SIA "Dižmežs" ir ģimenes uzņēmums Krustpils novadā, kas šobrīd nodarbina 111 strādājošos un mežu nozarē darbojas jau kopš 1996. gada. Investīciju apjoms Krustpils ražotnē 2019. gadā bija 2,2 miljoni eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā ieguldījumi jau ir sasnieguši 4,2 miljonus eiro. Lielākā daļa no ieguldītā tiek samaksāta mūsu piegādātājiem par celtniecības darbiem, iekārtām, pakalpojumiem, un absolūti lielākā daļa šo piegādātāju ir vietējie Latvijas uzņēmumi.
Mēs šo naudu esam gatavi investēt ražošanā, ja ir drošas un saprotamas investīciju vides priekšnosacījumi, tomēr pēdējās vēsmas publiskajā telpā par AS "Latvijas valsts meži" apaļkoksnes tirdzniecības principu degradāciju liek ārkārtīgi uzmanīgi izvērtēt uzņēmuma nākotnes attīstības un investīciju plānus.
Esam viens no tiem nozares uzņēmumiem, kas mazvērtīgo tievkoksni, kas iepriekš tika eksportēta no Latvijas neapstrādātas apaļkoksnes formā, pārstrādājam tepat uz vietas Latvijā un ražojam mēbeļu sagataves, zāģmateriālus un kurināmo individuālajam patēriņam brikešu un kamīnmalkas formā. Šobrīd pārstrādājam aptuveni 70 000 m3 mazvērtīgās apaļkoksnes gadā, un šādu uzņēmumu Latvijā rodas arvien vairāk. Tas nozīmē, ka lētu izejvielu eksports nepārtraukti samazinās, jo tagad to pārstrādā vietējie uzņēmumi, tepat rada eksportspējīgu produktu ar papildu pievienoto vērtību. Arī "Dižmežam" 95% no kopējā apgrozījuma veido eksports – strādājam ar partneriem Lielbritānijā, Zviedrijā, Somijā, Vācijā, Dānijā, Holandē, Beļģijā, Francijā, ASV un citur.
Varu droši teikt, ka jebkuras pēkšņas radikālas izmaiņas efektīvi strādājošā sistēmā atbaida ilgtermiņa partnerus. Pēkšņa noteikumu maiņa, neprognozējamība un nestabilitāte ir lielākais ilgtermiņā strādājošu uzņēmumu bieds. Uzņēmējam, kurš darbojas pasaules tirgū, ir jāiegūst partneru uzticība, jāpierāda citu valstu uzņēmējiem, ka spēsi ilgtermiņā nodrošināt stabilu sadarbību. Strādājot globālā konkurences tirgū, veidojas plašāka sadarbības partneru ķēde, kurā visas iesaistītās puses paļaujas, ka katrs ķēdes posms pildīs savas saistības. Speciālisti tiek pieņemti darbā, darbinieki izglītoti un līdzekļi tiek investēti ar domu strādāt ilgtermiņā. Eksportējošs uzņēmums nestrādā vienam vai pāris gadiem. Tas ir ilgtermiņa investīciju jeb "garās naudas" bizness – ieguldi līdzekļus, ražo preces un sniedz pakalpojumus ar domu tos ilgtermiņā atpelnīt.
Visā nozarē valda vienprātība, ka izveidotā valsts mežu sistēma ar sortimentu izsolēm ir gadiem pilnveidots, efektīvs un pārskatāms koksnes tirdzniecības mehānisms, kur īpaši svarīgas ir izsoles dalībniekiem izvirzītās prasības, kas veidotas tā, lai veicinātu apaļkoksnes pārstrādi un ražotņu attīstību uz vietas Latvijā, lai darba vietas būtu šeit pat Latvijā, lai valsts budžets iegūtu no papildu pievienotās vērtības radīšanas Latvijā.
Uzskatu, ka šobrīd esošā sistēma strādā patiešām labi, tā ik gadu tiek pilnveidota un to radikāli mainīt būtu noziedzīgi pret Latvijas tautsaimniecības interesēm. Tas nav nekāds noslēpums, ka ķīniešu pircēji kokmateriālus gan Eiropā, gan ASV iegādājas ar savas valsts subsīdiju palīdzību. Ja tiks radīta atvieglota iespēja "izpirkt" Latvijas apaļkoksni, tad relatīvi īsā laikā koksnes pārstrāde Latvijā var būtiski un neatgriezeniski samazināties. Tas savukārt nozīmē viegli paredzamu scenāriju – uzņēmumu bankrotus, bezdarba palielināšanos un mazākus budžeta ieņēmumus.
Šobrīd valsts mežu koksnes pārdošanas noteikumi visiem ir zināmi un vienādi. Tās ir kokmateriālu izsoles, tajās piedalās stingriem kritērijiem atbilstoši uzņēmumi, šajās izsolēs augstākās cenas solītājs nopērk kokmateriālus, ļoti vienkārši. Vispārējais ilgtermiņa cenu līmenis, ko SIA "Dižmežs" maksā par "Latvijas valsts mežu" kokmateriāliem, ir augstāks, nekā pērkot tos "spot" darījumos no privātajiem mežu īpašniekiem, taču ir jāsaprot, ka stabilitāte un kvalitāte, ko sniedz piegādes no valsts mežiem, ir pamats ilgtermiņa attīstībai. Mums kā eksportējošam uzņēmumam tas ir ļoti svarīgi.
AS "Latvijas valsts meži" ir ievērojamu peļņu nesošs, stratēģiski svarīgs valsts uzņēmums Latvijas tautsaimniecībā, kā arī lielākais mežu īpašnieks Latvijā. Protams, ka daudziem varētu būt vēlme šādu lielisku uzņēmumu iegūt savā īpašumā. Taču izbrīna tas, ka ir aktivizējušies vietējie "Kangari" kuri mēģina caur Pārresoru koordinācijas centru vadīt šo uzņēmumu, kā arī pārsteidz politiķu vēlme to nodot daļējai privatizācijai. Vēl nesen apspriestā iespēja pārskatīt valsts stratēģisko uzņēmumu privatizācijas liegumu ļoti atklāti sasaucas ar privatizācijas afērām deviņdesmitajos, tikai šoreiz mazliet smalkākā veidā. Arī tagad vērojama zināma ekonomiskā lejupslīde, un kad tad vēl būtu izdevīgāks laiks politbiznesmeņiem rosināt LVM akciju kotēšanu biržā, ja ne brīdī, kad tās varētu uzpirkt par krīzes cenām. Interesanti, ka šis jautājums tiek skatīts gandrīz vienlaikus ar iepriekš pieminēto vēlmi mainīt arī valsts mežu koksnes pārdošanas procedūras. Ņemot vērā AS "Latvijas valsts meži" lomu Latvijas ekonomikā, uzskatu, ka uzņēmumam ir jāpaliek valsts un sabiedrības kontrolē.
Ir tikai loģiski, ja valsts veicina savu resursu pārstrādi uz vietas Latvijā, nevis stimulē to lētu pārdošanu neapstrādātā formā. Mežu nozare kopš neatkarības atgūšanas gandrīz 30 gadu garumā ir gājusi dziļākas pārstrādes un augstākas pievienotās vērtības virzienā. Neapstrādātas apaļkoksnes eksports ir tāda ārkārtīgi robusta un izskaužama nodarbe, kam vajadzētu piederēt pagātnei. Nevienam nav nekādu iebildumu, ja iepriekš pieminētie Ķīnas uzņēmumi šeit uzbūvē pārstrādes rūpnīcas, rada darba vietas un ražo koksnes produktus ar augstu pievienoto vērtību, veicinot konkurenci un ievērojami papildinot Latvijas budžeta ieņēmumus. Mūsu valsts interesēs ir maksimāli pārstrādāt vietējos resursus, šeit uz vietas attīstot vietējo tautsaimniecību.
Tev varētu interesēt arī:
