Eksperti

Dzīve finanšu pratības trūkumā – nomākta un stresa pilna

Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, 24.09.2021

Jaunākais izdevums

Dažādas organizācijas pasaulē un arī Latvijā mēra sabiedrības finanšu pratības līmeni, izstrādā priekšlikumus tās uzlabošanai, rīko izglītojošus pasākumus un meklē veidus, kā padarīt sabiedrību zinošāku un prasmīgāku naudas lietās.

Finanšu pratība jeb vienkārši prasme rīkoties ar savu naudu – kādēļ tā ir svarīga katram un sabiedrībai kopumā? Prasme rīkoties ar naudu nav stāsts par to, cik labi spēju saskaitīt makā esošos līdzekļus vai izrēķināt maksājuma summu ar visu atlaidi pie kases. Naudas prasme iezīmējas noteiktā rīcībā: domāt par ikdienas vajadzībām un spēt tās pārdomāti apmaksāt, domāt par nākotni, paredzot iespējamos izdevumus ilgākā laika periodā, un prast izvairīties no maldīgiem finanšu lēmumiem, tajā skaitā pasargāt savu naudu no krāpniekiem. Kā tad mums kopumā veicas šajā jomā?

Domāju par ikdienas vajadzībām

Naudas lietas un kārtība tajās būtiski ietekmē kopējo labsajūtu. Šķiet loģiski – jo vairāk naudas, jo priecīgāks esi. Tomēr šī sakarība ir vien šķietama, jo finanšu stress rodas gan turīgiem iedzīvotājiem, gan cilvēkiem ar ierobežotiem līdzekļiem. Stresu rada nesakārtotas naudas lietas, proti, dažādi neparedzēti finanšu satricinājumi un sajūta, ka naudas visam nepietiek.

Latvijā teju pusei iedzīvotāju stresa izraisītājs ir nauda, kā to parāda Finanšu institūta veiktā aptauja.Tas ir trešais būtiskākais stresa avots aiz raizēm par darbu un veselību. Īpaši satraukumu par finansēm izjūt jauni cilvēki, kas nozīmē, ka viņiem nav nepieciešamo zināšanu un prasmju, lai ar sastopamajiem izaicinājumiem tiktu galā.

Un tiesa, prasmes rīkoties ar naudu laika gaitā veidojas pašas, tomēr ir jānes zināmi upuri. Aptaujātie norāda – stress par naudas lietām atstāj tiešu ietekmi uz veselību un attiecībām ar tuviniekiem un kolēģiem. Lielai daļai satraukums par finansēm ietekmē arī darba produktivitāti, kas savukārt rada lielāku stresu par darbu un var ietekmēt arī ienākumus. Protams, šajā situācijā būtisks ir mūsu katra paša priekšstats par saviem ienākumiem, tomēr līdzeklis stresa mazināšanai ir pārdomāta naudas plānošana, ko norāda arī paši aptaujātie.

Tāpat Finanšu institūta pētījumā par budžeta plānošanu atklājas, ka puse iedzīvotāju budžetu neplāno, bet tas savukārt kavē drošības uzkrājumu izveidošanu. Drošības uzkrājums vismaz 3 mēnešu ienākumu apmērā ir tikai vienam no 10 cilvēkiem. Teju katrs piektais ir ņēmis jaunu kredītu, lai dzēstu iepriekšējo. Te arī stresa iemesli.

Domāju par nākotni

Nākotne ir neparedzama, bet tomēr ir virkne notikumu, kuru norise ir pilnīgi noteikta. Un daļa no šiem notikumiem rada slodzi ģimenes budžetam, ja par to laicīgi nebūsi padomājis. Klasiski mēdzam norādīt, ka vietējie varas pārstāvji ir pārsteigti par ziemas iestāšanos un nespēj laikus sagatavot ielas braukšanai jaunos apstākļos. Tikmēr liela daļa attopas, ka spēkratam nav piemērotu riepu. Līdzīgi kā jaunas riepas, dzīvē ir pietiekami daudz citu izdevumu, kas ir paredzami jau krietnu laiku iepriekš un kuriem var sagatavoties. Vai tie būtu Ziemassvētki vai citi naudu prasoši svētki, vai bērna sagatavošana skolai pēc vasaras brīvdienām, ceļojumi vai pat auto remonta izdevumi, – tiem var laikus sagatavoties. Turklāt liela daļa šo izdevumu ir neizbēgami, līdz ar to, plānojot līdzekļus, ieguvums ir mazāk stresa.

Būtiskākais no paredzamajiem izdevumiem ir vecumdienas – lai tās pavadītu mierā, tām vajadzēs daudz naudas vai citu īpašumu uzkrājumu. Ik pa laikam kāds nosaka, ka tas ir tālu un nez vai vispār tik ilgi nodzīvos. Bet nevaru iepriecināt – būtiski lielākā daļa šo vecumu sasniedz un vecumdienu tuvošanos apjauš pārāk vēlu, kad vairs nav iespējams pienācīgi sagatavot papildu ienākumu avotus. Vēl aizvien tikai viens no trim iedzīvotājiem veido uzkrājumu vecumdienām, turklāt vidējais vecums, no kura uzkrājumus sāk veidot, ir samērā liels. Tas nozīmē, ka ir salīdzinoši maz laika, lai izveidotu pienācīgu uzkrājumu. Savā ziņā tas ir līdzīgi, kā ballēties līdz rītam, nedomājot par nākamo dienu. Bet kā mēs ballētos, ja zinātu, ka galvassāpes mūs pavadīs ne tikai nākamajā rīta, bet visu atlikušo dzīvi?

Izvairos no maldīgiem finanšu lēmumiem

Finanšu pasaule kļuvusi tik komplicēta un tajā pašā laikā tik ļoti ērta, ka maldīgus lēmumus pieņemt ir vieglāk nekā jebkad – sākot ar nepārdomātiem aizņēmumiem un beidzot ar finanšu krāpniekiem zaudētu naudu, kas pēdējā laikā ieguvusi pilnīgi nebijušu aktualitāti. Teju divas trešdaļas iedzīvotāju saskārušies ar krāpnieku mēģinājumu izvilināt privātus datus vai naudu. Diemžēl teju katrs piektais arī cieš reālus zaudējumus no krāpnieku darbībām – lielākoties savas neuzmanības, uztraukuma dēļ, vai arī akli ticot lielai peļņai.

Zaudētās summas ir ievērojamas un gadu no gada pieaug, radot būtisku kaitējumu gan pašu upuru finansēm, gan arī sabiedrībai kopumā. Tāpat postu personīgajām finansēm var nodarīt nepārdomāta aizņemšanās, prieka par kārotās mantas iegādi vietā sagādājot būtiskas raizes. Diemžēl lielākoties iedzīvotāji iepērkas ar sajūtām, maz pieslēdzot racionālo prātu, ko parāda arī dārgu aizņēmumu ņemšanas iemesli – ‘ātro kredītu’ ņēmēji šo kredītu izsniegšanas ātrumu un ērtumu norāda kā būtiskāko iemeslu tieši šāda dārga finansējuma izmantošanai. Vien retais saprot, ka šāda “servisa” cenā ir iekļauta maksa par citu aizņēmēju nenomaksātajiem aizņēmumiem.

Varētu jau teikt, ka katra naudas lietas ir viņa paša darīšana, un būtu grūti tam nepiekrist. Tomēr tas, cik labi katrs pats tiek galā ar savām naudas lietām, atstāj būtisku ietekmi uz to, kā dzīvojam kā sabiedrība. Spilgtākais piemērs ir krāpniekiem zaudēta nauda – tā kaitē gan pašam, gan ekonomikai kopumā, jo izkrāptie līdzekļi aizplūst nezināmos plašumos, atstājot dziļu plaisu lielas sabiedrības daļas maciņos. Nomākta un finanšu stresa pārņemta sabiedrība ir mazāk produktīva, kā arī vairāk laika patērē savu finanšu problēmu risināšanai gan brīvajā, gan darba laikā. Tā vietā, lai radītu jaunas idejas un īstenotu sapņus, cīnāmies ar finanšu grūtībām.

Šādos apstākļos maz domājam par sevis attīstīšanu un pilnveidošanu, kas varētu pievienot vērtību gan pašu finansēm, gan valsts ekonomikai kopumā. Ko darīt, lai uzlabotu savas naudas prasmes? Līdzīgi kā sportā vai veselībā, konkrētu mērķu izvirzīšana var palīdzēt uzlabot arī sniegumu personīgo finanšu disciplīnā.

Pirmais mērķis, ar kuru var sākt, ir kļūt labākam naudas lietās gada laikā. Ja vēl izdodas vārdu “labākam” aizstāt ar ko konkrētāku, piemēram, par noteiktu summu samazināt nelietderīgas saistības, liekus maksājumus, tēriņus vai izdevumus, tas jau būs lielisks sākums veselīgāku finanšu veidošanai un labākas pašsajūtas iemantošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023 laureāti

Db.lv, 09.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023" (LAGB 2023) laureāti.

Lielo gada balvu 2023 jeb Grand Prix saņēma Dailes teātra priekšlaukums (SIA "MADE arhitekti". Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu). Arhitektu birojam šī ir jau otrā saņemtā Lielā gada balva, kad 2012.gadā birojs saņēma Grand Prix par objektu - Saldus mūzikas un mākslas skola.

Starptautiskās žūrijas pārstāvji vienoti stāsta, ka objekts ir ne tikai labas prakses piemērs, bet arī rada un veido pārdomātu vides telpu, kas ir iekļaujoša gan pret vidi, gan sabiedrību. Žūrijas pārstāvji uzsver, ka projekts ir izstrādāts ar lielu iejūtību pret arhitektes Martas Staņas radīto Dailes teātri, kas ir spilgts padomju modernisma arhitektūras paraugs un unikāla sava laikmeta liecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Olainfarm rīkos konferenci par farmācijas nozīmi valsts ekonomikā

Db.lv, 09.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja AS "Olainfarm" šodien rīkos konferenci "Veselība. Drošība. Farmācija" par farmācijas nozīmi valsts ekonomikā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Konferences laikā plānots uzklausīt vietējo un ārvalstu ekspertu pieredzi tautsaimniecības un sabiedrības veselības jomā, kā arī diskutēt ar lēmumu pieņēmējiem par nozares attīstību un nākotni.

Konference noritēs trīs blokos - "Sabiedrības veselība šķērsgriezumā", "Farmācijas un medicīnas loma X stundā" un "Farmācijas industrija un Latvijas ekonomika".

Olainfarm dubultos apgrozījumu  

Jaunu produktu izstrāde un ieviešana ražošanā, jauni produkcijas realizācijas noieta tirgi ir...

"Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis norāda, ka Latvijas farmācijas nozares priekšrocība ir izcilā zinātniskā bāze, spēcīgās tradīcijas un nenovērtējamās inovācijas. Jau tagad Latvijā tiek nodrošināta pilna zāļu attīstības un apgādes ķēde, kurā ietilpst augsta līmeņa izglītība, pētniecība un inovācijas, rūpnieciskā ražošana un eksports, vietējas un reģionālas nozīmes apgāde un farmaceitiskā aprūpe.

J.Bundulis uzsver, ka Latvijā ir pa spēkam izstrādāt oriģinālmedikamentus, tomēr tam nepieciešama daudz efektīvāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni, ražotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Zāļu pieejamība ir kļuvusi ne tikai par sabiedrības veselības, bet arī par valsts drošības jautājumu, piebilst Bundulis.

Konferences dalībnieku vidū būs Amerikas uzņēmējdarbības institūta ("American Enterprise Institute", AEI) vecākā līdzstrādniece, "Foreign Policy" un "Politico Europe" žurnāliste, nacionālās drošības jautājumu eksperte un vairāku grāmatu autore Elizabete Bro, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), veselības ministre Līga Meņģelsone (AS), Aizsardzības ministrijas Valsts sekretārs Jānis Garisons, tiesībsargs Juris Jansons.

Tāpat konferencē piedalīsies tādi veselības nozares eksperti kā Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta direktors, Latvijas Universitātes asinsvadu ķirurģijas profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Dainis Krieviņš, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, farmācijas nozares pārstāvji - "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Bundulis un "Repharm" valdes loceklis Jānis Vanags.

Konferencē zinātnes jomu pārstāvēs Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš un Organiskās sintēzes institūta direktors Osvalds Pugovičs; par ekonomikas un eksporta jautājumiem runās "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs un Rīgas Ekonomikas augstskolas "Stockholm School of Economics in Riga" profesors un Ilgtspējīgā biznesa centra direktors Arnis Sauka.

"Olainfarm" koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 137,747 miljoni eiro, kas ir par 12,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 34,1% - līdz 12,712 miljoniem eiro.

"Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. "Olainfarm" koncernā ietilpst SIA "Klīnika DiaMed", "OlainMed", SIA "Latvijas aptieka", SIA "Silvanols", SIA "Olainfarm enerģija", SIA "Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju Kompetences centrs", SIA "Global Lux" un SIA "Tonus Elast".

"Olainfarm" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 30 079 109 eiro. Kompānijas īpašniece ir AS "Repharm" grupas māteskompānija AS "AB City".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas un veselības aprūpes nozarei Latvijā ir augsta pievienotā vērtība, kas veidojas no zināšanām, konferencē par veselības aprūpes un farmācijas nozīmi valsts ekonomikā “Veselība. Drošība. Farmācija” uzsvēra Eiropas Komisijas izpildviceprezidents, tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Farmācija ir viena no retajām nozarēm, kur Latvija ir spējusi nodrošināt spēcīgas pozīcijas Baltijā, turklāt dominējot nacionālajam kapitālam. Vienlaikus nozares nākotnes izaugsme ir atkarīga no šodienas investīcijām un inovācijām.

““Olainfarm” 50 gadu jubileja ir pienākusi sarežģītā laikā – pēc Covid-19 pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā laikā. Krievija ir vainojama pie piegādes ķēžu pārrāvumiem un manipulācijām enerģijas tirgū, kas ietekmē arī farmācijas nozari. Piesaistīt investīcijas šim reģionam šajā periodā nav vienkārši, valstu finansējuma prioritātes ir mainījušās par labu drošības aspektiem. Tāpēc īpašs gandarījums, ka uzņēmums spēj mobilizēt līdzekļus investīcijām – piesaistot gan pašu līdzekļus, gan Eiropas Savienības fondu un Eiropas Ekonomikas atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu. Latvijas uzņēmumiem ir svarīgi nostiprināties Eiropas Savienības tirgos un dot savu ieguldījumu Latvijas ekonomikas noturības uzlabošanā, lai farmācijas nozarē palielinātu valsts gatavību potenciāla apdraudējuma un krīžu situācijās,” pauda Valdis Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Farmācijas gatavība x stundai ir priekšnoteikums ekonomikas noturībai

Db.lv, 10.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpe un farmācijas industrija var dot pienesumu valsts ekonomikai un drošībai caur investīcijām cilvēkkapitālā un veselībā, un veselības aprūpes un farmācijas industrijas gatavība x stundai ir priekšnoteikums ekonomikas noturībai, tika secināts konferencē, atzīmējot AS “Olainfarm” 50. gadadienu.

Pirmā plaša mēroga konference par veselības aprūpes un farmācijas nozīmi valsts ekonomikā “Veselība. Drošība. Farmācija” ar lēmumu pieņēmēju un ekspertu dalību norisinājās 9.martā.

“Salīdzinot ar globālo kopainu, Latvijas farmācijas nozares priekšrocība ir izcilā zinātniskā bāze, spēcīgās tradīcijas un nenovērtējamās inovācijas. Jau tagad Latvijā nodrošinām pilnu zāļu izstrādes, attīstības un apgādes ķēdi, kurā ietilpst augsta līmeņa izglītība, pētniecība un inovācijas, rūpnieciskā ražošana un eksports, vietējas un reģionālas nozīmes apgāde un farmaceitiskā aprūpe. Mums ir pa spēkam izstrādāt oriģinālmedikamentus. Tomēr tam nepieciešama daudz efektīvāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni, ražotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Zāļu pieejamība ir kļuvusi ne tikai par sabiedrības veselības, bet arī par valsts drošības jautājumu. Tāpēc šajā konferencē aicinājām kopā visas puses un esmu gandarīts, ka izdevies par nozarei un valsts tautsaimniecībai svarīgiem jautājumiem uzsākt tik plaša mēroga diskusiju,” saka AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Komentāri

Pievienot komentāru