Jaunākais izdevums

Latvijas iedzīvotāju finansiāla noslāņošanās gan reģionāli, gan pēc profesiju grupām, gan citādos aspektos ir viena no būtiskākajām valsts attīstības problēmām, kas drīzāk ir citu problēmu sekas un iznākums, liecina gada garumā veiktais Dienas Biznesa pētījums Paēdusi sabiedrība – stabila valsts.

Šis raksts apkopo 11 dažādu publikāciju secinājumus, lai veidotu kopainu un sniegtu pētījuma secinājumus sabiedrībai, likumdevējam un biznesa videi.

Apvērstā kohēzija

Lai arī Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ik gadu investē aizvien lielākus līdzekļus kohēzijas politikas realizēšanā, rezultāts ir pretējs. Latvijas depopulācija notiek straujā tempā, un no Rīgas un Pierīgas attālinātie reģioni iedzīvotājus zaudē strauji, bet atlikušie saņem krietni mazāku atalgojumu nekā galvaspilsētas apkaimē, zaudē mobilitātes iespējas, jo sabiedriskā transporta plūsmas intensitāte tiek samazināta tieši proporcionāli attālumam no lielajām pilsētām. Papildu problēmas atklāj Latvijas Pašvaldību savienības dati un konsultantu secinājumi, kur viens no nozīmīgākajiem ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu kritums, kas pamatīgi iespaido pašvaldību spēju ieguldīt attīstības projektos, turklāt administratīvi teritoriālās reformas kritika jau ir pāraugusi pašvaldību līmeni, un tās rezultāti tiek vērtēti drīzāk negatīvi, nekā pozitīvi, ja raugāmies uz nomaļu problēmu kā uz noslāņošanās cēloni reģionālā līmenī. Faktiski Latvijas kohēzijas politiku var dēvēt par apvērsto kohēziju, kad, neraugoties uz investīcijām, lai kaut ko mainītu un reģionu iedzīvotāju dzīves līmeni tuvinātu Rīgai, notiek pretējais. Proti, iedzīvotāji reģionus vienkārši pamet, un apgalvojums, ka vidējās algas tuvojas Rīgas līmenim, neiztur kritiku, jo šī tuvošanās ir uz izbraukušo rēķina. Vidējo algu rēķina vien no atlikušo iedzīvotāju ieņēmumiem.

Uz pasaules un Eiropas fona

Runājot par to, kā Latvija izskatās uz pasaules fona, tad nav tik slikti, jo pēc IKP uz iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes ASV dolāros tā apsteidz daudz pasaules valstu, lai arī ir krietni zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Mēs dzīvojam piecas reizes labāk nekā vidēji Indijā, ja rēķina pēc šī parametra, un tikai trīs reizes sliktāk nekā Luksemburgā. No šī salīdzinājumu loka ir grūti izrauties, neredzot dinamiku, un tas, ko Latvija ir panākusi, ir būtiski. 1990. gadā mēs dzīvojām tikai trīs reizes labāk nekā Indijā un 8 reizes sliktāk nekā Luksemburgā. Ķeza, ka, ES iekšienē raugoties, jo sevišķi pēdējos piecos gados, par darbu Latvijā maksā aizvien mazāk, ja par paraugu ņemam Beļģiju, Franciju vai Vāciju. Nav runa par to, ka mēs pretendētu saņemt uzreiz tikpat cik vācieši, bet gan par to, ka darbaspēka cena aug daudz lēnāk nekā Rietumeiropā, sliktāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Sīkāk par to pērnā gada 5. decembra numurā. Sīkāk raugoties uz šo nabadzības rādītāju, ir vērts reflektēt uz pārtikas cenu un reālās algas izmaiņām. Piemēram, Baltijā pārtikas cenu indekss atšķiras nedaudz, un dinamika ir līdzīga. Savukārt reālās algas kritums 2023. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada 1. ceturksni, Latvijā bijis viens no lielākajiem. Lietuvā reālā alga, kas ir pieaugums mīnus inflācija, kritās tikai par 4,9%, Igaunijā par 5,8%, bet Latvijā par 13,4%. Vairāk nekā divas reizes pārspējām kaimiņus, padarot savus iedzīvotājus trūcīgākus. Sīkāka analīze pērnā gada 3. oktobra numurā.

Profesionālā noslāņošanās

Tradicionāli Latvija ir bijusi viena no valstīm, kurā skolotājiem maksā maz, līdzīgi kā policistiem. Viens no galvenajiem secinājumiem šā gada 20. februāra publikācijā Skolā un veikalā maksā līdzvērtīgi par to arī ir, ka ilgstošā laika periodā izglītības jomas darbinieki pēc vidējās algas kļuvuši vienlieli ar mazumtirdzniecības veikalu darbiniekiem. Šādas profesionālās diskriminācijas sekas ir tieši redzamas sistēmas devumā sabiedrībai. Pēdējos gados visstraujāko attīstību piedzīvoja veselības nozares algas, pat pārspējot valsts pārvaldi, tomēr jāteic - uz kopējā fona vien valsts pārvaldē ir nemainīgi un konstanti augošas algas, kas visveiksmīgāk pielāgojas inflācijai un straujām ekonomikas izmaiņām. Ražojošajās nozarēs laime ir mainīga un atkarīga no tirgus svārstībām, tādēļ runāt par kaut kādu stabilitāti ir grūti. Kopsummā ar citām sadaļām ir jāsecina, ka profesionālā noslāņošanās uz tā fona, ka Rietumeiropā maksā labāk, šodien var radīt vai jau ir radījusi profesionāļu trūkumu nozarēs. Visticamāk, pašreizējā politika novedīs valsti pie fatāla skolotāju trūkuma tuvākajās desmitgadēs.

Laimes mums netrūkst!

Nav gluži tā, ka pašreiz Latvijā dzīvojošie būtu pilnīgi bezcerīgi un nelaimīgi. Vienā no pētījuma daļām analizējām Pasaules laimes indeksa rādījumus, kas parāda sabiedrības ekspektācijas ne tikai uz finanšu līdzekļu fona, bet arī no citiem aspektiem, piemēram, kā cilvēki jūtas savā valstī, cik pieejami ir kādi pakalpojumi u.tml. Laimes indekss lēni, bet pārliecinoši uzlabojas, tomēr jārēķinās, ka tas daļēji ir arī uz aizbraukušo rēķina, un šis drošības ventilis ir nozīmīgs statistikas uzlabošanās cēlonis. Ja sabiedrība kopumā kļūst laimīgāka tādēļ, ka nelaimīgie valsti pamet, tad kāda gan jēga no šādas laimes. Patiesībā dziļākai analīzei dati ir nepietiekami, un visās Dienas Biznesa aplūkotajās sadaļās ir iespēja iedziļināties ar zinātniskām metodēm, tomēr sarunas ar divām Latvijas Universitātes Socioloģijas fakultātes asociētajām profesorēm parāda, ka kopš 2018. gada pat pētījumi par sabiedrības nabadzīgākās daļas stāvokli un izjūtām ir atstāti novārtā, jo finansējuma šāda rakstura pētījumiem nav.

Ko vajadzētu pētīt?

Pēc apjomīgo žurnālistikas pētījumu sērijas ir skaidrs, ka visās sadaļās ir iespējams ne tikai uzdot jautājumus, kas izriet no oficiālajiem statistikas datiem, bet arī veikt metodoloģiski pamatotus un zinātniskus pētījumus, kas paredzētu skaidri saprotamus un zinātniski pamatotus risinājumus dažādās jomās. Ar to vēlos teikt, ka ne tikai Socioloģijas fakultātei, bet arī citu nozaru speciālistiem ir jāķeras pie noslāņošanās cēloņiem, veidojot starpnozaru pētījumus, lai redzētu kopainu. Visas izpētes gaitā parādās viena no būtiskākajām problēmām – šīs kopainas nav, un tādēļ nav arī iespējams kopējs stratēģisks redzējums par valsts attīstību kopumā. Ir faktu konstatācija par to, ka dzimstība samazinās, mirstība aug, nepieciešams darbaspēks, vajadzīgas inovācijas, tomēr kā tas kopumā izskatās uz Latvijas kartes, atbildes nav iespējams dot, jo nav izpētes, kopēju datu un to analīzes. Atsevišķu datu analīze un pēc tam risinājumu sintēze dod pamatu atsevišķiem risinājumiem, kas nereti parādās arī valdību deklarācijās. Piemēram: “Stiprināsim Latvijas ģimenes! Ieviesīsim atbalstu 3+ ģimenēm!” Tāpat parādās vēlme veicināt uzņēmējdarbību, stiprināt atsevišķas nozares, ir runas par mobilitātes veicināšanu, kas mainās līdz ar partiju maiņu Satiksmes ministrijā. Līdztekus jautājums par to, kā viss izskatās uz vienotas digitālas tautsaimniecības kartes, paliek neatbildēts. Mēs varam iegūt iedzīvotāju kustību valstī ļoti precīzi, analizējot mobilos datus. Mēs varam salikt uz kartes skolas, policijas iecirkņus, ugunsdzēsības depo, aptiekas, pat militāros objektus, autoservisus, uzlādes stacijas un visu, kas vien sabiedrībai vajadzīgs. Mēs varam paredzēt, kur iedzīvotāju skaits samazināsies un kur, iespējams, tas pieaugs, ja kaut ko darīsim lietas labā. Proti, iegūt tautsaimniecības digitālo karti visiem būtu ļoti vērtīgi, ne tikai tūrisma nozares attīstītājiem, kuri ir pamanījušies izmantot mobilos datus, lai redzētu ārzemnieku kustību Rīgā. Visticamāk, mākslīgā intelekta loma šādas kartes analīzē un secinājumu veidošanā būtu nepieciešama. Šis arī ir visa gada garuma darba galvenais secinājums – ir nepieciešams skaidrs un nepārprotams priekšstats par valsts attīstību dinamiskā digitālā kartē, kas dod iespēju reaģēt uz procesiem nedēļas laikā, nevis gaidot gadu vai divus, līdz dati ienāks sistēmā un būs pilnīgi. Rezultāts būs mērķētu politiku veidošana, lai kopējā labuma radīšanā būtu iesaistīta visa sabiedrība un valsts dzīvotu viendabīgu un harmonisku dzīvi.

Paēdusi sabiedrība-stabila valsts ir rakstu sērija ar statistikas datu analīzi par sabiedrības turīguma līmeni pēdējo 5 gadu griezumā, lai demonstrētu pašreizējo situāciju, sabiedrības nevienlīdzības iemeslus, kā arī uzrādītu galvenos lēmumus vai neveiktās darbības, kādēļ esam konkrētā kritiskā situācijā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Paēdusi sabiedrība-stabila valsts saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā sasniedza zemāko īpatsvaru pēdējo septiņu gadu laikā, tā laužot arī pēcpandēmijas trūkuma pieaugumu sabiedrībā.

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kurā piedalījās 10,2 tūkstoši respondentu (vecumā no 16 gadiem) no 5,8 tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību. Viszemāko ienākumu grupā – lielākais uzlabojums 2023. gadā dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai bija pakļauti vien 6,2% iedzīvotāju, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā, kad trūkumcietēju īpatsvars bija 7,8%, liecina CSP aptaujas dati. Iedzīvotāji tiek uzskatīti par dziļi sociāli un materiāli nenodrošinātiem, ja viņiem piemīt vismaz septiņas no 13 nenodrošinātības pazīmēm, piemēram, mājsaimniecība nespēj segt komunālos maksājumus vai nelielu naudas summu tērēt tikai sev, vai nevar atļauties kādu vaļasprieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās notiek ne tikai Latvijas iekšienē, bet arī Eiropas Savienībā kopumā, kur skaidri redzams, ka dažās valstīs darbaspēka atalgojums kļūst lielāks daudz ātrāk nekā Latvijā. Visprecīzākais salīdzinājums ir ar Lietuvu, kur pēc Eurostat datiem 2008. gadā darbaspēka atalgojums bijis tāds pats kā Latvijā, bet 2022. gadā Lietuvas nodarbinātais vidēji saņem par 90 centiem stundā vairāk.

Dienas Bizness sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) turpina publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība - stabila valsts, interesējoties par sabiedrības noslāņošanos, ko ievadīja ar statistikas datiem par vispārējām tendencēm Latvijas mājsaimniecību ieņēmumos un secinājumu, ka bagātākie Latvijā kļūst bagātāki, bet trūcīgākie - trūcīgāki.

Metodoloģija un izmantotie dati

Eurostat piedāvā visai plaša spektra datu apjomu par atalgojumu dažādās nozarēs, un Dienas Bizness izvēlējās sadaļu, kas neapskata darbaspēka atalgojumu aizsardzībā, valsts pārvaldē un neskar sociālo apdrošināšanu, lai parādītu izmaiņas tieši to darbinieku ikdienā, kuri veido patiesos nodokļu ieņēmumus. Par atskaites punktu Dienas Bizness izvēlējās 2008. gadu, kas ir pēdējais gads pirms globālās finanšu krīzes, un tieši šajā mirklī divu Baltijas valstu – Latvijas un Lietuvas - darbinieku vidējie stundas ieņēmumi ir līdzvērtīgi – 5,9 eiro stundā. Eiropas Savienības vidējais rādītājs 2008. gadā ir 21,6 eiro stundā, bet 2022. gadā - 30,5 eiro stundā. Pieaugums ir par 41%. Vienīgā valsts, kurā šajā periodā piedzīvots darba samaksas kritums, ir Grieķija. Vidējā stundas darba samaksa 14 gadu laikā šajā valstī sarukusi par 14%. Līdztekus tā vēl aizvien ir lielāka nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā pēta mazturīgos, vidusšķira ir nosacīta

Jānis Goldbergs, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir diezgan neskaidrs, kas vispār ir vidusšķira valstī un cik tā mums ir reāla, atzīst Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes speciālisti. Pētījumi veikti par sociālās nevienlīdzības jautājumiem, bet pārsvarā par sabiedrības mazturīgāko daļu, tostarp konsultējot Latvijas tiesībsargu. Pētīt vidusslāņa, kas ir sabiedrības balsts, izmaiņas traucē finansējuma trūkums.

Šādi ir galvenie secinājumi pēc Dienas Biznesa sarunas ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētajām profesorēm Līgu Rasnaču un Baibu Belu.

Kas ir vidusslānis? Ir izmaiņas?

“Ir diezgan neskaidrs, ko mēs vispār ar šo jēdzienu – vidusšķira vai vidusslānis - saprotam. 2018. gadā tika veikts SKDS pētījums, kur tika veikta salīdzināšana arī ar pētījuma datiem pirms 10 gadiem. Viens no secinājumiem bija, ka ir labi – vidusšķira mums ir pieaugusi! Tomēr, analizējot atsevišķus faktorus, izrādījās, ka nekas būtiski 10 gadu laikā nav mainījies,” tā L. Rasnača. Viņa uzsver, ka liela nozīme ir pašu cilvēku izjūtām un pašuztverei sabiedrībā. “Ir skaidrs, ka vairāk nekā puse no sabiedrības locekļiem vēlas sevi definēt kā vidusšķiru. Tad ir jautājums, kā izmērīt šo piederību vidusslānim, un pirmais no visiem ir ienākumi, jo tas ir skaidrs un saprotams lielums. Līdztekus jāteic - tas nebūt nav vienīgais kritērijs,” pauž L. Rasnača, to pamatojot gan ar sociālās drošības, gan drošības valstī vispār aspektiem. Pirmkārt, vai, zaudējot darbu Latvijā, cilvēks paliek piederīgs vidusšķirai vai tomēr nē? Kādas ir garantijas cilvēka mantiskajam stāvoklim krīzes brīžos? No otras puses ir jautājums - kādas ir prasības, lai piederētu vidusšķirai?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Džini koeficients, kas, tuvināti runājot, parāda iedzīvotāju ienākumu atšķirības valstī Latvijā, 2016. gadā bija 34,5, bet 2022. gadā tikai 34, kas ir zemākais koeficients pēdējos 20 gados, tomēr kopumā Latvija paliek nevienlīdzīgāko Eiropas valstu galvgalī.

Džini koeficients ir statistikas paņēmiens ieņēmumu nevienlīdzības mērīšanai, kuru savulaik radījis itāļu sociologs Kornado Džini, to aprakstot 1912. gadā. Tā vērtība ir diapazonā no 0 līdz 100 un sākotnēji tiek aprēķināta procentos. Koeficienta vērtību iegūst, reizinot ar 100. Nulles vērtība nozīmē absolūtu ienākumu vienlīdzību, proti, ka visi valsts iedzīvotāji saņem vienādus ieņēmumus un ir līdzvērtīgi pēc īpašumu piederības. Savukārt koeficienta vērtība 100 nozīmētu, ka kādā valstī visus ienākumus saņem viens cilvēks, bet pārējie nesaņem neko un viņiem arī nekas nepieder. Praktiski, protams, nav sastopama nedz nulles vērtība, nedz arī kāda valsts, kurā Džini koeficients būtu 100. Vienlīdzīgāko valstu sarakstā ir Dānija, starp citu, arī Čehija, kur Džini koeficients turas krietni zem 30 punktu vērtības. Savukārt koeficienta vērtība ap 70 punktiem turas Namībijā. Ļoti liela nevienlīdzība sastopama Āfrikā un Dienvidamerikā, bet Eiropā, Džini koeficientam pārsniedzot 30 punktu vērtību, var runāt par negatīvām ekonomikas izmaiņām, bet tikpat labi arī par pozitīvām pārmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie šāda secinājuma jānonāk, pētot Eurostat datus par dažādām Eiropas Savienības valstīm, salīdzinot kādu īpašu matemātiski izveidotu rādītāju, kurā apvienota pirktspēja un iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, kas Latvijas gadījumā pēdējos piecus gadus praktiski stāv uz vietas.

Eiropas indekss valstu salīdzināšanai

Pirktspējas koriģētais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir Eurostat mērījums visās Eiropas Savienības valstīs, kur IKP uz iedzīvotāju ir saprotamākā mērījuma daļa. To iegūst, dalot IKP ar vidējo iedzīvotāju skaitu valstī atbilstošajā gadā. Datus par valstīm sniedz to statistikas pārvaldes, lietojot vienotu metodiku. IKP pēc būtības ir ekonomiskās aktivitātes mērs, kas tieši attiecas uz tautsaimniecības saražoto preču un pakalpojumu kopējās izlaides vērtību, atskaitot starppatēriņu, bet pieskaitot neto nodokļus par ražojumiem un importu. Vidējais iedzīvotāju skaits valstī tiek minēts tādēļ, ka faktiski neviens ES vairs neveic tautas skaitīšanu pēc vecajiem standartiem, bet iedzīvotāju uzskaite ir elektroniska, izmantojot valsts datu avotus. Tā katrā valstī tiek iegūts vidējais iedzīvotāju skaits, kas tuvināti atbilst reālajam skaitam, ja šāda skaitīšana tiktu veikta. Statistikas tabulā redzamais pirktspējas koriģētais IKP uz iedzīvotāju gadā ir IKP uz iedzīvotāju valstī, kas izteikts pirktspējas standartos (PPS). Stāsts ir par kopēju valūtu, kas novērš cenu līmeņu atšķirības starp valstīm, lai varētu jēgpilni salīdzināt IKP apjomu. Vērtības tiek piedāvātas arī kā indekss, kas aprēķināts attiecībā pret Eiropas Savienības vidējo rādītāju, kas noteikts kā 100 vienības. Ja valsts indekss ir lielāks par 100, tad šīs valsts pirktspējas koriģētais IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju ir augstāks par ES vidējo un otrādi. Indekss pēc būtības arī paredzēts salīdzinājumiem starp valstīm Eurostat metodoloģijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no plašāk izmantotajiem valsts un tās iedzīvotāju turības rādītājiem ir iekšzemes kopprodukts uz vienu valsts iedzīvotāju, un, atbilstoši Pasaules bankas pieejamajiem datiem, Latvija kopš 1995. gada, kad valsti bija pametuši Krievijas bruņotie spēki, ir apsteigusi daudzas pasaules valstis, līdztekus atpaliekot no kaimiņiem.

Skaidrojot metodoloģiju, dati ņemti no Pasaules bankas statistikas vietnes, kur apskatīts IKP uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts aktuālajos starptautiskajos dolāros, konvertējot pēc pirktspējas paritātes (PPP) konversijas koeficienta. Tas nozīmē, ka tiek ņemts vērā, cik preču par konkrēto dolāru iespējams nopirkt noteiktā valstī. Savukārt IKP ir visu valsts rezidentu ražotāju bruto pievienotās vērtības summa, pieskaitot visus produktu nodokļus un atņemot nost subsīdijas, kas nav iekļautas produktu vērtībā. Konversijas koeficients ir telpisks cenu deflators un valūtas konvertētājs, kas kontrolē cenu līmeņa atšķirības starp valstīm. Kopējais iedzīvotāju skaits ir gada vidus iedzīvotāju skaits, kas balstīts uz de facto iedzīvotāju definīciju, kurā tiek skaitīti visi iedzīvotāji neatkarīgi no juridiskā statusa vai pilsonības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #8

DB, 20.02.2024

Dalies ar šo rakstu

2024. gads būs pārmaiņu laiks, kurā tiks veiktas investīcijas 7 līdz 8 milj. eiro apmērā un uzbūvēta jauna 5000 m2 liela noliktava, un īstenots kompānijas digitalizācijas projekts, vienlaikus tiks strādāts pie jaunu vegānisko produktu receptūrām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Gemoss īpašniece un ilggadējā vadītāja Ieva Treija.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 20.februāra numurā lasi:

Statistika

Visvairāk pērk lietotas Tesla

Tēma

Mārupes novada attīstība ir Japānas un ES vidējā līmenī

Bankas

Bankas - lielas, mazas, nozīmīgas

Digitalizācija

Apaļkoksne pārvietojas ar elektronisko dokumentu

Veselība

Valsts nav sagatavojusies zāļu nepārtrauktai pieejamībai krīzēs

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Skolā un veikalā maksā līdzvērtīgi

Finanses

Likmju ziņā aktīvi gaidītais var iekrist maciņā vien vēlāk

Investors

Ja ne lieliskais septiņnieks, tad lieliskais piecinieks tāpat pavelk visu tirgu

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #13

DB, 26.03.2024

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.marta numurā lasi:

Statistika

Algas aug straujāk nekā Eiropā vidēji

Tēma

Meža resursu pārvaldības ģeopolitiskie riski

Aktuāli

Meža nozare aizas priekšā

Vēja enerģija

Latvijas valstij piederošajos mežos uzsāks darbu vēja parku attīstītāji

Tūrisms

Pandēmija bija lauku tūrisma dzinējspēks. Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele

Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Paēdusi sabiedrība - stabila valsts

Latvijā pēta mazturīgos, vidusšķira ir nosacīta

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #51

DB, 19.12.2023

Dalies ar šo rakstu

Ja Citadeles bankas akcionāri izlems veikt akciju sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb IPO biržā, tas, iespējams, varētu būt viens no lielākajiem emitentiem biržas Nasdaq Riga vēsturē, dodot nozīmīgu impulsu kapitāla tirgus attīstībai Latvijā, jo šāds emitents ļautu piesaistīt ne tikai Baltijas, bet jo īpaši ārvalstu institucionālos investorus, kuri parasti ir ieinteresēti ieguldīt lielos uzņēmumos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijusī ilggadējā biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja, tagad a/s Citadele banka padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.decembra žurnālā lasi:

Statistika

Inflācijas beigas

Meža nozares dzinējspēks

Latvija kokmateriālu eksporta līderos

Miljons eiro koksnes produktu vērtības paaugstināšanai

Aktuāli

Nodarbinātie – valsts stūrakmens

Dabas aizsardzība

Veiksmes formula – saprātīgi risinājumi

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Izaugsme uz pasaules fona jānovērtē

Izglītība

Vesela paaudze jāatstāj uz otro gadu

Enerģētika

Izskatās, ka Eiropa nenosals ne šajā, ne arī nākamajā ziemā

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #1

DB, 02.01.2024

Dalies ar šo rakstu

2024. gads, kuru ķīniešu astrologi nodēvējuši par Zaļā pūķa gadu, Latvijai varētu atvērt pamatīgas iespējas nākotnē, piesaistot starptautiskus kriptovalūtu operatorus tieši Rīgai.

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas vadītājs Reinis Znotiņš intervijā Dienas Biznesam stāsta, ka, pareizi rīkojoties, Latvija finanšu tehnoloģiju attīstībā vēl var nostāties uz straujas attīstības ceļa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.janvāra numurā lasi:

Statistika

Tūrisma apjomu vēl aizvien velk mājinieki

Tēma

Kādas nodokļu izmaiņas nes 2024.gads?

Degviela

Biopiejaukums un CO2 nodoklis cels degvielas cenas

Aktuāli

Latvijā medikamentiem – viena no augstākajām PVN likmēm Eiropā

Aktuāli

Latvijas 100 bagātākie cilvēki žurnālā Miljonārs

Komercīpašumi

Vērtīgākie komercīpašumi - joprojām Rīgā

Pabalsti

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 21.05.2024

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.maija numurā lasi:

Statistika

Ārējās tirdzniecības bilance turpina kritumu

Tēma

Finanšu pakalpojumu eksports Lietuvā aug, bet Latvijā dilst

IKP dubultošanas plāns uz praktiska piemēra fona

Aktuāli

Latvija paliek tukša!

Enerģētika

Baltija no Krievijas var atslēgties kaut šodien. Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Noslāņošanās ir Latvijas lielākā problēma

Kreditēšana

Bankas var aizdot, uzņēmēji var aizņemties, bet kreditēšana stagnē

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #49

DB, 05.12.2023

Dalies ar šo rakstu

Mainoties nosacījumiem un situācijai tirgū, ir nemitīgi jābūt gataviem pielāgoties jaunajiem apstākļiem, vienlaikus savlaicīgi izpildīt mājasdarbus, kas ļauj ne tikai noturēties tirgū, bet vēl jo vairāk saglabāt konkurētspēju un izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rīgas Krēslu fabrika valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Aldis Circenis. Viņaprāt, arī pašreizējā situācijā, kad daudzos sektoros ir jūtama recesijas skarbā elpa, var sekmīgi attīstīties, izmantojot tās situācijas, kuras ir tirgū.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.decembra numurā lasi:

Statistika

Vai Latvijas ostām punktu pieliks degvielas akcīze?

Tēma

Latvijas laukos visapdraudētākā suga ir cilvēks

Uzņēmējdarbība

Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Eksporta balva

Nominācija Eksporta jaunpienācējs – veiksmīgo nozaru indikators

Investīcijas

Ieinteresēti ieguldīt Latvijā. Infortar izpilddirektors Martti Talgre

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB, 23.04.2024

Dalies ar šo rakstu

Ap 2030. gadu Baltijas valstis, visticamāk, būs spējīgas pilnībā nodrošināt sevi ar visu tām nepieciešamo elektroenerģiju, turklāt tas tiks panākts, ražošanā izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus (AER).

Šādas prognozes intervijā DB izsaka Darjus Maikštens (Darius Maikstenas), Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Vai jūnijā ECB procentu likmes kritīs?

Tēma

Vai Latvijas mazākumtautību informatīvā blokāde sāksies 2026. gadā?

Aktuāli

Investēt, lai dzīvotu labāk

Uzņēmējdarbība

Baltijas lielāko darba devēju līderos ir tirgotāji un slimnīcas

Nodokļi

Virtuālā ekonomika — pagaidām nodokļu ofšors? EY Latvija nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Drīz būsim trūcīgākie Eiropā

Enerģētika

Ūdeņraža izmantošana Baltijā - pagaidām vēl bērnu autiņos

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru