Ekonomika

FDP: Naivi cerēt uz budžeta deficīta kāpināšanu kā Latvijas izrāviena recepti

Db.lv, 14.07.2023

Jaunākais izdevums

Latvijā kopumā lielākais cenu kāpums ir pārvarēts un ir iezīmējusies pārliecinoša inflācijas lejupslīde, tomēr cenas vidēji turpina augt un dzīves dārdzība joprojām ir būtisks izaicinājums lielai sabiedrības daļai.

Šajā situācijā īstermiņa ieguvumu vārdā nebūtu pieļaujama budžeta deficīta kāpināšana, bet jādomā par ilgtermiņa reformu īstenošanu valsts konkurētspējas stiprināšanai. Uz to jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 21 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).

“Pusgadam noslēdzoties, ekonomikas radītāji vieš cerību - cenu pieaugums strauji sabremzējas, algas pieaug un ekonomikā ir gaidāma izaugsme. Valsts finanses ir salīdzinoši stabilas, tomēr ekonomiskais izrāviens pagaidām nav prognozēts un jāturpina reformas, kas stiprinās Latvijas konkurētspēju. Būtu naivi cerēt uz budžeta deficīta kāpināšanu kā Latvijas izrāviena recepti,” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Pretēji iepriekš prognozētajam, iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada pirmajā ceturksnī pieauga par 0,4%, tāpēc gan Finanšu ministrija (FM), gan citas Latvijas un starptautiskās institūcijas pārskatīja 2023. gada IKP prognozes piesardzīgi optimistiskā virzienā. Kopumā FM vidējā termiņā IKP pieaugumu prognozē ne augstāku par 2,9%, kas ir samērā zems un neatspoguļo valdības ambiciozos ekonomikas transformācijas mērķus, norāda Padome.

Eurostat ātrā novērtējuma dati liecina, ka inflācijas līmenis Latvijā pārliecinoši samazinās, tomēr joprojām ir augstāks nekā eirozonā. Latvijā gada inflācija jūnijā, pēc Eurostat ātrā novērtējuma, bija sagaidīta 8,1% līmenī, samazinoties par 4,2 procentpunktiem, kas ir straujākā samazināšanās Baltijas valstīs. Jaunākie CSP dati liecina, ka jūnijā Latvijas inflācijas līmenis pazeminājies vēl straujāk - līdz 7,2%. Padome arī vērš uzmanību uz to, ka daudzās nozarēs ir jūtama darbaspēka ierobežotā pieejamība. Bezdarba līmenis jūnija beigās bija 5,5% un tas palicis nemainīgs kopš maija, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Darbaspēka trūkums ir viens no būtiskākajiem riskiem produktivitātes celšanai un ekonomikas izrāvienam.

Pašlaik pieejamie statistikas dati liecina, ka vidējā mēneša bruto darba samaksa pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 12,4%. Šādai situācijai attīstoties, var pastiprināties negatīva ietekme uz konkurētspēju. Pašlaik darba samaksas pieaugums daļēji kompensē strādājošo ienākumu sarukumu, kas radās uz iepriekš augstā inflācijas fona, tomēr pastiprina algu un inflācijas spirāles attīstības risku, norāda Padome.

Vienlaikus uz samēra augstās inflācijas fona nodokļu iekasēšanā turpinās pozitīvas tendences - konsolidētā budžeta ieņēmumi šā gada 5 mēnešos ir 6,38 miljardi eiro, kas ir par 11,4% vairāk nekā pirms gada. PVN ir iekasēts par 25% vairāk nekā pirms gada attiecīgajā periodā. 2023. gada budžeta likuma nodokļu ieņēmumu plāns izskatās konservatīvs - ieņēmumi kopbudžetā tiek plānoti 12,3 miljardu apmērā, tikai par 747,3 miljoniem jeb 6,3% vairāk nekā tika iekasēts 2022. gadā. Padome nodokļu ieņēmumus prognozē par 2,6% vairāk nekā iestrādāts šī gada budžetā.

Novērtējot valdības darbu pie nodokļu reformas izstrādes, kuras mērķis ir gan darbaspēka nodokļu sloga samazināšana, gan iekasēto nodokļu apjoma palielināšana, Padome vērš uzmanību, ka nodokļu politikas veidotājiem ir grūts uzdevums sabalansēt šos divus mērķus, nodrošinot skaidrus spēles noteikumus uzņēmējiem, vienkāršojot nodokļu sistēmu un vienlaicīgi samazinot risku valsts budžeta fiskālai ilgtspējai. Padome vērš uzmanību, ka Igaunija no nākošā gada ievieš izmaiņas nodokļu sistēmā, paaugstinot nodokļu slogu. PVN tiek palielināts no 20% līdz 22%, kā arī tiks atceltas vairākas samazinātās PVN likmes, kā arī palielinātas akcīzes likmes alkoholam un cigaretēm, vienlaicīgi ieviešot vienotu neapliekamā minimuma likmi 700 eiro apmērā.

Padome arī norāda, ka Latvijā gandrīz pilnībā ir beigušās Covid-19 un energoresursu cenu pieauguma atbalsta programmas, tomēr jau atskan idejas par jaunajiem valsts atbalsta veidiem. Padome atgādina un pilnībā pievienojas Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijām, ka Latvijai ir jāveicina fiskālā ilgtspēja. Piemēram, energoresursu cenu pieauguma atbalsta instrumenti ir atjaunojami tikai pie augstām energoresursu cenām un tiem ir jābūt mērķētiem, nevis universāliem, un atbalsta instrumentiem ir jāveicina investīcijas energoefektivitātes kāpināšanā.

