Jaunākais izdevums

Lai arī acīmredzamās izliecies, kas saglabājušās pēc tilta slogošanas tilta drošību un izturību neietekmē, RTU profesors Ainārs Paeglītis atzīst, ka tiltu varēja uzbūvēt labāk.

Dienvidu tilta būves direkcijas vadītājs Eduards Raubiško preses konferencē stāstīja, ka izlieces ir mazākas, nekā pieļaujamās un visi raksturojumi atbilst normatīviem. Viņš arī norādīja, ka esošie viļņi uz tilta ir tikai vizuāls defekts un dilta drošību neietekmē, turklāt jau sākotnēji, projektētāji bija brīdinājuši būvniekus, ka spriegojot trotuārus, var saglabāties ielieces. Savukārt institūta Giprostroimost St-Peterburg ģenerāldirektors un projektētāju pārstāvis Igors Koļuševs teica, ka saglabājušies viļņi ir normas robežās, un tie arī nākotnē nepalielināsies, tāpēc par to varot neuztraukties.

Vainīgo atradīs

Runājot par paredzēto atbildību – kurš atbildēs, ja ar tiltu tomēr kaut kas notiks, E. Raubiško paskaidroja, ka garantiju devuši gan būvnieki, gan attiecīgo būvmateriālu ražotāji, tāpat tilts ir apdrošināts, tādēļ vainīgo vienmēr atradīs. Tāpat viņš piebilda, ka nav pārliecināts, ka arī Dienvidu tilta būves direkcija tiks likvidēta, tāpēc arī direkcijā strādājošie cilvēki varot būt līdzatbildīgi. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka ar tiltu nekas nenotiks.

Varēja labāk

A. Paeglītis norādīja, ka tiltam pārbaužu laikā ir arī konstatēti nelieli defekti, piemēram, viļņi, kas varēja arī nebūt, kā arī mikroskopiskas plaisas, tomēr šīs nelielās nepilnības tilta drošību neietekmēs. Uz jautājumu, vai bija iespējams to uzbūvēt labāk, A. Paeglītis teica: "Nekas nav ideāls un vienmēr jau var labāk." Viņš arī piebilda, ka tilta nepilnības ir tikai vizuālas. Savukārt pats E. Raubiško 10 baļļu sistēmā uzbūvēto tiltu novērtēja uz 7, un atzina, ka perfekts tas nav, tomēr E. Raubiško pats ar tā būves kvalitāti ir apmierināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts autoceļu un tiltu atjaunošanai prasa papildus 7,9 miljonus eiro

Žanete Hāka, 22.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais tiltu atjaunošanas deficīts ir 152 miljoni eiro, no kuriem galvenajos autoceļos tas ir 43 miljoni eiro, reģionālajos autoceļos - 43 miljoni eiro, bet vietējos autoceļos - 66 miljoni eiro.

Tā liecina Satiksmes ministrijas informatīvajā ziņojumā iekļautie pērn aprēķinātie dati, ko otrdien izskatīja Ministru kabinets.

Lai uzlabotu tiltu stāvokli, sākot ar 2014. – 2016.gada plānošanas periodu SM pieņēmusi lēmumu tiltu programmām piešķirt finansējumu ne mazāk par 7% no autoceļu tīkla kapitālieguldījumiem plānotajiem līdzekļiem, tomēr vēl arvien šie līdzekļi ir nepietiekami un nespēj mazināt tiltu tehniskā stāvokļa pasliktināšanos apjomus, skaidro SM.

Jau ilgākā laika periodā tiltu pārbūves un atjaunošanas darbu apjomi ir bijuši mazāki par tiltu novecošanās ātrumu un ir uzkrājies ļoti liels atlikto darbu apjoms. Neveikto darbu rezultātā daļa tiltu šobrīd vairs neatbilst pieaugošajām ekspluatācijas, satiksmes drošības un standartu prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām, tāpēc Valsts kontrolei nav pārliecības par vismaz 98 pašvaldības tiltu drošību, informē Valsts kontrole.

Latvijā kopumā ir aptuveni 3000 tiltu, no kuriem vairāk nekā trešdaļa ir pašvaldību īpašumā. Lielākā daļa tiltu ir celti pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados un pašvaldību pārziņā un aprūpē ir nonākuši līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Valsts kontrole veica revīziju 11 pašvaldībās, konstatējot, ka šo pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām. Rezultātā no šo pašvaldību īpašumā esošajiem 332 tiltiem par vismaz 98 tiltu drošību pārliecības nav.

Lai arī normatīvie akti precīzi nenosaka konkrētas pārvaldības darbības tiltu īpašniekiem, tomēr rīcības algoritmu krietns un rūpīgs saimnieks var rast Latvijas standartā LVS 190-11:2009 "Tilta inspekcija un pārbaude ar slodzi", kā arī VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izstrādātajās "Tiltu pārvaldīšanas vadlīnijās" un "Tiltu inspekcijas rokasgrāmatā", skaidro revidenti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiltam Skrīveros nokritusi ietve kopā ar malējo siju

Žanete Hāka, 02.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrīveros uz reģionālā autoceļa Augšlīgatne–Skrīveri (P32) 73,18 km tiltam pāri Maizītes upei 21. aprīlī nokritusi tilta ietve kopā ar malējo siju, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Uzreiz pēc šī notikuma tiltu apsekoja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) speciālisti un tika secināts, ka transporta satiksme pār tiltam var notikt, tilta malas tika norobežotas. Arī papildus piesaistītie eksperti ir atzinuši, ka satiksmi pār tiltam nav jāslēdz, tilta nestspēja ir atbilstoša ikdienas satiksmes slodzēm.

Patlaban tilta pusē kur nokrita ietve ir uzlikti norobežojoši betona bloki, pie tilta ir izvietotas arī ātrumu ierobežojošas ceļa zīmes. Tuvākajā laikā bloki tiks novietoti arī tilta otrā pusē, kurā ir ietve. Drošības apsvērumu dēļ satiksme tiek organizēta pa vienu joslu.

Tiltu papildus ir apsekojuši pieaicinātie eksperti, kuri ir snieguši atzinumu: tilta sijas nogāšanos izraisīja savienojošo detaļu korozijas bojājumi sijas diafragmās. Konstrukciju savienojošās detaļas bija stipri sarūsējušas, un transporta radītās vibrācijas rezultātā ietve nokrita. Eksperti devuši atzinumu, ka tilta nestspēja ir atbilstoša ikdienas satiksmes slodzēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LVC: Gandrīz puse valsts pārziņā esošo tiltu ir sliktā tehniskā stāvoklī

LETA, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 969 valsts pārziņā esošajiem tiltiem gandrīz puse ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, liecina «Latvijas valsts ceļu» sniegtā informācija par pērn veikto tiltu inspekciju datiem.

Vairāk nekā trešdaļas jeb 34,9% tiltu tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā slikts, bet 12,1% tiltu - kā ļoti slikts.

Kā norāda LVC, dati liecina, ka sliktākā stāvoklī ir tilti uz valsts vietējiem un reģionālajiem autoceļiem, labākā - uz valsts galvenajiem autoceļiem.

Valsts pārziņā ir 969 tilti, to skaitā arī satiksmes pārvadi un caurtekas. Kā uzsver ceļu apsaimniekotāji, tiltu uzraudzībai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība un patlaban neviens no valsts pārziņā esošajiem tiltiem nav slēgts satiksmei, to nestspēja ir pietiekoša. Tiesa gan, 51 tiltam ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, pārsvarā tie ir gabarītu ierobežojumi - masas, platuma, uc.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā A. Deglava pārvada slēgšanu, no ceturtdienas, 25.aprīļa, Rīgas satiksme ir izstrādājusi izmaiņas 11., 22. trolejbusa un 3., 6., 13., 47., 50., 51. un 52. autobusa maršrutiem.

11.trolejbusa maršruts – slēgts. Mēneša biļetes, kas iegādātas minētajam maršrutam, var izmantot 13.trolejbusa maršrutā bez reģistrācijas.

22.trolejbusa maršruts virzienā uz Centrālo staciju brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem brauc pa maršrutu līdz Avotu ielai, tālāk pa Avotu ielu, J.Asara ielu, Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

3. un 6.autobusa maršruts virzienā uz Daugavgrīvu, Abrenes ielu brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu, Pērnavas ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem, Dreiliņiem brauc pa maršrutu līdz Pērnavas ielai, tālāk pa Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir pazuduši tiltu būvnieki, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

«Mums kaut kur ir pazuduši tiltu būvnieki - ja iepirkumos ceļu remontiem mums ir diezgan laba konkurence un cenas iet uz leju, tad iepirkumos tiltu remontiem ir daudz gadījumu, kad neviens būvnieks nepiesakās. (..) Kaut kas šajā segmentā ir sakārtojams,» sacīja ministrs.

Tāpat viņš atzina, ka Latvijā tiltu stāvoklis neuzlabojas. «Tiltu stāvoklis Latvijā nekādā veidā neuzlabojas. Mēs knapi spējam savākt tos tiltus, kas ir ļoti sliktā stāvoklī,» sacīja Linkaits.

Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka ikviens tilts tiek pārbaudīts un, ja tā stāvoklis apdraudēs satiksmes drošību, tilta īpašnieka pienākums būs to slēgt.

VAS «Latvijas valsts ceļi» publiskotajā valsts autoceļu tīkla 2018.gada statistikā sacīts, ka uzņēmuma pārziņā ir kopumā 963 tilti, no kuriem 897 ir dzelzsbetona, 14 - akmens, 47 - metāla un pieci - koka. Vienlaikus 28,3% jeb 273 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā labs, 26% jeb 250 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā apmierinošs, 34,4% jeb 331 - kā slikts, bet 11,3% jeb 109 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā ļoti slikts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Autoceļu un tiltu uzturēšanai piešķir papildus 3,7 miljonus eiro

Žanete Hāka, 13.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien pieņēma lēmumu piešķirt papildus 3,7 miljonus eiro valsts vietējo autoceļu un tiltu uzturēšanas darbiem, informē Satiksmes ministrijas pārstāvji.

Papildus saņemtais finansējums ļaus jau šogad veikt valsts autoceļu tīklā neatliekamus tiltu un vietējo autoceļu ar sabrukušu segumu uzturēšanas darbus.

2,2 miljonus eiro plānots novirzīt tiltu ikdienas uzturēšanai, vienu miljonu eiro – tiltu rekonstrukcijai, bet 0,5 miljonus eiro – vietējo ceļu ikdienas uzturēšanai.

Par šiem līdzekļiem tiks uzlabots valsts vietējo autoceļu seguma stāvoklis, atjaunota ūdens atvade no ceļiem un veikti tiltu ārkārtas uzturēšanas darbi, novēršot ekspluatācijas laikā radušos bojājumus un defektus, atjaunojot vai nomainot atsevišķus tiltu konstruktīvos elementus un veicot citus nepieciešamos uzturēšanas pasākumus tiltu ilgmūžības un funkcionalitātes nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kopš Dienvidu tilta atklāšanas ir mazinājusies satiksme pār Salu tiltu un Akmens tiltu

Atis Rozentāls, Db, 23.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Dienvidu tilta atklāšanas laika periodā līdz 15. decembrim vidējā diennakts satiksmes intensitāte pār Salu tiltu ir samazinājusies par 16.7%, savukārt pār Akmens tiltu samazinājusies par 3.7%, liecina Rīgas domes Satiksmes departamenta apkopotie dati.

Salu tiltu vidēji diennaktī šķērso par 13.5 tūkstošiem transportlīdzekļu mazāk nekā laika periodā no oktobra vidus līdz 17. novembrim, kad atklāja Dienvidu tiltu. Savukārt Akmens tiltu vidēji diennaktī šķērso par 2035 transportlīdzekļiem mazāk nekā laika periodā no oktobra vidus līdz Dienvidu tilta atklāšanai. Ja pirms Dienvidu tilta atklāšanas Salu tiltu šķērsoja vidēji 80.7 tūkst. transportlīdzekļi diennaktī, tad četru nedēļu laikā pēc Dienvidu tilta atklāšanas Salu tiltu šķērso vidēji 67.2 transportlīdzekļi diennaktī. Ja pirms Dienvidu tilta atklāšanas Akmens tiltu šķērsoja vidēji 54.9 tūkst. transportlīdzekļu diennaktī, tad četru nedēļu laikā pēc Dienvidu tilta atklāšanas Akmens tiltu šķērso vidēji 52.9 tūkst. transportlīdzekļi diennaktī. Pār Vanšu tiltu vidējā diennakts satiksmes intensitāte četru nedēļu laikā pēc Dienvidu tilta atklāšanas ir saglabājusies iepriekšējā līmenī- aptuveni 60 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī. «Satiksmes intensitātes samazinājums par 16,7% pār Salu tiltu mēneša laikā kopš Dienvidu tilta atklāšanas ir ļoti ievērojams. Praksē satiksmes intensitātes izmaiņas pat par 2% rada ļoti jūtamas izmaiņas satiksmes plūsmā. Protams, ka satiksmes intensitātes samazinājums ir aplūkojams plašākā kontekstā. Satiksmes intensitāti un transportlīdzekļu skaitu Rīgā tiešā veidā ietekmē arī valsts ekonomiskās situācijas izmaiņas,» norādīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Edgars Strods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Lielākie tiltu būvniecības objekti šogad Latvijā

Laura Mazbērziņa, 06.09.2018

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro. Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LAU uz 130 tiltiem veicis darbus 2,2 miljonu eiro apmērā

Dienas Bizness, 03.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) 2,2 miljonu eiro apmērā veic ikdienas uzturēšanas darbus uz 130 tiltiem, informē LAU sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Audere.

Viņa informē, ka izpildīti 90% no plānotajiem tiltu stāvokļa uzlabošanas darbiem un pašlaik darbi turpinās vēl pie tiltu brauktuvju šuvju remonta. Lai novērstu tiltu konstrukciju bojājumu progresēšanu, šogad tiem tika pievērsta pastiprināta uzmanība un veikti neatliekami ikdienas uzturēšanas darbi.

Lai paildzinātu tiltu segumu kalpošanas laiku un autovadītājiem būtu komfortablāki braukšanas apstākļi, 1,6 km garumā uz tiltu segumiem ir veikta vienkārtas virsmas apstrāde, salabotas bedres 33 152 m2 platībā, kā arī veikta tiltu segumu plaisu aizpildīšana.

Tiltu margas un barjeras 2843 m2 platībā ir apstrādātas ar pretkorozijas grunti un nokrāsotas, tādējādi tās aizsargājot no apkārtējās vides ietekmes un korozijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē 21.martā sesto gadu pēc kārtas norisinājās spageti tiltu konstruēšanas sacensības STiKS. Pasākumā, kur dalībnieki no makaroniem un līmes veidoja pēc iespējas izturīgākas tilta konstrukcijas, šogad piedalījās 100 dalībnieku, pārstāvot 18 mācību iestādes.

Sešu stundu laikā sacensību dalībnieki pārvērta trauslos spageti makaronus izturīgās tiltu konstrukcijās. Tika izmantotas visdažādākās tiltu konstrukcijas un saistvielas, cenšoties atrast spēcīgāko kombināciju, lai tilts spētu izturēt pēc iespējas lielāku slodzi.

Mājās gatavoto Lielo tiltu kategorijā piedalījās 7 komandas, bet 2 no tām bija uzbūvējušas pat 2 tiltus, kas sacensības padarīja īpaši aizraujošas. Pārliecinošu 1. vietu ieguva komanda «JAM» (dalībnieki: Artūrs Vēvers, Jānis Lungevics, Māris Puriņš) ar rezultātu 476.14 kg, kam pietrūka vien vairāk par 8 kg līdz jaunam Latvijas rekordam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) izvietotie Geocaching slēpņi tiek aktīvi apmeklēti arī gadu pēc to novietošanas patiltēs. Turklāt apmeklētāju publicētie komentāri Geocaching.com vēsta, ka nav mazinājies iedzīvotāju sašutums par valsts pārziņā esošo tiltu bēdīgo stāvokli, informē LCB izpilddirektors Zigmārs Brunavs.

No biedrības LCB izvietotajiem Geocaching slēpņiem apmeklētāji visaktīvāk pulcējušies apskatīt tiltus pār Ranku (Ogres novads), Iecavu (Iecavas novads) un Sidrabi (Jelgavas novads), kur koncentrējusies ceturtdaļa no visiem apmeklētājiem. Savukārt tilti pār Viesīti (Viesītes novads) un Bērzaunes upi (Madonas novads) šogad apmeklētājiem ir slēgti.

«Kopš slēpņu izvietošanas esam saņēmuši ļoti daudz iedzīvotāju komentāru par tiltu bēdīgo stāvokli. Mums ir prieks, ka iedzīvotāji nav bijuši vienaldzīgi un aktīvi iesaistījušies bēdīgo tiltu apsekošanā. Diemžēl tikai ar iedzīvotāju iniciatīvu vien šajā gadījumā nepietiek – ir jāiesaistās arī valstij. Gada laikā valsts izrādītā iniciatīva ir bijusi diezgan niecīga. No tiltiem, kuros pērn izvietojām slēpņus, izmaiņas šogad plānotas vien divos tiltos. Tiltam pār Viesīti beidzot uzsākti ilgi gaidītie remontdarbi, bet tiltu pār Bērzaunes upi sliktā stāvokļa dēļ iecerēts nojaukt, komentē,» Z. Brunavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Merko Ehitus: nu cik ļoti cenu vēl var skrūvēt uz augšu?

Andrejs Vaivars, Db, 08.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielās būvkompānijas ierēķina ļoti lielus peļņas procentus, taču ilgi tas vairs nevar turpināties.

Tā intervijā Db pauž būvkompānijas Merko Ehitus dibinātājs un lielākais līdzīpašnieks Tomass Annuss. Viņš norāda, ka šī kompānija mēģinās konkurēt ar vietējiem uzņēmējiem, cenšoties iegūt tiesības realizēt kādu no gaidāmajiem lielajiem būvprojektiem.

Cik lielā mērā, jūsuprāt, var uzskatīt, ka Latvijas un Igaunijas ekonomikā valda krīze?

Lai kā to arī negribētos, baidos, ka krīze būs. Tas, kas ir novērojams šodien, nav krīze — tie ir tikai pirmie vēstneši. Domāju, ka reālas grūtības varētu būt nākamgad.

Kādi tam ir iemesli?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deglava tiltu pilnībā atvērt satiksmei varētu no maija vidus, piektdien preses konferencē pieļāva Rīgas mēra pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), izvērtējot tam iesniegto informāciju, rīt, 4.maijā, plāno atvērt Deglava ielas satiksmes pārvadu tikai sabiedriskā un operatīvā transporta kustībai.

BVKB pieņēmusi lēmumu atļaut pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» sabiedriskā transporta un operatīvā transporta kustību pa tiltu, bet ievērojot braukšanas ātruma ierobežojumu līdz 20 kilometriem stundā un attāluma intervālu starp transportlīdzekļiem vismaz 30 metri. Satiksme pa tiltu nebūs atvērta citam sabiedriskajam transportam, piemēram, taksometriem un mikroautobusiem.

BVKB Kontroles departamenta direktors Māris Demme piektdien žurnālistiem stāstīja, ka tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei nepieciešams nostiprināt tā konstrukcijas, bet līdz tam būvdarbu veicējam jāizstrādā darbu veikšanas projekts un jāsaņem BVKB atļauja nostiprināšanas darbu veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Šogad būvdarbus veiks 11 tiltiem, ieguldot 4,6 miljonus eiro

Žanete Hāka, 17.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā būvdarbi notiks 11 tiltu objektos, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Atjaunošanas un rekonstrukcijas darbi notiks septiņu tiltu objektos, kuru kopējās izmaksas ir 3,6 miljoni eiro, bet par Ministru kabineta papildus piešķirto finansējumu viena miljona eiro apmērā notiks četru tiltu atjaunošanas darbi.

«Šopavasar apstiprinātā tiltu programma ir ieplānota tādā secībā, ka vispirms atjaunojam tos tiltus, kas ir sliktākā stāvoklī. Nauda programmai budžetā būs jāatrod. Tas ir ne tikai infrastruktūras un kvalitātes, bet arī drošības jautājums,» norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

«Tilts pār Mazo Juglu ir vienīgais, ko šogad nojauca un uzbūvēs no jauna. Šim tiltam bija bojātas nesošās konstrukcijas. Satiksme notiek pa pagaidu tiltu, novembrī būs uzbūvēts jauns tilts. Pavisam šogad dažādā veidā tiek rekonstruēti astoņi tilti, nākamgad jau 26, pēc tam vairāk. Tiltu programma paredz līdz 2020. gadam rekonstruēt vairāk nekā 300 tiltu,» skaidro ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 126 Rīgas tiltiem, pārvadiem, estakādēm un tuneļiem sliktā stāvoklī patlaban ir viens, 99 apmierinošā, 25 labā, bet tikai viens teicamā stāvoklī, aģentūrai LETA skaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Balstoties uz šo objektu stāvokļa novērtējumu galvenajās inspekcijās, kas notiek reizi piecos gados, sliktā stāvoklīpatlaban ir tikai satiksmes pārvads pār dzelzceļu pie Brasas stacijas. Departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola aģentūrai LETA norādīja, ka šobrīd ir izsludināts iepirkums par pārvada pārbūves būvdarbiem.

Savukārt kā apmierinošs novērtēts 99 Rīgas tiltu un pārvadu stāvoklis. Kā skaidroja departamentā, «apmierinošs» nozīmē to, ka tilta stāvoklis no nestspējas viedokļa ir drošs, bet tā ilgmūžības saglabāšanai jānovērš konstatētie defekti. Tāpēc atsevišķiem objektiem, kuru stāvoklis ir apmierinošs, patlaban tiek izstrādāti atjaunošanas būvprojekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā tiek uzsākta jaunā Rail Baltica tilta izbūve, informē pilnsabiedrība BERERIX.

Turpinot Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvi, būvniecību veic pilnsabiedrība BERERIX, būvuzraudzību nodrošina Egis-Deutche Bahn. Tilta būvniecības darbi sākti ar divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā, pavasarī būvēs pirmo balstu ūdenī.

Šis būs dzelzsbetona tilts arhitektoniski slaidām un skaistām līnijām. Vienlaikus tilts vizuāli nemainīs Rīgas panorāmu un neaizēnos esošo tiltu. Jaunā tilta balsti ūdenī atradīsies tieši pretī tilta balstiem, neradot jaunus ierobežojumus Daugavas kuģojamībai.

“Tilta būvniecība ir nākamais nozīmīgais izbūves posms Rīgas centra savienošanai ar lidostu, kuru jāsāk, lai Rail Baltica nodrošinātu pasažieru pārvadājumus 2030. gadā. Esošā dzelzceļa tilta kapacitāte nodrošināt pasažieru un kravu plūsmas ir tuvu maksimumam, un nepieciešams jauns tilts,“ skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Tilta būvprojekts ir lielisks apliecinājums inženieru spējai atrisināt vissarežģītākos uzdevumus – apvienot dzelzceļa infrastruktūrai nepieciešamās slodzes un izturību ar UNESCO vēsturiskā centra prasībām.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesa apķīlājusi SIA Ceļu, tiltu būvnieks kontus

LETA, 06.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Saldus novada pašvaldības pieteikuma Kurzemes apgabaltiesa lēmusi apķīlāt uzņēmuma Ceļu, tiltu būvnieks kontus, nosakot prasības nodrošinājumu 862 tūkst. latu apmērā.

Kompānijas vadība uzsver, ka tiesas lēmums pieņemts, balstoties uz pašvaldības nekompetenci un apzināti sagrozītiem faktiem, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību un apdraudot vairāk nekā 200 darbavietas.

«Šis ir bezprecedenta gadījums, kad valsts pašvaldības personā apzināti vēlas iznīcināt stabilu un augošu uzņēmumu, kas ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem un 14 gadu garumā godprātīgi pildījis savas saistības gan pret valsti, gan klientiem un uzņēmuma darbiniekiem,» norāda Ceļu, tiltu būvnieks valdes priekšsēdētājs Gatis Zvirbulis.

Civiltiesiskās prasības pamatā ir Ceļu, tiltu būvnieks atkāpšanās no līguma izpildes par būvniecības darbu veikšanu, rekonstruējot Robežu ielu Saldus pilsētas teritorijā. Pēc līguma noslēgšanas 2010.gadā uzņēmums uzsāka rekonstrukcijas darbus, taču pēc vairākkārtējām projekta izmaiņām no Saldus novada pašvaldības puses, kā arī nespējas vienoties par papildus darbu pozīcijām, laika grafiku un izmaksu sadārdzinājumu, kompānija pieņēma lēmumu par atkāpšanos no līguma, informēja Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā vietā, lai sagatavotu pamatotu programmu kritiskā stāvoklī esošu tiltu sakārtošanai, Satiksmes ministrija (SM) mēģina izlīdzēties ar kosmētiskiem uzlabojumiem, pieprasot naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai gan tas, ka tilti ir kritiskā stāvoklī un paši no sevis nesalabosies, bija zināms jau sen un nav neparedzēts gadījums, norāda biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB).

