Video

VIDEO: Veiksmes formula – saprātīgi risinājumi

Māris Ķirsons, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Viņa atgādina, ka laikā, kad attiecīgos normatīvos aktus rakstīja ES un nacionālajā valstu līmenī, lielākais mērķis bija uzlabot dzīvnieku populācijas stāvokli, bet tagad, kad daudzās situācijās attiecīgais mērķis ir sasniegts, dzīvnieku skaits rada problēmas lauksaimniekiem, mežsaimniekiem, bet risinājuma vismaz pagaidām nav. „Vilku populācija Eiropā ir pieaugusi, tomēr dīvaini dzirdēt, ka situācija esot slikta, jo palielinājies to populāciju skaits, kurām ir nelabvēlīgs statuss,” norāda L. Dombrovska. Meža un saistīto nozaru portāla zemeunvalsts.lv direktors Māris Liopa norāda, ka Latvijā ir piemēri, kur neko nedrīkst darīt zaļās vārnas dēļ, kaut arī to uzskata par ikdienišķu putnu. „Būtiskākais jautājums - kāds ir tas daudzums kādas dzīvnieku un putnu sugas īpatņu, kas visus apmierinātu?” tā M. Liopa.

Sabiedrības dubultstandarts

„Šķiet, ka uz šo problēmu būtu jālūkojas no modernas sabiedrības skatupunkta, kad dzīvnieku populācijas kontrole, lai nodrošinātu līdzsvaru, kas ir nepieciešams, ja attiecīgajā teritorijā gribam nodarboties ar lauksaimniecību vai mežsaimniecību, tiek uzskatīta par agresīvu, nepieņemamu,” skaidro L. Dombrovska. Viņa uzsver, ka nekad nav bijis pat domas kaut ko iznīcināt, bet gan jāatrod tie maksimālie konkrētās populācijas līmeņi, kas nodrošina gan apkaimes iedzīvotāju, gan atbraukušo tūristu drošu līdzāspastāvēšanu. „Vai kāds no atpūtniekiem teltī vēlas pamosties no trokšņa, ko rada, piemēram, lācis, pūloties atvērt somu vai termosu?” jautā L. Dombrovska.

Savukārt M. Liopa norāda, ka 2023. gadā dzīvnieku nodarīto postījumu zināmais apmērs tikai mežsaimniecībā vien pārsniedz 5200 ha platību, tāpēc ir jautājums par konkrētu dzīvās dabas populācijas nākotnes ietekmi uz zemes nozarēm, jo īpaši, ja rodas jaunas prasības, piemēram, dabas atjaunošanas, bioloģiskās daudzveidības uzstādījumos. „Sajūta, ka vairums vēlas dzīvot zaļi — būvniecībā vairāk izmantot koksnes izstrādājumu, kuros sekvestrēts CO2, bet vienlaikus būtiski samazināt koksnes ieguvi ar jauniem ierobežojumiem un pat ievērojamu mežu teritoriju izņemšanu no saimnieciskās aprites. Līdzīga duālā situācija ir arī ar dzīvniekiem, to populācijas lielumu, jo nereti to uztver kā kaut ko šausmīgu un vērtē tikai no multfilmu mīluļu skatījuma pozīcijas,” tā M. Liopa. H. Barviks uzskata, ka jāspēj atrast līdzsvars starp lauku iedzīvotājiem un dzīvnieku populāciju, to daudzveidību.

„Ja iekrītam kādā grāvī, tad, kā rāda pieredze, ir lielas nepatikšanas - lauksaimnieks/ mežsaimnieks nespēs nodarboties ar to, ar ko vēlas, un tiks izputināts, bet dabas draugi uzskata, ka daba pati visu atrisina, un nav ieinteresēti līdzsvara meklējumos,” tā H. Barviks. L. Dombrovska atgādina, ka sabiedrības morālei ir liela divkosība: ja cilvēks humānā veidā no dzīvnieku populācijas izņem indivīdus, tas ir slikti, bet, kad notiek nežēlīga sugu pašregulācija, tas ir labi. „Nesaprotu, kāpēc ir labāk, ja lūšu tēviņi apēd mazuļus, nevis mednieki limitētos apmēros medību sezonas laikā izņem no šīs dzīvnieku populācijas noteiktu skaitu eksemplāru,” retoriski jautā L. Dombrovska. H. Barviks norāda, ka nereti sastopami pilsētas parka eksperti, kuri zina, ko un kā vajadzētu darīt laukos, bet tad, kad dzīvnieki ienāk pilsētā un kad ar tiem jāsāk sadzīvot, tad nezin kāpēc viedoklis ir pilnīgi pretējs.

Dabai skarba pašregulācija

„Daba ar saviem līdzekļiem risina pārpopulācijas problēmu. Ja dzīvnieku populācijas kļūst ļoti lielas, tad ir jautājumi par to barības bāzi, parādās slimības, kā putnu gripa vai Āfrikas cūku mēris, kas šo dzīvnieku populācijas izmēru risina ļoti radikāli, bet cietēji no tā ir cilvēki,” skaidro H. Barviks. L. Dombrovska norāda, ka šāda scenārija gadījumā atkal jāraksta projekti un jādara viss, lai atjaunotu konkrēto dzīvnieku populāciju. „Projekti, šķiet, ir pats patīkamākais brīdis dabas aizsardzībā,” ironiski piebilst H. Barviks. M. Liopa vērš uzmanību, ka viens no kritērijiem, pēc kura vērtē cilvēku dzīves kvalitāti, ir putnu indekss. „Latvijā putnu (lauku un meža) indeksu, atbilstoši līgumam ar Dabas aizsardzības pārvaldi, rēķina Latvijas Ornitoloģijas biedrība, kura bieži ceļ trauksmi par putnu slikto stāvokli, kur skaidrojumi būtu jājautā zinātniekiem, taču ignorē datus par mazo plēsēju (ieskaitot vanagus, klijānus, ērgļus) skaita pieaugumu un ar mežiem klātās zemes hektāru pieaugumu,” uz to, ka jāmeklē kopsakarības starp dažādiem procesiem dabā un to atspoguļojumu datos, norāda M. Liopa.

Viņš atzīst, ka putnu indeksu kā indikatoru izmanto Eiropas līmenī, taču, pēc H. Barvika sacītā, tas var būt viens no rādītājiem, bet nevar būt vienīgais rādītājs. „Mazie plēsēji būtiski ietekmē putnu stāvokli un līdz ar to arī putnu indeksu, kas tiks ņemts par pamatu secinājumiem par attīstību nākotnē,” tā H. Barviks. Viņš norāda, ka daudzi ir pārsteigti par meža irbes populācijas samazināšanos, kaut arī šis putns ir barības bāze vistu vanagam, kura populācija līdz ar irbju skaita samazināšanos arī ies mazumā. „Vēl viens piemērs ir melnie stārķi, kurus no ligzdām nolasa daudzu mīlētie jūras ērgļi, kā rezultātā melno stārķu populācija sarūk, bet šim procesam nav nekāda sakara ar cilvēka saimniecisko darbību - mežsaimniecību, lauksaimniecību, mikroliegumiem vai kādu cilvēku vēlmi šos putnus padzīt no to ierastajām dzīvesvietām,” tā H. Barviks.

Asins arguments

„Kamēr nav kaut kas skaļi kliedzošs, cilvēki nav cietuši vai, vēl jo vairāk, gājuši bojā, reakciju nesagaidīsim,” uz jautājumu, vai sabiedrībai ir vajadzīgi atgadījumi, kur dzīvnieku uzbrukumi radījuši smagas traumas cilvēkiem vai cilvēki no gūtajām traumām gājuši bojā, lai mainītu savu attieksmi, atbildi H. Barviks. M. Liopa gan steidz norādīt, ka daļa sabiedrības meža dzīvnieku, jo īpaši plēsēju, tuvošanos cilvēku dzīves vietām uztver kā mežizstrādes sekas, sak, tiem nav kur palikt, bet ignorē tādus apstākļus kā savējo sugas brāļu padzīšana no attiecīgās teritorijas, kuru īsteno tās pašas dzīvnieku grupas dominējošais īpatnis, un arī barības vieglāku pieejamību. „Lūši, vilki, lāči — to jaunā paaudze spiesta meklēt jaunu dzīves telpu,” tā L. Dombrovska.

Savukārt H. Barviks vērš uzmanību, ka dzīvniekiem daudz labāk patīk dzīvot izstrādātajos mežos, kur ir jaunaudzes, kur ir barības bāze, kur var noslēpties un var justies daudz komfortablāk nekā pieaugušā vai vecā mežā. „Kopš 2018. gada, kad Rumānijā apturēja lāču medības, atļaujot no populācijas izņemt kādu īpatni tikai īpašos gadījumos, to skaits ir pieaudzis līdz aptuveni 8000 lāču, kuri nekautrējoties uzturas apdzīvotās vietās, pat pilsētās, jo īpaši pie atkritumu konteineriem, neiet gulēt ziemas miegā, lauku apvidos ir fiksēti lāču uzbrukumi cilvēkiem,” sekas rāda L. Dombrovska. Kā vēl vienu interesantu piemēru viņa min Šveici, kur pirms dažiem gadiem bija referendums par to, vai atļaut vilku, kuru skaits pēdējo gadu laikā pieaudzis, medības. „Dzīvnieku tiesību aizstāvji izvērsa milzīgu kampaņu un iztērēja miljoniem Šveices franku, rezultātā 51% iestājās pret vilku medībām, bet pagāja daži gadi, un arvien vairāk tika fiksēti un atspoguļoti vilku uzbrukumi, arī dzīvnieku sekošana bērniem, pat pieaugušajiem. Rezultātā 2023. gada rudenī Šveices parlaments pieņēma jaunu likumu, kurā tika noteikts valstī maksimāli pieļaujamais vilku skaits, bet pārējie vilki jālikvidē,” stāsta L. Dombrovska. Viņasprāt, ir loģisks jautājums par to, kas ir labākais risinājums — vispirms aizliegt vilku medības un pēc tam tos lielu daļu vienkārši likvidēt, vai arī uzreiz veikt vilku populācijas saprātīgu regulāciju.

Visus nevar iebāzt vienā maisā

„2008. gadā tika izstrādātas vadlīnijas, kā ieviest biotopu direktīvas izņēmumus, un Latvijā tobrīd esošā sistēma tika uzskatīta par labāko Eiropā, jo tika minēta vadlīnijās, taču, mainoties ES politiskajam uzstādījumam, Latvijas veiksmes stāsts no vadlīnijām vienkārši tika izņemts un tika uzsākta pārkāpuma procedūra pret Latviju, kaut arī lūšu skaits Latvijā 15 gadu laikā pieauga, bet konfliktu starp cilvēkiem un dzīvniekiem nebija, un tieši tas bija iemesls esošās sistēmas sagraušanai,” tā L. Dombrovska. H. Barviks atgādina, ka daudz kas sākas Briselē, jo normatīvie akti rodas ES struktūrās, bet to izmaiņas, kuras diktē dzīve, operatīvi mainīt atbilstoši esošajam procedūras rāmim ir teju neiespējami. „Pašreiz funkcionējošā sistēma, kā viss tiek vērtēts, ir novecojusi, un ir pienācis laiks domāt par tās mainīšanu visā Eiropā. Un nevar arī visus bāzt vienā maisā, kā tas ir pašlaik, jo Dienvideiropā ir atšķirīga situācija no tās, kāda ir Ziemeļeiropā, un tās nevar vērtēt pēc vieniem un tiem pašiem parametriem,” tā H. Barviks. Viņam piekrīt M. Liopa, uzsverot, ka Latvijā atšķirībā no citām valstīm pēdējās desmitgadēs par aptuveni 400 000 ha ir palielinājies to zemju apmērs, kurās aug koki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas ir aprites ekonomika, kādas ir labas ilgtspējīga iepakojuma prakses un kā tās atspoguļojas indivīda un uzņēmuma rīcībā un pasaulē kopumā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem un iepazīstinātu ar aktuālajām tēmām ilgtspējīga un apritīga iepakojuma jomā, Latvijas bezatkritumu pilotprojekta “Tīri.Labi” ietvaros ir tapušas “Iepakojuma akadēmija” video sērijas.

Tajās dažādi nozares eksperti un uzņēmumu pārstāvji ne vien izskaidro ilgtspējas principus, bet arī dalās savā pieredzē par ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbību, īpašu uzmanību veltot produktu iepakojumam. Pievienojies “Iepakojuma akadēmijai” un paplašini savas zināšanas!

Ekspertu pavadībā “Iepakojuma akadēmija” video sērijās tiek pārrunātas tādas tēmas kā aprites ekonomika, iepakojumu pārstrāde, ilgtspējīga iepakojuma veidi, iepakojumu pārstrāde depozīta sistēmas ietvaros, atkritumu daudzuma samazināšana un citas. Savukārt Latvijā pazīstamie zīmoli “Skrīveru saldumi”, “Plūkt”, “Depozīta punkts” un “Clean R” ļauj ieskatīties savu uzņēmumu ikdienā un parāda, kā apritīgums tiek ieviests praksē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #51

DB, 19.12.2023

Dalies ar šo rakstu

Ja Citadeles bankas akcionāri izlems veikt akciju sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb IPO biržā, tas, iespējams, varētu būt viens no lielākajiem emitentiem biržas Nasdaq Riga vēsturē, dodot nozīmīgu impulsu kapitāla tirgus attīstībai Latvijā, jo šāds emitents ļautu piesaistīt ne tikai Baltijas, bet jo īpaši ārvalstu institucionālos investorus, kuri parasti ir ieinteresēti ieguldīt lielos uzņēmumos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijusī ilggadējā biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja, tagad a/s Citadele banka padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.decembra žurnālā lasi:

Statistika

Inflācijas beigas

Meža nozares dzinējspēks

Latvija kokmateriālu eksporta līderos

Miljons eiro koksnes produktu vērtības paaugstināšanai

Aktuāli

Nodarbinātie – valsts stūrakmens

Dabas aizsardzība

Veiksmes formula – saprātīgi risinājumi

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Izaugsme uz pasaules fona jānovērtē

Izglītība

Vesela paaudze jāatstāj uz otro gadu

Enerģētika

Izskatās, ka Eiropa nenosals ne šajā, ne arī nākamajā ziemā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attēls: Graplingaklubs.lv

Kur gan šis sports ir bijis visu manu mūžu?

– Tā jautā Marks Cukerbergs intervijā ar Džo Roganu. Cukerbergs ir svaigākais “upuris”, kurš aizrāvies ar Brazīlijas džiu džitsu, bet varētu minēt vēl veselu virkni citu slavenību un ievērojamu cilvēku, kuri ar lielu entuziasmu trenējas šo cīņas mākslu. Var pieminēt kaut vai Īlona Maska un Marka Cukerberga supercīņu, kas likās pavisam reāla, tomēr Masks, šķiet, pārdomāja. Slavenais aktieris Toms Hārdijs ne vien trenējas cīņu zālē, bet jau piedalījies vairākās sacensībās. Džo Rogans, Kjanu Rīvss, Čaks Noriss, Abū Dabī šeihs Zajeds ir tikai daži no zināmākajiem pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes ikdienas dzīve ir dažādu notikumu un veicamo darbu piepildīta – jāplāno darbi mājās, birojā un skolā; jāatceras par pārtikas iepirkšanu un idejām kārtējai maltītei; jārūpējas par ģimenes budžetu un brīvdienu plāniem u.tml. Mūsdienās šo aktivitāšu organizēšana vairs nav iedomājama bez ierīču un dažādu tehnoloģisko risinājumu izmantošanas, kuru darbībai nepieciešams stabils tīkla pārklājums un ātrs internets, ko 5G kvalitātē katram otrajam Latvijas iedzīvotājam piedāvā IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”. Kā cilvēki var izmantot “Bite” tīklu, organizējot ģimenes ikdienu?

Sakari un mobilais internets mūsu ikdienas pamatvajadzība. Šobrīd pieejamību “Bite” nākamās paaudzes tīklam nodrošina 1009 bāzes stacijas, taču līdz gada beigām paredzēts izbūvēt vēl 20 bāzes stacijas, tā turpinot kāpināt tīkla kapacitāti visos Latvijas reģionos. Jau šobrīd jaudīgais Bites 5G tīkls ir pieejams katram otrajam Latvijas iedzīvotājam.

Ikdienas saziņa ģimenēs, izmantojot drošības pulksteņus un telefonus

Komunikācijai ir izšķiroša nozīme ģimenes ikdienas dzīves organizēšanā, īpaši, ja ģimenē ir vairāk nekā viena atvase. Lai plānotu un saskaņotu ikdienas gaitas, mobilās ierīces un bērnu drošības pulksteņi, viedpulksteņi ir kļuvuši par neatņemamiem palīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 13. līdz 16. novembrim 10 Latvijas medicīnas nozares uzņēmumu piedalīsies pasaules vadošajā medicīnas nozares izstādē MEDICA 2023. Šī būs vēsturiski plašākā Latvijas medicīnas nozares ražotāju dalība savas nozares vadošajā starptautiskajā izstādē Diseldorfā. Pateicoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstam, šogad līdzās mūsu valsts medicīnas preču ražotāju individuālajām ekspozīcijām pirmo reizi Diseldorfā tiks būvēts Latvijas nacionālais stends.

Pasaules medicīnas produktu un tehnoloģiju tirgus ir dinamiski mainīgs, jaunu tehnoloģiju izstrāde un ražošana ietekmē medicīnas aprūpes nozari kopumā. Energoresursu cenu kāpums, izejvielu sadārdzinājums, izmaksu pieaugums pakalpojumiem un precēm no vienas puses un daži ļoti būtiski tehnoloģiski lēcieni, piemēram, mākslīgā intelekta jomā, kas liek investēt jaunos procesos, no otras puses, situācijā, kad veselības aprūpes budžeti ir ierobežoti, jo īpaši daudzu valstu valsts finansētajās veselības nozarēs. Ņemot vērā šos vispārējos nosacījumus, ir svarīgi, lai ikviens, kas pieņem lēmumus veselības aprūpes nozarē, būtu lietas kursā un izmantotu pasaulē vadošās medicīnas nozares izstādes MEDICA 2023 un starptautiskās augsto tehnoloģiju risinājumu un piegāžu medicīnā izstādes COMPAMED 2023 piedāvātās profesionālā dialoga, biznesa partnerības un tīklošanas platformas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Riskējam zaudēt pēdējo veselības aprūpes salmiņu reģionos

Alvis Ērglis, SIA “Latvijas aptieka” valdes priekšsēdētājs, 04.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērotājiem no malas noteikti šķiet pozitīvi Veselības ministrijas (VM) un ministra Hosama Abu Meri centieni meklēt veidus, kā Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt augstāku zāļu pieejamību. Jo, patiesi, ņemot vērā sabiedrības zemo labklājības līmeni, ir daļa cilvēku, kuri nevar iegādāties visas ārsta izrakstītās zāles, jo viņu ienākumi to vienkārši neļauj.

Vēl tikko publicēti dati, ka mūsu valstī pērn vairāk nekā piektdaļa iedzīvotāju bijuši pakļauti nabadzības riskam un šim rādītājam nav tendence samazināties. Visaugstākais nabadzības risks (40,1%) ir tieši cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem. Tā ir arī vecuma grupa, kad saasinās dažādas veselības problēmas, kam nepieciešama ikdienas medikamentoza ārstēšana. Situācija, ka iedzīvotāji nevar atļauties sev nepieciešamās zāles, nav pieļaujama, un ir kopīgi jāmeklē risinājumi. Tajā pašā laikā, redzot VM un tās politiskās vadības aktivitātes, nākas secināt, ka situācija izveidojusies kā tajā vecajā teicienā “gribējām kā labāk, sanāca – kā vienmēr”. Sasteigti, haotiski un neizanalizēti risinājumi, apšaubāmas savstarpējās komunikācijas metodes no politiķu puses, slēpjoties aiz cēla mērķa par zāļu cenu samazināšanu. Nozare ir gatava iesaistīties un strādāt kopā, lai risinājumi būtu efektīvi un dotu efektu arī ilgtermiņā, bet ministrijai un ministram ir jāspēj veidot konstruktīvs un profesionāls dialogs arī situācijās, kad tiek norādīts uz objektīviem riskiem un procesa nepilnībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties progresīvāko darbinieku entuziasmam un vadības iniciētām apmācībām, aizvien vairāk Latvijas uzņēmumos tiek iepazīti mākslīgā intelekta (MI) risinājumi. Dažos tie jau ieviesti un tiek izmantoti ikdienas darbā, citos vēl tikai veidojas priekšstats par digitālo rīku patiesajām spējām, tādēļ MI vērtējums biznesa pasaulē ir ļoti atšķirīgs.

Kamēr četri no katriem desmit biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāja Jumis Pro aptaujātajiem uzņēmumu pārstāvjiem mākslīgo intelektu uzskata par palīgu darbā, 7% to uztver kā sāncensi. Tomēr vairākums sliecas piekrist, ka MI rīki kļūs par darba procesa sastāvdaļu neatkarīgi no tā, vēlamies to, vai nē.

Lūgti norādīt, kuram apgalvojumam par MI piekrīt, lielākā daļa jeb 64,6% aptaujāto uzņēmumu pārstāvju izvēlējās atbildi «MI tāpat ienāks darba ikdienā, gribu to vai nē». Samiernieciskā nostāja uzskatāmi atspoguļo biznesa pasaulē valdošo uzskatu, ka MI risinājumi ir neizbēgama nākotnes sastāvdaļa, pat ja šobrīd lielākā daļa strādājošo vēl īsti nesaskata to pienesumu vai neprot apieties ar šiem rīkiem. Neuzticēšanās inovācijai vai negatīva pieredze izskan otrajā populārākajā apgalvojumā. 48,9% respondentu norāda, ka salīdzinoši ilgu laiku prasījusi MI risinājumu paveiktā darba rezultātu pārbaudīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai mākslīgais intelekts veikalā var noķert garnadzi?

Uģis Začs, StrongPoint klientu servisa vadītājs, 04.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecība ir viena no jomām, kurā strauji ienāk jaunākās tehnoloģijas – sākot no mākslīgā intelekta un ar to darbināmiem robotiem, līdz pat inteliģentiem automatizācijas risinājumiem un paplašinātajai realitātei. Kā šie mazumtirdzniecības risinājumi tuvākajā nākotnē ietekmēs pircēju iepirkšanās paradumus un Latvijas veikalu darbību, un vai tie spēs cīnīties ar zādzību pieaugumu?

Jāuzsver, ka ekonomiskie apstākļi un augstā inflācija Latvijā ir bijis katalizators veikalu automatizācijas uzplaukumam. Šis process ne tikai optimizē resursus, bet arī nodrošina klientiem augstas kvalitātes un efektīvu iepirkšanās pieredzi. Abu minēto faktoru mijiedarbībā ir radīta uzlabota un tehnoloģiski piesātināta mazumtirdzniecības vide, kurā uzņēmumi sasniedz savu maksimālo efektivitāti, bet pircējiem tiek nodrošinātas ērtības un personalizēta apkalpošana.

Mākslīgais intelekts cīņā ar zādzībām

Mākslīgā intelekta risinājumi arvien biežāk tiek izmantoti mazumtirdzniecībā, nodrošinot pašapkalpošanās kasu netraucētu darbību, palīdzot efektīvāk pārvaldīt preču piegādi, labāk izprast patērētāju uzvedību un pasargāt no zādzībām. Jāatzīst, ka zādzības šobrīd ir viena no aktuālākajām problēmām mazumtirdzniecības nozarē, turklāt inflācijas apstākļos tā ir kļuvusi vēl izplatītāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam vadītājam ir jāapzina savā pārziņa esošie resursi un iespējas to izmantošanai X stundā, ja nepieciešams - pielāgošana šādas izmantošanas iespējām, vienlaikus negaidot kādas komandas vai resursus no valsts, bez tam ikvienam jāzina, ko un kā darīt, ja iestājas X stunda.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Meža nozare un valsts drošība. Meža nozarei ir ne tikai būtiska nozīme tautsaimniecībā, bet arī plašas iespējas valsts aizsardzībā - izmantot ne tikai pašus mežus kā slēptuvi un tajos izvietot pārsteigumus nelūgtajiem ienācējiem, bet arī vienlaikus nozarei ir smagā tehnika, kura var veikt gan šķēršļu joslu izveides, gan drupu novākšanas funkcijas, galu galā nozarei ir būves, kurās ir telpas, kas izmantojamas kā patversmes gaisa uzbrukuma situācijā. Līdztekus kokrūpnieki var ražot nepieciešamās preces, kuras nepieciešamas kara darbības apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - zobārstniecības SIROWA Rīga vadītājs Edgars Antonevičs

Armanda Vilciņa, 20.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes pamatā ir progress un uzticama komanda, domā Edgars Antonevičs, SIROWA Group viceprezidents, zobārstniecības klīnikas SIROWA Rīga vadītājs.

Lai uzņēmums ilgtermiņā sasniegtu rezultātus, tas nemitīgi ir jāatīsta, jo tie risinājumi, kas mums der šodien, var kļūt nelietojami rīt, spriež E.Antonevičs. Haizivis nomirst tad, kad tās apstājas, tāpat ir arī biznesā - uzņēmumam ir nepārtraukti jāmainās līdzi laikam un jākļūst arvien labākam, teic E.Antonevičs, piebilstot, ka liela loma uzņēmuma veiksmes stāstā ir arī komandai. Bez komandas es nevarētu sasniegt neko, jo viens nevar uzvarēt, par to es esmu pārliecinājies vairākkārt, secina SIROWA Group viceprezidents.

Izvēlas radīt

Bērnībā, kā Padomju savienības bērns, sapņoju kļūt par pilotu izmēģinātāju, kosmonautu un sabiedrībai vajadzīgu cilvēku, atminas E.Antonevičs. “Mainoties laikam, biju pārliecināts, ka būšu profesionāls sportists, jo sāka parādīties pirmie rezultatīvie sasniegumi basketbolā, taču Rietumu kultūras iespaidā, vēlāk domāju par to, ka varētu izvēlēties advokāta profesiju. Mācoties Johana Gotfrīda Herdera vidusskolā, šis sapnis bija dzīvs līdz pat 10.klasei, bet tad viss mainījās, jo sapratu, ka advokāts tomēr nebūšu. Kopš agra vecuma mani aizrāva būvniecība - jau bērnībā kopā ar sētas puikām vasaras mājās uzbūvējām namiņu, kurā varējām sēdēt un vakaros spēlēt kārtis. Man patika būvēt un radīt, tāpēc vidusskolas laikā pieņēmu lēmumu savu nākotnes profesiju saistīt ar būvniecību un kādu no trim tolaik pieejamajām profesijām - arhitekts, būvnieks vai inženieris,” stāsta E.Antonevičs, kurš izvēli izdarīja par labu Inženierijas fakultātei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Jānis Goldbergs, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” turpina attīstīt plašu 5G tīkla pārklājumu visā Latvijas teritorijā, jau šobrīd nodrošinot 5G pieejamību vairāk nekā 50% Latvijas iedzīvotāju. Kamēr privātpersonas 5G tīklu aktīvi izmanto multivides izklaides iespējām, uzņēmumiem gan Rīgā, gan reģionos stabils un ātrs internets palīdz biznesa procesu uzlabošanā. Kopumā šobrīd uzņēmumi mobilos datus 5G tīklā izmanto ievērojami vairāk nekā 4G tīklā.

“Bite” 5G visaktīvāk izmanto mazumtirdzniecības, nekustamā īpašuma un būvniecības nozaru uzņēmumi

Stabils un ātrs internets jau labu laiku ir kļuvis par biznesa veiksmes stūrakmeni, un tas ir pieprasītākais “Bite” 5G pakalpojums, ko šobrīd izmanto uzņēmumi. 5G ir izrāviena iespēja daudzās nozarēs, ļaujot ne vien attīstīt biznesu, bet arī uzlabot darba procesu efektivitāti.

Jaunākie “Bite” tīkla dati liecina, ka šobrīd 30% no 5G datu plūsmas patērē mazumtirdzniecības nozarē strādājošie uzņēmumi. 18% 5G datu plūsmas patērē nekustamā īpašuma un būvniecības nozares uzņēmumi, savukārt 15% - tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju nozaru organizācijas. Kopumā mobilo datu lietojums 5G tīklā uzņēmumu vidū ir par 50% lielāks nekā 4G tīklā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sīvas konkurences un ekonomisko izaicinājumu apstākļos ikviens bizness meklē iespējas, kā efektivizēt ikdienas darbu un komunikāciju ar klientiem, tā paaugstinot savu konkurētspēju.

Mūsdienās digitālo iespēju pamatā ir stabils tīkla pārklājums un ātrs internets, ko arvien attīsta IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”, uzņēmumiem piedāvājot izmantot arī 5G tehnoloģijas iespējas. Kā uzņēmumi ikdienas darbā un komunikācijā ar klientiem izmanto “Bite” nākamās paaudzes tīklu?

Ikdienā jaudīgais “Bite” tīkls nodrošina ne tikai kvalitatīvus mobilos sakarus un zibenīgu internetu, bet arī virkni IKT risinājumu privāto uzņēmumu un valsts sektoram.

Augstas kvalitātes telefonsarunas ar VoLTE tehnoloģiju “Bite” tīklā

Gadu no gada īsziņu sūtīšana kļūst par mazāk populāru saziņas veidu, tikmēr balss sakari un zvanu veikšana nav zaudējusi savu aktualitāti, nodrošinot cilvēcisku, personīgu kontaktu kā darbinieku vidū, tā komunikācijā ar klientiem. Zvanu nodrošināšana ir viena no mobilo sakaru tīkla prioritātēm, tāpēc, attīstoties tehnoloģijām, tā tiek nemitīgi pilnveidota. Piemēram, nodrošinot jaunākās paaudzes balss sakaru iespējas, šogad “Bite” tīklā visā Latvijā ir ieviesta VoLTE tehnoloģija, kas piedāvā augstāku balss un video zvanu kvalitāti, kā arī būtiski ātrāku zvana savienojuma laiku. Proti, VoLTE ir modernākā zvanu veikšanas tehnoloģija 4G tīklā, kas nodrošina augstāku skaņas kvalitāti telefonsarunas laikā, nodrošina interneta lietošanas iespējas zvana veikšanas brīdī un līdz pat 3 reizēm ātrāku savienojumu ar sarunas adresātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Koksnes resursu pieejamība — nozares attīstības stabilizators

Māris Ķirsons, 09.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mežu sertifikācijas padomes 8. starptautiskā konference “IZMAIŅAS UN RISINĀJUMI VIDES POLITIKĀ ILGTSPĒJĪGAI, KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAI”.

LAIKS: 2023. gada 23. novembris, 10:00 – 18:00

NORISE: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Meža un vides zinātņu fakultāte, Jelgava

PASĀKUMA PROGRAMMAS SATURS:

  • Klimatneitralitāte un vides aizsardzības politiskie aspekti ekonomisko un zinātnisko jautājumu skatījumā
  • Baltijas jūras baseina valstu sadarbība klimatneitralitātes un vides prasību aspektā
  • Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības ( ZIZIMM ) sektora specifika Eiropas kontekstā – tuvākās nākotnes perspektīvas
  • Pārdomātas un veiksmīgas dabas aizsardzības pozitīvie piemēri

PASĀKUMA DEVĪZE: Salus populi – suprema lex (tautas labklājība – galvenais likums)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbraukšanas platforma ”Bolt” kopā ar “Forus”, Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizāciju un taksometru nozares regulējošām un kontrolējošām iestādēm ir aizvadījušas trīs darbnīcu ciklu, kopīgi strādājot pie risinājumiem ēnu ekonomikas mazināšanai taksometru nozarē.

Lai mazinātu birokrātisko slogu, ir izstrādāti būtiski risinājumi, kuriem iesaistīto pušu ieskatā būtu lielākā ietekme uz ēnu ekonomikas samazināšanu – vienota taksometru nozares reģistra izveide un uzlabota nodokļu nomaksas risinājuma ieviešana.

“Šī ir pirmā reize, kad Latvijā šādā mērogā valsts institūcijas un taksometru pārvadājumu nozare kopīgi analizēja iespējas, kā apturēt aptuveni 12 miljonu eiro zaudējumu, kas ēnu ekonomikas ietekmē ik gadu netiek ieskaitīts valsts budžetā. Kopīgi ar valsts iestādēm esam vienojušies, ka izstrādātajiem risinājumiem jāsekmē ekonomiskā aktivitāte un nozarē iesaistīto pušu, tai skaitā pasažieru pieredzes, uzlabošana ilgtermiņā,” uzsver Kristīne Bezerra-Kjerulfa, “Bolt” vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Primostar: būvniecības nozares izaicinājums ir strādāt ātrāk, ilgtspējīgāk un zaļāk

Primostar, 10.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Primostar, kas specializējas pazemes dzelzsbetona konstrukciju hidroizolācijā, ir lielākais spēlētājs Igaunijā savā jomā. Uzņēmums galvenokārt fokusējas uz to, kā hidroizolācijas materiālus izmantot gudri, lai tādējādi sasniegtu optimālu rezultātu, samazinātu materiālu patēriņu un vienlaikus būtu videi draudzīgi. Ar prieku dalāmies pieredzē ar citiem būvniecības tirgus dalībniekiem, organizējot konsultācijas un seminārus.

“Būvniecības nozarē pastāvīgs izaicinājums ir tas, kā īsākā laikā un ar zemākām izmaksām paveikt vairāk. Arī hidroizolācijas darbu gadījumā ir jāatrod veids, kā samazināt darba laiku un tā laikā panāktu maksimālu rezultātu, turklāt jāskatās uz vides ilgtspējību un darbaspēka izmaksu ietaupījumu,” mūsdienu būvniecības tirgus galvenās bažas min Primostar vadītājs Indreks Ūsalu (Indrek Uusalu).

Viņš norāda, ka virszemes vietas trūkuma dēļ arvien vairāk tiek celtas jaunas ēkas ar pazemes autostāvvietām. Ņemot to vērā, ir svarīgi izvēlēties optimālo hidroizolācijas risinājumu, kur būvniekam jārēķinās ar konstrukciju un ekspluatācijas mērķi un jāspēj apturēt materiālu pārtēriņu. Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas būvniecības nozare no bitumena bāzes produktiem ir pārgājusi uz hidroizolācijas izmantošanu konstrukcijas iekšpusē, kas sastāv no īpašiem profiliem un kristāliskā betona piemaisījuma. Šāds risinājums ļauj ietaupīt gan laiku, gan naudu, kā arī ir videi draudzīgs, pateicoties betona piemaisījumam, kura pamatā ir dabīgas sastāvdaļas atšķirībā no mākslīgā materiāla uz naftas bāzes, piemēram, bitumena, kas vidē izdala daudzus toksiskus savienojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padome apstiprinājusi uzņēmuma 2024. gada budžetu.

Koksnes produktu tirgus cenu samazinājuma ietekmē tiek plānots, ka LVM ienākumi 2024. gadā būs zemāki par 2023. gada ieņēmumiem un sasniegs 525,3 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas – 105,1 miljonu eiro. No uzņēmuma ienākumiem 95 % jeb 499,9 miljonus eiro plānots gūt no koksnes – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas – pārdošanas.

2024. gadā kopumā plānots realizēt 7,52 miljonus kubikmetru koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 7,35 miljonu kubikmetru apjomā. Šķeldas realizācijas apjoms plānots 706 tūkstošu MWh apmērā.

“Neskatoties uz nenoteiktību Latvijā un pasaulē – ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos, koksnes cenu kritumu un augsto inflāciju – AS “Latvijas valsts meži” 2024. gadā plāno sasniegt vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītos ekonomiskos, vides un sociālos mērķus. Prognozes par privāto meža īpašnieku koksnes piegādēm ir neskaidras, jo pēc rekorda aktivitātes 2022. gadā ir vērojams būtisks aktivitātes samazinājums 2023. gadā. Ja krituma tendences turpināsies arī 2024. gadā, tirgū var izveidoties piedāvājuma deficīts un apaļkoksnes produktu nepietiekamība ražotājiem. Lai nodrošinātu stabilitāti Latvijas kokrūpniecības sektorā, plānots palielināt apaļkoksnes sortimentu piegāžu apjomu,” skaidro LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai daba ar klimata krīzi spēj cīnīties pati?

Jānis Ozoliņš, "Arbonics" pārdošanas speciālists, 04.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās plaši tiek diskutēts par dažādiem rīkiem, kas var palīdzēt pārvarēt ar klimata pārmaiņām saistītus izaicinājumus, piemēram, samazināt oglekļa dioksīda emisiju apmēru. Tiek uzsvērta gan tehnoloģiju, gan dabā balstītu risinājumu izmantošana, taču vissvarīgākais ir stratēģiska pieeja un esošo iespēju un resursu apzināšana, vienlaikus sniedzot pozitīvu pienesumu gan videi, gan cilvēkiem.

Ar emisiju samazināšanu vien nepietiek

Publiskajā diskursā oglekļa dioksīds (CO2) šodien tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem klimata pārmaiņu veicinātājiem. Eksperti lēš, ka gadā tiek radītas aptuveni 50 gigatonnas jeb 50 miljardi tonnu oglekļa emisiju, taču no šī apjoma globāli tiek piesaistītas vien divas gigatonnas CO2. Tas nozīmē, ka tiek emitēts 25 reizes vairāk CO2 nekā to izdodas piesaistīt. Redzot problēmas apmērus, politikas veidotāji un lēmumpieņēmēji visā pasaulē velta arvien vairāk laika un resursu, meklējot risinājumus CO2 nospieduma samazināšanai. Tomēr svarīgi apzināties – lai spētu sasniegt gan Eiropas Savienībā, gan globālā mērogā noteiktos mērķus klimata jomā un saglabāt temperatūras palielināšanos zem 1.5 grādiem, ne tikai jāsamazina esošais emisiju apjoms, bet arī jāpiesaista ogleklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags

Armanda Vilciņa, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir mērķtiecība un spēja analizēt tirgu, spriež Andris Vanags, AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs.

Uzņēmējam nekad nevajadzētu mest plinti krūmos un padoties pie pirmajām neveiksmēm, jo skaidrs, ka izaicinājumi būs jebkurā biznesā, taču tie ir jāmācās pārvarēt, domā A.Vanags. Tāpat ļoti svarīgs aspekts uzņēmuma veiksmes stāstā ir arī komunikācija - ir jārunā gan ar saviem sadarbības partneriem un klientiem, gan ar darbiniekiem. Uzņēmējam ir jāmāk sevi prezentēt, jābūt atklātam, draudzīgam un jāspēj nodot savas vērtības sabiedrībai, atzīmē A.Vanags.

Uzstāda mērķus

Savu pirmo naudu nopelnīju 16 gadu vecumā, strādājot kino teātrī Liepāja par kinomehāniķa palīgu, atminas A.Vanags. “Tā bija ļoti laba pieredze, kas man iemācīja, cik svarīgi ir būt punktuālam un disciplinētam. Darbu nedrīkstēja kavēt, jo cilvēki bija nopirkuši biļetes un filmai bija jāsākas laikā, tāpat tajā laikā arī sapratu, cik būtiski ir izdarīt savu darbu labi un kvalitatīvi - tā, lai visi būtu apmierināti. Nozīmīgs aspekts man, kā vidusskolniekam, bija arī fakts, ka laikā, kamēr filma tika demonstrēta skatītājiem, es varēju izlasīt visu obligāto literatūru un izpildīt mājasdarbus. Principā tādā veidā varēju gan nopelnīt naudu, gan arī veltīt laiku mācībām,” stāsta A.Vanags, kurš bērnībā sapņoja kļūt par smagās automašīnas šoferi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir spēja pielāgot savu biznesu atbilstoši mērķa tirgum un resursiem, kas tobrīd ir pieejami, uzskata Sigita Kotlere, SIA Nectaro izpilddirektore un valdes locekle.

Jebkuram uzņēmējam ir jāspēj novērtēt procesus no malas, atzīt kļūdas un mainīt virzienu, ja tas ir nepieciešams, uzskata S.Kotlere, piebilstot, ka būtiska loma biznesa veiksmes pamatā ir arī atklātībai. Katrā darbībā uzņēmējam ir jābūt godīgam gan pret savu komandu, un klientiem, gan pret investoriem un sadarbības partneriem, spriež Nectaro vadītāja, uzsverot, ka biznesiem Latvijā nav jābaidās kļūt lielākiem. Uzņēmējiem ir jāizvirza augstākas ambīcijas un jāuzņemas lielāki riski, tā radot jaunas iespējas sava biznesa attīstībai, norāda S.Kotlere.

Izvēlas citu virzienu

Mana kaislība ir zirgi, tāpēc jau kopš bērnības sapņoju par savu rančo, kurā dzīvotu desmitiem zirgu, atminas S.Kotlere, piebilstot, ka šis sapnis nav zudis joprojām. “Šobrīd tas ir atlikts no kad izaugšu liela uz kad būšu pensijā. Patiesībā, jau kopš bērnības labprāt esmu uzņēmusies vadīt un organizēt pasākumus, kā arī komunicēt ar lielākām cilvēku grupām. Līdz ar to nedomāju, ka mana nonākšana augstas konkurences korporatīvajā vidē ir pārsteigums kādam, kurš mani pazina bērnībā,” teic S.Kotlere, kura, pēc vidusskolas absolvēšanas Preiļos, vēlējās savu laimi izmēģināt Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Latvian Retail Management valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers

Armanda Vilciņa, 10.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes pamatā ir spēja nemitīgi attīstīties, kā arī saskatīt iespējas un izmantot tās, augot līdzi laikam, spriež Imants Kelmers, SIA Latvian Retail Management valdes priekšsēdētājs, zīmola CITRO pārstāvis.

Laiki mainās, bet vērtības paliek, atzīmē I.Kelmers, piebilstot, ka nemitīgā tirdzniecības nozares dinamika nemaz neļauj uzņēmējiem gulēt uz sasniegumu lauriem, bet liek nepārtraukti iet uz priekšu un rast jaunus risinājumus attīstībai. Tāpat izšķiroša loma uzņēmuma veiksmes stāstā ir arī komandai, norāda I.Kelmers. Jau pirmajā darba vietā iemācījos saliedētas komandas darba nozīmi un to, ka katrai komandai ir nepieciešams komandas līderis, kas uzstāda mērķus, vada un motivē komandu vienotam darbam, teic Latvian Retail Management valdes priekšsēdētājs.

Zina, ko vēlas

Manas paaudzes bērni savulaik sapņoja kļūt par policistiem, ārstiem, šoferiem un kosmonautiem, arī es nebiju izņēmums un vēlējos kļūt par policistu vai milici, kā to dēvēja tolaik, stāsta I.Kelmers. “Domāju, ka mani saistīja tas, ka policisti ir kārtīgi, godīgi un iestājas par taisnību. Arī es bērnībā biju labais puika – kārtīgs, godīgs, patiku skolotājiem un nedarīju blēņas, vismaz atklāti. Noteiktu lietu kārtība, apdomīgums, kā arī spēja uzņemties atbildību par saviem vārdiem un darbiem, man ir bijušas vērtības, kas saglabājušās arī šodien. Visnotaļ noderīgu un praktisku pieredzi man sniedzis arī mans audžutēvs, kas savulaik bija cienījams pagasta priekšsēdis un kolhoza priekšsēdētājs, līdz ar to jau no agras bērnības apguvu līdera un komandas vadības prasmes, kā arī darba plānošanu ierobežotu resursu apstākļos,” atzīmē I.Kelmers, piebilstot, ka jau skolas laikos viņš zinājis, ka vēlas savu profesionālo karjeru saistīt ar tirdzniecības nozari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017.gada līdz 2022.gadam atjaunīgās enerģijas īpatsvars centrālajā siltumapgādes (CSA) sistēmā palielinājies no 44,3% līdz aptuveni 63%; šāda pieaugoša tendence, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars siltumapgādē jau ilgāku laiku pārsniedz 50%, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), uzsverot, ka atjaunīgās enerģijas nozīme centralizētajā siltumapgādes sistēmā turpmākajos gados tikai pieaugs. Ministrijā atzīmē, ka 2022. gadā, reaģējot uz energoresursu un enerģijas cenu krīzi, CSA mazinājās dabasgāzes patēriņš, tajā pašā laikā arī kopumā mazinoties saražotajam un patērētajam siltumenerģijas apjomam. Vienlaikus KEM atgādina, ka siltumenerģija ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, tāpēc CSA ir liela loma Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Piemēru netrūkst

CSA nākotnē sagaida daudz izaicinājumu, kas neaprobežosies tikai ar zaļāku resursu izmantošanu vien, domā Edgars Vīgants, enerģētikas eksperts. “Jau šobrīd CSA uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un procesu digitalizācijai, piemēram, tīklu temperatūras samazināšanai, industriālo tehnoloģiju siltumenerģijas atlikumu izmantošanai, visu procesu digitalizācijai un automatizētai vadības optimizēšanai. Tāpat CSA uzņēmumiem joprojām ir jārēķinās arī ar ilgstošo nenoteiktību nozares regulējumā, piemēram, saistībā ar obligāto pienākumu investēt siltumenerģijas patērētāju energoefektivitātes uzlabošanā vai obligātu pienākumu veikt tiešos norēķinus ar katru gala patērētāju. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, es gan nezinu nevienu citu nozari Latvijā, kura būtu veikusi tik vērienīgu pāreju no importētu fosilo kurināmo izmantošanas tehnoloģijām uz enerģijas ražošanu no vietējiem energoresursiem, galvenokārt enerģētiskās koksnes šķeldas,” norāda E.Vīgants, piebilstot: kā viens no veiksmes stāstiem noteikti jāpiemin Latvijā īstenotais Baltijā lielākais saules kolektoru projekts, kas integrēts Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru