Domājams, ka 2018. gadā vidējā bruto alga pārsniegs 1000 eiro

2018. gada 04. janvāris plkst. 9:32
Autors: Arvils Ašeradens - ekonomikas ministrs
Sadaļa: Eksperti
Dalies ar šo rakstu

Varam būt gandarīti par Latvijas ekonomikas izaugsmi 2017. gadā, kas bijusi ievērojami straujāka nekā iepriekšējos gados. Būtiski uzlabojusies ekonomiskā situācija mums svarīgajos ārējos tirgos – Eiropas valstīs, kas ir mūsu primārie sadarbības partneri, kā arī Ķīnā, Indijā, ASV un citās lielajās ekonomikās, kas mūsu uzņēmējiem kļūst arvien pieejamākas un interesantākas. Intensīvāka kļuvusi arī sadarbība ar Krievijas tirgu, kas iepriekšējos gados bija būtiski mazinājusies.

Aizgājušajos gados veiktās investīcijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, mērķtiecīgā politikas plānošanā un dažādu atbalsta pasākumu īstenošanā, ES fondu programmu plašā ieviešanā un uzņēmēju konkurētspējas kāpināšanā devušas gaidīto atdevi – produktivitātes, eksporta un investīciju kāpumu, nodarbināto skaita un atalgojuma palielināšanos, iekšējā patēriņa un iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, kā rezultātā ekonomikas kopējais pieaugums šogad varētu būt vismaz 4,5%. Salīdzinājumam iepriekšējos četros gados vidējais IKP pieauguma temps bija 2–3% robežās.

Pēdējos gados stabili audzis eksports, privātais un valsts patēriņš. Eksporta apjomi ir sasnieguši līdz šim augstāko līmeni, ko pozitīvi ietekmējis ārējā pieprasījuma pieaugums. Šā gada trīs ceturkšņos, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, eksports pieaudzis par 4,1%.

Pēc samazinājuma iepriekšējos divos gados strauja izaugsme šogad bija vērojama investīcijās – trīs ceturkšņu laikā vien tās pieaugušas par 18,5%, tādējādi sekmējot arī būvniecības apjomu strauju pieaugumu par 18,6%.

Īpaši iepriecina spēcīgā izaugsme apstrādes rūpniecībā, ko veicina gan uzņēmēju spēja palielināt konkurētspēju, gan pieprasījuma dinamika lielākajos eksporta tirgos – ES un NVS valstīs. Trīs ceturkšņu laikā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn apstrādes rūpniecība pieaugusi par 8,5%, izaugsme vērojama visās lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Tāpat strauji attīstījās pārējā rūpniecība - ieguves rūpniecība, elektroenerģija, gāzes, siltuma un ūdens apgāde.

Ņemot vērā ekonomisko izaugsmi ES valstīs, kas ir lielākais Latvijas preču noieta tirgus, kā arī pieejamās ES fondu investīcijas, arī 2018. gadā Latvijas ekonomikai prognozējam strauju izaugsmi, IKP pieaugums varētu sasniegt 4,2%.

Straujākie pieauguma tempi nākamajā gadā sagaidāmi apstrādes rūpniecībā un būvniecībā. Tāpat, pateicoties privātā patēriņa kāpumam, turpinās stabili pieaugt arī mazumtirdzniecība un komercpakalpojumi. Augot budžeta izdevumiem, pieaugs arī sabiedrisko pakalpojumu sniegtie apjomi.

Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem mūsu valsts ekonomikai būs norises darba tirgū. To turpinās ietekmēt negatīvās demogrāfijas tendences, kā arī darba tirgus reģionālās atšķirības. Ņemot vērā to, situācija ar darbaspēka pieejamību tuvākajā laikā kļūs vēl sarežģītāka, un tas atstās jūtamu ietekmi arī uz darba algu dinamiku un darbaspēka izmaksām. Domājams, ka 2018. gadā vidējā bruto alga pārsniegs 1000 eiro, savukārt bezdarba līmenis varētu samazināties vidēji līdz 8%.

Vienīgais ceļš, kā nodrošināt izaugsmi situācijā, kad darbaspēks sarūk, ir palielināt ekonomikas produktivitāti. Tāpēc sistemātiski turpināsim darbu pie valdības deklarācijā nosprausto mērķu īstenošanas – eksporta un investīciju stimulēšanas, produktivitātes pieauguma un cilvēkkapitāla attīstības veicināšanas.

Ilgtspējīga ekonomikas modeļa izveidošanā īpaši svarīga loma būs reformām izglītības sistēmā un darba tirgus pārkārtojumiem, lai sagatavotos un pielāgotos strukturālajām pārmaiņām. Ir jāturpina iesāktās reformas izglītības sistēmā, uzsvarus liekot uz eksakto un dabas zinību apguves kvalitātes stiprināšanu pamatizglītībā un vidējā izglītībā, kā arī uz pieaugušo izglītības attīstību. Tāpat mērķtiecīgi turpināsim darbu pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas – tiesiskuma stiprināšanas, uz klientu orientētas valsts pārvaldes attīstību, valsts pakalpojumu digitalizāciju, uzņēmējdarbības vides atvērtību, lai Latvija kļūtu vēl pievilcīgāka ārvalstu investoriem, tostarp arī jaunuzņēmumiem.

Dalies ar šo rakstu
Atslēgvārds