Dzīvnieku draugi sašutuši par vardarbīgām metodēm jēru kastrēšanā un astu amputācijā 

Zemkopības ministrija (ZM) ir sagatavojusi un virza izskatīšanai valdībā «aitu labturības» noteikumu projektu, kas paredz Latvijā atļaut vienu no nežēlīgākajām lopkopības metodēm – jēru kastrāciju un astu amputāciju ar gumijas gredzeniem, informē dzīvnieku aizstāvju organizācijas.

Sandra Dieziņa, 2012. gada 24. jūlijs plkst. 12:16

Šī metode nozīmē, ka maziem jēriņiem uz astītes vai sēkliniekiem tiek uzlikti gumijas gredzeni – žņaugi, tādejādi apturot asinsriti. Traumētais orgāns - aste vai sēklinieki - piepampst un sāp, līdz sākas nekroze un orgāns atmirst un nokrīt. Process ilgst 4 – 6 nedēļas, un, kā atzīts daudzos pētījumos, tostarp Lauksaimniecības dzīvnieku labturības komisijas 2008.gada ziņojumā «Report on the implications of castration and tail docking for the welfare of lambs», lai gan visi kastrēšanas un astu amputācijas paņēmieni nodara jēriem sāpes, gumijas gredzeni dzīvniekiem rada lielākas un ilgākas ciešanas nekā citas metodes. Vairākās Eiropas Savienības valstīs gan šī metode, gan astu amputācija kā tāda ir aizliegta, tostarp Nīderlandē, Skandināvijas valstīs un Lietuvā.

Latvijā aitu astu amputācija līdz šim bijusi aizliegta vispār un tās atļaušanu prasot aitkopji, kuri vēlas ar vienkāršāko paņēmienu – «nav astes, nav problēmas» – atrisināt aitu kopšanas grūtības. Proti, ja garastaino šķirņu aitas netiek atbilstoši koptas, netīrajā vilnā zem astes var iemitināties parazīti, kas patiešām var dzīvniekiem nodarīt lielu kaitējumu.

Dzīvnieku aizsargi pieļauj, ka jēru astu griešana un kastrēšana, iespējams, atsevišķos gadījumos aitkopībā ir nepieciešama, taču tas jāveic civilizēti un pēc iespējas mazsāpīgi: ar ķirurģiskiem paņēmieniem, jaundzimušiem jēriem, tikai kvalificēta veterinārārsta rokām un tikai gadījumos, ja tas patiešām vajadzīgs aitu labturībai. Turklāt ir iespējamas alternatīvas, kā pasargāt aitas no saslimšanas, piemēram, regulāra astes vilnas apcirpšana, apstrāde pret parazītiem, caureju izraisošu slimību ārstēšana un citas.

Diemžēl dzīvnieku aizsardzības organizāciju piedāvātais kompromiss izmantot aitkopībā tikai ķirurģisko kastrāciju un amputāciju netika pieņemts, un projektā paredzēts ne vien atļaut aitu astu amputāciju kā tādu, bet arī ieviest lētāko, taču viscietsirdīgāko no visiem amputācijas un kastrācijas paņēmieniem – gumijas gredzenu metodi. Turklāt iecerēts, ka astu amputāciju un jēriņu kastrāciju ar gumijas gredzenu metodi varēs veikt ikviena «persona, ko praktizējošs veterinārārsts ir teorētiski un praktiski apmācījis attiecīgo operāciju veikšanā». Tas nozīmē, ka nelaimīgos dzīvniekus ne vien pakļaus ciešanām, no kurām varētu izvairīties, bet turklāt to varēs darīt jebkurš neprofesionālis, uzsver dzīvnieku draugi.

Gumijas gredzenu metodes ieviešanu ZM pamato ar vienu no pasaulē progresīvākajiem dzīvnieku aizsardzības dokumentiem - Eiropas konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību. Ar jaunajiem noteikumiem Latvija pārņemšot šīs konvencijas pastāvīgās komitejas rekomendācijas attiecībā uz aitu audzēšanu, skaidro ZM. Taču, pēc dzīvnieku sargu domām, ministrija nez kāpēc nav pamanījusi, ka rekomendācijās skaidri un viennozīmīgi ir norādīts, ka «astes amputēšana un kastrācija, jo īpaši, izmantojot gumijas gredzenus, nav vēlama. Ja šīs procedūras tomēr jāveic, tad izmanto tikai ķirurģiskas metodes, pirms tam nodrošinot anestēziju, vai asinsvadu spailes». Tāpat rekomendācijās skaidri norādīts, ka neārstnieciskas izskatu pārveidojošas procedūras dzīvniekiem var tikt veiktas «vienīgi veterināru apsvērumu dēļ, lai dzīvniekiem atvieglotu vai novērstu sāpes vai ciešanas». Dzīvnieku draugi arī norāda, ka šādu «aitu labturības» noteikumu virzība cauri varas gaiteņiem notiekot klusi jo noteikumu projekts valdībā tticis iesniegts kā «tehniskais», proti, tāds, kas ir formāls un par kuru nav bijušas un nav nepieciešamas diskusijas sabiedrībā un valdībā.

«Projekta anotācijā, pēc kuras būtu vadījušies ministri, pieņemot jaunos noteikumus, gumijas gredzenu metode un iecere dot jebkuram lajam tiesības kastrēt jērus sākotnēji nebija pieminēta vispār. Ne ar vienu vārdu šajā sacerējumā nebija pieminēta arī gandrīz gadu ilgusī asā diskusija starp ZM, aitkopjiem un dzīvnieku aizsardzības organizācijām un daudzie dzīvnieku aizsargu un Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes negatīvie atzinumi par šīm iecerēm. Tikai pēc dzīvnieku aizsargu protesta dokuments tika papildināts, atspoguļojot arī kritisko viedokli un argumentus,» teikts dzīvnieku aizstāvju organizāciju paziņojumā. Šīs rganizācijas aicina valdību izskatīt «aitu labturības» noteikumu projektu pēc būtības un neatbalstīt gumijas gredzenu metodes ieviešanu Latvijā. «Vienas nozares nepierādīta ekonomiskā ieguvuma dēļ nedrīkst nodarīt pāri dzīvajām būtnēm, kuru liktenis ir atdot savas dzīvības mūsu, cilvēku, labumam. Pasargāt lauksaimniecības dzīvniekus no nevajadzīgām ciešanām un nodrošināt tiem iespējami labākus apstākļus viņu neilgās dzīves laikā ir mazākais, ko mēs varam viņu labā izdarīt,» teikts nodibinājuma Dzīvnieku Drauga fonds, dzīvnieku aizsardzības biedrības DzīvniekuSOS, dzīvnieku pansijas Ulubele, Juglas dzīvnieku aizsardzības grupas un Latvijas Kinoloģiskā federācijas paziņojumā.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas...

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000...

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai...

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

No šīs sadaļas
2012. gada 24. jūlijs plkst. 10:20

Pēc Zemkopības ministrijas ierosinājuma no 2012. gada valsts budžeta grozījumiem tiks pārdalīti...

2012. gada 23. jūlijs plkst. 12:46

Valdība atbalstījusi papildus 572 tūkstošu latu piešķiršanu 2012. gada valsts...

2012. gada 23. jūlijs plkst. 7:55

Lai arī daļu graudaugu sējumu papostījis lietus, zemnieki joprojām nezaudē cerības uz...

2012. gada 20. jūlijs plkst. 11:58

Valsts rezerves zemju fondā jau ieskaitīti 23 tūkstoši ha zemes, bet šobrīd...

2012. gada 19. jūlijs plkst. 10:50

Lai sasniegtu mērķi – attīstīt Latvijā efektīvu lauksaimniecības nozaru risku apdrošināšanas...

2012. gada 18. jūlijs plkst. 16:34

Zemnieki šonedēļ sāk kult labību, un trešdien pirmajos graudu kulšanas darbos...

2012. gada 18. jūlijs plkst. 7:55

Lateksa matrači, masāža, kāju vanniņas un īpaša navigācijas sistēma – tie ir...

2012. gada 17. jūlijs plkst. 17:56

Profesionālo lauksaimnieku organizāciju komitejas (COPA/COGECA) ģenerālsekretārs Peku Pesonenu...

2012. gada 17. jūlijs plkst. 7:58

Pēc spēcīgajām lietavām daudzās Kurzemes vietās labības lauki sakrituši veldrē. Kādā ...

2012. gada 12. jūlijs plkst. 10:27

Cīņa par lielāku finansējumu lauksaimniecībai no Eiropas Savienības (ES) budžeta politiķiem vēl...