Patlaban valsts autoceļu tīklā ir 943 tilti, no kuriem 383 ir sliktā, bet 148 – ļoti sliktā stāvoklī. Tiem vajadzīgs kapitālais remonts, un nepieciešamā summa, pēc Latvijas Valsts ceļu aprēķiniem, ir aptuveni 152 miljoni eiro, taču pēdējos gados vidēji tiek atjaunoti tikai 9 tilti. Katrs pats var izrēķināt, cik ilgs laiks nepieciešams, lai ar pašreizējo finansējumu tiktu atjaunoti visi tilti, turklāt valstī vēl ir 1014 pašvaldību pārziņā esoši tilti, un par to, kādā stāvoklī tie ir un kas tiem vajadzīgs, nav informācijas. Apstāklis, ka neviens tilts vēl nav sabrucis, nenozīmē, ka jau pēc dažiem gadiem satiksmei nenāksies slēgt desmitiem tiltu, jo gada laikā tos salabot neizdosies, norāda biedrības pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

17. novembrī satiksmei atklās Dienvidu tiltu un trīslīmeņu estakādes pāri Krasta ielai un Maskavas ielai. Tas ir pirmais šāda mēroga un sarežģītības satiksmes objekts Latvijā. Lai iepazīstinātu iedzīvotājus ar jaunajām Daugavas šķērsošanas iespējām, Rīgas dome aicina autovadītājus jau šobrīd Rīgas domes mājas lapā iepazīties ar satiksmes shēmu, lai uzzinātu, kā šķērsot jauno tiltu un nokļūt nepieciešamajā virzienā.

Dienvidu tilta satiksmes shēma un informatīvi izglītojoša Dienvidu maģistrāles interaktīva vizualizācija ir pieejama mājas lapas riga.lv sadaļā Iepazīsti Dienvidu tiltu pirms atklāšanas!.

Interaktīvajā vizualizācijā var iepazīties ne tikai ar Dienvidu tiltu un tā estakādēm, bet arī maģistrālajiem pievedceļiem abos Daugavas krastos pēc to izbūves- kā izskatīsies jaunais Slāvu dzelzceļa pārvads, trīslīmeņu satiksmes mezgls Slāvu rotācijas apļa vietā, jaunā automaģistrāle no Ziepniekkalna ielas līdz Bauskas ielai ar divu līmeņu šķērsojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LVC iesaka septiņos gados atjaunot un pārbūvēt 266 tiltus par 101,8 miljoniem eiro

Nozare.lv, 27.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. - 2016. gada apstiprinātās budžeta iespējas paredz šogad savest kārtībā četrus tiltus par 2,44 miljoniem eiro, nākamgad - 20 tiltus par 7,79 miljoniem eiro un 2016.gadā - 10 tiltus par 11,3 miljoniem eiro, liecina Latvijas Valsts ceļu (LVC) sagatavotā informācija.

Kā uzsver uzņēmumā, patlaban «no vēlamās programmas trīs gados atpaliekam tiltu skaita ziņā par 15 tiltiem, kas nozīmē, ka plānošanā lietota optimistiski lēta viena kubikmetra atjaunošanas/pārbūves izmaksa. Faktiskās izmaksas noteikšot prioritizēto tiltu bojājumu pakāpe, projekta risinājumi un konkursu rezultāti.»

LVC priekšlikumi paredz šim gadam un nākamajam tādas pašas finanses kā apstiprinātās budžeta iespējas, taču nākamajos gados ieteikts strauji palielināt tiltiem piešķiramos līdzekļus. Piemēram, LVC iesaka 2016.gadā 25 tiltiem piešķirt 11,3 miljonus eiro, bet 2017.gadā 36 tiltiem - 13,3 miljonus eiro, 2018.gadā 60 tiltiem - 22,2 miljonus eiro un 2020.gadā 74 tiltiem - 27,4 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vērš uzmanību uz tiltu slikto stāvokli, izvietojot zem tiem Geocaching slēpņus

Zane Atlāce - Bistere, 09.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) nolēmusi vērst sabiedrības uzmanību uz tiltu slikto stāvokli, izvietojot zem tiem Geocaching slēpņus, kuros ir iespēja uzzināt vairāk gan par konkrētajiem tiltiem, gan par to apkārtni, informē LCB.

Piemēram, slēpņa atradēji zem tilta pāri Braslas upei ne tikai redzēs tilta bēdīgo stāvokli, bet arī uzzinās, ka rajona padome iegādājās tilta konstrukcijas no Cēsīs lokalizētās bijušās PSRS armijas krājumiem. Lai arī tiltu uzstādīja kā pagaidu risinājumu, lai varētu ekspluatēt Eiķēnu karjeru, tas tiek izmantots jau vairāk nekā 20 gadu. Vienīgie uzlabojumi, kas šajos gados veikti, ir tilta krāsošana.

Patlaban Geocaching slēpņi ir ievietoti 12 patiltēs Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē, taču divu nedēļu laikā ir plānots šo sarakstu papildināt ar valsts tiltiem arī Latgales reģionā. Vasaras periodā ir apsekoti valsts tilti, taču biedrība ir pārliecināta, ka līdzīga situācija ir arī ar daļu pašvaldību tiltu – finansējums trūkst kā vieniem, tā otriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pārbūves svinīgi atklāts tilts pār Gauju Rāmniekos uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) (4,2. km), informē VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Šovasar uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) Kreisā krasta posmā no Niniera ezera līdz pagriezienam uz Pušklaipiem (1,88.-3,75. km) ieklāts vienkārtas asfalta seguma izmēģinājuma posms. Jauno tehnoloģiju LVC Autoceļu kompetences centra speciālistiem būs iespēja vērtēt salīdzinājumā ar divkārtu virsmas apstrādi identiskos apstākļos Gaujas labajā krastā, kur 1,4 km posmā otrpus tiltam šovasar ieklāta divkārtu virsmas apstrāde.

VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: "LVC gan secīgi realizē projektus, kas iezīmēti divās valsts ceļu attīstības stratēģijās, gan rūpējās par tiltu drošību. Valsts tiltu programmā katru gadu tiek atjaunoti vai pārbūvēti līdz pat 20 tiltiem, kas ir būtisks priekšnosacījums ne tikai mobilitātei, bet arī drošībai. Šis ir būtisks objekts valsts ceļu tīklā, ceļš savieno Gaujas abus krastus, Valmieras un Cēsu novadus. Esmu pārliecināts, ka šis būs viens no posmiem, ko cēsinieki izmantos ikdienā, pārvietojoties Vaidavas un Valmieras virzienā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Rīgā tīra maģistrālās ielas

Jānis Rancāns, 11.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar intensīvo snigšanu Rīgā tīra maģistrālās ielas, pa kurām kursē sabiedriskais transports. Beidzot darbus maģistrālajās ielās, tiks uzsākta sniega tīrīšana intensīvākajās rajona nozīmes ielās, informē Rīgas domes (RD) Satiksmes departaments.

[Papildināta ar 1,. 2. un 3. rindkopu]

Darbu veikšanā kopumā iesaistītas 44 tehnikas vienības - specializētās kaisīšanas mašīnas, autogreideri un traktorbirstes. Uzlabot braukšanas apstākļus uz maģistrālajām ielām un tiltiem būs iespējams divas līdz trīs stundas pēc snigšanas beigām, norāda departaments.

Šobrīd sniega tīrīšanas darbi notiek Rīgas maģistrālajās ielās, ar intensīvu transportlīdzekļu un sabiedriskā transporta kustību - Brīvības ielā, Krišjāņa Valdemāra ielā, Dārzciema ielā, Lubānas ielā, Aleksandra Čaka ielā, Augusta Deglavā, Maskavas ielā, Ulmaņa gatvē, Vienības gatvē, Jūrmalas gatvē, Lielvārdes ielā, Ziepniekkalna ielā, Bauskas ielā, Bauskas ielā un pārējās, kopumā 280 maģistrālajās ielās.

Komentāri

Pievienot komentāru