Latvijas iedzīvotāju finansiāla noslāņošanās gan reģionāli, gan pēc profesiju grupām, gan citādos aspektos ir viena no būtiskākajām valsts attīstības problēmām, kas drīzāk ir citu problēmu sekas un iznākums, liecina gada garumā veiktais Dienas Biznesa pētījums Paēdusi sabiedrība – stabila valsts.
Šis raksts apkopo 11 dažādu publikāciju secinājumus, lai veidotu kopainu un sniegtu pētījuma secinājumus sabiedrībai, likumdevējam un biznesa videi.
Apvērstā kohēzija
Lai arī Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ik gadu investē aizvien lielākus līdzekļus kohēzijas politikas realizēšanā, rezultāts ir pretējs. Latvijas depopulācija notiek straujā tempā, un no Rīgas un Pierīgas attālinātie reģioni iedzīvotājus zaudē strauji, bet atlikušie saņem krietni mazāku atalgojumu nekā galvaspilsētas apkaimē, zaudē mobilitātes iespējas, jo sabiedriskā transporta plūsmas intensitāte tiek samazināta tieši proporcionāli attālumam no lielajām pilsētām. Papildu problēmas atklāj Latvijas Pašvaldību savienības dati un konsultantu secinājumi, kur viens no nozīmīgākajiem ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu kritums, kas pamatīgi iespaido pašvaldību spēju ieguldīt attīstības projektos, turklāt administratīvi teritoriālās reformas kritika jau ir pāraugusi pašvaldību līmeni, un tās rezultāti tiek vērtēti drīzāk negatīvi, nekā pozitīvi, ja raugāmies uz nomaļu problēmu kā uz noslāņošanās cēloni reģionālā līmenī. Faktiski Latvijas kohēzijas politiku var dēvēt par apvērsto kohēziju, kad, neraugoties uz investīcijām, lai kaut ko mainītu un reģionu iedzīvotāju dzīves līmeni tuvinātu Rīgai, notiek pretējais. Proti, iedzīvotāji reģionus vienkārši pamet, un apgalvojums, ka vidējās algas tuvojas Rīgas līmenim, neiztur kritiku, jo šī tuvošanās ir uz izbraukušo rēķina. Vidējo algu rēķina vien no atlikušo iedzīvotāju ieņēmumiem.
Uz pasaules un Eiropas fona
Runājot par to, kā Latvija izskatās uz pasaules fona, tad nav tik slikti, jo pēc IKP uz iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes ASV dolāros tā apsteidz daudz pasaules valstu, lai arī ir krietni zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Mēs dzīvojam piecas reizes labāk nekā vidēji Indijā, ja rēķina pēc šī parametra, un tikai trīs reizes sliktāk nekā Luksemburgā. No šī salīdzinājumu loka ir grūti izrauties, neredzot dinamiku, un tas, ko Latvija ir panākusi, ir būtiski. 1990. gadā mēs dzīvojām tikai trīs reizes labāk nekā Indijā un 8 reizes sliktāk nekā Luksemburgā. Ķeza, ka, ES iekšienē raugoties, jo sevišķi pēdējos piecos gados, par darbu Latvijā maksā aizvien mazāk, ja par paraugu ņemam Beļģiju, Franciju vai Vāciju. Nav runa par to, ka mēs pretendētu saņemt uzreiz tikpat cik vācieši, bet gan par to, ka darbaspēka cena aug daudz lēnāk nekā Rietumeiropā, sliktāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Sīkāk par to pērnā gada 5. decembra numurā. Sīkāk raugoties uz šo nabadzības rādītāju, ir vērts reflektēt uz pārtikas cenu un reālās algas izmaiņām. Piemēram, Baltijā pārtikas cenu indekss atšķiras nedaudz, un dinamika ir līdzīga. Savukārt reālās algas kritums 2023. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada 1. ceturksni, Latvijā bijis viens no lielākajiem. Lietuvā reālā alga, kas ir pieaugums mīnus inflācija, kritās tikai par 4,9%, Igaunijā par 5,8%, bet Latvijā par 13,4%. Vairāk nekā divas reizes pārspējām kaimiņus, padarot savus iedzīvotājus trūcīgākus. Sīkāka analīze pērnā gada 3. oktobra numurā.
Profesionālā noslāņošanās
Tradicionāli Latvija ir bijusi viena no valstīm, kurā skolotājiem maksā maz, līdzīgi kā policistiem. Viens no galvenajiem secinājumiem šā gada 20. februāra publikācijā Skolā un veikalā maksā līdzvērtīgi par to arī ir, ka ilgstošā laika periodā izglītības jomas darbinieki pēc vidējās algas kļuvuši vienlieli ar mazumtirdzniecības veikalu darbiniekiem. Šādas profesionālās diskriminācijas sekas ir tieši redzamas sistēmas devumā sabiedrībai. Pēdējos gados visstraujāko attīstību piedzīvoja veselības nozares algas, pat pārspējot valsts pārvaldi, tomēr jāteic - uz kopējā fona vien valsts pārvaldē ir nemainīgi un konstanti augošas algas, kas visveiksmīgāk pielāgojas inflācijai un straujām ekonomikas izmaiņām. Ražojošajās nozarēs laime ir mainīga un atkarīga no tirgus svārstībām, tādēļ runāt par kaut kādu stabilitāti ir grūti. Kopsummā ar citām sadaļām ir jāsecina, ka profesionālā noslāņošanās uz tā fona, ka Rietumeiropā maksā labāk, šodien var radīt vai jau ir radījusi profesionāļu trūkumu nozarēs. Visticamāk, pašreizējā politika novedīs valsti pie fatāla skolotāju trūkuma tuvākajās desmitgadēs.
Laimes mums netrūkst!
Nav gluži tā, ka pašreiz Latvijā dzīvojošie būtu pilnīgi bezcerīgi un nelaimīgi. Vienā no pētījuma daļām analizējām Pasaules laimes indeksa rādījumus, kas parāda sabiedrības ekspektācijas ne tikai uz finanšu līdzekļu fona, bet arī no citiem aspektiem, piemēram, kā cilvēki jūtas savā valstī, cik pieejami ir kādi pakalpojumi u.tml. Laimes indekss lēni, bet pārliecinoši uzlabojas, tomēr jārēķinās, ka tas daļēji ir arī uz aizbraukušo rēķina, un šis drošības ventilis ir nozīmīgs statistikas uzlabošanās cēlonis. Ja sabiedrība kopumā kļūst laimīgāka tādēļ, ka nelaimīgie valsti pamet, tad kāda gan jēga no šādas laimes. Patiesībā dziļākai analīzei dati ir nepietiekami, un visās Dienas Biznesa aplūkotajās sadaļās ir iespēja iedziļināties ar zinātniskām metodēm, tomēr sarunas ar divām Latvijas Universitātes Socioloģijas fakultātes asociētajām profesorēm parāda, ka kopš 2018. gada pat pētījumi par sabiedrības nabadzīgākās daļas stāvokli un izjūtām ir atstāti novārtā, jo finansējuma šāda rakstura pētījumiem nav.
Ko vajadzētu pētīt?
Pēc apjomīgo žurnālistikas pētījumu sērijas ir skaidrs, ka visās sadaļās ir iespējams ne tikai uzdot jautājumus, kas izriet no oficiālajiem statistikas datiem, bet arī veikt metodoloģiski pamatotus un zinātniskus pētījumus, kas paredzētu skaidri saprotamus un zinātniski pamatotus risinājumus dažādās jomās. Ar to vēlos teikt, ka ne tikai Socioloģijas fakultātei, bet arī citu nozaru speciālistiem ir jāķeras pie noslāņošanās cēloņiem, veidojot starpnozaru pētījumus, lai redzētu kopainu. Visas izpētes gaitā parādās viena no būtiskākajām problēmām – šīs kopainas nav, un tādēļ nav arī iespējams kopējs stratēģisks redzējums par valsts attīstību kopumā. Ir faktu konstatācija par to, ka dzimstība samazinās, mirstība aug, nepieciešams darbaspēks, vajadzīgas inovācijas, tomēr kā tas kopumā izskatās uz Latvijas kartes, atbildes nav iespējams dot, jo nav izpētes, kopēju datu un to analīzes. Atsevišķu datu analīze un pēc tam risinājumu sintēze dod pamatu atsevišķiem risinājumiem, kas nereti parādās arī valdību deklarācijās. Piemēram: “Stiprināsim Latvijas ģimenes! Ieviesīsim atbalstu 3+ ģimenēm!” Tāpat parādās vēlme veicināt uzņēmējdarbību, stiprināt atsevišķas nozares, ir runas par mobilitātes veicināšanu, kas mainās līdz ar partiju maiņu Satiksmes ministrijā. Līdztekus jautājums par to, kā viss izskatās uz vienotas digitālas tautsaimniecības kartes, paliek neatbildēts. Mēs varam iegūt iedzīvotāju kustību valstī ļoti precīzi, analizējot mobilos datus. Mēs varam salikt uz kartes skolas, policijas iecirkņus, ugunsdzēsības depo, aptiekas, pat militāros objektus, autoservisus, uzlādes stacijas un visu, kas vien sabiedrībai vajadzīgs. Mēs varam paredzēt, kur iedzīvotāju skaits samazināsies un kur, iespējams, tas pieaugs, ja kaut ko darīsim lietas labā. Proti, iegūt tautsaimniecības digitālo karti visiem būtu ļoti vērtīgi, ne tikai tūrisma nozares attīstītājiem, kuri ir pamanījušies izmantot mobilos datus, lai redzētu ārzemnieku kustību Rīgā. Visticamāk, mākslīgā intelekta loma šādas kartes analīzē un secinājumu veidošanā būtu nepieciešama. Šis arī ir visa gada garuma darba galvenais secinājums – ir nepieciešams skaidrs un nepārprotams priekšstats par valsts attīstību dinamiskā digitālā kartē, kas dod iespēju reaģēt uz procesiem nedēļas laikā, nevis gaidot gadu vai divus, līdz dati ienāks sistēmā un būs pilnīgi. Rezultāts būs mērķētu politiku veidošana, lai kopējā labuma radīšanā būtu iesaistīta visa sabiedrība un valsts dzīvotu viendabīgu un harmonisku dzīvi.
Paēdusi sabiedrība-stabila valsts ir rakstu sērija ar statistikas datu analīzi par sabiedrības turīguma līmeni pēdējo 5 gadu griezumā, lai demonstrētu pašreizējo situāciju, sabiedrības nevienlīdzības iemeslus, kā arī uzrādītu galvenos lēmumus vai neveiktās darbības, kādēļ esam konkrētā kritiskā situācijā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Paēdusi sabiedrība-stabila valsts saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.
