Eksperti

Vai citur patiešām zāle zaļāka: Latvijas digitālā veselība uz Eiropas fona?

RSU lektore un pētniece digitālās veselības un veselības politikas jomā, SIA “ZZ Dats”- biznesa analītiķe, 19.06.2024

Jaunākais izdevums

Diskutējot par digitālās veselības risinājumiem un ar veselību saistītajiem datiem, daudziem ir viedoklis, ka mums “viss ir slikti” un nepareizi. Gandrīz katrs iedzīvotājs ir dzirdējis “e-veselības” neveiksmes stāstu, redzējis kādu sižetu par to, lasījis kādu revīzijas atzinumu vai vienkārši zina, ka tas ir neveiksmīgs projekts.

Bet, ko darīt – daļa ekspertu uzskata, ka pareizā pieeja būtu meklēt gatavu risinājumu un to ieviest Latvijā, tā teikt pārstāt “izdomāt divriteni”. Iespējams, ka tas ir kāds vēsturiskais mantojums, ko esam pārņēmuši no vecākās paaudzes un ir tā sajūta, ka tur – ārzemēs “zāle ir zaļāka” un viss ir labāk kā pie mums.

Ikdienā strādāju pie digitālās veselības risinājumiem un kā “Sprīdītis” Annas Brigaderes lugā nebiju apmierināta ar to, ko nodrošina mūsu E-veselības sistēma, tāpēc ar prieku devos pasaulē “lielu mantu meklēt” uz Eiropas nozīmīgāko pasākumu Digitālās veselības jomā “DMEA 2024” pasākumu Berlīnē, kurš pulcē digitālas veselības ekspertus no visas pasaules. Izstāde pārsteidza ar savu apjomīgo piedāvājumu: ap 800 stendiem, kas izvietoti 6 hallēs un piedāvā visdažādākā mēroga risinājumus – sākot no jaunuzņēmumiem un beidzot ar pasaules līmeņa lieljaudas zīmoliem (vairāk par DMEA pasākumu šeit).

Ar saviem novērojumiem par TOP-5 izstādes tēmām digitālās veselības jomā un gūtajām atziņām, apceļojot un iepazīstot tik daudz dažādu stendu un piedaloties sarunās vai klausoties diskusijas, padalīšos zemāk.

1) Medicīniskās dokumentācijas digitalizācija – lielākā daļa risinājumu, kas pārstāvēti izstādē, bija paredzēti veselības aprūpes iestādēm, lai tās varētu ar laiku pāriet no papīra dokumentācijas un ieviest elektronisko veselības karti (EVK). Jo, kā izrādās, Vācijā joprojām lielākā daļa medicīniskās dokumentācijas tiek veidota un uzturēta papīra formātā. Saskaņā ar 2023.gada martā pieņemto “Vācijas digitālo stratēģiju veselības aprūpē”, viens no izvirzītajiem mērķiem ir ieviest EVK, lai līdz 2025.gadam 80% no veselībai apdrošinātajām personām veselības dati būtu pieejami elektroniski, bet līdz 2026.gadam – 80% gadījumos saziņa veselības aprūpē notiktu digitāli, nevis izmantojot papīru (Vācijas digitālā stratēģija veselības aprūpē pieejama šeit).

Lai sasniegtu šos mērķus un veicinātu digitalizāciju veselības jomā, Vācija no Atveseļošanās un noturības mehānismiem paredzētajām investīcijām vien plāno ieguldīt 684 miljonus lai digitāli un tehniski stiprinātu publiskos veselības pakalpojumus, un 3 miljardus eiro slimnīcu modernizācijā – tai skaitā ieguldot digitālā infrastruktūrā, telemedicīnā, robotikā, kā arī informācijas tehnoloģijās un kiberdrošībā (dati no 2023.gada ziņojuma, pieejams šeit).

Un kā ir Latvijā? Ir veselības aprūpes iestādes, kuras jau ir veikušas digitalizāciju un pilnībā vai gandrīz pilnībā atteikušās no papīra medicīniskās dokumentācijas – kā zināmākie piemēri: Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Arī citas veselības aprūpes iestādes vismaz daļu savu procesu ir digitalizējušas un transformējušas, atsakoties no papīra dokumentiem. Protams, ir vēl iestādes, kurās pacienta dati tiek rakstīti papīra kartiņās vai tiek izsniegtas papīra izdrukas, bet liela daļa procesu ir digitalizēti un veselības dati daļēji ir pieejami valsts (e-veselības) vai privātos portālos (dažādu laboratoriju portālos, DataMed un citos risinājumos).

Līdzīgi kā Vācijas stratēģijā, arī Latvijā “Digitālās veselības stratēģija līdz 2029.gadam” ir noteikts, ka līdz 2026.gadam ir jānodrošina ārstniecības datu apkopošanu EVK un to centralizētu pieejamību pacientiem, kā arī paredzēts ERAF un ANM finansējums šo mērķu īstenošanai (Latvijas Digitālās veselības stratēģija pieejama šeit).

Nenoliedzami, mēs varam būt neapmierināti ar to, ka E-veselība ir ieviesta jau sen, bet tur joprojām nav pieejami visi mūsu veselības dati, bet jāņem vērā – ka, lai dati būtu pieejami E-veselībā, tiem ir jābūt strukturēti ievadītiem veselības aprūpes iestāžu informācijas sistēmās, un kamēr šīs iestādes nebūs pilnībā pārgājušas uz digitālu medicīnisko dokumentāciju, arī centrālā sistēmā “nevar paņemt datus”. Līdz ar to, digitalizācijai ir jābūt īstenotai veselības aprūpes iestādēs un tikai pēc tam šie dati var būt pieejami E-veselībā. Kad tas beidzot notiks?

Piemēram, ASV gadījumā, apņēmība ieviest vienotu EVK ierakstu un nodrošināt tā pieejamību tika uzsākta 2004.gadā, paredzot, ka pēc 10 gadiem, katram ASV iedzīvotājam būs pieejams EVK un paredzot valsts finansējumu šo pārmaiņu ieviešanai (Saskaņā ar “The President’s Health Information Technology Plan 2004” pieejams).

Tomēr 10 gadi un Latvijas mērogiem neaptverams finansējums nebija pietiekams šo procesu ieviešanai. Tā rezultātā 2015.gadā tika ieviestas sankcijas iestādēm, kuras nenodrošināja EVK datus paredzot ieturēt 1% no pakalpojuma samaksas, bet 2017.gadā šīs sankcijas paaugstinot līdz 3% no pakalpojuma apmaksas. Un tikai 2017.gadā tika sasniegts mērķis, ka 86% ārstu prakses un 96% ne-valsts akūtās aprūpes slimnīcas izmanto informācijas sistēmas un nodrošina EVK datus (Dati no “What is the HITECH Act, pieejams ).

Ko no tā varam secināt? Latvija virzās uz šo mērķu sasniegšanu, līdzīgi kā citas valstis, un, lai arī mums gribētos, lai tas notiek ātrāk un lētāk, tomēr pasaules pieredze rāda, ka medicīnas dokumentācijas digitalizācijas ieviešana ir gan laika, gan resursu ietilpīgs pasākums. Bet ko darīt, lai šis process tiktu īstenots sekmīgāk – ja jau mērķis ir noteikts un finansējums paredzēts? Vienīgais ieteikums būtu sekot līdzi šo programmu īstenošanai un motivēt veselības aprūpes iestādes, kuras vēl nav veikušas digitalizāciju, aktīvi iesaistīties. Iespējams kā ASV gadījumā – paredzot atbalstu šo programmu īstenošanai, lai katrai veselības aprūpes iestādei, neatkarīgi no formas un īpašumtiesībām, būtu iespēja piesaistīt finansējumu savu procesu digitalizācijai, un nākotnē paredzot ieturēt sodas sankcijas, ja EVK dati netiks nodrošināti.

2) Mākslīgā intelekta pielietojums – mākslīgais intelekts (AI – Artificial Intelligence) un ģeneratīvais mākslīgais intelekts (GAI – Generative Artificial Intelligence) ienāk arī veselības aprūpes jomā, un līdz ar to ievērojamā daļā risinājumu parādās arī AI un GAI saīsinājumi. Bet, ja komunikāciju jomā AI un GAI varētu aizstāt cilvēku, jo tas pēc noteiktiem atslēgas vārdiem spēj radīt gan preses relīzi, gan sagatavot rekomendācijas vēstuli vai atbildes e-pastu, tad veselības jomā to mērķis nav aizstāt ārstniecības personu, bet gan palīdzēt – automatizējot noteiktus uzdevumus un padarot ārsta darbu lietderīgāku un efektīvāku. AI risinājumi bija plaši pārstāvēti attēl-diagnostikas risinājumos, kā arī datu analītikas produktos un preventīvās medicīnas jomā, kas balstoties uz pieejamiem datiem par pacientu, var norādīt uz potenciālu riska faktoru vai sniegt ieteikumus, kam vajadzētu pievērst uzmanību. Savukārt GAI risinājumi izmantoti ar klientu apkalpošanas servisu saistītu procesu uzlabošanai. Vai Latvijā tas ir jaunums? Vairs jau nē - arī Latvijā attēl-diagnostikas jomā tiek izmantotas AI sniegtās priekšrocības, atvieglojot un uzlabot radiologu darbu – piemēram, nomērot un informējot par noteiktu struktūru izmēriem, vai analizējot izmeklējumu attēlus un norādot par iespējamiem aizdomīgiem sektoriem. Kas ir izaicinājums šajā jomā – tā ir likumdošana par AI izmantošanu, kas ir izaicinājums visām valstīm, jo tikai nesen tikai pieņemts pirmais regulējums par AI izmantošanu. Tāpat arī klientu apkalpošanas jomā, arvien biežāk saņemam atgādinājuma zvanu par pierakstu no automatizēta risinājuma, kurš izmanto AI vai GAI.

3) Pacientu portāli – neskaitāmi stendi bija veltīti pacientu portāliem un bija redzami atslēgas vārdi “pacient-centrēta” un “integrēta” veselības aprūpe. Šie portāli bija izstrādāti lietotājam draudzīgā un mūsdienīgā dizainā, tajos tika piedāvāta iespēja iegūt informāciju par noteiktiem veselības stāvokļiem un padomus kā rīkoties, gan apskatīt savu medicīnisko dokumentāciju – ja tā ir pieejama digitālā formātā, gan meklēt speciālistus pēc dažādiem kritērijiem, kā arī pierakstīties uz konsultāciju, klātienes vai attālināti. Daži piedāvāja arī sasaisti ar pašreģistrēšanas kiosku, kurā pacients ierodoties uz vizīti var reģistrēties, veikt apmaksu vai pēc vizītes, pats pierakstīties uz nākamo vizīti. Viss bija skaisti, bet bija viens “BET” - diemžēl visi šie portāli bija piesaistīti vienai konkrētai slimnīcai un tās informācijas sistēmu ekosistēmai. Kas nozīmē to, ka katrai veselības aprūpes iestādei vai centram ir savs pacientu portāls. Kaut kas pazīstams arī Latvijas pacientam vai ne? Arī pie mums ir izcili pacientu portāli, kas nodrošina visu augstāk aprakstīto funkcionalitāti, piemēram, Bērnu slimnīcā, kā arī komercprodukti – kā “Pie ārsta” vai “e-Veselības punkts”, kuri piedāvā iespēju pierakstīties pie dažādu iestāžu ārstiem un saņemt attālinātu konsultāciju. Un lai arī salīdzinot ar Vāciju mums jau ir labāk, jo ir kaut kāda līmeņa apvienošana (piemēram, DataMed portālā), arī man kā pacientam gribētos lai viss būtu vienuviet, un cerams, ka īstenojot Latvijas Digitālās veselības stratēģijā ierakstīto, kādu dienu tā arī būs.

4) Kompleksi risinājumi procesu uzlabošanai – dažādi specializēti risinājumi tika piedāvāti veselības aprūpes iestāžu procesu pārvaldībai un darba efektivitātes uzlabošanai. Piemēram, sistēma – kurā ievadot datus par nozīmēto laboratorisko izmeklējumu, tā nosaka cik daudz paraugi jāpaņem un no printera automātiski tiek izdrukātas nepieciešamās uzlīmes ar datiem par pacientu, izmeklējumu utml. Savukārt, saņemot paraugu laboratorijā, noskanējot uzlīmi – automātiski ielasās dati par pacientu un veicamiem izmeklējumiem no šī parauga. Vai piemēram, specifiski ekrāni, datorpeles un klaviatūras, kas paredzētas sterilai videi (izturīgas un noturīgas pret dezinfekcijas līdzekļiem utml), tāpat dažādi aizsargmateriāli – plēves, pārvalki utml., ko izmantot iekārtu aizsardzībai sterilā vidē. Šādi un līdzīgi risinājumi tika piedāvāti dažādās jomās, bet tā kā tie paredzēti specifiskai mērķauditorijai, sīkāk tos neanalizēšu.

5) Sadarbspēja (interoperability) – tā kā datu sadarbspēja (jeb iespēja apmainīties ar datiem starp dažādiem risinājumiem, nodrošinot iespējas tos korekti attēlot un saprast dažādās sistēmās, kā arī analizēt un salīdzināt) bija viens no galvenajiem tematiem, kas ir aktuāls Latvijā, un kur meklējām labāko pieredzi un ieteikumus - tas mums sagādāja vilšanos. Jo lai arī šie atslēgas vārdi bija daudzos stendos, realitātē sadarbspēja tika saprasta vienas veselības aprūpes iestādes eko-sistēmas ietvaros. Tikai dažos stendos mēs atradām risinājumus, kuri patiešām bija saistīti ar globālu sadarbspēju. Kādēļ tā? Iespējams atbilde ir saistīta ar to, ka Vācijā šis jautājums vēl nav pietiekami aktuāls, jo kamēr dati ir papīrā, pirmais uzdevums ir dabūt tos digitālā formā un tikai pēc tam domāt par to, kā apmainīties ar citām iestādēm un citām valstīm. Tomēr nacionālā līmenī arī Vācija domā par šiem jautājumiem un arī tās stratēģijā ir paredzēts izveidot Digitālas veselības aģentūru, transformējot “Gematik GmbH”, kuras galvenā atbildība būs saistīta ar pilnīgu (“end-to-end”) procesu digitalizāciju un visaptverošas sadarbspējas prasību izstrādi. Noklausoties vairākas diskusijas par sadarbspējas tēmu, varēja secināt, ka visveiksmīgākie risinājumi ir radīti Ziemeļvalstīs (Zviedrija, Dānija, Norvēģija un Somija), kuras dalījās ar savu pieredzi un izaicinājumiem. Un lai arī tās ir valstis, no kurām mācīties sadarbspēju gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, kā atzina paši valstu pārstāvji, nav viena labā prakse, jo šīs četras valstis, lai arī iet līdzīgu, bet tomēr nedaudz atšķirīgu ceļu (“Same, same, but different!”).

Lai veicinātu labāku sadarbspēju, tās veido starpvalstu projektus un iniciatīvas, ar mērķi vienoties par kopējām pieejām un tādejādi atbalstītu ne tikai datu apmaiņas, bet veicinātu arī risinājumu izstrādātājiem lielāku tirgu. Piemēram, panākot regulējumu - ja risinājums ir sertificēts vienā no šīm valstīm, tad arī pārējās to var ieviest, neejot vēlreiz smagnēju birokrātisku atzīšanas un sertificēšanas ceļu. Kā ir Latvijā? Jā, mums ir problēmas ar sadarbspēju, jo daļa ar veselību saistītie dati joprojām ir sadrumstaloti, eksistē dažādās atsevišķās sistēmās un ne visi spēj apmainīties ar datiem. Un tomēr, iestrādes mums ir un tās strādā – darbnespējas lapas, e-receptes, e-nosūtījumi Covid laikā, vēl daži risinājumi. Salīdzinoši nesen arī trīs klīniskās slimnīcas – PSKUS, RAKUS un BKUS uzsāka apmaiņu ar attēldiagnostikas datiem.

Noteikti pieminams sasniegums ir arī Latvijas spēja iesaistīties pārrobežu datu apmaiņas projektā un sākot ar 2024.gada martu nodrošināt datu apmaiņas iespējas ar e-recepšu datiem. Tas nozīmē, ka Latvijas pacients noteiktās valstīs, kuras arī ir nodrošinājušas datu apmaiņu, var izņemt recepšu medikamentu tās valsts aptiekā, un pretēji – dalībvalsts pacients, kuram ir izrakstīta recepte šajā valstī, izņemt medikamentu Latvijas aptiekā. Tāpat kopš 2024.gada marta ar dažām valstīm ir nodrošināta arī apmaiņa ar pacienta veselības pamatdatiem. (Vairāk informācijas par pārrobežu datu apmaiņu skatīt NVD vietnē.

Ko mēs varam darīt, lai šis process Latvijā notiktu labāk - kopēja iezīme, kas ir visām Ziemeļvalstīm un ierakstīta arī Vācijas stratēģijā, ir izveidot iestādi, kuras galvenais mērķis un uzdevums ir risināt sadarbspējas jautājumus, nosakot standartus un prasības, kā arī noteikumus un normatīvo regulējumu šajā jomā. Arī Latvija iet šo ceļu, par ko liecina Veselības ministrijas izstrādātā koncepcija par Nacionālā veselības dienesta kompetenču un atbildību sadali, izveidojot atsevišķu iestādi – veselības nozares digitālo kompetenču centru, kas būs atbildīgs par digitālās veselības attīstības jautājumiem.

Atbildot uz ievadā uzdotajiem diviem jautājumiem: Vai pasaulē ir gatavas sistēmas, kuras ir pārbaudītas un funkcionējošas un ko varētu pārņemt, lai neizdomātu velosipēdu no jauna? Jā – protams! Izstādē šādas sistēmas piedāvāja pasaulē zināmas kompānijas - Oracle, Microsoft, Epic, un citas. Tās ir lieliskas, sertificētas un nodrošina strukturētus datus un nebūtu arī sadarbspējas problēmas. Bet vai mēs tās varam ieviest Latvijā? Tas jau ir cits jautājums un diemžēl, pasaules pieredze liek domāt, ka diez vai Latvija to varēs atļauties un tas risinās mūsu problēmas. Savulaik, Dānija, Somija un Lielbritānija gāja šādu ceļu, savās slimnīcās ieviešot ASV radīto Epic sistēmu, bet diemžēl secinājumi par ieviešanu un izmaksām ir skarbi. (Ja interesē, tad publikācijas pieejamas šeit: un šeit). )

Kur ir Latvija digitālās veselības jomā uz Eiropas kartes? Kopumā varētu teikt, ka esam kaut kur pa vidu, jo kā redzams – ir lielas un attīstītas valstis, kurās nav pat tik daudz kā ir pie mums! Bet no otras puses, ir Ziemeļvalstis, no kurām mums vajadzētu mācīties – gūt pieredzi un veicināt plašāku sadarbību. Bet vai ejam pareizā virzienā? Viss liecina par to, ka esam uz pareizā ceļa un mūsu Digitālās veselības stratēģijā ir ierakstīti līdzīgi uzdevumi kā citām attīstītajām valstīm, un arī iniciatīvas ko realizējam – gan veidojot digitālās veselības kompetenču centru, gan risinot sadarbspējas jautājumus un ieviešot jaunākos tehniskos standartus ir atbilstošas. Kā rāda arī to pašu Ziemeļvalstu pieredze - nevienam tas nav gājis viegli, un bijis ātri un lēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10.aprīlī norisinājās izdevniecības Dienas Bizness rīkotā konference Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde. Konferences mērķis bija iezīmēt veselības aprūpes vietu zem drošības lietussarga, akcentējot nepieciešamību Latvijas sabiedrībai justies stabili un pasargāti veselības aprūpes un medikamentu pieejamības ziņā gan dažādu iespējamu krīžu apstākļos, gan ikdienā.

Klātesošie eksperti un amatpersonas uzsvēra, ka veselība noteikti ir viens no sabiedrības drošības aspektiem un pret to tā arī jāizturas, jo mēs varam būt tik spēcīgi un pasargāti, cik pasargāts ir katrs no mūsu valsts attālāko rajonu iedzīvotājiem.

Konferencei iepriekš bija reģistrējušies vairāk nekā 300 veselības aprūpes un farmācijas iestāžu un uzņēmumu vadītāji un vadošie darbinieki, par valsts drošību atbildīgo institūciju darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji un sabiedrības viedokļu līderi, kuri pasākumā piedalījās gan klātienē, gan attālināti. Līdz šim konferenci straumējuši aptuveni 1000 skatītāju.

Konferenci Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde atklāja ekonomikas ministrs Viktors Valainis, uzsverot, ka viena no ministrijas prioritātēm ir līdz šī gada beigām kopā ar Veselības ministriju izstrādāt stratēģiju zāļu rezervju nodrošināšanai iespējamai X stundai, paredzēts arī atbalsts vietējo farmācijas uzņēmumu pārorientēšanai uz Rietumvalstu tirgiem līdzšinējās biznesa sadarbības ar Krieviju vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāju finansiāla noslāņošanās gan reģionāli, gan pēc profesiju grupām, gan citādos aspektos ir viena no būtiskākajām valsts attīstības problēmām, kas drīzāk ir citu problēmu sekas un iznākums, liecina gada garumā veiktais Dienas Biznesa pētījums Paēdusi sabiedrība – stabila valsts.

Šis raksts apkopo 11 dažādu publikāciju secinājumus, lai veidotu kopainu un sniegtu pētījuma secinājumus sabiedrībai, likumdevējam un biznesa videi.

Apvērstā kohēzija

Lai arī Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ik gadu investē aizvien lielākus līdzekļus kohēzijas politikas realizēšanā, rezultāts ir pretējs. Latvijas depopulācija notiek straujā tempā, un no Rīgas un Pierīgas attālinātie reģioni iedzīvotājus zaudē strauji, bet atlikušie saņem krietni mazāku atalgojumu nekā galvaspilsētas apkaimē, zaudē mobilitātes iespējas, jo sabiedriskā transporta plūsmas intensitāte tiek samazināta tieši proporcionāli attālumam no lielajām pilsētām. Papildu problēmas atklāj Latvijas Pašvaldību savienības dati un konsultantu secinājumi, kur viens no nozīmīgākajiem ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu kritums, kas pamatīgi iespaido pašvaldību spēju ieguldīt attīstības projektos, turklāt administratīvi teritoriālās reformas kritika jau ir pāraugusi pašvaldību līmeni, un tās rezultāti tiek vērtēti drīzāk negatīvi, nekā pozitīvi, ja raugāmies uz nomaļu problēmu kā uz noslāņošanās cēloni reģionālā līmenī. Faktiski Latvijas kohēzijas politiku var dēvēt par apvērsto kohēziju, kad, neraugoties uz investīcijām, lai kaut ko mainītu un reģionu iedzīvotāju dzīves līmeni tuvinātu Rīgai, notiek pretējais. Proti, iedzīvotāji reģionus vienkārši pamet, un apgalvojums, ka vidējās algas tuvojas Rīgas līmenim, neiztur kritiku, jo šī tuvošanās ir uz izbraukušo rēķina. Vidējo algu rēķina vien no atlikušo iedzīvotāju ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai, liekot cilvēka vajadzības priekšplānā, ir iespējams veidot sabalansētu veselības aprūpes sistēmu no drošības izaicinājumu viedokļa, uzskata Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, kura ir viena no Dienas Biznesa konferences Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde iniciatorēm.

Viņai arī jautājumi par iniciatīvas nepieciešamību un farmaceitiskās aprūpes lomu veselības aprūpes sistēmā. Konference notiks 10. aprīlī.

Farmaceitiskā aprūpe - ko tā ietver, nozīmē?

Tas nenozīmē tikai to, ka, ieejot aptiekā, kāds padod zāļu kastīti. Jēga ir krietni plašāka. Viss sākas jau ar zāļu iegādi, turpinās ar reģistrēšanu, verifikāciju risinājumiem, kompensējamo medikamentu izsniegšanai nepieciešamo identifikāciju, tad seko farmaceita saruna ar pircēju. Tā nav vienkārši pārdošana kā ar maizi vai pienu, ko paņem no plaukta un iekasē naudu. Tā ir konsultācija, ieteikums, ar ko kopā medikamentus var lietot un ar ko nedrīkst. Tā skan ideālais stāsts par farmaceitisko aprūpi. Piekrītu, ne vienmēr viss ir ideāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc rekonstrukcijas ekspluatācijā nodots Valmieras teātris. Jaunajā sezonā tas uzņems skatītājus atjaunotajās telpās, un oficiālais nodošanas pasākums paredzēts šī gada rudenī, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Valmieras teātra ēka, kas pirms rekonstrukcijas saskārās ar vairākām tehniskām un estētiskām problēmām, jau šobrīd paveras Valmieras pilsētas ainavā kā jauns simbols pilsētas kultūras dzīvei.

Galvenais būvprojekta mērķis bija uzlabot ēkas energoefektivitāti un enerģijas pārvaldību. Pēc padziļinātās pārbūves, kas ietvēra vairāku tehnisko sistēmu un ēkas struktūras modernizāciju, teātris tagad ir pilnībā gatavs atsākt radošo darbību.

Būvniecības procesu sarežģīja vairāki faktori, ieskaitot nepieciešamību saglabāt teātra darbību arī būvdarbu laikā.

Kopumā ēkas jaunais plānojums un paplašinātās zāles dos iespēju telpas izmantot organiskāk, norobežojot apmeklētāju un teātra darbinieku plūsmu. Projekta ietvaros tika veikta Lielās zāles skatītāju zonas daļēja pārbūve, ietverot gan jaunu sienu, gan grīdu izbūvi. Lai uzlabotu skatītāju redzamību un ērtības, vecās ložas un tribīnes tika demontētas, to vietā izveidojot papildu sēdvietu rindas. Šie uzlabojumi nodrošina ne tikai nedaudz lielāku skatītāju skaitu, bet arī modernāku un komfortablāku vidi izrāžu baudīšanai. Savukārt, jaunizveidotā Black Box tipa zāle, kas papildinās teātra mākslas pasākumu klāstu, nodrošinās jaunas iespējas māksliniekiem, un jaunas emocijas teātra baudītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Visai būvniecības nozarei jāspēj runāt BIM valodā

Jeļena Gavrilova, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle, 06.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare digitalizējas. BIM (būves informācijas modelēšana) vidē izstrādāti modeļi kļūt par pamatdokumentu risinājumu izstrādei, būvvaldei nepieciešamos materiālus var augšupielādēt elektroniski, virknē publisko iepirkumu BIM nākamgad būs obligāts.

Acīmredzami tuvojas brīdis, kad var sākt domāt par būtisku digitālā brieduma līmeņa paaugstināšanu un pilnvērtīgu digitālo transformāciju. Kas tam ir nepieciešams?

Vienā teikumā sakot: standartizācija, izglītošana un investīcijas tālākajā tehnoloģiju attīstībā.

Nenoliedzami, līdz šim BIM ieviešana nozarē kopumā lielā mērā ir bijusi fragmentēta. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), kas ir lielākā būvdarbu pasūtītāja publiskajā sektorā, ir neatlaidīgi veidojusi BIM izmantošanas kultūru, izvirzījusi striktas prasības projektu digitalizācijas jomā, regulāri apmācījusi speciālistus, kā arī mudinājusi digitalizācijas prasības ieviest valstiskā līmenī. Mēs redzam, ka projekta trīsdimensiju vizualizācijas un modeļus aktīvi izmanto lielie būvuzņēmumi (ģenerāluzņēmēji), kuri izpilda gan privātā, gan publiskā sektora pasūtījumus. Priecājamies redzot, kā paplašinās speciālistu digitālās prasmes, aizvien vairāk projektētājiem piemīt izpratne par BIM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīļa izskaņā noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” otrās kārtas jeb B ēkas būvniecība. Saskaņā ar Būvniecības valsts kontroles biroja lēmumu, ēka ir oficiāli nodota ekspluatācijā.

Būvdarbu pabeigšana un ēkas atvēršana nozīmē, ka ir pilnā apmērā īstenots kompleksa attīstītāja – Lietuvas investīciju pārvaldes uzņēmuma “Capitalica Asset Management” – pirmais projekts Latvijā, kura investīcijas pārsniedz 65 miljonus eiro.

"Otrās “Verde” kārtas būvniecības finalizēšana ir ļoti svarīgs notikums visiem kompleksa attīstīšanā iesaistītajiem, tostarp mūsu obligāciju turētājiem un investoriem. Veiksmīgi pārņemot B ēkas būvniecību mūsu rokās, esam pierādījuši, ka spējam efektīvi paveikt visu paši. Mēs zinām, ko darām, un to pierādām ar rezultātiem. Tāpēc turpināsim A-klases biroju kompleksu attīstīšanu nākotnē ne tikai Lietuvā, bet arī Latvijā," komentē Mindaugas Liaudanskas, “Capitalica Asset Management" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

E-atkritumu slogā – kā no tā izbēgt?

Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu pasaulē elektroiekārtas ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Taču straujais tehnoloģiju progress un “ātrās modes” diktētā tendence rada jaunus izaicinājumus – elektroiekārtu patēriņš un atkritumu apjoms pieaug ar zibens ātrumu. Šī tendence apdraud vides aizsardzību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, radot milzu atkritumu kalnus.

Iespējams, tikai retais aizdomājas, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt mūsu neaizstājamo dabas resursu izsīkuma tempu, ir lietotas tehnikas labošana un tās atkārtota izmantošana.

Kā apsaimniekojam atkritumus Latvijā?

Tāpat kā pret daudziem citiem atkritumu veidiem Eiropas Savienība nosaka prasības arī nolietotas elektrotehnikas apsaimniekošanai. Tā nosaka, ka labākā sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – īpaši izveidota un finansēta sistēma, kas nodrošina elektropreču un citu produktu atpakaļ savākšanu, pārstrādi un utilizāciju. Katru gadu Latvijas tirgū nonāk 30 000 tonnas jaunas elektrotehnikas, kas ir ievērojami vairāk nekā visas Vidzemes iedzīvotāju saražotais atkritumu apjoms, 25 000 tonnas, gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras drāmas teātra vērienīgie pārbūves darbi strauji tuvojas noslēgumam. Šobrīd gandrīz 95% no projektā paredzētajiem darbiem ir paveikti, un teātris jau septembrī sagaidīs savus apmeklētājus atjaunotajās telpās, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Teātrim veikti būtiski uzlabojumi, kas skar ne tikai estētiskos un arhitektoniskos aspektus, bet arī tehnisko un energoefektivitātes nodrošinājumu. Administratīvās ēkas modernizācijas darbi ir pabeigti - izvietotas jaunas inženiertehniskās komunikācijas, veikta grīdu, sienu, durvju, griestu izbūve un apdare, kā arī izbūvēti trīs lifti. Ēkas pārējās daļas renovācija norit pilnā sparā. Tiek veikti izbūvēto inženiertehnisko sistēmu un komunikāciju testēšanas darbi, kā arī sienu, grīdu un griestu izbūve un apdare, savukārt ēkas priekšpagalmā gar Lāčplēša ielu aktīvi norisinās labiekārtošanas darbi. Svarīgs solis bija liftu izbūve, kas nodrošinās piekļuvi teātrim arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem,” norāda J. Gavrilova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VNĪ atkārtoti izsludinājusi iepirkumu izstāžu zāles Arsenāls iekštelpu atjaunošanai

Db.lv, 28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) atkārtoti izsludinājusi iepirkumu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" iekštelpu atjaunošanai, informē kompānijas valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Viņa norāda, ka, izvērtējot februārī saņemtos piedāvājumus iepirkumā par izstāžu zāles "Arsenāls" atjaunošanas darbiem, konstatēts, ka pretendentu iesniegtie piedāvājumi neatbilst VNĪ izvirzītajām prasībām un finanšu iespējām, tādēļ pieņemts lēmums pārtraukt iepirkuma procedūru un, precizējot tehnisko specifikāciju, atkārtoti izsludināt iepirkumu.

Iepirkuma procesā par izstāžu zāles '"Arsenāls" atjaunošanas darbiem tika saņemti divi piedāvājumi, tomēr pēc to izvērtēšanas secināts, ka tie neatbilst VNĪ izvirzītajām prasībām un finanšu iespējām. Ņemot vērā tirgus situāciju un VNĪ finanšu iespējas, atkārtotā atklāta konkursa nolikumā veiktas izmaiņas tehniskajā specifikācijā. Jaunajā iepirkumā precizētas kvalifikācijas prasības un saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritēriji, kā arī samazināts darbu izpildes termiņš, skaidro Gavrilova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Modināšana. Lai kādu panāktu vai apsteigtu, Latvijai jāpamostas

Ieva Tetere, SEB bankas vadītāja, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle; Andris Nātriņš, Biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis, Banku augstskolas padomes priekšsēdētāja vietnieks, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trim gadsimtiem, 18. gadsimta pirmajā pusē, tagadējā Vidzemes teritorijā sāka darboties hernhūtieši jeb brāļu draudzes. Šis laiks un kustība pamatoti tiek dēvēta par Latvijas modināšanu, jo lika cilvēkiem apzināties savu vērtību, noticēt sev un tam, ka labāka dzīve ir atkarīga no mums pašiem.

Kā iznākums – savulaik plaši pazīstamā Piebalgas amatniecība, kā arī Rīgas mastu šķirotāja, pirmā latviešu lieluzņēmēja Jāna Šteinhauera ekonomiskā un politiskā darbība. Tā iedvesmoja zemnieku kārtas pārstāvjus Latvijā izglītoties, veidot spēcīgas saimnieciskās vienības, kā arī panākt lielāku ietekmi dažāda līmeņa varas struktūrās. Tālāk jau nākamajā gadsimtā – jūrskolu iniciatīva un veiksmīgie latviešu kārtas kuģu būvētāji un būvuzņēmēji. Vai šodien Latvija nav līdzīgā situācijā? Lai panāktu pārmaiņas, ir jānotic pašiem sev – šogad izstrādātajai Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijai ir visas iespējas kļūt par modināšanas pamatu visplašākajā sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā četru gadu pārtraukuma 3.maijā Daugavpils Kultūras pilī durvis apmeklētājiem vērs multimediju zāle "Daugavpils Kino", informē Daugavpils pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Multimediju zāle "Daugavpils Kino" piedāvās filmas un multfilmas no vadošajām pasaules kino studijām, tostarp "Walt Disney", "Warner Brothers", "Universal", "Sony", "Paramount" un "Lionsgate".

"Daugavpils Kino" darbosies katru nedēļu no piektdienas līdz svētdienai.

Darba dienās multimediju zālē plānots nodrošināt dažādus pasākumus, piemēram, konferences, izglītojošas programmas, privātus seansus un citas aktivitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mapon obligācijas izpirka stundas laikā

Jānis Goldbergs, 03.04.2024

Mapon valdes loceklis un finanšu direktors Aleksejs Avanesovs (no labās) un Mapon valdes loceklis un Co-CEO Ingus Rūķis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Mapon, uzņēmums, kas nodarbojas ar attālinātu autoparku pārvaldības risinājumu izstrādi un izplatīšanu, uzsāktās ekspansijas Eiropā turpināšanai marta sākumā emitēja obligācijas par trim miljoniem eiro, tās tika pārdotas dažu stundu laikā.

Par uzņēmuma attīstības plāniem un ekspansijas stratēģiju Dienas Bizness izjautāja Mapon valdes locekli un finanšu direktoru Alekseju Avanesovu un Mapon valdes locekli un Co-CEO Ingu Rūķi.

Pastāstiet par uzņēmuma pirmsākumiem, darba specifiku, nozari, kurā darbojaties! Vai pašos pirmsākumos jau ir bijis mērķis kļūt par globālu uzņēmumu, un kā šis mērķis realizējās, kādi bijuši galvenie izaicinājumi?

Ingus Rūķis: Mapon pirmsākumi ir meklējami ārpus Draugiem Group, un pilnīgas sākuma ieceres ir uzņēmuma radītāju atmiņās. Draugiem Group līdzīpašnieki sākumā ieguldīja uzņēmumā, pēc tam to pilnībā izpirka. Uzņēmums sākotnēji tika radīts ar mērķi risināt klientu izaicinājumus darbā ar starptautiskajiem kravu pārvadājumiem - vienmēr zināt, kur atrodas automašīna, cik tālu no galamērķa tā ir. Draugiem Group kļūstot par īpašnieku, šī ideja tika attīstīta, pievienota virkne risinājumu, kas palīdz uzlabot autoparku efektivitāti, un ambīcijas kļuva lielākas. Proti, bija skaidrs, ka Latvijas tirgus ir par mazu, un faktiski jau kopš 2011. gada ir noticis darbs pie šīs uzņēmuma eksportspējas attīstīšanas. Šajā laikā ir izveidojies partneru tīkls visā pasaulē, ir vairāki meitas uzņēmumi ārpus Latvijas – Dānijā, Somijā, Igaunijā, pārstāvniecība Spānijā.Uzņēmuma nonākšana Draugiem Group īpašumā bija samērā loģisks process, jo uzņēmumam bija jāattīstās un tam bija nepieciešami daudz lielāki līdzekļi. Tobrīd Draugiem jau bija sasniedzis zināmu finanšu briedumu, lai būtu šāda iespēja ieguldīt jaunās perspektīvās idejās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) ir izvirzījusi mērķi līdz 2035.gadam panākt, lai Latvijas IKP sasniegtu 83 miljardus eiro, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par Latvijas ekonomikas attīstību, ko otrdien konceptuāli skata valdībā.

Noteiktais mērķis nozīmē, ka ekonomikas apmēriem ir jādubultojas salīdzinājumā ar esošo situāciju. Lai to panāktu, tuvāko gadu laikā ir jāsasniedz 4-5% vidējie ekonomikas pieauguma tempi ik gadu, pie nosacījuma, ka inflācija saglabājas stabila 2% robežās.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, nepieciešams nodrošināt darbaspēka resursus - vismaz 900 000 nodarbināto gadā, jāpanāk eksporta īpatsvara pieaugums līdz vismaz 80% no IKP, jānodrošina ikgadējs privāto investīciju apjoms vismaz 25% apmērā no IKP.

Produktivitātē balstīta izaugsme nākamo 10 gadu laikā var nodrošināt vidējās mēneša bruto darba algas pieaugumu līdz vismaz 3200 eiro, teikts ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attēls: www.ergostock.lv

Mūsdienu birojā, kurā liela daļa darba tiek veikta pie datora, veselīgs un produktīvs dzīvesveids ir būtiskāks nekā jebkad agrāk. Sēdošs darbs var radīt virkni veselības problēmu, tostarp muguras sāpes, aptaukošanos un hronisku nogurumu. Aicinām Jūs iepazīties šajā rakstā ar elektriski regulējama galda konceptu, kas ir revolucionārs risinājums veselīgam un produktīvam darba stilam.

1. Uzlabota stāja un muskuloskeletālās (muskuļu, kaulu un skeleta) sistēmas veselība

Sēdēšana visu dienu pie rakstāmgalda veicina sliktu stāju, kas veicina muguras sāpes, kakla stīvumu un citas muskuloskeletālās problēmas. Elektriski regulējami galdi ļauj mainīt darba stāvokli no sēdoša uz stāvošu, uzlabojot asinsriti, samazinot muguras slodzi un veicinot mugurkaula veselību. Regulāra stāvēšana stiprina arī gurnu un kāju muskulatūru, kas uzlabo vispārējo ķermeņa stāvokli un līdzsvaru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ilgtspējas pamatprincipi kā daļa no uzņēmumu un mūsu pašu DNS

Jolanta Jērāne, Latvijas Loto valdes locekle, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk ilgtspējīgas attīstības pamatprincipi tiek integrēti uzņēmumu attīstības stratēģijā un darba procesos, nosakot konkrētus darbības virzienus un mērķus. Ilgtspējas pamatprincipi paredz atbildīgu uzņēmējdarbību: rūpes par vidi, sociālo atbildību par darbiniekiem un sabiedrību kopumā, kā arī atbildīgu uzņēmuma korporatīvo pārvaldību.

Ilgtspējas pamatprincipu ievērošana ikdienas darba procesos sekmē uzņēmuma reputāciju, tā ekonomisko izaugsmi un inovācijas sociālās atbildības un vides jautājumos.

Lai īstenotu ilgtspējīgu uzņēmuma stratēģisko virzību, VAS Latvijas Loto savā ikdienas darbībā ievēro labas korporatīvās pārvaldības un ilgtspējas pamatprincipus, vienlaikus īstenojot aktivitātes trīs ilgtspējas virzienos – vides ilgtspējā, sociālajā labklājībā un uzņēmuma pārvaldībā.

Atbildīga pārvaldība Latvijas Loto paredz uzņēmuma darbības procesu vadību un finanšu plūsmas caurskatāmību. Latvijas Loto kā valsts kapitālsabiedrības peļņa ir finanšu resurss, kas nodrošina pievienoto vērtību visiem Latvijas iedzīvotājiem. Latvijas Loto ir nacionālais loteriju uzņēmums, kas īsteno valsts mēroga izlozes sabiedrības labā un ir viens no nozīmīgiem valsts budžeta papildinātājiem. Pēc neauditētiem datiem Latvijas Loto aprēķināto nodokļu, nodevu un maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu kopsumma 2023. gadā bija 20,4 miljoni eiro. Tādējādi lielākā Latvijas Loto ieņēmumu daļa atgriežas atpakaļ sabiedrībā un kalpo dažādu iniciatīvu īstenošanai. Latvijas Loto nodrošina atbildīgu korporatīvo pārvaldību un rūpes par sabiedrības labklājību, īstenojot dažādas iniciatīvas sabiedrības vajadzību piepildīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Primostar: būvniecības nozares izaicinājums ir strādāt ātrāk, ilgtspējīgāk un zaļāk

Primostar, 10.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Primostar, kas specializējas pazemes dzelzsbetona konstrukciju hidroizolācijā, ir lielākais spēlētājs Igaunijā savā jomā. Uzņēmums galvenokārt fokusējas uz to, kā hidroizolācijas materiālus izmantot gudri, lai tādējādi sasniegtu optimālu rezultātu, samazinātu materiālu patēriņu un vienlaikus būtu videi draudzīgi. Ar prieku dalāmies pieredzē ar citiem būvniecības tirgus dalībniekiem, organizējot konsultācijas un seminārus.

“Būvniecības nozarē pastāvīgs izaicinājums ir tas, kā īsākā laikā un ar zemākām izmaksām paveikt vairāk. Arī hidroizolācijas darbu gadījumā ir jāatrod veids, kā samazināt darba laiku un tā laikā panāktu maksimālu rezultātu, turklāt jāskatās uz vides ilgtspējību un darbaspēka izmaksu ietaupījumu,” mūsdienu būvniecības tirgus galvenās bažas min Primostar vadītājs Indreks Ūsalu (Indrek Uusalu).

Viņš norāda, ka virszemes vietas trūkuma dēļ arvien vairāk tiek celtas jaunas ēkas ar pazemes autostāvvietām. Ņemot to vērā, ir svarīgi izvēlēties optimālo hidroizolācijas risinājumu, kur būvniekam jārēķinās ar konstrukciju un ekspluatācijas mērķi un jāspēj apturēt materiālu pārtēriņu. Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas būvniecības nozare no bitumena bāzes produktiem ir pārgājusi uz hidroizolācijas izmantošanu konstrukcijas iekšpusē, kas sastāv no īpašiem profiliem un kristāliskā betona piemaisījuma. Šāds risinājums ļauj ietaupīt gan laiku, gan naudu, kā arī ir videi draudzīgs, pateicoties betona piemaisījumam, kura pamatā ir dabīgas sastāvdaļas atšķirībā no mākslīgā materiāla uz naftas bāzes, piemēram, bitumena, kas vidē izdala daudzus toksiskus savienojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā digitālā klīnika “Medon” ir piesaistījusi investīcijas 320 000 eiro apmērā no vairākiem Latvijas uzņēmējiem. Tas ir būtisks solis stratēģiskai darbības paplašināšanai jaunos tirgos.

Šis ieguldījums palīdzēs īstenot “Medon” vīziju padarīt pieejamu veselības aprūpi kā Latvijā, tā globālā mērogā.

“Medon” izveidotāju ieskatā izstrādātie digitālie risinājumi ir pielāgojami dažādu tirgu vajadzībām, kas padara šo pakalpojumu eksportspējīgu. Konkrētais ieguldījums ir paredzēts, lai vispirms attīstītu klīnikas piedāvājumu Indijā un vēlāk arī Apvienoto Arābu Emirātu un Saūda Arābijas tirgū.

“Mums ir pārliecība par komandu un produktu, ko tā ir radījusi un turpina attīstīt kā Latvijā, tā ārzemēs. Mūsu vīzija sakrīt ar “Medon” vīziju nodrošināt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus un veicināt to digitalizāciju kopumā. Šāda pieeja pacientiem padarītu veselības pakalpojumus pieejamākus, savukārt ārstiem – uzlabotu efektivitāti, samazinot administratīvo slogu, kā arī, esot Latvijā, sniegtu iespēju strādāt daudzās ģeogrāfijās vienlaicīgi,” stāsta viens no Latvijas privāto investoru grupas dalībniekiem Mārtiņš Dziedātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis ON lielākā elektroauto uzlādes centra izveidē investē 500 000 eiro

Db.lv, 11.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viedo enerģētikas risinājumu uzņēmums SIA Ignitis Latvija atklājis Ignitis ON tīkla Latvijā lielāko elektroauto lieljaudas uzlādes centru ar 10 uzlādes punktiem modes un izklaides centra “Rīga Plaza” stāvlaukumā, ļaujot vienlaikus uzlādēt desmit automašīnas ar zaļu elektroenerģiju.

Ignitis Latvija šī vērienīgā uzlādes punkta izbūvē ir ieguldījis aptuveni 500 000 eiro.

Jaunā elektroauto uzlādes centra kopējā uzlādes jauda sasniegs 700kW, kas ir viena no lielākajām visā Latvijā. Seši no uzlādes punktiem nodrošina ātro uzlādi ar jaudu 200 kW un, lai sniegtu iespēju uzlādēt plašu automobiļu klāstu, uzlādes centrs ir aprīkots gan ar Eiropas standarta CCS2, gan arī Āzijas standarta CHAdeMO konektoriem. Turklāt jau tuvākajā nākotnē plānots veikt nākamos attīstības soļus, uzstādot vēl līdz 30 uzlādes punktus “Rīga Plaza” stāvlaukumā.

“Mums, kā plašākajam un uzticamākajam lieljaudas elektrouzlādes staciju tīklam Baltijas valstīs, ir svarīgi izvietot jaunos uzlādes punktus vietās, kas ērti iekļaujas cilvēku ikdienas ritmā. Šie desmit elektroauto uzlādes punkti “Rīga Plaza” stāvlaukumā kā rīdziniekiem, tā viesiem ir pieejami Pārdaugavas punktā, kur satiekas vairāki valsts galvenās nozīmes ceļi. Turklāt tie ir pieejami, nešķērsojot Salu tiltu, un ļauj apvienot ātru un efektīvu auto uzlādi ar iepirkšanos, atpūtu vai maltītes ieturēšanu pirms došanās ikdienas gaitās vai ceļojumā,” stāsta Arturs Svekris, Ignitis ON elektroauto uzlādes tīkla vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fizioterapijas un rehabilitācijas klīnika “Fiziocentrs” atvērusi savu otro filiāli Skanstes apkaimē – biroju nomas kompleksā “Elemental Business Centre”.

Līdz tam vienīgā uzņēmuma filiāle atradās Bruņinieku ielā. Investīcijas otrās filiāles biroju nomas kompleksā “Elemental Business Centre” ir aptuveni 400 tūkstoši eiro.

“Fiziocentrs” ir fizioterapijas klīnika, kas kopš 2010. gada piedāvā plaša spektra pakalpojumus, lai uzlabotu fizisko veselību, attīstību un sasniegumus gan ikdienas darbos, gan arī sportiskās gaitās. Jaunākā klīnikas filiāle atrodas “Elemental Blue” ēkas otrajā stāvā, aizņemot 400 m2 platību. Telpu interjera dizainu izstrādāja Zane Jākobsone-Pelse un Marta Kabatiņa.

SIA "FIZIOCENTRS" valdes loceklis Mareks Voļskis norāda, ka uzņēmuma vērtību augšgalā ir kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšana ikvienam un jaunās filiāles atrašanās progresīvā rajonā, kas piedāvā aktīvas atpūtas iespējas, ļauj klīnikai būt vēl pieejamākai gan esošajiem, gan arī potenciālajiem klientiem. Līdztekus tam viņš uzsver, ka būtisks priekšnosacījums filiāles atvēršanā tieši “Elemental Business Centre” bija attīstītāja pretimnākšana telpu pielāgošanā atbilstoši klīnikas vajadzībām un vēlmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 500 000 eiro, lai izveidotu vienu no Latgales reģionā lielākajiem saules paneļu parkiem, maizes ražotājs Latvijā AS “Latvijas Maiznieks” uzsācis projektu videi neitrāla ražošanas cikla ieviešanai.

Sākotnēji šis risinājums tiks piemērots porcijmaizīšu produktu līnijai “Maiziņš”, ražošanas procesā izmantojot tikai zaļo elektroenerģiju.

Saules parka izbūvi veikusi energokompānija “Enefit”, uzņēmuma ražotnes teritorijā Daugavpilī uzstādot 1178 divpusējās darbības saules paneļus ar kopējo sistēmas jaudu 777 kWh. Zemes tipa saules sistēma ik gadu saražos ap 770 MWh zaļās elektroenerģijas. Gada griezumā tie būs ap 10–12% no ražotnes elektroenerģijas pašpatēriņa, bet vasaras mēnešu saulainākajās dienās saules enerģija nosegs līdz pat 25% no ražotnes dienas patēriņa. Zaļā elektroenerģija tiks izmantota porcijmaizīšu “Maiziņš” ražošanai. Tā rezultātā ik gadu atmosfērā nenonāks 84 tonnas CO2 izmešu, kas ir līdzvērtīgs apjoms deviņiem braucieniem apkārt zemeslodei ar vieglo automašīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot izvērtēt potenciālā akciju pirmreizējā piedāvājuma iespējas, Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Eleving Group ir iecēlis uzraudzības padomi. Uzraudzības padomes pienākumus turpmāk pildīs Ļevs Dolgacjovs, Dereks Urbens un Mārcis Grīnis.

Jaunās pārvaldības struktūras pienākumos ietilps līdzdalība kompānijas attīstības stratēģijas izstrādē, potenciālā sākotnējā publiskā piedāvājuma un cita veida ārējā kapitāla piesaistes uzraudzība, vadības konsultēšana biznesa lēmumos, kā arī korporatīvās pārvaldības kvalitātes un efektivitātes veicināšana.

Ļevs Dolgacjovs ir Igaunijas investoru kopienas un jaunuzņēmumu ekosistēmas aktīvists. Ārpus jaunā amata pienākumiem viņš ir investīciju kompānijas Meemaeger Capital vadošais partneris un Syda Ventures dibinātājs. Iepriekš bijis Igaunijas Biznesa eņģeļu tīkla (EstBAN) valdes loceklis un prezidents, kā arī Eiropas Biznesa eņģeļu tīkla (EBAN) valdes loceklis. Tāpat Ļ. Dolgacjovam ir pieredze jaunuzņēmumu un ar to pārvaldību saistītu projektu konsultēšanā un vadībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bitcoin un zelts bieži tiek salīdzināti finanšu aprindās, jo īpaši ņemot vērā to reputāciju kā "vērtības krātuvē" un to statusu kā "drošas patvēruma" investīcijas ekonomikas satricinājumu laikā. Šī līdzība ir guvusi vēl lielāku pievilcību līdz ar digitālo valūtu popularitātes pieaugumu, kā rezultātā daži šo fenomenu dēvē par "jauno digitālo zelta drudzi". Tā kā gan investori, gan entuziasti cenšas izprast savas bagātības saglabāšanas un izaugsmes iespējas, kļūst arvien noderīgāka izpētīt, kā šie divi aktīvi sakrīt viens ar otru. Šis salīdzinājums ir īpaši būtisks, ņemot vērā bieži vien nepastāvīgās Bitcoin cenu izmaiņas, kas atspoguļo virsrakstus un rosina diskusijas par digitālo valūtu ilgtspējību un stabilitāti kā ilgtermiņa ieguldījumu. Šeit ir ieskats par to, kā Bitcoin un zelts tiek salīdzināts dažādos kritiskos aspektos: to raksturīgajās īpašībās, piegādes ierobežojumiem, tirgus dinamikai, lietderībai, normatīvajai videi un pieejamībai investoriem.

Daba un izcelsme

Zelts ir fizisks dārgmetāls, ko cilvēku sabiedrība ir novērtējusi tūkstošiem gadu. Tas ir iegūts no zemes, un tam ir taustāma klātbūtne, ko izmanto it visā, sākot no rotaslietām līdz elektronikai, un kā naudas rezervi. Bitcoin ir digitāla kriptovalūta, kas pilnībā pastāv elektroniskā formā. To 2009. gadā izveidoja anonīma figūra vai cilvēku grupa, izmantojot pseidonīmu Satoši Nakamoto. Bitcoin tiek "iegūts", risinot sarežģītas matemātikas problēmas.

Piegādes mehānika

Zelta piegādi ierobežo tas, cik daudz var iegūt no zemes, kas ir lēns un dārgs process. Kopējais iegūtā zelta apjoms pieaug ļoti lēni, un liela daļa iegūtā zelta joprojām pastāv. Bitcoin ir arī ierobežots piedāvājums. Tā pamatā esošā algoritma noteikto noteikumu dēļ Bitcoin monētu jebkad būs tikai 21 miljons. Šis trūkums ir būtiska tā dizaina sastāvdaļa, kas paredzēta inflācijas novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot iepriekš uzsākto izpēti par Latvijas būvniecības nozares digitalizācijas līmeni un Būves informācijas modelēšanas (BIM) risinājumu attīstību, SIA “BIM Solutions” sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM), Latvijas nacionālo standartizācijas institūciju SIA “Latvijas standarts” un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” uzsāk vērienīgu Latvijas būvniecības tirgus aptauju “BIM skaitīšana 2024”.

Tirgus aptaujas mērķis ir novērtēt būvniecības nozares digitalizācijas līmeni un BIM attīstību pēdējo piecu gadu laikā. Pirmais šāda veida pētījums tika veikts 2019. gadā, kad EM uzsāka BIM ceļa kartes izstrādāšanu. Tāpēc šogad, noslēdzoties BIM ceļa kartes plānotajām aktivitātēm, pētījums tiek veikts atkārtoti, lai novērtētu īstenoto aktivitāšu ietekmi un BIM tehnoloģiju izmantošanas tendences.

“BIM skaitīšana 2024” risinās elektroniski mājaslapā www.bimskaitisana.lv. Aptaujā piedalīties aicināti visi Latvijas būvniecības tirgus dalībnieki – uzņēmumi un individuālie nozares profesionāļi, kuri ikdienā nodarbojas ar projektēšanu, aprēķiniem, arhitektūru un būvdarbu veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru