Lauksaimniecība

Dūklavs aicina EK ņemt vērā «specifisko situācija Latvijas piensaimiecības nozarē»

Dienas Bizness, 25.09.2014

Jaunākais izdevums

Sarunās ar Eiropas Savienības (ES) amatpersonām zemkopības ministrs Jānis Dūklavs norādījis, ka, aprēķinot Krievijas sankciju radītos saudējumus, Eiropas Komisija (EK) līdz šim uz problēmu ir skatījusies šauri, informē Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

«Latvija uzskata, ka kritērijiem, pēc kuriem Eiropas Komisija līdz šim veikusi zaudējumu aprēķinus ir jābūt adekvātiem situācijai. Piemēram, Latvijā tiek salīdzinoši maz ražots un eksportēts piena pulveris un cietie sieri. Taču mēs saražojam un uz Krieviju eksportējām dauzus citus piena produktus. Tāpēc uzsvēru, ka zaudējumu aprēķinos ir jāņem vērā Latvijas specifiskā situācija, jo mūsu piensaimniecības nozare ir stipri cietusi Krievijas sankciju iespaidā,» uzsver J. Dūklavs.

Zemkopības ministrs ES amatprsonas informēja, ka šobrīd Zemkopības ministrija veic aplēses, lai varētu precīzi noteikt tieši tās saimniecības, kas cietušas no Krievijas sankcijām. «Eiropas Savienībai ir jārod iespēja sniegt mērķtiecīgu atbalstu Latvijas piensaimniecības nozarei, ko ietekmējušas Krievijas sankcijas un mēs no šīs prasības neatkāpsimies,» paskaidro Jānis Dūklavs.

J. Dūklavs Briselē tikās ar vairākām augsta ranga EP un EK amatpersonām, lai skaidrotu Latvijas piensaimniecības nozarei radītos zaudējumus pēc Krievijas ieviestajām sankcijām un nepieciešamību sniegt finansiālo atbalstu nozarei. Viņš tikās ar EK Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektoru Jerži Plevu, EP Lauksaimniecības komitejas priekšsēdētāju Česlavu Sikirski, EP Laukaimniecības komitejas deputātu Albertu Desu un EP deputāti, EP Ārlietu komitejas īsteno locekli Sandru Kalnieti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Atsevišķiem piena kooperatīviem izdevies iekļūt Gruzijas un Azerbaidžānas tirgos

BNS, 09.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena ražošanas kooperatīvi aktīvi meklē jaunus produkcijas realizācijas tirgus un atsevišķiem no tiem ir izdevies iekļūt Gruzijas un Azerbaidžānas tirgos, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Es zinu, ka ir kooperatīvi, kas ir iegājuši Gruzijā, ir kooperatīvi, kas ir iegājuši Azerbaidžānā, un tur tirgo savu produkciju. Ir lielie uzņēmumi, kas veido kontraktus ar Ķīnu,» sacīja Dūklavs, piebilstot, ka, piemēram, kooperatīvs Māršava ved pienu uz Baltkrieviju, ir arī tādi, kas izved pienu uz Lietuvu, Poliju vai Vāciju.

«Protams, no ekonomiskā viedokļa varētu teikt, ka tas ir nepareizi, ka mēs vedam prom izejvielu. Labāk būtu pārstrādāt [pienu] šeit uz vietas un tad eksportēt produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, bet tajā pašā laikā šajā situācijā labāk eksportējam izejvielu un saglabājam ganāmpulkus, kas mums ir ļoti kvalitatīvi, nekā nevedam neko un vedam lopus prom,» sacīja Dūklavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Minhenē pārrunās Latvijai aktuālos jautājumus

Kārlis Mīlbergs, 06.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 7. martā, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Briselē tiksies ar četrām augstām ES amatpersonām, lai pārrunātu vairākus aktuālus jautājumus, kuros Latvijas lauksaimniekiem, pārtikas ražotājiem un zivsaimniekiem nepieciešama labvēlīgu risinājumu panākšana ES, ziņo Zemkopības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dūklavs: Pie nemainīgas tirgus situācijas Latvija prasīs papildu atbalstu piena ražotājiem

BNS, 22.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tirgus situācija nemainīsies, Latvija prasīs papildu atbalstu piena ražotājiem, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Varu pateikt tikai to, ka, protams, mēs prasīsim papildus atbalstu, ja tirgū nekas nemainīsies. Vēlos vēlreiz uzsvērt - ja tirgū nekas nemainīsies. Piemēram, somi šajā [Eiropas Komisijas kompensāciju piena ražotājiem] sarakstā netika iekļauti viena ļoti vienkārša iemesla dēļ – viņiem palielinājās piena cena un tas notika būtiski. Tas nozīmē, ka ietekme ir bijusi īslaicīga un tādā gadījumā nekādas kompensācijas nepienākas. Ir jāsaprot, ka tirgū daži mēneši neko būtiski nemaina. Mēs uz kompensācijām varējām pretendēt tikai tādēļ, ka piena cena tirgū attiecībā pret pašizmaksu mainījās par vairāk nekā 20%. Ja tie būtu bijuši 7-8%, ar mums neviens pat nebūtu runājis, sacīja Dūklavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu audzētāju izteikumi par Latvijas ražotāju bankrotiem un tirgus sabrukšanu ir pārsteidzīgi, uzskata zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Nesen Dūklavs ticies ar lielveikalu ķēžu vadītājiem, ar kuriem runājis par dārzeņu tirgu kontekstā ar Ukrainu.

«Vietējiem ražotājiem ir noslēgti līgumi ar lielveikaliem, un tie ir jāpilda,» intervijā LNT raidījumam 900 sekundes teica Dūklavs.

Viņš norādīja, ka vārdu bankrots nelietotu. Lielveikalu vadītāji ministram apliecinājuši, ka ar Latvijas ražotājiem noslēgtos līgumus gatavi izpildīt.

Turklāt veikalu vadītāji informējuši, ka pie salīdzinošām cenām pircēji labprātāk izvēlas vietējo produkciju.

Tiesa, ministrs gan atzina, ka šobrīd apgalvot, ka neviens nebankrotēs, arī būtu nepareizi.

Kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa izteicās, ka Latvijas ražotājiem draud bankroti un dārzeņu tirgus sabrukšana, ieplūstot produkcijai par dempinga cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Noteikts, kāda ir Krievijas embargo un rubļa vērtības krituma ietekme uz Latvijas ekonomiku

Žanete Hāka, 31.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās Universitātes eksperti veikuši pētījumu par to, kāda ir bijusi ekonomikas embargo un Krievijas rubļa krituma ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, DB rīkotajā diskusijā «Latvijas – Krievijas ekonomiskā sadarbība vakar, šodien, rītdien?» informēja Rīgas Tehniskās Universitātes profesors Remigijs Počs.

Pētījumā secināts, ka ekonomikas embargo rezultātā Latvijas eksports uz Krieviju sankciju skartajās preču grupās 2014.gadā samazinājās par 6,7 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 50,4 miljoniem eiro, kopumā sasniedzot 57,3 miljonus eiro,

Lielākais kritums vērojams gaļas, zivju izstrādājumu apjomam.

Jāņem vērā, ka, piemērojot sankcijas, pieauga arī citu valstu saražoto preču apjomi tirgū, palielinot konkurenci ES, līdz ar to pētījumā ir aprēķināti zaudējumi no eksporta uz citām valstīm. Secināts, ka reģionālās konkurences pieauguma dēļ Latvijas eksports sankcijas precēm 2014.gadā samazinājās par 77 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 124 miljoniem eiro, kopējai summai sasniedzot 200 miljonus eiro, liecina pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Elksniņš: atbalsta vietā skan solījumi, darbu nav

Intervēja Māris Ķirsons, 27.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Dienas Biznesa jautājumiem atbild Andrejs Elksniņš, Saskaņas centra vēlēšanu saraksta līderis Latgalē.

Kā vērtējat valdības rīcību saistībā ar ES un Latvijas «laipnībām», kas rezultējās ar Krievijas embargo pārtikas precēm?

Latvija ir neliela valsts un ir jārēķinās ar reālo ģeopolitisko situāciju, kāda tā ir. Tomēr pie varas esošie politiķi, vēl pirms ES augstākajā līmenī lēma par kādām sankcijām pret Krieviju saistībā ar notikumiem Austrumukrainā, jau pieprasīja stingrākas sankcijas, ignorējot iespējamo Krievijas pretreakciju. Lai arī Latvijas valdība jau šā gada sākumā slepenās sēdēs runāja par Austrumukrainas notikumu iespējamo ietekmi uz mūsu valsts ekonomiku, tomēr nekas nav dzirdēts, ka būtu bijuši izstrādāti kādi tālākas attīstības scenāriji A, B, C. Rezultātā Krievijas atbilde: pārtikas produktu embargo ir kā auksta ūdens šalts uz galvas. Kāpēc? Tāpēc, ka nekāda konkrēta pasākumu plāna, ko valdība iedarbinātu, nav. Jā, ir vispārīgas frāzes – palīdzēsim, risināsim un tamlīdzīgi, taču nekā reāla, taustāma vēl nav. Pirmsvēlēšanu skurbulī valdība apgalvo, ka sankcijas ietekmē tikai 50 milj. eiro eksportu un tas jau nekas briesmīgs nav. Un tas tiek teikts situācijā, kad 2013. g. uz Krieviju no Latvijas tika eksportēti pārtikas produkti par 650 milj. eiro. Protams, Krievijas embargo vismaz pašlaik neskarot zivju konservu un alkohola ražotājus, taču austrumu kaimiņvalstī jau skan aicinājumi šo embargo papildināt ar visu veidu konserviem, alkoholu, tabaku un pat vieglajām automašīnām. Un ja vēl Krievija nolems mainīt tranzītpreču plūsmu, tad līdzās pašreizējā embargo rezultātā cietušo autopārvadātāju pulkam pievienosies tranzīts – Latvijas dzelzceļš, Rīgas, Ventspils, Liepājas ostas, tajās strādājošas stividorkompānijas. Kopumā situācijas tālākā eskalācija un jo īpaši Latvijas politiķu aicinājumi uz vēl bargākām sankcijām pret Krieviju, kā arī Polijas un Lietuvas ražotāju vēlme uz Krieviju neaizsūtītos produktus daļēji realizēt mūsu valstī Latvijas IKP var apcirpt pat par piektdaļu. Pieļauju, ka pēc vēlēšanām tie paši, kuri šo Krievijas embargo sankciju defektu raksturo kā nenozīmīgu, to sāks parādīt daudz draudīgākos apjomos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena lopkopībā strādājošie patlaban, visticamāk, nevar cerēt uz jaunām Eiropas Savienības kompensācijām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Kā norādīja ministrs, patlaban piena tirgū cena Eiropā, tajā skaitā, Latvijā nedaudz pieaug. Līdz ar to nav iespējams izmantot argumentu, ka nozarē draudētu krīze. Dūklavs skaidroja, ka arī pastāvot nelielam piena iepirkuma cenu kritumam līdz 5-7%, tas netiek uzskatīt par krīzes pazīmi, bet gan par tirgus situācijas svārstībām.

Dūklavs atzina, ka patlaban Latvijā grūtāk klājas tām piena nozares saimniecībām, kas investējušas attīstībā un līdz ar to ir lielāka piena pašizmaksa. Tomēr neesot zināms, ka kādai piena nozares saimniecībai draudētu bankrots.

Kā ziņots, februāra beigās Dūklavs atzina, ka situācija piena lopkopībā saistībā ar piena iepirkuma cenu straujo kritumu ir kritiska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palīdzētu nozarei uzturēt ražošanu sarežģītajā situācijā saistībā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību, jau līdz šā gada beigām cūkkopji valsts atbalstā varētu saņemt kopumā apmēram piecus miljonus eiro, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Cūkkopjiem ganāmpulku atjaunošanai paredzētais finansējums ļaus atsākt uzņēmējdarbību. Atbalsta intensitāte būs no 80% līdz pat 100%, tāpēc tas ir ļoti nozīmīgs atbalsts,» sacīja Dūklavs.

Kā apliecināja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece, cūkkopjiem šis atbalsts ir ļoti nozīmīgs situācijā, kad ĀCM izplatās gan mežacūku, gan mājas cūku vidū, neraugoties uz stingrajiem biodrošības pasākumiem.

«Šis finansējums būs ļoti labs atspaids, turklāt jau šogad, jo pieteikšanās plānota jau augusta vidū. Tikmēr situācijā, kad ĀCM strauji pieaug mežacūku vidū, nav prāta darbs pilsētā noķertos dzīvniekus vest atpakaļ uz mežu, kā tas tiek darīts Rīgā. Savukārt zemniekiem, īpaši bioloģiskās cūkgaļas ražotājiem, būtu jāaizliedz laist cūkas āra aplokos, kā tas patlaban tiek atļauts. Stingrajiem noteikumiem jāpakļaujas visiem - gan mazajiem, gan lielajiem ražotājiem, citādi mēra izplatībai nebūs robežu,» sacīja Lejniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemniekiem piederošajai Jelgavas rūpnīcai Latvijas piens atrast investors, kurš, iespējams, varētu iegādāties rūpnīcas lielākajam kapitāldaļu turētājam - kooperatīvam Trikāta KS - piederošās daļas, šodien biedrības Zemnieku saeima kongresā paziņoja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Nenosaucot konkrētu uzņēmumu vai uzvārdu, ministrs netieši atzina, ka pircējs varētu nebūt vietējais uzņēmums.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, sākotnēji investoru sarakstā bija kooperatīvs Latraps, uzņēmēju Paškausku ģimene, kā arī kāda Grieķijas kompānija, kuras darbība saistīta ar lauksaimniecību. Tieši šī kompānija neoficiāli tiek minēta kā iespējamais jaunais investors.

Dūklavs norādīja, ka kapitāldaļu potenciālo pircēju likumā noteiktajā kārtībā nosauks uzņēmuma maksātnespējas administratore un tas notiks ne ātrāk kā 15.martā.

«Man bija saruna ar administratori un izskatās, ka tuvākajos datumos būs pielikts punkts šai epopejai,» sacīja Dūklavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien nolēma izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales, aģentūra LETA uzzināja valdībā.

Kopumā ārkārtas stāvoklis izsludināts 27 novados un tas ilgs no šodienas līdz 2017.gada 30.novembrim. Ārkārtas stāvoklis lauksiamniecības sektorā izsludināts Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu un Krustpils novados.

Valdība lēma vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) vadībā izveidot koordinācijas padomi lietavu un plūdu radīto seku likvidēšanai. Koordinācijas padomes sastāvā iekļauti arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), pašvaldību pusi pārstāvot Kārsavas novada, Krāslavas novada un Rēzeknes novada domju priekšsēdētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dūklavs: Piena nozare ir prioritāra, taču arī pārējās nav atstātas pabērna lomā

LETA, 19.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrijai (ZM) piena nozare ir prioritāra, taču arī pārējās nozares nav atstātas pabērna lomā, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Dūklavs komisijas locekļus informēja, ka ZM 2017.gada budžeta prioritāte ir Valsts meža dienesta kapacitātes stiprināšana, tam atvēlot 2,7 miljonus eiro. Tāpat papildu septiņi miljoni eiro atvēlēti kā atbalsts piena nozarei.

Piena nozare ir uzskatāma par vadošo, prioritāro nozari, bet arī citas nozares nav atstātas pabērna lomā, uzsvēra ministrs.

Saeimas deputāts Vilnis Ķirsis (V) stāstīja, ka pēdējā laikā dzirdētas ziņas par strauju piena cenu kāpumu, tāpēc viņš aicināja zemkopības ministru skaidrot situāciju piena nozarē. Dūklavs atzina, ka tiešām pēdējo divarpus mēnešu laikā piena cenas ir būtiski augušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) sarunas ar Norvēģiju saistībā ar šajā valstī arestēto Latvijas sniega krabju kuģi virzās ļoti lēni, žurnālistiem šodien sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Zvejas kuģis ir arestēts un sarunas, kas būtu jāvada EK, notiek lēni, sacīja Dūklavs. Viņš vēlreiz uzsvēra, ka sarunas ar Norvēģiju var veikt tikai EK, jo šis jautājums skar arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu intereses un nostājas.

Vienlaikus Dūklavs teica, ka Latvijas valdība ir pieņēmusi savu nostāju šajā jautājumā, un nepiekrīt Norvēģijas izvirzītajām pretenzijām par zvejas noteikumu pārkāpumu.

Ir pieprasīta diezgan liela nauda, kas sniega krabju zvejas kuģa īpašniekam būtu jāmaksā. Mūsu skatījumā viņi neko nav pārkāpuši, bet pilnībā ir izpildījuši visus noteikumus un normas, kas ir ES līgumā ar Norvēģiju, teica Dūklavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dūklavs: Nav pareizi piena cenām ES tirgū mērīt vidējo temperatūru

Žanete Hāka, 17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijai, īstenojot atbalsta pasākumus piena ražošanas nozarei, nepieciešams ņemt vērā to, cik smagi Krievijas ekonomiskās sankcijas ir ietekmējušas katru no dalībvalstīm, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē uzsvēris zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra vērtējums par vispārējo situāciju piena tirgū rod zināmas cerības, taču to nevar attiecināt uz visām dalībvalstīm. Latvijā piena iepirkuma cena, salīdzinot ar 2014. gada jūliju – laiku pirms Krievijas embargo, ir pazeminājusies par 31%. Kā jau esmu norādījis arī iepriekšējās padomes sēdēs, attiecībā uz piena cenām nav pareizi mērīt vidējo temperatūru Eiropas Savienības tirgū, jo tā maldinoši raksturo situāciju dažādās dalībvalstīs,» padomē uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Ministrs arī norādīja, ka šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, piena iepirkuma cena turpināja samazināties par 0,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dūklavs: Ja Krievijas embargo sarakstā nokļūtu arī šprotes, tiešajos zaudējumos norakstāmi 38 miljoni eiro

NOZARE.LV, 25.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumā, ja Krievijas noteiktā pārtikas embargo aizlieguma sarakstā nonāktu arī šprotes, valsts ciestu 38 miljonus eiro tiešajos zaudējumos, savukārt bez darba paliktu pārdesmit tūkstoši cilvēku, šodien žurnālistiem atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

«Ja Krievija sankcijas paplašinātu vēl arī ar šprotēm, tas būtu mums par sliktu apmēram 38 miljonu apmērā - tas būtu vēl klāt pie vairāk nekā 53 miljoniem eiro, kas patlaban aprēķināti zaudējumos,» sacīja ministrs.

Viņš arī atzina, ka šprotu aizlieguma scenārija gadījumā tas būtu «ļoti stiprs sitiens pa valsti».

«Turklāt tā ir tikai izvestā produkta vērtība, kurai klāt nāktu vēl netiešā ietekme. Cik lieli zaudējumi zivsaimniecības nozarei kopā varētu būt - tik smalku aprēķinu pagaidām nav, bet skaidrs, ka būtu jārēķinās vēl ar netiešo ietekmi - darbavietu zudumu, pašvaldībām nāktos palīdzēt utt. Pilnībā skaidrs, ka tas būtu briesmīgs sitiens pa valsts un sociālo budžetu. Mums jau bija piemērs ar Liepājas metalurgu, kur bez darba palika 2000 cilvēku, bet šajā gadījuma runa būtu par vismaz 20 000 cilvēku bez darba,» atzina Dūklavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dūklavs ar Tadžikistānas vēstnieku Latvijā pārrunā sadarbības iespējas lauksaimniecībā

Dienas Bizness, 23.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 23. janvārī, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar Tadžikistānas ārkārtējo un pilnvaroto nerezidējošo vēstnieku Latvijā Kozidavlatu Koimdodovu (Козидавлат Коимдодов). Vēstnieka vizītes laikā zemkopības ministrs informēja par aktualitātēm lauksaimniecības nozarē Latvijā, kā arī pārrunāja abu valstu turpmākās sadarbības iespējas, tostarp tirdzniecības jomā, informē Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Tikšanās laikā J. Dūklavs ar Tadžikistānas vēstnieku sprieda par iespējām veicināt Latvijā ražotās lauksaimniecības produkcijas eksportu uz Tadžikistānu. «Lai arī Latvijas un Tadžikistānas tirdzniecības apjomi ar lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības produktiem ir nelieli, mēs saskatām potenciālu tirdzniecības attīstīšanā un preču klāsta dažādošanā. Ņemot vērā Krievijas embargo ietekmi, Latvijas ražotāji būtu interesēti palielināt piena produktu, kā arī zivju produktu eksportu, kas jau šobrīd sastāda lielāko eksportēto produktu īpatsvaru,» sarunas laikā uzsvēra Jānis Dūklavs.

Savukārt Tadžikistānas vēstnieks izteica interesi sadarboties augkopības un lopkopības nozarē, īpaši ciltsdarba un veterinārajā jomā, kā arī lauksaimniecības speciālistu apmācībā Latvijā. Tāpat tikšanās laikā amatpersonas vienojās par abu valstu Sadarbības memoranda lauksaimniecības jomā sagatavošanu, lai sekmētu savstarpējo sadarbību un ciešāku kontaktu veidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 15. septembrī, ES Lauksaimniecības ministru padomes neformālajā sanāksmē Luksemburgā Eiropas Komisija (EK) piedāvāja atbalstam Latvijas piena ražošanas un cūkkopības nozarēm piešķirt 8,5 miljonus eiro, informē Zemkopības ministrija.

«Šodien Luksemburgā Eiropas Komisijas piedāvājumā atbalstam piena nozarei ir ņemta vērā Baltijas īpašā situācija. Aprēķinus komisija veica visām Eiropas Savienības 28 dalībvalstīm, izmantojot objektīvus ekonomiskus kritērijus. Šis Eiropas Komisijas priekšlikums demonstrē zināmu solidaritāti un izpratni par Krievijas sankciju rezultātā visvairāk ietekmētajām valstīm,» pēc ES lauksaimniecības ministru un EK sanāksmes sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Kopējais finansējums tirgus krīzes risināšanai ir 500 miljoni eiro, no tā 420 miljoni eiro tiek sadalīti dalībvalstu starpā, par pamatu ņemot dalībvalstu piena apjomu pēdējā – 2014./2015. kvotas gadā, piena cenas starpību, salīdzinot ar ES vidējo, Krievijas embargo un sausuma ietekmi, kā arī cūkgaļas cenas samazinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Dūklavs: Ķīna varētu būt tirgus, kur realizēt Latvijas produktus ilgtermiņā

Žanete Hāka, 12.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar Šanhajas amatpersonām un uzņēmējiem no Ķīnas. Šanhajas delegācijas vizītes laikā zemkopības ministrs pārrunāja abu valstu turpmākās sadarbības iespējas tirdzniecības jomā, informē Zemkopības ministrija.

Tikšanās laikā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ar Šanhajas amatpersonām un uzņēmējiem pārrunāja piena pārstrādes uzņēmuma Food Union interesi eksportēt piena produktus uz Ķīnu, kā arī sadarboties ar Ķīnas uzņēmējiem produktu ražošanā.

«Ķīna ir viena no lielākajām Eiropas Savienības tirdzniecības partnerēm, un Latvijai jau tagad ir izveidojusies stabila sadarbība ar šīs valsts uzņēmējiem. No Latvijas tiek eksportētas saldētas ogas, galvenokārt, mellenes, kā arī kokmateriāli. Piena pārstrādes uzņēmuma Food Union sadarbība ar vienu no lielākajiem Ķīnas pārtikas ražošanas uzņēmumiem Bright Food varētu būt apliecinājums tam, ka Ķīna arī turpmāk būs eksporta tirgus, kur realizēt Latvijas produktus ilgtermiņā,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielākā daļa Latvijas uzņēmēju Krievijas embargo ietekmi neizjūt

Žanete Hāka, 13.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa jeb teju 67% Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka viņu uzņēmumu darbību Krievijas noteiktais tirdzniecības embargo uz Eiropas Savienību nav ietekmējis, liecina Citadele Index aptauja.

22% uzņēmēju atklāj, ka ir izjutuši nelielu negatīvu embargo ietekmi, savukārt 8% uzsver, ka ir izjutuši lielu negatīvu ietekmi. Bet 1% uzņēmēju atzinuši, ka bijusi neliela pozitīva ietekme.

Dati rāda, ka atkarībā no uzņēmuma lieluma, Krievijas noteiktais embargo visbiežāk negatīvi ietekmējis mazos uzņēmumus. Kopumā negatīvu ietekmi izjutuši 33% mazo uzņēmumu, no kuriem lielu negatīvu ietekmi izjutuši 8%, bet 25% aptaujāto – nelielu negatīvu ietekmi. Vismazāk embargo ir jutuši lielie uzņēmumi, 74% no tiem atzinuši, ka embargo tos nav ietekmējis, 14% - izjutuši nelielu negatīvu ietekmi, 3% - lielu negatīvu ietekmi, savukārt tikpat daudz jeb 3% izjutuši lielu pozitīvu ietekmi un 6% - nelielu pozitīvu ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai būtiskais jautājums par soda naudu atcelšanu saistībā ar piena kvotām vairs nav ietverts Eiropas Savienības lauksaimniecības ministru padomes sarunu darba kārtībā, līdz ar to zemniekiem jāapsver iespējas samazināt kvotas pārpildi, tās nomājot, pārpērkot vai palielinot pašpatēriņu, biznesa portālam Nozare.lv atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Jau pagājušajā ministru padomes sēdē jautājums par soda naudu atcelšanu netika atbalstīts no vairāku valstu puses, bet šoreiz tas vispār nebija pat darba kārtībā. Lai kā Latvija to vēlētos, izskatās, ka jautājums vairs netiks diskutēts. Ir virkne valstu, kas gadiem ir maksājusi soda naudas, līdz ar to vairs nav pamata cerēt, ka kādai no dalībvalstīm tiktu pieļauti izņēmumi, sacīja ministrs.

Vienlaikus viņš atzina, ka joprojām pastāv jau iepriekš apspriestā iespēja Latvijas lauksaimniekiem saņemt atbalstu no krīzes fonda līdzekļiem - apmēram 400 miljoniem eiro -, kas tiktu izmaksāti kā atbalsts Krievijas sankciju dēļ cietušajai nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieki: Lietuvieši lauž piena iepirkuma līgumus, cenas krīt; jālūdz atbalsts no ES krīzes fonda

NOZARE.LV, 11.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Krievijas noteikto importa aizliegumu sākusi veidoties piena pārprodukcija, strauji krīt piena iepirkuma cena, kā arī pēdējās dienās tiek lauzti iepirkuma līgumi Lietuvā, līdz ar to atbalsts no valdības būtu jāsaņem ne tikai konkrētiem pārstrādes uzņēmumiem, bet arī problēmā iesaistītajiem piensaimniekiem, norāda apjautātie eksperti.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) piena grupas vadītāja Sandra Stricka sacīja, ka pārstrādātājiem steigšus jāmeklē jauni noieta tirgi, jo Latvijas tirgus piensaimnieku saražotajai produkcijai kļuvis par mazu, savukārt Lietuvas piena iepircēji tūlīt pēc Krievijas embargo izsludināšanas strauji reaģējuši un sākuši lauzt līgumus par piena iepirkumiem.

«Ir jau no zemniekiem informācija, ka Lietuvas uzņēmumi jau lauž iepriekš saslēgtos līgumus, kā arī piena iepirkuma cenas strauji krīt uz leju. Cenas nedaudz mazinājās jau iepriekš, bet līgumus gan sāka uzteikt tūlīt pēc Krievijas paziņojuma. Ne jau zemnieki ir vainīgi pie esošās krīzes, līdz ar to arī valdības un ES institūcijām ir jādomā, kā risināt izveidojušos situāciju un domāt, kur zemniekiem likt saražoto pienu,» sacīja zemniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajā ārkārtas teritorijā mājas cūkas tiks likvidētas atbilstoši instrukcijām par dzīvnieku humānu nogalināšanu, savukārt dzīvnieku ķermeņi tiks iznīcināti īpašā, ar krematoriju aprīkotā automašīnā, kas uz laiku tiks īrēta no Dānijas.

Kā informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Anna Joffe, ārkārtas situācijā, kad ir uzliesmojusi sevišķi bīstama dzīvnieku infekcijas slimība, dzīvniekus nogalina, nevis nokauj, turklāt tā, lai ar dzīvnieku izdalījumiem, tostarp ar asinīm, slimības izsaucēju neizplatītu tālāk.

«Cūkas nogalina, ievērojot labturības prasības un izmantojot humānu nogalināšanas veidu atkarībā no dzīvnieka konstitūcijas tipa, svara, dzimuma, vecuma un fizioloģiskā stāvokļa,» norādīja Joffe.

Plānots, ka tuvākajās dienās, kad Latgalē un Vidzemē tiks sākta mājas cūku masveida iznīcināšana, dzīvnieku nogalināšanai tiks izmantotas caururbēja triecienierīces jeb stileti, šaujamieroči ar brīvi maināmu lādiņu, elektriskā strāva vai arī letālas injekcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VM tuvākajās nedēļās jāpanāk vienošanās par pārtikas ierobežojumiem izglītības iestādēs

LETA, 26.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien vēl neskatīja izmaiņas ražotāju un atsevišķas sabiedrības daļas neapmierinātību izsaukušajos noteikumos, kas paredz ierobežojumus pārtikai izglītības iestādēs, un uzdeva Veselības ministrijai (VM) tuvāko nedēļu laikā panākt vienošanos ar iesaistītajām pusēm.

Sākotnēji Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) uzdeva vienošanos panākt nedēļas laikā, tomēr tālākās diskusijas laikā konkrēts termiņš netika noteikts. Neviens jums neliedz strādāt. Kaut vai pa naktīm, teica Straujuma, dzirdot ierosinājumu saskaņošanai atvēlēt trīs nedēļas laika.

Sašutis par grozījumu virzību bija zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kurš norādīja - ja šādā veidā tiks turpināts darbs un noteikumi tiks virzīti tālāk bez saskaņošanas, ēdināšanas sistēma skolās tiks novesta līdz tam, ka bērnus nebūs iespējams pabarot.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) gan uzsvēra, ka ar kolēģi ļoti labi saprotas un vēlreiz ieklausīsies ražotāju viedoklī, un saprātīgie priekšlikumi tiks ņemti vērā. Mēs pieiesim ar saprātu, solīja Belēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dūklavs: Mums priekšā ir sarunas par PVN likmēm pārtikai

Raivis Bahšteins, 04.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad sagaidāma virzība sarunās par PVN likmes samazināšanu pārtikai, sola aizejošās valdības zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

J. Dūklavs, kuru Zaļo un zemnieku savienība nosaukusi par vienu no saviem cilvēkiem, ko vēlētos redzēt premjera amatā, sarunā ar DB neslēpj, ka ir nelabojams optimists par lauksaimniecības nozares turpmākajām izredzēm. Krievijas tirgus zaudējumu viņš uzlūko nevis kā satricinājumu, bet «tirgus apstākļus, kuros tāpat ir jāstrādā, jāražo, jābaro lopi un jāslauc piens». Arī lielo piena pārstrādes uzņēmumu saplūšanā riskus ministrs nesaskata. Tiesa, rozā brilles J. Dūklavs gan neliek uz acīm, runājot par Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) līguma iespējamo ietekmi uz nozari.

Kādas būs šī gada lielākā nozares darījuma sekas, koncernam Food Union iegādājoties Rīgas piensaimnieku?

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Izšķir ciršanas strīdu

Māris Ķirsons, 04.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežos nākamjos piecos gados maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms galvenajā cirtē būs 92 258 ha jeb ik gadu vidēji 18 452 ha

To paredz vakar valdības sēdē akceptētais rīkojums. Ministru kabinetā notika asas diskusijas starp vides aizsardzības nevalstiskajām organizācijām, kuru pozīcijai pievienotājās arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Kaspars Gerhards un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Galu galā protokolā tika fiksēts īpašais K. Gerharda un tieslietu ministra Dzintara Rasnača viedoklis attiecībā par Eiropas biotopiem. J. Dūklavs atgādināja, ka līdz šim valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) jau ir uzņēmies paaugstinātas saistības attiecībā par tiem mežiem, kuros varētu būt aizsargājamas dzīvotnes, turklāt vienmēr savas pašu saistības ir izpildītas.

Komentāri

Pievienot komentāru