Dell” drošības inženieri rūpējas par to, lai visām produktu līnijām būtu visaugstākā kvalitāte un to izstrādē tiktu izmantota augšupēja pieeja, tādējādi nodrošinot maksimālu drošību.

Rezumējot, Dell EMC PowerProtect Cyber Recovery garantē vairāku līmeņu aizsardzību ar modernu pieeju, kas pēc kiberuzbrukuma ļauj iespējami ātri un droši atsākt normālu uzņēmuma darbību. Kā piemēru var minēt arī mikrosegmentāciju ar VMware NSX — lai gan NSX nav tipisks drošības produkts, uzņēmumi to labprāt izmanto šim nolūkam. Attīstot pamattehnoloģijas un ieviešot augstākās klases drošības funkcijas, uzņēmumiem laika gaitā samazināsies nepieciešamība paļauties uz papildu drošības pasākumiem. Dārgi un reaktīvi pasākumi tiks pārveidoti par proaktīviem, efektīviem un no problēmām brīviem risinājumiem. Šī ir mūsu vīzija par sistēmu, kas ir uzticama no tās pašiem pamatiem.

Par “Dell Technologies”

“Dell Technologies” ir unikāla uzņēmumu grupa, kas nodrošina organizācijām nozīmīgu infrastruktūru, palīdzot tām veidot digitālu nākotni, pārveidot IT sistēmas un aizsargāt to svarīgākos aktīvus un informāciju. Uzņēmums apkalpo dažāda lieluma klientus 180 valstīs — sākot no uzņēmumiem, kuri sastāda 98% no Fortune 500 saraksta, līdz pat individuāliem klientiem —, piedāvājot nozares visplašāko un inovatīvāko portfeli, kas sniedzas no robežierīcēm līdz mākoņrisinājumiem.

Autortiesības © 2022 “Dell Inc.” vai tās meitasuzņēmumi. Visas tiesības ir aizsargātas. “Dell Technologies”, “Dell”, “EMC” un “Dell EMC” ir “Dell Inc.” vai tās meitasuzņēmumu preču zīmes. Citas preču zīmes var būt to attiecīgo īpašnieku preču zīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai informācija par patiesā labuma guvējiem vairs nebūs publiski pieejama?

Inga Bite, “Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns” juriste, 23.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau esam pieraduši, ka informācija par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem ir brīvi publiski pieejama ikvienam interesentam. Lai to saņemtu, nav ne jāreģistrējas, ne jānorāda, kādēļ šī informācija vajadzīga vai kur tā tiks izmantota. Ir pietiekami Uzņēmumu reģistra mājas lapā atrast sevi interesējošo uzņēmumu un viss redzams kā uz delnas.

Teju aizmirsusies nebūt ne tik senā pagātne, kad informācija par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem izplatījās baumu līmenī no mutes mutē vai plašsaziņas līdzekļu analītiskajos raidījumos, bet to pārbaudīt varēja vienīgi īpaši tam pilnvarotas iestādes un amatpersonas.

Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas jau no 2018. gada 1. aprīļa nodrošināja informācijas par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem pieejamību ikvienai personai. Sākotnēji šī informācija bija pieejama par maksu, bet jau no 2019. gada vidus – bez maksas. Publiski ir brīvi pieejams patiesā labuma guvēja vārds, uzvārds, dzimšanas datums, mēnesis un gads, personas kods, valstspiederība un dzīvesvietas valsts. Šī informācija bez šaubām ir uzskatāma par fiziskas personas datiem Vispārējās datu aizsardzības regulas izpratnē. Tādēļ diskusijas par to, vai gadījumā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējums neaizskar personu tiesības uz datu aizsardzību, juristu vidū notika jau sen. Tomēr līdz šim tās nebija guvušas atspoguļojumu tiesu praksē, ņemot vērā to, ka no pieteikuma iesniegšanas tiesā līdz reālam spriedumam nereti paiet vairāki gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kāda būs Olainfarm nākotne pēc izstāšanās no biržas

Jānis Goldbergs, 25.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS AB City šobrīd pārstāv 51% Olainfarm akciju un ir pieņemts lēmums pārtraukt uzņēmuma akciju kotēšanu biržā.

Kādas ir AS Olainfarm attīstības ieceres AB City holdingkompānijā, kuras īpašumā ir AS Repharm, AS Veselības centru apvienība, Mēness aptieku tīkls un citi pelnoši uzņēmumi, Dienas Bizness jautāja AB City valdes loceklim Robertam Tavjevam.

Fragments no intervijas

Biržā norādīts, ka AS AB City ir kļuvis par Olainfarm kontrolpaketes turētāju – kā nonācāt līdz Olainfarm kontrolpaketei? Kad konkrēti sākāt interesēties par akciju iegādi un Olainfarm?

Par akciju iegādi sākām domāt pirms aptuveni diviem gadiem, t.i., 2019. gada beigās. Teikšu godīgi, mūs kā vērotājus no malas tajā mirklī satrauca ap uzņēmumu notiekošie procesi. Tomēr kā tobrīd tā arī šodien ir skaidrs, ka mēs gribam sevi pierādīt zāļu ražošanā. Mūsu holdingā jau ietilpst Rīgas Farmaceitiskā fabrika, bet tās ir vienkāršas ārstniecības formas, tie ir dažādi ārstnieciski šķīdumi, ziedes, tinktūras. Tā no farmaceitiskās ražošanas mērauklas ir vienkāršā ražošana, mēs gribējām sevi pierādīt sarežģītākā līmenī. Domājot par attīstības virzieniem, bijām nonākuši pie diviem virzieniem. Pirmais attīstības virziens ir medicīna, kas mūsu holdingā ir pārstāvēta kā Veselības centru apvienība jeb VCA. Otrais attīstības virziens – medikamentu ražošana. Olaines situācija pavēra iespēju domāt par sarežģītāku zāļu ražošanu. Līdz tam šādas iespējas nebija, mēs sapratām, ka gribam to darīt, bet iespējas nav. Konkrētais gadījums deva iespēju. Olainfarm gadījumā, par cik praktiski viss saražotais tiek eksportēts, tas faktiski ir kā iegādāties uzņēmumu ārvalstīs, kurš tikai fiziski atrodas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krievijas amatpersonām un uzņēmējiem ne vienu vien uzņēmēju mudinājis meklēt iespējas, kā distancēties no piederības agresorvalstij.

Vairāki uzņēmēji, iespējams, šī iemesla dēļ izlēmuši mainīt savu valstspiederību, lai biznesa partneriem turpmāk neasociētos ar Krieviju vai tās izvērstās agresijas atbalstošo Baltkrieviju.

Lursoft pētījums atklāj, ka pēdējā pusgada laikā Krievijas vai Baltkrievijas valstspiederību mainījuši 22 uzņēmēji. Tiem patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumos.

Analizējot šo patieso labuma guvēju datus par to jauno valstspiederību, redzams, ka 8 gadījumos no 22 uzņēmēji mainījuši savu valstspiederību no Krievijas vai Baltkrievijas uz Izraēlu. Vēl reģistrēti vairāki gadījumi, ka pēdējā pusgada laikā patiesie labuma guvēji mainījuši Krievijas vai Baltkrievijas valstspiederību uz Ukrainas, Kipras vai Bulgārijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijas tiesām nosūtīta informācija par 41 starptautiskajām sankcijām pakļauto personu nekustamo īpašumu

LETA, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā starptautiskās sankcijas, Latvijas tiesām līdz ceturtdienai nosūtīta informācija par 41 nekustamo īpašumu, kas atrodas sankcijām pakļauto personu īpašumā, valdījumā vai kontrolē, aģentūru LETA informēja Tieslietu ministrija.

Līdz šim sešiem nekustamajiem īpašumiem tiesa veikusi aizlieguma atzīmi.

Jau ziņots, ka līdz trešdienai tiesām nosūtīta informācija par pieciem īpašumiem, kas nepastarpināti pieder sankcionētām personām - Pjotram Avenam, Mihailam Fridmanam, Vladislavam Tretjakam un Ņikitam Mazepinam, kuram pieder divi īpašumi.

Lai nodrošinātu sankciju piemērošanas efektivitāti atbilstoši to noteikšanas mērķim un būtībai, kā arī veicot Uzņēmumu reģistra datu analīzi, līdz trešdienai konstatētas arī septiņas juridiskās personas, kurās patiesais labuma guvējs ir sankcionēta persona.

Šīs juridiskās personas ir SIA "Klauģu muiža RE", fonds "Aven Foundation", SIA "Ezermaļu mežu īpašumi" (patiesā labuma guvējs ir Pjotrs Avens), SIA "Seagull Investments" (patiesā labuma guvējs - Mihails Fridmans), SIA "Severstal Distribution" (patiesā labuma guvējs - Aleksejs Mordašovs), SIA "Riga fertilizer terminal", SIA "Ventamonjaks" (patiesā labuma guvējs - Dmitrijs Mazepins).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī Latvijā reģistrēti 803 jauni uzņēmumi, un tas ir lielākais viena mēneša laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits šogad, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Līdz ar uzņēmumu skaita pieaugumu audzis arī to kopējais pamatkapitāls, kas sasniedzis lielāko rādītāju 2022.gadā.

Uzņēmumi – valsts asinsrite! 

Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem,...

Lai arī jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāte septembrī augusi, "Lursoft" apkopotā informācija atklāj, ka šogad pirmajos deviņos mēnešos jauno uzņēmumu Latvijā bijis par 7,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt, salīdzinot ar 2020.gada laika posmu no janvāra līdz septembra beigām, šogad jaunreģistrēto uzņēmumu ir par 4% mazāk, neraugoties uz to, ka 2020.gada pavasarī, līdz ar pastiprinātiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumiem, būtiski kritās jauno uzņēmumu skaits.

Šogad pirmajos deviņos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedz 58,44 miljonus eiro, no tiem 13,88 miljonus eiro veido septembrī reģistrēto uzņēmumu pamatkapitāls.

No aizvadītajā mēnesī reģistrētajiem jaunajiem uzņēmumiem absolūtais vairākums ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību (699), tāpat arī septembrī reģistrēti 89 individuālie komersanti, sešas ārvalsts komersantu filiāles, piecas zemnieku saimniecības, trīs pilnsabiedrības un viena akciju sabiedrība.

Jauni uzņēmumi septembrī reģistrēti visās Latvijas pašvaldībās, gandrīz puse no tiem Rīgā. Ārpus galvaspilsētas un Pierīgas lielākais jauno uzņēmumu skaits aizvadītajā mēnesī bijis Vidzemē, savukārt mazākais - Zemgalē -, kur mēneša laikā reģistrēti vien 55 jauni uzņēmumi.

Skatot sadalījumā pa pašvaldībām, vairāk nekā 20 jauni uzņēmumi septembrī reģistrēti sešās pašvaldībās - Rīgā (387), Liepājā (24), kā arī Mārupes novadā (24), Cēsu novadā (23), Daugavpilī (22) un Ogres novadā (21).

Vairums jeb 62,5% no visām septembrī reģistrētajām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ir mazkapitāla, proti, to pamatkapitāla apjoms nesasniedz 2800 eiro.

Lai arī lielākā daļa no visiem jaunajiem uzņēmumiem aizvadītajā mēnesī reģistrēta Rīgā, septembra lielākais uzņēmums atrodas Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā. Ričarda Riepša reģistrētā SIA "RR Baltic Holding" reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro.

Dažas dienas pēc "RR Baltic Holding" reģistrēšanas, jaunreģistrētais uzņēmums kļuvis par SIA "Otaņķu dzirnavnieks" un SIA "Otanki Farming" īpašnieku. Iepriekš abu iepriekšminēto uzņēmumu lielākais kapitāldaļu turētājs bija Riepšs.

"Lursoft" pieejamie dati rāda, ka "Otanki Farming" 2021.gadā palielināja apgrozījumu līdz 231460 eiro, bet tā peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 37 060 eiro. Lai arī "Otaņķu dzirnavnieks" gada pārskats par 2021.gadu vēl nav pieejams, "Lursoft" Multi atskaites dati rāda, ka ar katru gadu uzņēmuma apgrozījums līdz šim audzis, 2020.gadā sasniedzot jau 16,9 miljonus eiro, savukārt tā peļņa pēc nodokļu nomaksas pieauga līdz 1,15 miljoniem eiro. Pēdējos gados "Otaņķu dzirnavnieks" darbinieku skaits pārsniedzis 100 strādājošos.

Arī otrs septembrī reģistrētais lielākais uzņēmums atrodas ārpus galvaspilsētas. Tas ir uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam piederošais SIA "JK Baltezers estate", kas juridisko adresi reģistrējis Jūrmalā. "Lursoft" izziņas dati rāda, ka uzņēmuma pamatkapitāls ir 2,12 miljoni eiro. "JK Baltezers estate" juridiskajā adresē Turaidas ielā 19, Jūrmalā šobrīd reģistrēti kopumā 19 uzņēmumi. Gandrīz visu šo uzņēmumu patiesais labuma guvējs ir Krūmiņš kopā ar Maiju Krieviņu, bet atsevišķos uzņēmumos Krieviņa ir vienīgā patiesā labuma guvēja. Krieviņa arī iecelta par jaunreģistrētā "JK Baltezers estate" vienīgo valdes locekli. Krūmiņam patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts 17 uzņēmumos.

"Lursoft" izpētījis, ka no visiem septembrī reģistrētajiem uzņēmumiem, līdzīgi kā tas ir gan "JK Baltezers estate", gan arī "RR Baltic Holding", 48% gadījumu to īpašniekam jau iepriekš piederējušas daļas Latvijas uzņēmumos.

Trešais pamatkapitāla apjoma ziņā lielākais septembrī reģistrētais uzņēmums ir SIA "Univer". Septembra pēdējā dienā reģistrētā uzņēmuma dalībnieks ir būvniecības/nekustamo īpašumu jomā strādājošais SIA "Universitātes kvartāls", savukārt patiesie labuma guvēji ir Ināra Grāvīte, kā arī divi uzņēmēji no Krievijas - Ļevs Hutorjanskis un Timofejs Ļeontjevs.

"Lursoft" izpētījis, ka Hutorjanskis ir patiesais labuma guvējos četros Latvijas uzņēmumos, savukārt Ļeontjevs - deviņos. Lielākais no tiem ir Liepājā reģistrētais SIA "Lielā 13", kas 2021.gadā apgrozīja 1,2 miljonus eiro, tiesa, gads noslēgts ar 65 000 eiro zaudējumiem. Minētais uzņēmums pārvalda Liepājā esošo tirdzniecības centru "Kurzeme".

"Lursoft" norāda, ka "Univer", kura pamatkapitāls ir 1,78 miljoni eiro, juridiskā adrese reģistrēta Katoļu ielā 9 k-1-12, Rīgā. Šajā adresē patlaban atrodas arī kāds apmešanas darbu jomā strādājošs uzņēmums.

Pamatkapitāls, kas pārsniedz vienu miljonu eiro, starp septembrī reģistrētajiem uzņēmumiem ir arī SIA "Mena 1" (1,5 miljoni eiro) un SIA "Draugiem Capital I" (1,17 miljoni eiro). Pēdējais no tiem jau kļuvis par vairumtirdzniecības sektorā strādājošā SIA "Prime Prometics" līdzīpašnieku.

Septembrī reģistrētā vienīgā akciju sabiedrība AS "A1 Investment" starp visiem uzņēmumiem pamatkapitāla apjoma ziņā ierindojas 10. vietā. "Lursoft" izpētījis, ka tā valdē un padomē ieceltas personas no Ķīnas. Arī uzņēmuma patiesā labuma guvēja pastāvīgā dzīvesvieta rodama Ķīnā.

Ārvalstu kapitāls dalībnieku pirmajā līmenī reģistrēts 15% no visiem septembra jaunajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tuvāko gadu būtiskākie izaicinājumi būs gan ārējā, gan iekšējā drošība un ekonomiskā situācija, priekšvēlēšanu laikā politiķiem jābūt atbildīgiem par saviem solījumiem, lai tie neveicinātu jau tā augsto inflāciju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents uzskata, ka straujā tehnoloģiju attīstības laikmetā ir nepieciešami būtiski ieguldījumi zinātnē un izglītībā, bet rezultāti būs tikai pēc vairākiem gadiem. Patlaban dzīvojam no tiem ieguldījumiem, kuri tika veikti pirms 5 vai 10 gadiem. Ja savulaik zinātnē un tehnoloģijās būtu ieguldīts vairāk, tad šodien būtu daudz labākā situācijā. Izglītība un zinātne ir tās jomas, kurās ir jāinvestē, apzinoties, ka rezultāti būs tikai pēc 5 vai 10 gadiem.

Fragments no intervijas

Kas ir būtiskākie izaicinājumi Latvijai 2022.–2025. gadam?

Šogad un nākamajos trijos gados Latvijai redzu divus galvenos izaicinājumus: drošība – gan ārējā, gan iekšējā – un ekonomiskā situācija. Nenoliedzami, ka pašreizējā sarežģītajā situācijā, kurā ir nedrošība, ekonomikas perspektīvas ir grūti paredzamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, 20. oktobrī, Rīgā notiks pirmais Ziemeļeiropas drošības tehnoloģiju samits, kas iezīmē zināmu pavērsienu drošības un aizsardzības industrijā. Kaut gan šīs nav pirmais starptautiskais drošības pasākums, tas tomēr atšķiras ar jaunu tendenci – runātāju ģeopolitiskās uzrunas savīt ar vietējās industrijas produktu un pakalpojumu klāstu, un prezentēt tieši vietējās tehniskās spējas. Kaut gan “Nordic SecTech Summit 2022” ir tikai viens pasākums, tas ir daļa no lielākas tendences drošības un aizsardzības industrijas attīstībā, par kuru var teikt, ka 30 gadus pēc neatkarības Latvijā top jauna, aizraujoša, eksportspējīga industrija.

Fiziskās drošības tirgus augs par 62,75 Miljardiem EUR tuvākajos 4 gados

Pasaules tirgus izpētes uzņēmums Technavio ir publicējis 2022.-2026. gada prognozi un analīzi par fiziskās drošības tirgu, kurā prognozēts, ka turpmāko četru gadu laikā tas palielināsies par 62,75 miljardiem euro.

Technavio lēš, ka 33% no šīs nākotnes izaugsmes radīsies Eiropā, un galvenie tirgi ir Apvienotā Karaliste un Vācija.

“Terorisms un noziedzība nav raksturīgi tikai jaunattīstības valstīm; šādu incidentu skaits pieaug arī attīstītajās valstīs,” norāda Technavio. “Tāpēc uzņēmumi, kā arī komerciālie un dzīvojamie kompleksi izmanto fiziskās drošības risinājumus, kas ietver videonovērošanu, piekļuves kontroli un citas drošības tehnoloģijas.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tiesa: Informācija par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem nav publiskojama

Db.lv, 23.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Tiesa atzinusi par spēkā neesošu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas normu, kas paredz, ka informācijai par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu teritorijā reģistrētu uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem vienmēr ir jābūt pieejamai ikvienam sabiedrības loceklim.

Tiesa uzsver, ka publiska piekļuve informācijai par patiesajiem labuma guvējiem ir smaga iejaukšanās ES Pamattiesību hartas 7. un 8.pantā nostiprinātajās pamattiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību.

Proti, izpaustā informācija ļauj potenciāli neierobežotam personu skaitam noskaidrot patiesā labuma guvēja materiālo un finanšu stāvokli. Turklāt iespējamās sekas, ko datu subjektiem var radīt personas datu iespējama ļaunprātīga izmantošana, saasina fakts, ka, tiklīdz šie dati ir kļuvuši publiski pieejami, tos var ne tikai brīvi aplūkot, bet arī uzglabāt un izplatīt.

Vai informācija par patiesā labuma guvējiem vairs nebūs publiski pieejama? 

Jau esam pieraduši, ka informācija par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem ir brīvi...

Tiesa norāda, ka ar aplūkoto pasākumu ES likumdevējs tiecas novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, radot vidi ar lielāku pārredzamību un mazāku iespēju, ka to izmantos šiem mērķiem. Tā atzīst, ka likumdevējs tādējādi tiecas sasniegt vispārējo interešu mērķi, kas var attaisnot pat smagu iejaukšanos Pamattiesību hartā nostiprinātajās pamattiesībās, un ka publiska piekļuve informācijai par patiesajiem labuma guvējiem var veicināt šī mērķa sasniegšanu.

Tomēr tiesa konstatējusi, ka ar šo pasākumu radītā iejaukšanās nav ne ierobežota ar absolūti nepieciešamo, ne arī samērīga ar izvirzīto mērķi. Papildus tam, ka attiecīgie noteikumi atļauj padarīt publiski pieejamus datus, kas nav pietiekami definēti vai identificējami, ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu ieviestā sistēma rada ievērojami smagāku hartas 7. un 8.pantā garantēto pamattiesību pārkāpumu nekā iepriekšējā sistēma, norāda tiesa. Agrāk papildus kompetento iestāžu un noteiktu struktūru piekļuvei šiem datiem bija paredzēta arī jebkuras tādas personas vai organizācijas piekļuve, kas var pierādīt likumīgās intereses.

Iespējamās grūtības precīzi definēt gadījumus un apstākļus, kuros pastāv šādas likumīgas intereses, uz ko atsaucas Eiropas Komisija, nevar attaisnot ES likumdevēja lēmumu piekļuvi attiecīgajai informācijai paredzēt ikvienam sabiedrības loceklim, uzskata tiesa.

Tiesa piebilst, ka noteikumi, kas ļauj dalībvalstīm noteikt, ka informācijas par patiesajiem labuma guvējiem sniegšana ir atkarīga no reģistrēšanās tiešsaistē, un ārkārtas apstākļos paredzēt atkāpes attiecībā uz ikviena sabiedrības locekļa piekļuvi šai informācijai, paši par sevi nerada līdzsvaru starp vispārējo interešu mērķi un hartas 7. un 8.pantā nostiprinātajām pamattiesībām, kā arī nedod pietiekamas garantijas, kas ļautu datu subjektiem efektīvi aizsargāt savus personas datus pret ļaunprātīgas izmantošanas risku.

ES Tiesa šādu spriedumu pieņēma, izskatot vairākus Luksemburgas apgabaltiesas iesniegtos prejudiciālos jautājumus par atsevišķu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas tiesību normu interpretāciju un par šo tiesību normu spēkā esamību, ņemot vērā ES Pamattiesību hartu.

Luksemburgas apgabaltiesai šie jautājumi bija radušies, izskatot divus pieteikumus, ko iesniedza kāds Luksemburgā reģistrēts uzņēmums un tā patiesais labuma guvējs, kuri nesekmīgi bija lūguši Luksemburgas uzņēmumu reģistram ierobežot publisku piekļuvi informācijai, kas attiecas uz tiem.

Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvai ar 2019.gadā pieņemto Luksemburgas likumu ir izveidots patieso labuma guvēju reģistrs un noteikts, ka reģistrā ir jāreģistrē un jāatjaunina virkne informācijas par reģistrēto vienību patiesajiem labuma guvējiem. Daļa šīs informācijas ir pieejama ikvienam sabiedrības loceklim, tostarp tiešsaistē. Šis likums paredz arī iespēju patiesajiem labuma guvējiem noteiktos gadījumos pieprasīt reģistra pārvaldītājam - Luksemburgas uzņēmu reģistram - ierobežot piekļuvi šai informācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzsākts kriminālprocess par iespējamo Dizozols krāpšanos mežu uzpirkšanā

Db.lv, 01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes prokuratūras prokurore Signe Silanža nolēmusi atcelt policistu lēmumu atteikt kriminālprocesa uzsākšanu un lēmusi uzsākt kriminālprocesu lietā par iespējamām krāpšanām mežu uzpirkšanā, kurās iesaistīta Latvijas politiskām aprindām tuva SIA “Dizozols” – tagadējais nosaukums SIA “BONO”, vēsta portāls neatkariga.nra.lv.

Kā raksta portāls, Vidzemes prokuratūra, izskatot uzņēmēja Marisa Zariņa sūdzību par Valsts policijas Valmieras iecirkņa amatpersonu 2022. gada 5. aprīļa lēmumu atteikt kriminālprocesa uzsākšanu par uzņēmējam iespējami pienākošās naudas par meža pārdošanu iespējamu piesavināšanos, lēmusi sūdzību apmierināt un policistu lēmumu kā nepamatotu atcelt, un 2022. gada 20. maijā uzsākt kriminālprocesu lietā Nr. 12516001322. Krimināllieta nosūtīta izmeklēšanas veikšanai Valsts policijas Valmieras iecirknim.

Pērnā gada oktobrī “Neatkarīgā” informēja, ka policijas lietvedībā nonācis iesniegums, kurā lūgts uzsākt kriminālprocesu pret SIA “Dizozols” pārstāvjiem un ar šo kompāniju saistītiem cilvēkiem par iespējamu krāpšanos un naudas līdzekļu piesavināšanos. Dokumentā īpaša uzmanība pievērsta politiskajās aprindās pazīstamajam uzņēmējam Guntaram Galvanovskim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Slepus gatavotu atbalstu var saņemt arī Daugavpils Lokomotīvju remontu rūpnīca

Guntars Gūte, Diena, 19.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatīšanai valdībā tiek virzīts likumprojekts Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu un tā rezultātā piemēroto sankciju izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas un tirgus pārorientācijas atbalsta likums, kurā minētie atbalsta mehānismi paredz sniegt finansiālu atbalstu krīzes skartajiem dažādu jomu, arī farmācijas, metālapstrādes, būvniecības, uzņēmumiem. Lēmumprojektu valdība varētu skatīt jau otrdien.

Pēc laikraksta Diena rīcībā esošās informācijas, uz šo likumu lielas cerības liek finanšu grūtībās nonākusī a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR), kuras patiesais labuma guvējs ir smagos noziegumos apsūdzētais uzņēmējs Oļegs Osinovskis, jo likums varētu pavērt durvis DLRR uz valsts atbalsta saņemšanu, ko pēdējo nedēļu laikā uzņēmums pieprasa. Šobrīd gan nav skaidrs, ko tieši līdz šim Krievijas tirgum dzelzceļa platformas ražojošais uzņēmums var pārorientēt. Saistībā ar atbalstu DLRR aktuāls ir arī patiesā labuma guvēja reputācijas jautājums. Tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) divu nedēļu bija par maz, lai šajā jautājumā noformulētu viedokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas mazos uzņēmumus aicina pieteikties bezmaksas kiberdrošības un pikšķerēšanas apmācībām

Db.lv, 20.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam Latvijā reģistrētam mazajam uzņēmumam ir iespēja līdz 6. janvārim pieteikties bezmaksas kiberdrošības un pikšķerēšanas apmācībām. Sociālo akciju apmācību platformā www.cloudstudy.lv līdz pat nākamā gada janvāra beigām īstenos viena no lielākajām Latvijas IT uzņēmumu grupām “Corporate Solutions”.

Lai arī Latvijas lielā un vidējā biznesa pārstāvji savus darbiniekus šajās jomās izglīto arvien aktīvāk, tomēr šo prasmju testi un lielais Latvijā reģistrēto dažāda veida krāpniecības apjoms digitālā vidē liecina par būtisku zināšanu trūkumu visu nozaru uzņēmumos un visu speciālistu līmeņos. Uz pikšķerēšanas e-pastiem uzķeras no 20 līdz pat 70% darbinieku! Aicinām ikvienu mazā biznesa uzņēmumu izmantot šīs bezmaksas apmācības, jo mazo uzņēmumu rīcība nav tādu IT risinājumu, IT speciālistu un arī finanšu resursu, lai sava biznesa kiberdrošību nodrošinātu augstas drošības pakāpes līmenī.

IT uzņēmumu grupas “Corporate Solutions” vadītājs Aigars Ceruss: “Uzņēmumam var būt vislabākās antivīrusu programmas, vislabākie ugunsmūri, bet pietiek ar vienu darbinieka kļūdu, un datori “nobrūk”, bizness uz laiku apstājas. Mūsu pieredze ar e-apmācību platformas CloudStudy klientiem parāda, ka elementārus pikšķerēšanas e-pastus atver vidēji 20% darbinieku, bet ir uzņēmumi un iestādes, kur “iekrīt” līdz pat 75% darbinieku. Tas ir katastrofāli! Satraucoši ir tas, ka zināšanu trūkst visu līmeņu un visu jomu darbiniekiem gan Rīgā, gan reģionos. Tas ir mīts, ka IT speciālisti, grāmatveži, iekšējie auditori vai juristi uzķeras reti! Uzķeršanās rādītāji krītas tikai tad, ja šādas apmācības ir veiktas un pēc tam laiku pa laikam darbinieki saņem “pikšķerēšanas testus”. Ņemot vērā mūsu pieredzi, strādājot ar lielajiem un vidējā biznesa uzņēmumiem, un nesen izskanējušo banku sektora statistiku par izkrāptajiem līdzekļiem, nolēmām, ka palīdzēsim tieši mazā biznesa pārstāvjiem, kas šobrīd ir visvairāk neaizsargāti. Tāpēc īstenojam sociālo akciju mazā biznesa uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām “Kibernoziedznieki sitīs sāpīgi Tavam biznesam! Mācies, lai neuzķertos!” un nodrošināsim bezmaksas apmācības e-apmācību platformā CloudStudy visiem, kas tur pieteikties līdz decembra beigām. Digitālajā laikmetā darbinieku prasmes kiberdrošības jomā ir elementāra ikdienas nepieciešamība.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) 13.janvārī apstiprināja priekšlikumus valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam, šogad paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus jaunām valdības prioritātēm 710 miljonu eiro apmērā.

Finansējums paredzēts gan valsts drošības stiprināšanai, gan konkurētspējas uzlabošanai, gan dzīves kvalitātes uzlabošanai un citām prioritātēm.

“Valsts budžets ir valdības darba instruments. Gatavojot 2023. gada valsts budžeta piedāvājumu, uzsvaru likām uz investīcijām mūsu cilvēkos un konkurētspējas stiprināšanā, lai virzītos uz ekonomikas transformāciju. Budžetā būs papildu līdzekļi gan izglītībai un zinātnei, gan iedzīvotāju labklājības celšanai un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Laikā, kad ģeopolitiskā situācija pasaulē un tuvējās kaimiņvalstīs joprojām ir saspringta, mēs nedrīkstam aizmirst arī par savas valsts aizsardzību un drošības stiprināšanu, tāpēc būtiska daļa papildu finansējuma tiks novirzīta tieši šai jomai. Tomēr darbu pie šā gada budžeta turpinām saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, līdz ar to varu apliecināt, ka arī turpmāk Latvija būs fiskāli atbildīgs eirozonas dalībnieks,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

14.Saeimas pirmais likumdošanas lēmums varētu būt jaunas Klimata un enerģētikas ministrijas izveide, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica "Jaunās vienotības" politiķe, Saeimas priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Viņa norādīja, ka deputāti ir iesaistīti valdības veidošanā, līdz ar to patlaban jau tiek veikts aktīvs darbs. Šonedēļ tiks apstiprinātas parlamenta komisijas, no rīta visām frakcijām jāpiesaka savu deputātu saraksts darbam katrā no komisijām. Trešdien, 23.novembrī, komisiju sastāvs varētu tikt apstiprināts Saeimā, savukārt ceturtdien, 24.novembrī, un piektdien, 25.novembrī, varētu notikt komisiju pirmās sēdes, kurās tiktu ievēlēta to vadība.

Viena no jaunā parlamenta likumdošanas iniciatīvām varētu būt grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā. Lai varētu apstiprināt valdību plānotajā jaunajā sastāvā, likumā jāieraksta, ka Latvijā turpmāk būs Klimata un enerģētikas ministrija, skaidroja Kalniņa-Lukaševica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kiberdrošības vide kļūst arvien izaicinošāka

LETA, 15.07.2022

"Google" viceprezidents globālās politikas un attiecību ar valdībām jautājumos Karans Bhatija.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Google" katru dienu saskaras ar simtiem tūkstošu dažāda veida apdraudējumu, kuri ir jāiztur uzņēmuma sistēmām, lai pasargātu lietotājus, un kopumā kiberdrošības vide kļūst arvien izaicinošāka, sacīja "Google" viceprezidents globālās politikas un attiecību ar valdībām jautājumos Karans Bhatija.

Viņš norādīja, ka kiberuzbrukumi nāk no visas pasaules, un "Google" iegulda miljardiem ASV dolāru uzņēmuma sistēmu drošībā.

Vienlaikus arī dezinformācija un maldinoša informācija ir globāls izaicinājums, un "Google" ir veltījis 10 miljonus ASV dolāru, lai cīnītos ar šo problēmu, taču šim izaicinājumam bieži ir arī ļoti lokālas dimensijas, ko bieži ir grūti efektīvi novērst. Tādēļ "Google" sadarbojas ar faktu pārbaudes organizācijām un ar masu medijiem.

Vienlaikus Bhatija sacīja, ka Covid-19 bija nozīmīgs globāla mēroga notikums, kura laikā uzņēmums pieņēma politiku, kas ļauj izņemt no platformas maldinošu informāciju, un viena lieta, kas no Covid-19 laika ir pārņemama attiecībā uz citām krīzēm, ir izaicinājumu mērogs, ar kādu tādi uzņēmumi kā "Google" var saskarties. Interneta platformās ir pieejams milzīgs informācijas apjoms, ar kuru ir jātiek galā ar mākslīgā intelekta un tehnoloģiju rīkiem, un "Google" tajā arvien turpina investēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konferencē spriež par modernajām tehnoloģijām un zaļajām idejām

Magda Riekstiņa, Diena, 15.11.2022

Tallinā notikušajā konferencē par zaļo domāšanu digitālo tehnoloģiju laikmetā diskutēja uzņēmuma SK ID Solutions valdes priekšsēdētājs Kalevs Pihls (Igaunija), vides aktīviste Mairita Lūse (Latvija) un žurnāliste Goda Raibite (Lietuva).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroniskās identitātes risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Igaunijā dibinātās kompānijas SK ID Solutions izstrādātais, starptautiskais elektroniskās autentifikācijas risinājums Smart-ID šogad svin savu piekto gadadienu. Šā gada 10. novembrī pieejami dati rāda, ka Latvijā Smart-ID lietotāju skaits sasniedzis 1 036 884, Igaunijā – 653 923, bet Lietuvā – 1 514 454 personas.

«2019. gadā Smart-ID bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. 2021. gadā uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā secināts, ka Smart-ID Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Uzņēmuma veiktā aptauja arī rāda, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā šī risinājuma popularitāte pieaugusi par 20%,» sacīts SK ID Solutions sagatavotajā informācijā, kurā arī norādīts, ka Smart-ID ir pazīstams kopumā vairāk nekā 40 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jaunā izdevuma Miljonārs tapšanu un informācijas atklātības nozīmīgumu Guntars Gūte sarunājas ar izdevuma līdzautoru, publicistu Lato Lapsu.

Jau pavisam drīz pie lasītājiem nonāks jaunais izdevums Miljonārs – žurnāls, kurā kopā ar līdzautori Kristīni Bormani esat apkopojuši informāciju par – kā paši sakāt – Latvijas bagātāko cilvēku, pelnītāju un zaudētāju, dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 500. Kurš izdevums pēc kārtas tas jau ir?

Šis ir jau 26. gads, kad tiek publicēts šis saraksts.

Sanāk, ka visi šie izdevumi kopā ir sava veida atjaunotās Latvijas miljonāru vēstures apskats.

Es patiesībā bez liekas kautrības gribētu teikt, ka miljonāru saraksts komplektā ar pārējiem datu apkopojumiem – 100 lielākajiem pelnītājiem, 100 lielākajiem zaudētājiem, 100 lielākajiem dividenžu izņēmējiem un pēdējos gados arī patiesā labuma guvēju sarakstu ir ilgākais un nopietnākais Latvijas ekonomikas veiksmes barometrs, kāds vispār ir bijis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iespējams, šī krīze nav tāda, kā visi iedomājas

Jānis Goldbergs, 14.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Zemes īpašnieki prasa kapitālo remontu dabas vērtību noteikšanas sistēmā

Māris Ķirsons, 03.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozares uzņēmumi šī gada krīzē nonāca jau "sliktā formā", tādēļ 2022.gada nogalē noskaņojums nozarē ir ļoti pesimistisks, intervijā sacīja būvfirmas SIA "Velve" mātesuzņēmuma "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Griga.

"Piedzīvojumi būvniecības nozarē sākās tieši ar Konkurences padomes lēmumu par karteli. Tam sekoja Covid-19 pandēmija. Tādēļ ir jāuzsver, ka tagadējā situācijā, kas ir kara Ukrainā izraisītās sekas un energokrīze, būvniecības uzņēmumi jau nonāca, ja tā var teikt, sliktā formā," sacīja Griga.

Viņa skaidroja, ka pārrāvumi piegāžu ķēdēs un materiālu trūkums būvniecībā radīja sadārdzinājumus jau Covid-19 laikā. Runa pamatā bija par metāla izstrādājumiem, kokmateriāliem, betonu, elektroinstalācijas materiāliem, un šo sadārdzinājumu būvnieki lielā mērā iznesa uz saviem pleciem un radās zaudējumi.

Tādēļ šajā gadā nozare nonāca jau bez lielām rezervēm, teica Griga. Visi cerējuši, ka šogad beidzot varēs atkopties no pandēmijas radītajām sekām, bet notika pilnīgi pretēji. Sākās karš, un tā ietekmē būvniecības izmaksas ir cēlušās vidēji par 20-30%. Turklāt tas ir vidējais rādītājs, jo atsevišķās pozīcijās pieaugums ir līdz pat 200%, uzsvēra Griga. Tas visiem rada grūtības ar sākto līgumu izpildi, tādēļ 2022.gada nogalē noskaņojums ir ļoti pesimistisks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dati par eksporta ienākumu pieaugumu jāvērtē kritiski

Māris Ķirsons, 26.05.2022

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī pārsnieguši vienu miljardu eiro, kas ir par 36% vairāk nekā analogā laikā 2021. gadā, un šis apjoms ir tikpat, cik bija visā 2004. gadā kopā, bet nozares eksperts šos skaitļus uzskata par nesalīdzināmiem.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas datiem rāda, ka 2022. gada 1. ceturksnī ir novērots nepieredzēts eksporta ienākumu pieaugums, kaut arī faktiskais eksporta apjoms (m3 vai tonnas) ir mazāks salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni.

Nesalīdzināmi dati

“Tie ir nesalīdzināmi skaitļi, kaut arī ir vieni un tie paši preču nosaukumi,” datus vērtē Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš savu sacīto pamato ar to, ka 2022. gada pirmā ceturkšņa datus nevar īsti korekti salīdzināt ar 2021. gada analogu laiku. “2021. gads sākās ļoti mierīgi, un cenu pieaugums pirmapstrādes produkcijai sākās otrajā ceturksnī, bet savu maksimumu sasniedza pērnā gada vasaras nogalē – augustā, turpretī energoresursiem pieaugums sākās tieši pērnā gada vasarā, savu maksimālo cenu līmeni sasniedzot pērnā gada decembrī. 2022. gadā ir pavisam citāda aina, jo īpaši tāpēc, ka vēl joprojām ir jūtamas Covid-19 pandēmijas krīzes sekas (jo īpaši loģistikas segmentā), ir enerģētikas krīze (kas visus ietekmē ar energoresursu dārdzību) un vēl piedevām ir kara ekonomikas ietekme, tā pirmsākums ir 24. februāris, kad Krievija uzsāka invāziju Ukrainā,” savu pozīciju skaidro K. Klauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investoru padomi vadīs Zlata Elksniņa-Zaščirinska

Db.lv, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju kļuvusi Zlata Elksniņa Zaščirinska, kas amatu pārņēmusi pēc Māra Gruzniņa, Schwenk Latvija valdes locekļa, atkāpšanās no FICIL valdes priekšsēdētāja amata.

“Gan valstis, gan uzņēmumi šobrīd ir daudzu izaicinājumu priekšā - vēl joprojām cīnāmies ar pandēmijas sekām, kad klāt nākuši arī ģeopolitiskie notikumi. Papildu tam jānotur ES fokuss zaļās ekonomikas un digitalizācijas virzienā. Līdz ar to FICIL šobrīd ir liels uzdevums – panākt Latvijā investoriem stabilu, paredzamu un drošu vidi, kurā attīstīt biznesus, līdz ar to veicinot arī valsts ekonomisko izaugsmi. Šajos apstākļos FICIL prioritātes būs enerģētiskā drošība, zaļā kursa sasniegšana, darbaspēka pieejamība un ēnu ekonomikas mazināšana. To varam sasniegt ar pārdomātām publiskā sektora reformām, kā arī digitalizāciju,” stāsta FICIL valdes priekšsēdētāja, PwC Latvia vadošā partnere Zlata Elksniņa Zaščirinska.

Komentāri

Pievienot komentāru