Fiskālās disciplīnas padome kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes 2023. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2024. - 2026. gadam. Tomēr Padome norāda uz grūti prognozējamu risku kopumu, kas var strauji pasliktināt ekonomikas veiktspēju.
“Pieredze rāda, ka Finanšu prognozes ir diezgan precīzas. Lai gan Padome ir norādījusi uz vairākiem riskiem, kas attaisno piesardzību izaugsmes trajektorijas prognozēšanā, ceru, ka valdības centieni transformēt ekonomiku vecinās straujāku attīstību,” saka Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.
Kā norāda Padome, FM prognozes kopš 2023. gada sākuma ir uzlabojušās un pašlaik ir piesardzīgi optimistiskas. IKP pieauguma temps prognozēts augstāks, nekā plānots 2023.- 2026. gadiem, tomēr piesardzīgāk nekā 2022. gada otrajā pusē. Savukārt inflācijas prognoze palikusi gandrīz nemainīga un liecina par straujāku tās kritumu jau šī gada laikā.
Kā akcentē Padome, augstais inflācijas līmenis pirmajā ceturksnī joprojām bija būtisks makroekonomiskās nesabalansētības faktors, tomēr ierobežojošā monetārā politika, energoresursu un pirmkārt gāzes cenas kritums ir sācis to lēnām mazināt. Jau maijā inflācija samazinājusies līdz 12,1%. Tomēr joprojām pastāv inflācijas/algu spirāles attīstības risks - strauji kāpjot vidējai bruto darba samaksai, saglabājoties saspringtai situācijai darba tirgū un inflācijai mazinoties lēnāk, nekā iecerēts.
Kā norāda padome, bezdarba līmenis pirmajā ceturksnī turpināja samazināties - faktiskais bezdarba līmenis bija 6,4%, bet reģistrētais - 6,2%, neskatoties uz lejupslīdi vairākās tautsaimniecības nozarēs. Maijā bezdarbs samazinājies līdz 5,5%.
Kopš iepriekšējās Finanšu ministrijas makroekonomisko prognožu apstiprināšanas 2023. gada februārī jaunākie dati liecina par ekonomikas noturību un iespējām šo un turpmākos gadus pieredzēt stabilu ekonomikas izaugsmi. Tomēr, neskatoties uz IKP izaugsmi 1. ceturksnī, ražojošo nozaru veiktspēja joprojām ir ierobežota, kā arī eksporta devums IKP pieaugumā ir ievērojami mazinājies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
FM prognozes nav pretrunā ar aktuālo pirmā ceturkšņa ekonomikas rādītāju dinamiku. Arī jaunākie dati maijā, kas parāda ekonomikas noskaņojumu, saskan ar FM tālākās attīstības hipotēzēm, norāda Padome.
Citu risku vidū, kas var negatīvi ietekmēt ekonomisko attīstību, Padome min joprojām ļoti saspringto drošības situāciju reģionā, finanšu resursu pieejamību uzņēmumu attīstībai un inovācijām, globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, iespējamu energoresursu izmaksu sadārdzināšanos apkures periodā, iekšpolitiskos riskus un populisma pieaugumu, un sociālo spriedzi. Tāpat risku vidū ir iespējamā būvniecības nozares pārkaršana ierobežoto darbaspēka resursu dēļ, ES fondu projektu un īpaši Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) plāna īstenošanas kavēšanās, ka arī monetārās politikas rezultātā procentu likmju straujš kāpumu, kas bremzējoši iedarbojas uz ekonomiku.
Saskaņā ar Vienošanos par sadarbību, kas parakstīta 2016. gada 8. februārī, Padome ir atbildīga par FM makroekonomisko prognožu apstiprināšanu. Prognozes tiks izmantotas par pamatu Vidēja termiņa budžeta ietvara 2024. - 2026. gadam izstrādei, ko plānots iesniegt Ministru kabinetā 2023. gada oktobrī.
Ar Padome viedokli par Finanšu ministrijas sagatavotajām makroekonomikas prognozēm var iepazīties šeit.