Padome vērš uzmanību arī uz EK Padomes rekomendācijām EK Stabilitātes programmai 2023. -2026. gadam, kas tieši skar fiskālā ietvara plānošanu 2024. gadam. Ja rudenī būs nepieciešamība pēc atbalsta pasākumiem augstu energoresursu cenu aizsardzībai, uz atbalstu varētu pretendēt tikai neaizsargātās mājsaimniecības un atsevišķie energoietilpīgie uzņēmumi, akcentē Padome. Vienlaicīgi jāstiprina stimuli enerģijas taupīšanai.

Padome uzsver, ka Latvijā joprojām ir samērīgs un viens no zemākajiem parāda līmeņiem ES. 2022. gada beigās Latvijas parāds bija 40,8% no IKP jeb 8500 eiro uz vienu iedzīvotāju. Ņemot vērā, ka lielākā daļa intensīvo valsts atbalsta instrumentu vairs netiek izmantota, arī līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums šogad ir ievērojami samazinājies. Šā gada pirmajos divos ceturkšņos izlietoti tikai 5,1 miljoni eiro jeb 6,5% no šī gada plānotā finansējuma.

Attiecībā uz risinājumiem veselības nozares finansēšanai Padome atzīst – ir diskutabls paņēmiens papildu finansējumu nozarei rast, palielinot atvēlēto summu līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas palielinātu vispārējās valdības budžeta bilanci. Padome uzskata, ka veselības nozares finansēšanas problēmas nevar atrisināt “spontāni”, bet tas jādara sistemātiski.

Padome arī iebilst pret publiski izskanējušo ideju pārskatīt valsts obligāto sociālo iemaksu sadalījumu, vairāk naudas pārskaitot veselības nozarei. Padomes ieskatā, finansējuma trūkuma problēmu veselības nozarē nevajadzētu risināt uz pensiju sistēmas fiskālās ilgtspējas rēķina, it sevišķi, ņemot vērā sabiedrības novecošanos un demogrāfiskās tendences.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes 2023. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2024. - 2026. gadam. Tomēr Padome norāda uz grūti prognozējamu risku kopumu, kas var strauji pasliktināt ekonomikas veiktspēju.

“Pieredze rāda, ka Finanšu prognozes ir diezgan precīzas. Lai gan Padome ir norādījusi uz vairākiem riskiem, kas attaisno piesardzību izaugsmes trajektorijas prognozēšanā, ceru, ka valdības centieni transformēt ekonomiku vecinās straujāku attīstību,” saka Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Kā norāda Padome, FM prognozes kopš 2023. gada sākuma ir uzlabojušās un pašlaik ir piesardzīgi optimistiskas. IKP pieauguma temps prognozēts augstāks, nekā plānots 2023.- 2026. gadiem, tomēr piesardzīgāk nekā 2022. gada otrajā pusē. Savukārt inflācijas prognoze palikusi gandrīz nemainīga un liecina par straujāku tās kritumu jau šī gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Produktivitātes kāpināšana ir Latvijas ekonomikas lielākais izaicinājums

Db.lv, 16.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas galvenais nākotnes izaicinājums ir paātrināt izaugsmi, jo tikai iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nodrošinās pamatu stabilam budžeta pieaugumam, jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešams kāpināt gan pašu investīcijas, gan efektīvi ieguldīt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, tostarp izmantot Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) sniegtās iespējas.

FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka uzsver, ka ekonomiskās transformācijas iznākums lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai ES līdzekļi tiks ieguldīti efektīvi. Ja transformācijas procesā straujāk pieaugs IKP, arī budžeta ienākumi proporcionāli palielināsies, kā rezultātā lielāks finansējums tiks novirzīts veselības un izglītības jomām.

Padomē atgādina, ka ANM finansējums Latvijai ir plānots 1,826 miljardu eiro apmērā, tā ietvaros paredzēts veikt reformas un uzlabot infrastruktūru. Eiropas Komisijas (EK) vērtējumā, lielāko ietekmi uz iekšzemes kopproduktu ANM sasniegs 2026.gadā, kad varētu sagaidīt izaugsmes tempa papildus pieaugumu par 1,3-2%, turklāt jau būs vērojama atdeve no iepriekšējo gadu ieguldījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvija pērn neizmantoja iespēju iegādāties lētāku sašķidrināto dabasgāzi no ASV

Db.lv, 16.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pagājušajā gadā neizmantoja iespēju iegādāties ASV piedāvāto sašķidrināto dabasgāzi, kas bija būtiski lētāka nekā Eiropas tirgū pieejama, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners.

Viņš norāda, ka 2022.gada aprīļa sākumā toreizējais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) ar ierēdņiem un "Latvenergo" pārstāvjiem darba vizītē apmeklēja ASV, lai "pārrunātu ilgtermiņa sadarbību enerģētikas jomā".

Vizītes laikā Latvijas delegācija saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto naftas gāzi (LNG) 10 teravatstundu (TWh) apmērā, slēdzot līgumu uz 10 gadiem. Kušners norāda, ka cena atbilstu ASV biržas "Henry Hub" cenai. Pagājušā gada laikā "Henry Hub" augstākā gāzes cena bija 30 eiro par megavatstundu (MWh), kamēr šobrīd tā ir astoņi eiro par MWh, bet piedāvājuma izteikšanas laikā - apmēram 10 eiro par MWh.

Kušners uzsver, ka, ņemot vērā saspringto situāciju LNG tirgū, tā bija pretimnākšana - dot Latvijai iespēju iegādāties LNG no termināļa ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru