Jaunākais izdevums

Otrdien, 15. septembrī, ES Lauksaimniecības ministru padomes neformālajā sanāksmē Luksemburgā Eiropas Komisija (EK) piedāvāja atbalstam Latvijas piena ražošanas un cūkkopības nozarēm piešķirt 8,5 miljonus eiro, informē Zemkopības ministrija.

«Šodien Luksemburgā Eiropas Komisijas piedāvājumā atbalstam piena nozarei ir ņemta vērā Baltijas īpašā situācija. Aprēķinus komisija veica visām Eiropas Savienības 28 dalībvalstīm, izmantojot objektīvus ekonomiskus kritērijus. Šis Eiropas Komisijas priekšlikums demonstrē zināmu solidaritāti un izpratni par Krievijas sankciju rezultātā visvairāk ietekmētajām valstīm,» pēc ES lauksaimniecības ministru un EK sanāksmes sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Kopējais finansējums tirgus krīzes risināšanai ir 500 miljoni eiro, no tā 420 miljoni eiro tiek sadalīti dalībvalstu starpā, par pamatu ņemot dalībvalstu piena apjomu pēdējā – 2014./2015. kvotas gadā, piena cenas starpību, salīdzinot ar ES vidējo, Krievijas embargo un sausuma ietekmi, kā arī cūkgaļas cenas samazinājumu.

80 miljoni eiro tiek novirzīti vairākiem piedāvātajiem tirgus regulēšanas instrumentiem: privātās uzglabāšanas shēmas, produktu veicināšana, jutīgo sabiedrības grupu vajadzības (bēgļi, trūcīgās personas).

No kopējā tirgus krīzes finanšu apjoma Latvijai tiek piešķirti 8,5 miljoni eiro mērķēta atbalsta, kura sadalē dalībvalstij tiek dota maksimāla elastība. Tas ir vislielākais procentuālais (+485%) atbalsta apjoma uz tonnu pieaugums starp ES dalībvalstīm, salīdzinot ar 2009. gada piena krīzes piešķirto atbalstu.

Latvijai piešķirtā finanšu apjoma aprēķina vērtētie kritēriji: Krievijas embargo ietekme, piena cenas samazinājums, cūkgaļas cenas samazinājums.

Papildus finanšu atbalstam EK dos iespēju ES dalībvalstīm izmaksāt platību un saistītos maksājumus uzreiz pēc tam, kad ir pabeigtas administratīvās kontroles.

«Protams, ka mēs vēlējāmies lielāku atbalstu piena ražošanas un cūkkopības nozarēm, taču to pašu vēlējās arī citas dalībvalstis, jo zemo cenu dēļ situācija gan piena, gan cūkgaļas tirgū ir ļoti sarežģīta visā Eiropas Savienībā. Arī tendences citos pasaules tirgos ir līdzīgas. Īpašs gadījums ir Krievijas embargo, kas ir ļoti būtiski ietekmējis gan Latvijas, gan citu dalībvalstu lauksaimniekus. Pagaidām nav skaidrs, vai šie pasākumi tiešām uzlabos tirgus situāciju. Cik šie pasākumi būs iedarbīgi, mēs redzēsim tuvāko mēnešu laikā. Iespējams, ka Eiropas Komisijai un lauksaimniecības ministriem jau drīz vajadzēs pie šiem jautājumiem atgriezties,» uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā saasinās konkurenci, bet ieiešana tirgū nebūs viegla

LETA, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena ražotāju kooperatīva «Piena ceļš» kopā ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim» kopīgi celtā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā, kas varētu izmaksāt 100 miljonus eiro, saasinās konkurenci Baltijas valstu piena tirgū, bet jaunam spēlētājam ieiešana tirgū nebūs viegla, secinājuši Lietuvas tirgus eksperti.

Savukārt Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, kas lielā mērā iepērk pienu no Latvijas un Igaunijas, atzinuši, ka no lielās rūpnīcas nebaidās un uzskata, ka tā beigu beigās palielinās jēlpiena ražošanu Baltijas valstīs.

Lietuvas bankas SEB galvenais ekonomists Tads Povilausks sacījis, ka Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi apmēram trešdaļu ražošanā izmantotā piena iepērk Latvijā un Igaunijā, tādēļ jauns spēlētājs tirgū palielinās konkurenci tirgū, bet ne tuvāko gadu laikā.

«Protams, šī rūpnīca palielinās konkurenci Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu vidū,» ziņu aģentūrai BNS teica ekonomists. «Tomēr pēdējo 15 gadu vēsture mums mācījusi, ka Lietuvas piena pārstrādātāji ir ļoti spēcīgi gan finansiālā aspektā, gan prasmju un zināšanu aspektā, gan arī zina, kā konkurēt,» klāstīja Povilausks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Jānovērš situācija, ka piena nozares politika dzīvo savu dzīvi uz papīra

Žanete Hāka, 11.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā no 2008. līdz 2015. gadam Latvijas piena nozares atbalstam izlietoti ap 900 miljonu eiro, no kuriem gandrīz trešdaļu veido Latvijas valsts budžeta līdzekļi, savukārt divas trešdaļas – Eiropas Savienības fondi, informē Valsts kontrole.

Revīzijā Vai Eiropas Savienības fondu un valsts atbalsta finansējums piena nozarei sekmē tās attīstību? Valsts kontrole vērtēja, cik efektīva ir bijusi Zemkopības ministrijas rīcība piena nozares attīstībā.

Latvijas tautsaimniecībā piena nozarei ir būtiska nozīme, jo piena produkti veido 17,7 % no lauksaimniecības preču galaprodukcijas un desmito daļu no Latvijas pārtikas un lauksaimniecības eksportprecēm. Turklāt nozares attīstība pozitīvi ietekmē arī lauku teritoriju apdzīvotību un nodarbinātību tajās.Par piena nozares attīstības politiku atbildīgā ir Zemkopības ministrija (ZM), kas sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām ir noteikusi attīstības virzienus laika periodam līdz 2020. gadam. Kā galvenais mērķis ir izvirzīta nepieciešamība sekmēt nozares konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Piena produkti un produkti no piena, kuriem pievienoti augu tauki

Daina Krastiņa, Zemkopības ministrijas veterinārā un pārtikas departamenta eksperte, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrāde ir viena no lielākajām (otra lielākā) Latvijas pārtikas rūpniecības nozarēm, līdz ar to veikalu plauktos ikdienā ir pieejams ļoti plašs piena pārstrādes produktu klāsts.

Un daudzi Latvijas iedzīvotāji savā ikdienas uzturā lieto visdažādākos piena pārstrādes produktus. Lai izprastu atšķirības, kas ir piena produkti un produkti no piena, kam pievienoti augu tauki, kā arī, kāpēc mainījās produktu nosaukumi, ir jāzina, ka ES normatīvie akti paredz to apzīmējumu aizsardzību, kurus izmanto piena un piena produktu tirdzniecībā.

Piena produkti ir produkti, kas iegūti tikai no piena, un kuros nevienu no ražošanas procesā pievienotajām vielām vai sastāvdaļām neizmanto, lai pilnībā vai daļēji aizvietotu kādu no piena sastāvdaļām, tai skaitā piena taukus. Regulā ir noteikti piena produkti, kuru nosaukumi ir aizsargāti, piemēram, krējums, siers, sviests, jogurts, kefīrs, rūgušpiens, paniņas, sūkalas u.c. Līdz ar to šos aizsargātos nosaukumus nedrīkst izmantot, nosaucot produktus, kas pēc sastāva neatbilst piena produkta aprakstam, t.i. tiem ir pievienoti augu tauki vai nepiena olbaltumvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Krīze jau jūtama arī piena ražošanas un pārstrādes nozarēs

Zane Atlāce - Bistere, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu cenas veikalu plauktos gan vēl pagaidām nerāda samazinājuma pazīmes, tomēr arī Latvijas piena pārstrādātāju eksporta apjoms krasi krītas.

Tā secinājusi Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija, aptaujājot biedru saimniecības. Piemēram, svaigpiena iepirkuma cenas, kas martā vidēji bija 0,29 eiro par litru piena, jau no marta vidus sākušas un turpina samazināties. Piena iepirkuma cena vidēji nokritusi vairāk kā par 10-15%, ja salīdzina marta sākumu ar aprīļa sākuma periodu.

Piena ražotājus māc bažas, ka krīze piena nozarē varētu atkārtoties un būt smagāka kā pēc Krievijas embargo sankcijām.

"Piena saimniecības ir un bija vieni no retajiem uzņēmumiem, kas laukos nodarbina lielu cilvēku skaitu. Saimniecības ieguldījušas investīcijas modernizācijā, lielai daļai ir kredītu slogs, liela daļa ar mīnusiem pārdzīvoja 2014.gada krīzi, daļa arī to nepārdzīvoja. Tagad izskatās, ka tuvojas otrais vilnis un ceram, ka tas neparaus zem ūdens vēl kādas saimniecības. Jau tagad redzams, ka turpinās slaucamo govju skaita lejupslīde, kaut arī ražība palielinās, tomēr tie ir indikatori, kas liek mums apzināties, ka situācija mainās. Jādomā plāns valsts līmenī, kā Latvijā noturēt tos ražotājus, kas vēl ražo, spēj nodrošināt darbavietas un šajā smagajā laikā dod pienesumu tautsaimniecībai un budžetam. Krīze jau ir, jautājums tik, cik smaga un ilga tā būs! Šis ir īstais brīdis, lai ieviestu samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi arī pienam, gaļai, maizei un olām," teic asociācijas izpilddirektors Kaspars Melnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Latvijas lielākajiem cūkaudzētājiem SIA «Miķelāni bekons» šoruden ir nodevis ekspluatācijā savas dzirnavas un barības ražotni Jēkabpils cūkkopības kompleksā «Miķelāni», samazinot ražošanas izmaksas un uzsākot barības ražošanu uz vietas kompleksā, informē tā pārstāvji.

«Cūkkopībā barība vienmēr rada lielākās izmaksas – aptuveni 50% apmērā no kopējiem izdevumiem. Mēnesī patērējam ap 1500 tonnām graudu. Kamēr barību neražojām uz vietas, bet pirkām gatavu, mēs krietni pārmaksājām,» stāsta SIA «Miķelāni bekons» valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

«Savu dzirnavu izveide bija viens no lielākajiem projektiem, ko uzsākām pērn. Ražotni uzbūvējām par saviem līdzekļiem. Jaunās dzirnavas nodrošina darbu 3 cilvēkiem. Šobrīd, kad dzirnavas nodotas ekspluatācijā, barības ražošanu «Miķelānu» cūkām veicam jaunajā barības ražotnē pašu spēkiem no vietējiem graudiem un zirņiem – ne tikai ietaupām, bet arī uzraugām un kontrolējam procesu,» viņš papildina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union paaugstina piena iepirkuma cenas par 30%; kāps arī cenas veikalos

Lelde Petrāne, 15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot industriālo piena produktu cenu kāpumam pasaules tirgos, Latvijas piena pārstrādes uzņēmums Food Union paziņo par svaigpiena iepirkuma cenu pieaugumu par 30% mēneša laikā. Iepirkuma cenu pieaugums attieksies uz teju 400 Food Union piena piegādātājiem, ražotņu Rīgas piena kombināts, Valmieras piens un Rīgas piensaimnieks sadarbības partneriem, sākot no 15.septembra.

«Pašlaik pasaules tirgos novērojamas tādas piena produktu aprites piedāvājuma un pieprasījuma attiecību tendences, kas veicina industriālo piena produktu – sviesta un piena pulvera – cenu kāpumu. Tās zināmā mērā un ar laika nobīdi atspoguļojas svaigpiena cenās pasaules un Eiropas reģionos, tostarp Latvijā. Pašlaik ir grūti prognozēt vai cenu kāpums pasaulē saglabāsies arī turpmākos mēnešus, taču mēs cieši sekosim līdzi un attiecīgi koriģēsim svaigpiena iepirkuma cenas saviem piena piegādātājiem. Viens ir skaidrs – pēc ilgākās piena krīzes pasaules vēsturē, šī cenu tendence pasaulē ir pirmais nopietnais simptoms piena nozares atveseļošanās,» saka Normunds Staņēvičs, Food Union grupas viceprezidents stratēģijas un biznesa attīstības jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena ceļš kopā ar Igaunijas kooperatīvu ieguldīs 100 miljonus eiro piena pārstrādes rūpnīcas izveidē Igaunijā

LETA, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agru vai vēlu sviesta cenu «burbulis» pasaules tirgū plīsīs un, ja tobrīd citu piena produktu cenas nemainīsies, iespējams arī piena iepirkuma cenu samazinājums, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš atzina, ka šī vasara bija raksturīga ar augstu sviesta cenu pasaules tirgū, kas ir diezgan unikāla situācija pēdējo desmit gadu laikā. Tajā pašā laikā pārējo piena produktu, kuriem nav augsts tauku saturs, cenas ir mainījušās minimāli. Pateicoties balansam starp būtisku sviesta cenas pieaugumu un nelielu pārējo piena produktu cenu pieaugumu, piena iepirkuma cena tirgū saglabājas relatīvi augsta un Latvijā turas pie 30 centiem par vienu kilogramu. Nedaudz augstāka tā ir atsevišķās Eiropas valstīs. «Agrāk vai vēlāk sviesta cenu «burbulis» plīsīs un, ja tajā brīdī citu produktu cenas nemainīsies, pieļaujams arī piena iepirkuma cenas kritums,» teica Šolks. Patlaban gan nav iespējams prognozēt, kad sviesta cena sāks sarukt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par nepiegādāto piena daudzumu maksās 140 eiro par tonnu

Žanete Hāka, 05.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir piešķīrusi 150 miljonus eiro atbalstu visu ES dalībvalstu piena ražotājiem, kuri, tirgus problēmu un finansiālo grūtību spiesti, apsver iespēju brīvprātīgi samazināt piena ražošanas apjomus 3 mēnešu periodā savā saimniecībā, informē Zemkopības ministrija.

Atbalsta mērķis ir kompensēt ražotājiem īslaicīgu piena piegādes samazināšanu.Atbalsta shēmas izmantošana ir brīvprātīga, un katram piena ražotājam pašam ļoti atbildīgi jāizvērtē nepieciešamība un iespējas ražošanu samazināt vismaz 3 mēnešu periodā.

Ja piena ražotājam ir interese par šo EK piedāvājumu, kas būs spēkā no šā gada 11. septembra, ražotājs varēs tam pieteikties saskaņā ar Zemkopības ministrijas izstrādāto kārtību.

Pieejamais atbalsts piena ražotājam paredzēts par piena piegādes samazināšanu 3 mēnešu periodā, salīdzinot ar tādu pašu references periodu iepriekšējā gadā, ja ražotājs 2016. gada jūlijā ir veicis piena piegādi pirmajam pircējam (neattiecas uz tiešo tirdzniecību). Patlaban atbalsta likme paredzēta 140 eiro par tonnu par references periodā samazināto piegādes apjomu, t.i., par nepiegādāto piena daudzumu: ja piena piegādi samazina vismaz par 1500 kg 3 mēnešu periodā; par apjomu, kas nepārsniedz 50% no references periodā piegādātā daudzuma (var samazināt vairāk, bet atbalsts pienāksies tikai par 50%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp uzņēmumiem, kas darbojas katrā no piena produktu piegādes ķēdes posmiem, ir maz uzticamības un periodos, kad notiek straujas svaigpiena iepirkuma cenu izmaiņas, sadarbības nosacījumi starp atsevišķiem ražotājiem un pārstrādātājiem var tikt ignorēti. Savukārt piena produktu cenu izmaiņu dinamika Latvijā ir lēna, proti, kad izejvielu cenas krītas, tās tikai ar lielu laika nobīdi atspoguļojas galaprodukta cenā, secināts Konkurences padomes (KP) un piena nozares - kooperatīvu, pārstrādātāju un mazumtirgotāju - pārstāvju tikšanās laikā.

«Diskusijas laikā iezīmējās divas būtiskas lietas: Latvijas piena pārstrāde kopumā ir mazefektīva un svaigpiena ražotājiem izdzīvošanas jautājums ir stratēģiski un ilgtermiņā plānot savu darbību, nevis paļauties uz to, ka, svaigpiena iepirkuma cenām augot, tā būs vienmēr. Pēc tam, kad cenas atkal krītas, jau var būt par vēlu pārstrādātājiem pārmest nespēju piena produktus saražot tādos apjomos, lai ar cenu ir apmierināti gan patērētāji, gan izejvielu ražotāji. Tas nozīmē jau ‘labajos laikos’ meklēt uzticamus svaigpiena noieta kanālus vai pat attīstīt noteiktus pārstrādes veidus līdz pat nišas specializācijai,» atzīmē KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena kooperatīvi nolēmuši apvienot eksportu, lai mazinātu zemo piena iepirkuma cenu nelabvēlīgo ietekmi uz nozari, informē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).

Šobrīd par sadarbību kopīgai piena pārdošanai vienojušies astoņi piena kooperatīvi un notiek sarunas ar pircējiem ārpus Latvijas par ilgtermiņa piegāžu līgumu slēgšanu.

«Mums nav cita ceļa, kā vest sarunas par piena pārdošanu ar uzņēmumiem ārpus Latvijas. Latvijā var pārstrādāt 60 % vietējā piena, bet 40 % jāizved uz Lietuvu un Igauniju. Tā ir laime, ka varam to darīt, jo pretējā gadījumā piena govis, kas saražo 40 % piena, būtu jāizkauj,» atzīmē LLKA Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane.

Asociācija atzīmē, ka lielāko daļu piena kooperatīvu skārušas straujas piena iepirkumu cenu izmaiņas, kas veicinājis piena kooperatīvu saliedēšanos ar mērķi sakārtot piena tirgu, ņemot piemēru no graudaudzētāju kooperatīviem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Latvijas piena nozare briest jauniem tirgus darījumiem

Jūlija Māsāne-Ose, KPMG Baltics darījumu konsultāciju pakalpojumu direktore, 27.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu norises piena nozarē un lielākajos Latvijas piena pārstrādes uzņēmumos, kā arī pieaugošā investoru interese liecina par to, ka vietējais tirgus ir nobriedis lielām pārmaiņām. Lai arī desmit lielākie Latvijas piena pārstrādātāji iepriekšējos gados kopumā vidēji ir strādājuši ar zaudējumiem, tomēr salīdzinoši viegli pieejamais finansējums un reģiona lielais potenciāls konkurēt globālajā piena pārstrādes tirgū ļauj secināt, ka nozarē tuvākajā nākotnē piedzīvosim lielu aktivitāti uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumu jomā.

Latvijas piena pārstrādes nozarē aktīvi konkurē daudzi salīdzinoši nelieli vietējā kapitāla uzņēmumi, kuri izdzīvošanas un attīstības nolūkos meklē pieeju globālajiem tirgiem, kā arī papildu investīcijas. Uzņēmumiem akūti ir nepieciešama spēku apvienošana un darbības koordinācija, izmantojot uzņēmumu konsolidāciju, nevis resursu izšķērdēšanu sāncensībai vietējā tirgū.

Tādejādi uzņēmumi nodrošinātu gan zemākas fiksētās izmaksas un pieeju jauniem tirgiem, gan arī pieredzes apmaiņu savā starpā. Uzņēmumiem apvienojoties vai sadarbojoties, būtu pa spēkam radīt jaunus augstas pievienotās vērtības produktus, ar kuriem konkurēt ārvalstu tirgos.

2017. gada sākumā jau notikuši divi nozīmīgi darījumi Baltijas piena tirgū. 75,1% daļu SIA Latvijas Piens iegādājās vācu uzņēmums Eximo Agro-Marketing, kuram ir 41 gada pieredze industriālo piena produktu tirdzniecībā. Savukārt Igaunijā Maag Group nopirka finansiālās grūtībās nonākušā piena pārstrādes uzņēmuma Tere aizņēmumus, turpinot pārrunas par uzņēmuma pārpirkšanu. Turklāt februārī Food Union Group saņēma 214 milj. eiro no divām privātā kapitāla firmām – PAG Capital un Meridian Capital – attīstībai gan Baltijas valstīs, gan arī ārvalstu tirgos, piemēram, Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildīgās institūcijas Lietuvā veic darbības, kuras var pilnīgi apturēt augsti kvalitatīva neapstrādāta piena ievešanu no Latvijas un Igaunijas, tā sagraujot visu Lietuvas piena nozari un izraisot "piena karu" starp Baltijas valstīm, apgalvo Lietuvas piena pārstrādātāji.

Pēc Lietuvas piena pārstrādātāju asociācijas "Pieno centras" vadītāja Egidijus Simoņa teiktā, lielākie valsts piena pārstrādes uzņēmumi ir saņēmuši Valsts pārtikas un veterinārijas dienesta paziņojumus, ka tos apmeklēs inspektori un veiks tikai no kaimiņu Baltijas valstīm ievestā piena paraugu ņemšanu neplānotām laboratoriskajām pārbaudēm. Pašlaik uzņēmumi paši veic katra piena sūtījuma laboratoriskos izmeklējumus.

LASI ARĪ : Krīze jau jūtama arī piena ražošanas un pārstrādes nozarēs

"Rodas reāli draudi, ka pārspīlētas pārbaudes var izmantot, lai aizliegtu piena importu no Latvijas un Igaunijas. Tas Lietuvā pilnīgi sagrautu ne tikai pārstrādes rūpniecību, bet arī visu piena nozari, kā arī piena ražošanas saimniecības. Daļai pārstrādes uzņēmumu nāktos uzņēmumu slēgt, daļai - atlaist lielāko daļu darbinieku, jo apstātos to produktu ražošana, kas rada vislielāko pievienoto vērtību. Tad būs jautājums nevis par to, par kādu cenu piens tiek iepirkts no Lietuvas saimniecībām, bet - kas vispār spēj to iepirkt," apgalvo E. Simonis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena iepirkuma cenas Latvijā atlikušajos vasaras mēnešos varētu saglabāties esošajā līmenī, savukārt tās prognozēt turpmāk pagaidām ir pāragri, aģentūrai LETA sacīja Kazdangas piena pārstrādes uzņēmuma Elpa valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis.

Viņš pastāstīja, ka patlaban piena iepirkuma cenām ir tendence stabilizēties, un turpmākajā vasarā nav gaidāms straujš cenu kāpums. Turpretī to, kādas cenas būs šā gada pēdējā ceturksnī, ir grūti pateikt. Tas būs atkarīgs no situācijas Eiropas tirgū. Tāpat piena iepirkuma cenas turpmākajos mēnešos ietekmēs arī klimatiskie apstākļi, piemēram, nokrišņu daudzums Latvijā, kas iespaido lopbarības kvalitāti un, attiecīgi, piena izslaukumu un piena kvalitātes rādītājus.

«Ja rudenī agrāk uznāks salnas, nelielie un vidējie zemnieki, kam nav atbilstošas tehnikas iespējas, nevarēs ātri un operatīvi sagatavot skābsienu vai sauso sienu. Tādā gadījumā barībai nebūs attiecīgā kvalitāte. Proteīna saturu lopbarībā varētu ietekmēt novēlotā vasaras sākšanās, vēsais laiks un saules trūkums, līdz ar to lopbarības kvalitāte var nebūt pietiekamā augsta. Tas, katrā gadījumā, ietekmēs izslaukumu, piena ražošanu un arī kvalitātes rādītājus,» sacīja Elpa valdes priekšsēdētājs, neizslēdzot, ka rudenī, kad būs jāsāk izbarot šovasar sagatavoto lopbarību, piena izslaukums var kristies un piena iepirkuma cena mainīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena pārstrādātājiem pērn izdevās sasniegt ļoti labu eksporta rezultātu, un arī šogad ir potenciāls audzēt produkcijas realizācijas apmēru ārvalstu tirgos, teica Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Latvijas piena pārstrādātāju eksporta dati par aizvadīto gadu kopvērtējumā vēl nav pieejami. Savukārt pērn 11 mēnešos Latvijas piena produktu eksporta apmērs veidoja apmēram 146 miljonus eiro, kas ir par 12% vairāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā periodā, kad tas veidoja 130 miljonus eiro. Arī naudas izteiksmē pērn 11 mēnešos eksporta vērtība augusi par 12%.

Tādējādi Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu eksporta apmērs pērn nedaudz pārsniedzis apjomu pirms Krievijas noteiktā embargo, un ir vērtējams kā ļoti labs rezultāts.

Kopējos Latvijas piena produktu eksporta apmērus pērn pozitīvi ietekmēja siera, sūkalu produktu, industriālo produktu - vājpiena un pilnpiena produktu eksports, ārvalstīs sekmīgi realizēts arī piens un krējums. Nozares galvenie ārvalstu realizācijas tirgi pērn bija Lietuva, kā arī Polija, Vācija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union investēs 11,1 miljonu eiro un centralizēs Rīgas ražotnes

Rūta Lapiņa, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums «Food Union» investēs kopumā 11,1 miljonu eiro, lai tuvāko divu gadu laikā izveidotu svaigo piena produktu Izcilības centru, informē «Food Union» sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Mežgaile.

Izcilības centra izveide paredz jauna ražošanas ceha būvniecību 2 miljonu eiro apmērā, jaunu ražošanas iekārtu iegādi 2,85 miljonu eiro apmērā ar mērķi izstrādāt jaunus un inovatīvus produktus un paplašināt produktu piedāvājumu, kā arī visas ražošanas Rīgā koncentrāciju vienuviet, proti, AS «Rīgas piena kombināts» teritorijā. SIA «Rīgas piensaimnieks» ražošanas pārvietošanā uz AS «Rīgas piena kombināts» teritoriju un AS «Rīgas piena kombināts» esošās infrastruktūras modernizācijā tiks investēti 6,25 miljoni eiro.

««Food Union» orientācija uz produktu inovācijām un mūsdienīgām ražošanas tehnoloģijām ir bijusi kopš tā dibināšanas 2011.gadā, kad uzņēmums gada laikā investēja vairāk nekā 30 miljonus eiro jaunu ražošanas iekārtu iegādē. Tagad, sešus gadus vēlāk, uzņēmums ir nobriedis nākamajam lielajam solim investīciju plānā, kas paredz Rīgas ražotņu centralizāciju un Izcilības centra izveidi, lai turpinātu būt produktu inovāciju līderi svaigo piena produktu kategorijās,» stāsta AS «Rīgas piens kombināts» valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps, iegādājoties maksātnespējīgā kooperatīva Trikāta KS piederošās 53,66% kapitāldaļas, kļūst par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA Latvijas Piens dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu, informēja uzņēmumā.

Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Dzēse pieder 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS- 5,88% kapitāldaļu.

Kā norādīja Trikāta KS administratore Rudīte Klikuča, šodien noslēgts līgums par Trikāta īpašumā esošo SIA Latvijas Piens kapitāldaļu un prasījuma tiesību pret uzņēmumu pārdošanu Latvijas lauksaimnieku kooperatīvam Latraps par 512 000 eiro.

«Jau janvārī publiski tika izsludināta iespēja pieteikties uzņēmuma kapitāldaļu iegādei. Sludinājumā noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti, taču trīs no pretendentiem savus piedāvājumus atsauca. Vienīgi Latraps savu saistošo piedāvājumu uzturēja, to atbalstīja vairākums balsstiesīgo Trikāta nenodrošināto kreditoru, kā arī nodrošinātais kreditors AS Attīstības finanšu institūcija Altum,» norādīja Klikuča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki Straujumai: Lūdzu, aizstāviet Latvijas piena ražotājus

Lelde Petrāne, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Lauksaimnieku apvienība lūgusi Latvijas Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu vērsties pie Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem ar aicinājumu «pārstāt lietot diskriminējošu politiku piena iepirkumu cenu veidošanā».

Šī diskriminējošā piena iepirkuma cenu politika piespiežot piensaimniekus ražot pienu par pašizmaksu vai pat zem tās, tāpēc radušies draudi, ka Latvijā likvidēs lielu govju ganāmpulku skaitu.

Kopš 2014. gada maija, kad Krievijas Federācija ieviesa embargo Latvijas lauksaimniecības produkcijai, vislielākos zaudējumus ir cietusi Latvijas piensaimniecības nozare.

Šāda situācija radusies, jo Latvijā ir daudzas saimniecības ar salīdzinoši nelielu piena govju skaitu (50 – 500), kas nav konkurētspējīgas kopējā piena tirgū tāpēc, ka no šīm saimniecībām lielie pārstrādes uzņēmumi un kooperatīvi pienu iepērk par zemāko iespējamo cenu. 2015. gada maijā piena iepirkuma cenas Latvija svārstās no 14 līdz 33 eiro centiem par kilogramu, turklāt zemākās cenas tiek piemērotas saimniecībām, piena pārstrādātājiem apelējot pie zemās piena kvalitātes un loģistikas trūkuma. Pēc biedrības Lauksaimnieku apvienība domām, tas nav korekti, jo, piemēram, loģistikas izdevumi piena cenu var palielināt ne vairāk kā par 0,8 - 1,5 eiro centiem kilogramā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Miķelāni bekons plāno investēt vairākus miljonus eiro un rekonstruēt 30 kūtis

LETA, 26.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cūkkopības komplekss Miķelāni bekons tuvāko piecu gadu laikā plāno rekonstruēt 30 kūtis, investējot vairākus miljonus eiro, pastāstīja cūkkopības kompleksa valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

Viņš sacīja, ka Miķelāni bekons pēc divu gadu ilgas saimniekošanas bijušajā Jēkabpils gaļas kombinātā ir sapratis, ka ar pagājušā gadsimta tehnoloģijām un aptuveni 100 darbinieku skaitu nav efektīvs un nevar strādāt rentabli. Tā kā pašlaik liela uzmanība tiek veltīta cūkkopības kompleksa darba efektivitātes celšanai, no sākuma plānots rekonstruēt dzemdību kūti, ieviešot tajā jaunākās tehnoloģijas.

«Miķelānu cūkkopības komplekss atrodas 40 hektāru lielā teritorijā, un tajā ietilpst 40 kūtis, no kurām desmit ir labā stāvoklī, bet pārējām 30 ēkām nepieciešams veikt apjomīgus rekonstrukcijas darbus. Patlaban plānojam pārbūvēt dzemdību kūti, bet kopumā mūsu mērķis tuvāko piecu gadu laikā ir rekonstruēt 30 kūtis, investējot vairākus miljonus eiro,» sacīja cūkkopības kompleksa valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Mērķis kļūt par dominējošo spēlētāju Baltijas piena tirgū

Lelde Petrāne, 06.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra beigās oficiāli reģistrēts Baltijas valstīs pirmais starpvalstu piena kooperatīvs, kura pilnais nosaukums ir "Piiratud Vastutusega Societas Cooperativa Europaea (SCE) E-Piim", tādējādi noslēdzot pērn augustā uzsākto Latvijas piena kooperatīva "Piena ceļš" un Igaunijas "E-Piim" apvienošanās procesu.

Pērn augustā uzsāktais apvienošanās process bija ilgstošs un sarežģīts, jo Latvijā un Igaunijā pastāvošā likumdošana neregulē starpvalstu kooperatīvu dibināšanu un darbību, tādēļ process tika veikts, izmantojot ES attiecīgās regulas.

Apvienošanās procesā, kuru vadīja starptautiskais zvērinātu advokātu birojs "Eversheds Sutherland", nācās veikt detalizētas un savstarpēji identiskas procedūras gan Igaunijā, gan Latvijā. Jaunais kooperatīvs reģistrēts Igaunijas uzņēmumu reģistrā 27. februārī. Uzņēmumam izveidota padome 15 cilvēku sastāvā, kur 5 dalībnieki pārstāv Latviju un 10 Igauniju, kā arī valde 3 cilvēku sastāvā. Valdē ievēlēts Jānis Bērtulsons, kurš līdz šim bija kooperatīva "Piena ceļš" padomes loceklis, kā arī līdzšinējais Igaunijas kooperatīva "E-piim" valdes priekšsēdētājs Jānuss Murakas un finanšu direktore Merili Turjakas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijā tikai biedē, Jaunzēlandē jau kauj

Raivis Bahšteins, Didzis Meļķis, 05.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālajos piena plūdos slīkst kā Jaunzēlandes, tā pašmāju piena ražotāji; visvairāk cieš tādas valstis kā Latvija, kas daudz saražo un maz patērē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sevišķi pēdējā mēneša laikā lasāmās ziņas par Jaunzēlandes piensaimnieku nedienām ar krītošajām piena iepirkuma cenām ir summējušās mēneša kopējos datos. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, jūlijā piena cenas šai lauksaimniecības industrijai globāli nozīmīgajā ekonomikā ir kritušās par 23,1%, bet pret šo periodu pērn pat vēl vairāk – par 47,6%, atsaucoties uz Austrālijas un Jaunzēlandes bankas ANZ Banking Group cenu indeksu, raksta Financial Times. Tikmēr Latvijā kritums gada laikā ir aptuveni 30% liels, provizoriski rēķina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes dalīborganizācijas Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. «Jaunzēlande viennozīmīgi uzdod toni, bet piena plūdi, kuros slīkstam, mums ir kopēji, pateicoties lielajam daudzumam industriālo produktu, ko saražojusi Jaunzēlande un citas piensaimniecības lielvalstis,» paskaidro J. Šolks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada deviņos mēnešos iepirkts par 4% mazāk piena nekā pērn. Piena ražotāju skaits piecos gados sarucis uz pusi.

Latvijas iedzīvotāji pienu tikai nedaudz vairāk par pusi saņem no Latvijas ražotājiem, un zemniekus sagaida kārtējā dabīgās atlases kārta, tāds ir Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) priekšsēdētāja Jāņa Šolka piensaimniecības nozares raksturojums, kā vienīgo risinājumu saredzot pašmāju produkcijas patēriņa palielināšanu.

«2017. gadā šogad iztrūkstošie 4% vai 25 tūkstoši tonnu piena tika pārstrādāti industriālajos produktos, kas pamatā ir sausais vājpiens. Šobrīd iepirktā piena apjoms valstī ir pietiekams un iepirkuma cena – aptuveni 0,29 eiro – līdz jaunajam gadam ar nelielām izmaiņām varētu saglabāties stabila,» tā J. Šolks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru