Jaunākais izdevums

Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Ja, domājot par ceļojumu uz Ēģipti, prātā nāk saule, jūra, kūrorti, tad tas viss meklējams tieši Hurgadā. Piedzīvojumu mednieki var doties arī dienu vai divas dienas garās ekskursijās.

Tieši klimats un saule esot labākie iemesli mūždien pēc siltuma izslāpušam latvietim sēsties lidmašīnā un doties uz Ēģipti, stāsta I.Strūberga. Protams, tam seko arī fantastiska vēsture, kura nav tikai grāmatās lasāma, bet reāli izstaigājama un ar roku aptaustāma. Nereālais tuksnesis, kuram nav ne gala, ne malas. Jūra, kas ir tik krāsaina, gana silta, lai peldētos visu gadu un tik skaista - pat tad, ja šķiet par aukstu, lai peldētos. Viņa stāsta, ka, ja pati Ēģiptē nedzīvotu, diezin vai brauktu uz Ēģipti katru gadu, bet ik pa laikam noteikti.

Viņa atklāj, ka plašais viesnīcu un akvaparku piedāvājums arī ir ceļojuma vērts. I.Strūberga pati ar ģimeni vismaz reizi, ja ne divas gadā paliek kādā no tām un nedēļu neiziet no «pasakas», kā pati raksturo šos brīvdienu kompleksus. Tieši tas ir veids, kā viņa smeļas spēku, enerģiju un jaunas idejas.

Nemieri paiet mierīgi

95% Hurgadas iedzīvotāju ir tieši vai netieši saistīti ar tūrismu, stāsta latviešu gide. Taču brīžos, kad pasauli pāršalkušas ziņas par nemieriem Ēģiptē, Hurgadas tūrisma nozare ilgstoši nav cietusi. «Daudz kas pat gāja uz augšu. Ēģiptieši ir naski uz valodām un visai attapīgi – sāka mācīties ķīniešu valodu, attīstīja tūrisma plūsmu no arābu zemēm. Cieta tie, kuri koncentrējās tikai uz, piemēram, krievu tūristu apkalpošanu.»

I. Strūberga savā ģimenes biznesā – niršanas apmācību organizēšanā - ātri «pārlēkusi» uz vācu tūristu apkalpošanu. Ja parasti kopā ar gidi ekskursijās devās lielākas grupas (16 – 20 cilvēki), tad šis skaitlis brīžiem samazinājās uz 10 –16 cilvēku lielām grupām, kā arī sekojis vairāk individuālo braucienu. Taču gide stāsta, ka viņai par labu nostrādājis tas, ka viņa ir latviete. «Man vairāk uztic savu drošību,» viņa pauž.

Tūrisms Ēģiptei ir nozīmīga ienākumu sfēra, un I. Strūberga apstiprina, ka arī politikai ir ļoti liela ietekme uz nozari. Lai gan politiķi nozari cenšas sakārtot, sanāk arī tā, ka tas beidzoties ar darba sarežģīšanu. Kā piemēru I.Strūberga min atļauju kārtošanu pirms katras ekskursijas, kurās jāmin tūristu vārdi, viesnīcu nosaukumi un pat istabu numuriņi. Arī ekskursijas laikā esot vairākkārt jāparakstās un tiek pārbaudīts, vai atļauja paņemta līdzi.

Šāda atļauju nemitīga pārbaude diemžēl izraisa arī nepatiku un diskusijas ceļotāju starpā, stāsta gide.

«Es uz to skatos daudz vienkāršāk – man šķiet normāli, ka policija seko līdzi tūristu plūsmai, tādējādi nodrošinot nepieciešamo drošību. Tāpat kā regulāras pārbaudes restorānos samazina saindēšanās riskus. Līdz šim daudzas lietas tika nokārtotas «pa draugam», tagad cilvēkiem ir jāiemācās darīt visu pareizi,» viņa papildina.

Diemžēl arī protestētāji apzināti izmanto tūrisma nozari kā valdības vājo punktu. Lai valdība protestētāju saucienus «sadzirdētu», protesti tiek organizēti tur, kur apgrozās tūristi. «Piemēram, bija gadījums, ka pie Luksoras apstādināja tūristu autobusu, nekādi neapdraudot ceļotājus, lai apstādinātu satiksmi uz vairākām stundām un sasniegtu vēlamo,» stāsta I.Strūberga.

Hurgada esot ieguvēja – pilsēta ir slavena ne tikai kā kūrorts, bet arī armijas bāze. Uz ielām var redzēt armijniekus, bieži lido helikopteri, visur ir kameras. Tiklīdz kā vietām sākot pulcēties neierasti daudz cilvēku – tiek izsūtītas pārbaudes.

Taču, plānojot braucienu uz Ēģipti, par drošību neesot jāuztraucas vairāk kā dodoties jebkur citur. «Tie, kuri ir ceļojuši, saprot, ka visur ir vienādi,» stāsta latviešu gide. Protams, ja īpaši meklējot nepatikšanas, tās varot atrast arī Ēģiptē. Piemēram, ar naudu pa gaisu nevajagot vicināties, ja negrib to pazaudēt, un vienam pašam pa tuksnesi armijas zonā arī nav ieteicams pastaigāties.

«Ja nu runājam par mūsdienu cilvēces lielāko nelaimi – terorismu, tad tas nav piesiets pie kādas vietas un nav paredzams,» saka I.Strūberga.

Pavada, iepazīstina, palīdz atklāt

Ja ceļotājs pieprot vairākas valodas, ir gana komunikabls un gatavs mesties avantūrās, problēmas, pilsētu iepazīstot bez gida pavadības, varētu nerasties. Taču tiem, kas pirmo reizi nonākuši Ēģiptes pilsētā un vēlas uzzināt vairāk par dzīvi tur - gida kompānija ir labs sākums. Pati I.Strūberga iedrošina savus tūristus pēc kopīgās apskates arī pašiem pastaigāties pa pilsētu. «Parādu, kuras vietas viņiem ir jāiegaumē, lai vēlāk varētu saprast, kur atrodas. Otrs pluss no gida/pavadoņa/paziņas vai pat drauga – vienmēr var uzjautāt, ja nav saviem spēkiem izdevies atrast meklēto.»

Nereti I. Strūbergai, izmantojot Whatsapp vai Messenger, izdodas palīdzēt tiem ceļotājiem, kas nomaldījušies svešajā pilsētā - «labie darbiņi krājas un labais vienmēr atgriežas».

Jautāta par to, ar ko iepazīstina viesus, bet par ko ceļvežos neraksta, viņa atbild, ka galvenokārt tā ir pašu ēģiptiešu ikdiena un sadzīve. «Tas ir interesantākais, iepazīstot jaunas vietas,» teic gide.

I. Strūberga organizē pati savas ekskursijas – Hurgadas apskati latviešu valodā. Šis piedāvājums esot visai pieprasīts no latviešu ceļotāju puses, jo kopā ar gidi ceļotāji ne tikai iepazīs pilsētu, bet arī ieraudzīs pilsētas dažādās sejas, būs iespēja uzprasīt «savējai» visu, kas vien nāk prātā.

Jautājumi no ceļotāju puses esot visdažādākie – sākot ar aktuālām tēmām ceļojuma laikā un beidzot ar to, kā tad tos garšīgos rīsus pagatavot.

Latviešu gide nerunājot no galvas iemācītu tekstu, sarunas vienmēr brīvi raisoties. Viss ir atkarīgs no pašiem ceļotājiem - kādam vairāk interesē pilsētas rašanās, citam sadzīviskas lietas, piemēram, kā Ēģiptē tiek audzināti bērni. Vēl latviešus interesējot uzzināt, vai tiešām ēģiptietim – musulmanim ir tik lieliska dzīve, ja iespējams apprecēt četras sievas vienlaikus.

Tāpat gide dodas viesiem līdzi iepirkšanās tūrēs. Lai gan I. Strūberga atzīst, ka pati kaulēties īpaši neprotot, ar viņas klātbūtni vien ir gana, lai neviens pārdevējs, kas Hurgadas iedzīvotājas seju jau atpazīst, tūristus apkrāpt necenstos. Tomēr gide piemetina, ka, «ja jau cilvēks ir ticis līdz Ēģiptei, tad var pats arī iegādāties suvenīrus, dvieļus, zeltu un kažokus. Tur gids nav vajadzīgs».

Praktiski ieteikumi praktiskiem ceļotājiem

Hurgada neizceļas ar īpaši daudziem kultūras pasākumiem vai muzejiem. Gide stāsta, ka dārgākie restorāni Hurgadā cenu ziņā samērojami ar Latvijas restorāniem.

Ekskluzīvas vakariņas restorānā Hurgadā - kamieļa steiks, izmaksājot 210 Ēģiptes mārciņas - nepilnus 12 eiro, saldējums – 30 Ēģiptes mārciņas par bumbiņu (1,7 eiro), grieķu salāti – 70 Ēģiptes mārciņas (nepilni 4 eiro), laba kafija maksās 30 – 50 Ēģiptes mārciņas (1,7 - 2,8 eiro), stāsta I.Strūberga.

Kā lielākās atšķirības, ar kurām jārēķinās Latvijas ceļotājiem, I. Strūberga min to, ka Latvija ir ļoti zaļa un tīra, savukārt, Ēģiptē kultūršoku var radīt tas, ka tā ir dzeltena, arī ar tīrību esot pašvaki.

Nosvērtiem latviešiem parasti pārsteigumu rada, maigi izsakoties, «neierastā» tirgotāju uzvedība, kā arī tas, ka Ēģiptē, Āfrikas kontinentā, +20 līdz +25 grādos var šķist auksts.

«Šeit ir pilnīgi cita pasaule. Tas pats mēness debesīs guļ ar ragiem uz augšu – tādēļ arī mošejās ir attēlots līdzīgi,» saka gide, kas uz Latviju atgriezties vairs neplāno. Iemesls tam ir ne tikai tas, ka abiem ar vīru Latvijā ir par drēgnu, bet arī situācija darba tirgū.

«Esmu pieradusi veidot savu darba grafiku – ne vairāk par trīs līdz četrām darba dienām nedēļā, jo darbs ir svarīga dzīves sastāvdaļa, bet ne svarīgākā. Vīrs strādā vairāk, bet arī lielu daļu sava laika velta bērniem,» stāsta I. Strūberga, kas apšauba, ka ar šādu darba grafiku varētu komfortabli dzīvot dzimtenē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien Ēģiptē Gīzas piramīdu tuvumā sprāgusi ceļa malā uzstādīta bumba laikā, kad garām braucis autobuss ar tūristiem no Dienvidāfrikas. Sprādzienā ievainoti 17 cilvēki, ziņo amatpersonas.

Bumba bijusi uzstādīta pie Lielā Ēģiptes muzeja sienas, un sprādzienā viegli cietuši pieci tūristi no Dienvidāfrikas, kurus savainojuši sprādzienā izsisto autobusa logu stikli. Ievainojumus guvuši arī sprādziena tuvumā esošie ēģiptieši.

Autobusā atradās 25 tūristi no Dienvidāfrikas.

Ēģipte ir piedzīvojusi virkni kaujinieku uzbrukumu, kas galvenokārt bijuši vērsti pret drošības spēkiem un kristiešu minoritāti.

Tūrisms, kas ir valsts galvenais ienākumu avots, pēdējos mēnešos izrādījis atlabšanas pazīmes pēc lejupslīdes, kura sākās pēc sacelšanās 2011.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet arī Indijā, Korejā, Ēģiptē un Amerikā

Lai modernizētu ražošanu, SIA Cewood investē ražotnes attīstībā, un šogad ieguldījumi pārsniegs 0,5 milj. eiro.

Būtiski aug

Uzņēmums trīs gadu laikā ir būtiski audzējis ražošanas apjomus, tas noticis sekmīgā darbā ar produkcijas pircējiem vietējā tirgū un ārvalstīs, kā arī, rūpīgi strādājot pie produkcijas sortimenta un kvalitātes. 2018. gadā tā neto apgrozījums sasniedza 4,27 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadā iespētajiem 1,28 milj. eiro nozīmē pieaugumu 3,3 reizes. Šogad, pēc SIA Cewood valdes locekļa Ingara Ūdra sacītā, prognozētie ienākumi būs ap 7 milj. eiro, jo pieprasījums pēc šāda produkta pieaug salīdzinoši strauji. Jārēķinās, ka Alūksnes novada Jaunlaicenē cementēto koka ēveļskaidu plātņu ražotne ir vienīgā visā Baltijā un tuvākie konkurenti ir ražotāji Zviedrijā un Dānijā. Cementēto koka ēveļskaidu plātnes izmanto gan kā konstrukciju, gan iekštelpu apdares materiālu un dēvē par fibrolītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: No Limbažiem līdz Itālijai

Monta Glumane, 10.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmuma "Limbažu siers" galvenais eksporta tirgus ir Itālija, kur nonāk aptuveni 65–70% no kopējā apjoma, taču limbažnieku radīto sieru ēd arī ASV, Indijā, Ēģiptē un Eiropā.

Uzņēmuma galvenais produkts ir cietais siers. Tautā to mēdz saukt arī par parmezānu, taču, līdzīgi kā šampanietim un konjakam, tam jānāk no konkrētā reģiona. Hobija līmenī "Limbažu siers" ražo arī citus piena produktus, taču biznesa pamatā ir siers.

Lai mazinātu Covid-19 krīzes radītās sekas, "Limbažu siers" kopā ar Latvijas Piensaimnieku centrālo savienību izstrādājis vairākus kritērijus un piedāvājumus valdībai, kas ražotājam šajā laikā būtu svarīgi. “Mēs piedāvājam valdībai iepirkt noliktavas atlikumus, ja uzņēmējam ir pārcelti produktu realizācijas termiņi. Summa – par pašizmaksu," pauž uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Igors Aleksejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PNB bankas jaunais īpašnieks izskatījis piedāvājumu iegādāties Rietumu banku

LETA, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«PNB bankas», kuras darbība no augusta vidus ir apturēta, jaunais īpašnieks - gāzes un naftas magnāts, miljardieris Rodžers Tamrazs (Roger Tamraz) - izskatījis vairāku Latvijas banku iegādes iespējas, tostarp piedāvājumu iegādāties «Rietumu banku».

«Sākotnēji nebiju noskatījis tieši šo [»PNB"] banku. Vispirms runāju ar citiem baņķieriem, jo Latvijā diezgan daudzas bankas ir pieejamas pirkšanai. To vidū lielākā bija «Rietumu banka», kuras galvenie akciju turētāji manas pirmās Latvijas vizītes laikā vēlējās to pārdot. Man bija jādodas uz Floridu, taču, kad atgriezos vēlreiz, īpašnieki bija izšķīrušies banku paturēt,» intervijā laikrakstam «Latvijas Avīze» sacījis Tamrazs.

Viņš minējis, ka runājis arī ar citiem baņķieriem, piemēram, no «PrivatBank» un no «Reģionālās investīciju bankas».

Tāpat Tamrazs atzīmējis, ka vienošanās ar Grigoriju Guseļņikovu par «PNB bankas» akciju pārdošanu un cenu sasniegta viegli. «Mūsu pārrunu reizes bija labi ja pusstundu garas. Tikšanās, kuras laikā iegādājos banku, prasīja desmit minūtes. Pirms mēs izšķīrāmies par darījumu, sazinājāmies ar īsziņām,» viņš sacījis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Černaja-Mežmale: PNB Bankas jaunajiem akcionāriem vēlme stiprināt bankas kapitālu bija jāpauž agrāk

LETA, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «PNB banka» jaunajiem akcionāriem vēlme stiprināt bankas kapitālu bija jāpauž agrāk, nevis pēc tam, kad bankas darbība jau ir apturēta, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

«Vēlme stiprināt kapitālu bija jāpauž ātrāk, investori līdz šim brīdim nav spējuši pierādīt, ka viņiem ir līdzekļi. Ja FKTK nav faktu, ja nav iesniegti prasītie dokumenti, tad bija jāpieņem šāds smags lēmums,» sacīja Černaja-Mežmale.

Deputāts Gatis Eglītis (JKP) pārmeta FKTK, ka jaunajiem akcionāriem netiek dota iespēja rekapitalizēt banku un atjaunot tās darbību. Eglītis uzsvēra, ka «PNB banka» ar nepietiekamu kapitālu ir darbojusies gandrīz divus gadus, taču jaunajiem akcionāriem tikušas dotas vien pāris nedēļas, lai ieguldītu līdzekļus. Černaja-Mežmale uzsvēra, ka «PNB bankas» jaunie akcionāri līdz pat šim brīdim Eiropas Centrālajai bankai un FKTK nav iesnieguši dokumentus, kas pierādītu, ka viņu rīcībā ir līdzekļi, kas būtu nepieciešami bankas kapitāla palielināšanai. «Tāpat jaunie akcionāri ar dokumentiem nav pierādījuši, ka viņi ir spējīgi pieņemt lēmumus,» viņa sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB un PNB bankas aprēķini par bankas aktīviem būtiski atšķīrušies

LETA, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un pirms nedēļas slēgtās «PNB bankas» viedoklis par bankas aktīvu vērtību ievērojami atšķīries, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Martā ECB sākusi klātienes pārbaudi bankā. Kā noskaidrojis raidījums, maijā «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs ticies ar atbildīgo ECB padomnieku Mišelu Dabadī un paudis satraukumu par to, kā tiek novērtēti bankas aktīvi.

Mēnesi vēlāk - 20.jūnijā - Guseļņikovs paziņojis ECB, FKTK un Ministru prezidentam Krišjānis Kariņam (JV), ka nolēmis no bankas aiziet, bet 28.jūnijā banka publiski paziņoja par akcionāru maiņu.

Savukārt 11.jūlijā ECB izvirzīja bankai atkārtotu prasību palielināt kapitālu. Prasības bija jāizpilda līdz 13.augustam. Taču jaunie investori lūdza vēl laiku. To viņiem vairs nedeva un 15.augustā ECB paziņoja, ka banka ir nonākusi vai visdrīzāk nonāks finanšu grūtībās. Dienu vēlāk FKTK bankas darbu apturēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai citā statusā

Tā DB saka soļotājs, olimpiskais vicečempions Aigars Fadejevs, kura izveidotā rehabilitācijas klīnika AF Workout nesen ir pārcēlusies uz skaistām telpām Rīgas centrā. Beidzot soļotāja karjeru, viņš sevī atklājis fizioterapeita talantu. Strādājot Losandželosā, A. Fadejevs ir ārstējis dažāda kalibra sporta pasaules smagsvarus, vairākas Holivudas zvaigznes. Lai arī klīnika Latvijā ir aprīkota ar pasaulē ātrākajiem skriešanas celiņiem un velotrenažieriem, tās mērķa auditorija galvenokārt ir tieši biroju darbinieki.

Kad un kā sākās tava sportista karjera? Kāpēc izvēlējies tieši soļošanu?

Tā bija liktenīga sagadīšanās. Mācījos lauku skoliņā. Tolaik tika rīkotas pavasara un rudens spartakiādes, kurās vajadzēja obligāti piedalīties. Tā kā biju augumā maziņš, nevarēju nedz tālu aizsviest bumbiņu, nedz augstu uzlēkt. Līvu pamatskolas skolotājs Uģis Barons bija pamanījis, ka man kā īstam lauku puikam, kurš bija pieradis strādāt dažādus smagus darbus, ir gana liela izturība. Neviens bērns negribēja pieteikties trīs kilometru soļošanai. Es, būdams ne tikai klases vecākais, fizorgs, politinformators, bet arī pionieru ierindas skatu komandieris, biju iedomājies, ka spartakiādē visi bērni sanāks kopā, pūtīs taures un dos pa bungām, soļojot kā ierindas skatē. Kad mani aizveda uz stadionu, sapratu, ka tā nebūt nav tāda veida soļošana. Tikai stundu pirms sacensību sākuma man iemācīja, kā soļo sportisti, bet es vinnēju spartakiādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic sadarbībā ar starptautisko tūroperatoru Tez Tour Latvija 26. un 27. oktobrī sāks čarterlidojumus no Rīgas uz attiecīgi Hurgadu un Šarm eš Šeihu Ēģiptē.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) skaidro: «Pēc ilgāka pārtraukuma mēs sadarbībā ar Tez Tour Latvija atsākam lidojumus uz Ēģipti.»

«Visi lidojumi no Rīgas uz Ēģipti tiks veikti ar Airbus A220-300. Čarterlidojumu programma no Rīgas uz Ēģipti tiks atklāta ar lidojumu uz Hurgadu 2019. gada 26. oktobrī. Ziemas sezona ilgs līdz 2020. gada aprīļa beigām,» informē Tez Tour Latvija direktors Konstantīns Paļgovs.

2019. gada ziemas sezonā airBaltic un Tez Tour Latvija piedāvās vienu lidojumu nedēļā no Rīgas uz Hurgadu un Šarm eš Šeihu.

airBaltic nodrošina lidojumus uz vairāk nekā 70 galamērķiem no Rīgas, Tallinas un Viļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad piedzīvosim jaunu Nacionālo koncertzāli Rīgā?

Gvido Princis, Rīgas pilsētas arhitekts, pašvaldības aģentūras «Rīgas pilsētas arhitekta birojs» direktors, 08.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaitāmās nozares profesionāļu un valsts pārvaldes pārstāvju diskusijās par Nacionālo akustisko koncertzāli Latvijas galvaspilsētā pausts vienots viedoklis, ka tās trūkums mazina Latvijas ekonomikas, kultūras un tūrisma konkurētspēju starptautiskajā vidē. Ir pilnībā skaidrs un neapstrīdams, ka augsta līmeņa koncertzāle, turklāt ar ambīcijām uz nacionālas akustiskās koncertzāles statusu Rīgā, ir nepieciešama.

Par to tiek runāts un diskutēts jau vismaz 15 gadus, nacionāla līmeņa akustiskā koncertzāle kā prioritāte minēta arī stratēģiskos attīstības dokumentos, un jau kopš 2004. gada ir pieņemti dažādi motivēti lēmumi, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā «Latvija 2030», Nacionālajā attīstības plānā un Rīgas pilsētas attīstības programmā.

Tomēr līdz šim tālāk par aptuvenu koncertzāles programmu, tās metu (vizualizācijām!?) iespējamai būvei uz AB dambja, pretrunīgiem pieņēmumiem par tās izmaksām un diskusijai par iespējamām novietnes alternatīvām neesam tikuši. Tuvojoties Nacionālās akustiskās koncertzāles vīzijas īstenošanai rezervētās Eiropas struktūrfondu naudas – 23 miljonu eiro – apguves galatermiņam, koncertzāles jautājums atbildīgo amatpersonu un nozares speciālistu dienaskārtībā parādās ar jaunu sparu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Piesardzīgs optimisms – cenas šogad stabilizēsies, pieprasījums saglabāsies neliels

Edgars Vaikulis, SIA “Rīgas meži” valdes loceklis, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru