Sports

Latvijas basketbolisti par ceļazīmi uz Olimpiādi cīnīsies ar Gruziju, Filipīnām, Brazīliju, Melnkalni un Kamerūnu

LETA, 28.11.2023

Jaunākais izdevums

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Katrā kvalifikācijas turnīrā būs A un B apakšgrupas. Pirmā, ceturtā un piektā groza izlases tika ielozētas A apakšgrupās, bet otrā, trešā un sestā - B apakšgrupās.

Katrā apakšgrupā no Eiropas nevarēja būt vairāk par divām izlasēm, bet vienā kvalifikācijas turnīrā - ne vairāk par trim Eiropas komandām. Tāpat vienā kvalifikācijas apakšgrupā nedrīkstēja būt vairāk par vienu Amerikas zonas izlasi, bet vienā kvalifikācijas turnīrā - vairāk par vienu komandu no Āzijas un Okeānijas zonas un vairāk par vienu no Āfrikas zonas.

Četros kvalifikācijas turnīros kopā piedalīsies 24 komandas, pa sešām izlasēm katrā. Spēlēm kvalificēsies tikai četri turnīru uzvarētāji.

Kvalifikācijas turnīri tiks aizvadīti no 2024.gada 2. līdz 7.jūlijam, bet vīriešu basketbola turnīrs Parīzes olimpiskajās spēlēs norisināsies no 27.jūlija līdz 10.augustam, grupu turnīrus aizvadot Lillē, bet izšķirošās cīņas - Parīzē.

Kā ziņots, lai Latvija pretendētu uz kvalifikācijas turnīra sarīkošanu, valdība Latvijas Basketbola savienībai (LBS) piešķīra 2,7 miljonus eiro. Lielākā daļa jeb 2,4 miljoni eiro paredzēti licences maksai.

Sacensību sarīkošanai 2024.gada valsts budžetā būs nepieciešami vēl 2,07 miljoni eiro. Kopējais valsts budžeta finansējums olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra organizēšanai ir 4,79 miljoni eiro eiro, lēš Izglītības un zinātnes ministrija.

Tiek cerēts, ka uz turnīru varētu ierasties līdz 10 000 ārvalstu komandu līdzjutēju. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto aprēķinu metodoloģiju Latvijas valsts budžets nodokļu ieņēmumos no ārvalstu līdzjutēju izdevumiem iegūtu līdz 2,6 miljoniem eiro no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase sestdien Manilā Pasaules kausa mačā par piekto vietu pieveica Lietuvas valstsvienību, bet Pasaules kausa vienas spēles rekordu ar 17 rezultatīvām piespēlēm sasniedza Artūrs Žagars.

Latvija svinēja uzvaru ar 98:63 (28:20, 21:18, 28:9, 21:16).

Spēli Latvija sāka ar Klāvu Čavaru, Rodionu un Artūru Kuruciem, Rolandu Šmitu un Artūru Žagaru sastāvā, bet Lietuvai laukumā devās Igns Brazdeikis, Roks Jokubaitis, Toms Dimša, Tads Sedekerskis un Jons Valančūns.

Spēli ar diviem gūtiem punktiem sāka Valančūns, uz ko Latvija atbildēja ar Šmita trīspunktnieku un pieciem A.Kuruca vienā uzbrukumā gūtiem punktiem pēc Dimšas nesportiskas piezīmes (8:2).

Pēc R.Kuruca tālmetiena Latvija panāca 14:4 pārsvaru, bet ceturtajā minūtē pēc Žagara piespēles pirmos punktus čempionātā guva Čavars.

Sestajā minūtē trešo no četriem tālmetieniem trāpīja A.Kurucs, Latvijai tobrīd realizējot sešus no septiņiem tālmetieniem (22:11).

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijas basketbolisti Pasaules kausa ceturtdaļfinālā piekāpjas Vācijai

LETA, 06.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase trešdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra ceturtdaļfinālā zaudēja Vācijai.

Latvija piekāpās ar 79:81 (16:13, 18:23, 25:26, 20:19).

Rezultatīvākais Latvijas izlasē ar 24 punktiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm bija Artūrs Žagars. Dāvis Bertāns, realizējot sešus no 13 tālmetieniem, guva 20 punktus, 14 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Rolands Šmits, astoņus punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Andrejs Gražulis, kurš iemeta četrus no pieciem divpunktu metieniem, bet septiņus punktus un desmit atlēkušās bumbas - Rodions Kurucs, kurš trāpīja visus savus metienus - pa vienam divpunktu un trīspunktu, kā arī abus soda metienus.

Pretiniekiem 16 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Francs Vāgners, 13 punktus guva Andreass Obsts, 12 punktus guva Morics Vāgners, desmit punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Johanness Tīmanis, bet pa deviņiem punktiem guva Deniss Šrēders un Daniels Teiss, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase piektdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma pirmajā spēlē spraigā cīņā uzvarēja pašreizējo čempioni Spāniju un turpinās cīņu par vietu ceturtdaļfinālā.

Latvijas basketbolisti uzvarēja ar rezultātu 74:69 (17:16, 12:16, 18:26, 27:11).

Svētdien Latvijas izlase tiksies ar Brazīliju.

L apakšgrupā visās trīs spēlēs uzvarējusi Kanāda, pa trīs panākumiem četrās cīņās ir Latvijai un Spānijai, bet Brazīlija svinējusi divas uzvaras trīs dueļos.

Latvijas basketbolisti pēdējo reizi mačā vadības grožus pārņēma nepilnas trīs minūtes pirms pamatlaika beigām, kad tālmetienu realizēja Dāvis Bertāns. Tieši Bertāns ar 16 punktiem bija rezultatīvākais Latvijas izlasē.

Visproduktīvāk spēlēja Rodions Kurucs, kurš guva 13 punktus, izcīnīja astoņas bumbas zem groziem un pārtvēra trīs bumbas, pa 11 punktiem bija Andrejam Gražulim, kurš svarīgā epizodē bloķēja pretinieku, Rolandam Šmitam un Kristeram Zorikam, kurš ceturtajā ceturtdaļā realizēja divus svarīgus tālmetienus. Daudzpusīgs sniegums arī Artūram Žagaram, kurš guva septiņus punktus, izcīnīja piecas atlēkušās bumbas un atdeva piecas rezultatīvas piespēles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļojumu organizators “Novatours” iepazīstinājis ar 2024. gada vasaras ceļojumu programmu un jauniem galamērķiem no Latvijas – Kipra, Maļorka un Malaga.

Uzņēmums palielinās piedāvājumu arī uz Grieķijas salām, Spāniju un Melnkalni. 2024. gada vasarā Latvijas iedzīvotāji aicināti plānot savas brīvdienas 14 galamērķos.

“Veidojot nākamā gada vasaras sezonas programmu, vispirms domājām par vēl labāku pieredzi mūsu klientiem – sākot ar brīvdienu plānošanu un, protams, paša ceļojuma izbaudīšanu. Salīdzinot šī gada vasaru ar nākamo gadu, mēs grupas ietvaros esam plānojuši līdz pat 15% izaugsmi apkalpoto klientu ziņā. Uz Turciju būs iespējams ceļot ar agrām izlidošanām un vēliem mājup lidojumiem, lai brīvdienas tiktu maksimāli izmantotas,” stāsta "Novaturas" grupas, kas ietver arī Latvijas uzņēmumu “Novatours”, vadītājs Vitālijs Rakovskis (Vitalij Rakovski).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūroperators Join UP! Baltic 2023. gadā Baltijas valstīs apkalpoja 103 tūkstošus ceļotāju, kas ir par 72% vairāk nekā iepriekšējajā gadā, nostiprinot savas pozīcijas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tūrisma tirgū.

Tūroperators palielināja savu galamērķu klāstu divas reizes un noorganizēja vairāk kā 500 ceļojumus uz Ēģipti, Turciju, Melnkalni, Spāniju un Šrilanku.

Turcija bija pats populārākais galamērķis, kam sekoja Ēģipte kā ziemā, tā vasaras sezonā. Arī jaunie galamērķi Melnkalne, Spānija un Šrilanka raisīja ievērojamu ceļotāju interesi. Vidējā summa, ko ceļotāji atvēlēja ceļojumam par vienu personu, 2023. gadā bija 665 eiro. 2023. gadā tika novērots, ka Baltijas valstīs arvien vairāk ceļo cilvēki, kas vecāki par 50 gadiem (8% pieaugums), un vairāk cilvēku izvēlas ceļot vienatnē (15% no visiem ceļotājiem), kas atbilst arī pasaules vispārējām tendencēm tūrisma nozarē 2023. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijas basketbolisti uzvar Itāliju un cīnīsies par piekto vietu Pasaules kausā

LETA, 07.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase ceturtdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra pusfinālā par 5. līdz 8.vietu pārspēja Itāliju un meistarsacīkstes noslēgs sestdien ar maču par piekto pozīciju.

Latvijas izlase izcīnīja uzvaru ar rezultātu 87:82 (18:26, 28:16, 21:18, 20:22).Otrajā mazajā pusfinālā plkst.15.30 tiksies Lietuva ar Slovēniju, un šajā mačā noskaidrosies latviešu pretiniece sestdien cīņā par piekto pozīciju.

Teicamu spēli Latvijas izlases rindās aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 28 punktus, no spēles realizējot 12 no 13 metieniem, un izcīnīja sešas atlēkušās bumbas, Aigars Šķēle pievienoja 12 punktus un atdeva deviņas rezultatīvas piespēles, Artūram Žagaram šajās ailēs bija 10+6, bet Dāvis Bertāns un Artūrs Kurucs guva pa deviņiem punktiem.

Itāliju no zaudējuma neglāba Luidži Datome, kurš guva 20 punktus, aizvadot savu priekšpēdējo spēli valstsvienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā "Latvijas gada pavārs" šogad uzvarējusi restorāna "Ferma" šefpavāre Valērija Čudova, bet par "Latvijas gada pavārzelli 2023" kļuvusi Elīna Potapova no restorāna "Snatch", aģentūru LETA informēja konkursa rīkotāju sabiedrisko attiecību pārstāvji.

Tāpat noskaidrota komanda, kura 2024.gadā dosies uz Norvēģiju pārstāvēt Latviju "Bocuse d'Or" sacensībās. Šo ceļazīmi izcīnīja pērnā gada gada pavāra titula ieguvējs, restorāna "Ferma" šefpavārs Nils Ģēvele kopā ar pērnā gada pavārzelli Agati Batragu un treneri, trīskārtēju "Latvijas gada pavārs" ieguvēju Dināru Zvidriņu.

Konkurss notika starptautiskās izstādes "Riga Food 2023" ietvaros.

Konkursa mērķis ir ne tikai noskaidrot Latvijas labāko pavāru, bet arī veicināt Latvijas pavāru profesionalitātes izaugsmi. Kopš 2006.gada Labākais gada šefpavārs saņems "Reaton Zelta pavārnīcu", bet kopš 2018.gada labākais pavārzellis saņem "Reaton Koka pavārnīcu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.oktobrī satiksmei atvērts Ķekavas apvedceļš, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Šis ir apjomīgs publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts, kurā izmantotas modernas, videi draudzīgas un inovatīvas tehnoloģijas. Kopumā apvedceļš ir gandrīz 18 kilometru garš, no tiem mazliet vairāk nekā 11 kilometri ir divbrauktuvju ceļš ar četrām joslām

Ķekavas apvedceļa izveide izmaksājusi 250 miljonus eiro 

Ķekavas apvedceļš kopumā izmaksājis 250,123 miljonus eiro bez pievienotā nodokļa (PVN), kas...

“Ķekavas apvedceļa projekts parādīja, ka varam ieinteresēt starptautiskos sadarbības partnerus, investorus un realizēt mūsu valsts mērogam ievērojamus projektus. Jaunais apvedceļš – tā ir ne tikai ātrāka, bet arī drošāka satiksme noslogotākā tranzīta ceļa posmā. Valsts galveno ceļu attīstības vīzija 2040 paredz, ka ceļiem ar intensīvāko satiksmi ir jābūt ar atdalītām brauktuvēm, un šis ir pirmais solis mērķa sasniegšanai. Kā nākamos plānots pārbūvēt abus Rīgas apvedceļa posmus – tie ir izsmēluši savu kapacitāti, kas ir redzams arī negadījumu statistikā,” atklājot Ķekavas apvedceļu, norādīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

“Līdz ar Ķekavas apvedceļa izbūvi Pierīgas un Zemgales iedzīvotājiem no Bauskas puses būs nodrošināta ērta satiksme uz galvaspilsētu, vairs nebūs jāstāv sastrēgumos, kas uz vecās šosejas bija praktiski jebkurā dienas laikā. Turklāt jaunā infrastruktūra ir paredzēta ne tikai autotransportam, ir padomāts arī par gājējiem un velobraucējiem – izbūvēti astoņi kilometri gājēju un velo ceļu, tai skaitā tilts gājējiem un velosipēdistiem, kas atkal jau ir liels ieguldījums satiksmes drošībā,” uzsvēra viņš.

“17 gadi un 17 kilometri, tāda ir Ķekavas apvedceļa numeroloģija, jo pirmās projekta ieceres tapa vēl 2006. gadā. Apvedceļa projekta izstrādē un realizācijā ir piedalījušies vairāki desmiti cilvēku, Latvijai šī pagaidām ir unikāla pieredze, un paldies visai lielajai komandai, kas to paveica. Jaunie 17 kilometri ceļa padarīs ērtāku, ātrāku un labāku satiksmi un mobilitāti ne tikai starp Pierīgas apdzīvotajām vietām, bet arī starp Zemgales reģionu un Rīgu, Latviju un Lietuvu, Latviju un Eiropu,” atklāšanas pasākumā teica VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

“Publiskās un privātās partnerības (PPP) modelis noteikti nav rīks, kas var atrisināt pilnīgi visas valsts ceļu tīkla problēmas – mums ir daudz vajadzību, taču daļu no tām, kā redzam, iespējams realizēt, pielietojot šo modeli. Tikai ar valsts budžeta līdzekļiem šāda ceļa būvniecība nebūtu iespējama,” rezumēja M. Lazdovskis.

“Šis bija mūsu pirmais projekts Baltijas valstīs, un ceram, ka tas kalpos kā veiksmīgs piemērs publiskā un privātā sektora sadarbībai un palielinās PPP projektu nozīmi infrastruktūras attīstībā, veicinot reģiona ekonomisko un sociālo attīstību. Jau no projekta sākuma process no Latvijas publiskā partnera puses, gan veicot konsultācijas ar tirgu dalībniekiem pirms iepirkuma izsludināšanas, gan strukturējot un vadot procesu bija novadīts atbilstoši Eiropas labākajai PPP projektu praksei. Ar nepacietību gaidām to brīdi, kad varēsim vērot jaunā apvedceļa reālo ietekmi uz sabiedrības ikdienas dzīves uzlabošanu, Pierīgas mobilitāti, kā arī transporta plūsmas integrāciju TEN-T tīklā,” Ķekavas apvedceļa atklāšanas pasākumā sacīja privātā partnera pārstāvis, TIIC vadītājs Manuels Ravara Karijs (Manuel Ravara Cary). “Esam pateicīgi visiem sadarbības partneriem, finansētājiem – Eiropas Investīciju bankai (EIB) un Ziemeļu Investīciju bankai (NIB) – un varam apliecināt savu apņemšanos turpināt investīcijas Latvijā un reģionā kopumā,” uzsvēra Karijs.

“Apvedceļa atklāšana ir ilgi gaidīts notikums autobraucējiem un tuvējiem iedzīvotājiem, jo satiksme kļūs ērtāka un raitāka. Savukārt VSIA Latvijas Valsts ceļi un Satiksmes ministrijai, privātajam partnerim AS Kekava ABT un CFLA kā PPP projektu īstenošanu uzraugošajai iestādei tas iezīmē arī vienas apjomīga darba fāzes noslēgumu un aizsāk projekta nākamo posmu – uzturēšanu 20 gadu laikā,” atzīmēja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieks Mārtiņš Brencis. “Mēs patiesi ceram, ka pirmais lielākais ceļu PPP projekts Baltijas valstīs būs kā bākuguns citiem līdzīgiem projektiem, apliecinot, ka arī lieli mērķi ar sistemātisku darbu ir sasniedzami. Būtiskākā atšķirība no citiem ceļu infrastruktūras projektiem ir privātā partnera atbildība par ceļa kvalitātes nodrošināšanu 20 gadu garumā. Esam pateicīgi LVC par uzņēmību īstenot projektu PPP veidā, jo tas ir ļāvis praktiski konstatēt arī nepieciešamos uzlabojumus procedūrās un normatīvajā regulējumā,” teica Brencis.

Pasākumā piedalījās arī Ziemeļu Investīciju bankas viceprezidente Šanete Vītaspa (Jeanette Vitasp) un Eiropas Investīciju bankas Baltijas biroja vadītāja Virginija Gecaite (. Abas starptautiskās bankas finansē apvedceļa projekta realizāciju.

Jaunais Ķekavas apvedceļš būs daļa no Bauskas šosejas jeb valsts galvenā autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posmā no 7,78 līdz 25,0 km. Pateicoties tā izbūvei, autobraucējiem, kas dodas no Lietuvas uz Rīgu caur Bausku vai otrādi, tagad būs iespēja izvairīties no sastrēgumiem Pierīgā, kas ietaupīs laiku ceļā. Tas arī būtiski uzlabos satiksmes drošību uz Bauskas šosejas Pierīgā, jo trases daļa, uz kuras paredzēta lielāka satiksmes intensitāte, ir izbūvēta atbilstoši visām ātrgaitas ceļa satiksmes drošības prasībām. Apvedceļa izbūve atslogos no tranzīta satiksmes ne tikai Ķekavu, bet arī Odukalnu, Vimbukrogu, Alejas, Krogsilu, Lapeniekus, Baložus, Katlakalnu, Rāmavu, Valdlaučus, Krustkalnus, līdz ar to tur uzlabosies gan satiksmes drošība, gan dzīves un braukšanas komforts.

Vecās Bauskas šosejas posms no Krogsila līdz Saulgožiem turpmāk būs valsts reģionālās nozīmes autoceļš Lapenieki–Ķekava–Ģūģi (P137), tas nodrošinās satiksmi uz Ķekavu, Vimbukrogu, Odukalnu. Ņemot vērā, ka uz šī reģionālā ceļa joprojām būs ievērojama satiksmes intensitāte, tam tiks noteikta A ceļu ikdienas uzturēšanas klase.

Daļa no jaunizbūvētā Ķekavas apvedceļa ir Latvijā pirmais autoceļš, kas tiks apzīmēts ar ceļazīmi Nr. 552 “Ātrgaitas ceļš”, kura nozīmē tai skaitā to, ka:

  • pa šo ceļu atļauts braukt tikai ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, automobiļiem un autobusiem;
  • velosipēdu vadītājiem un gājējiem aizliegts pārvietoties pa šo ceļu, šiem satiksmes dalībniekiem paredzēta infrastruktūra gar paralēlajiem ceļiem;
  • aizliegts braukt atpakaļgaitā;
  • aizliegts braukt traktortehnikai, kas Ceļu satiksmes likumā definēta kā “pašgājējs transportlīdzeklis uz riteņiem vai kāpurķēdēm, kurš pārvietojas ar savu enerģiju, kuram ir vismaz divas asis, kura galvenā funkcija ir vilce, kurš ir īpaši izstrādāts, lai vilktu, stumtu, pārvietotu vai darbinātu konkrētas ierīces, mašīnas vai piekabes, un kura izmantošana cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa ceļiem vai cilvēku vai kravu pārvadāšanai izmantojamu transportlīdzekļu vilkšanai pa ceļiem ir tikai sekundāra funkcija”.

Apvedceļa trasē transportam ir aizliegts apstāties un stāvēt, uz to norāda horizontālais marķējums – nepārtrauktā baltā līnija.

Maksimālais braukšanas ātrums apvedceļa ātrgaitas posmā vasaras ceļu uzturēšanas periodā būs līdz 120 km/h, ziemas uzturēšanas periodā no 16. oktobra (vai iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem) līdz 15. aprīlim tas būs 90 km/h.

Jau ziņots, ka Ķekavas apvedceļa būvdarbus bija plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās un privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Ķekavas apvedceļa, tostarp pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4".

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijas vīriešu basketbola izlasei valdība plāno piešķirt 211 716 eiro

LETA, 11.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas vīriešu basketbola izlases izcīnītajām tiesībām startēt pasaules čempionāta pieaugušajiem finālturnīrā un izmaksu segšanai Latvijas Basketbola savienībai valdība plāno piešķirt 211 716 eiro, izriet no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotā rīkojuma projekta, kas nodots saskaņošanai ministrijām.

Saskaņā ar Sporta likumu Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām Ministru kabinets var piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā. Naudas balvu kopējais apmērs tiek lēsts 106 716 eiro apmērā.

LBS ir iesniegusi IZM finanšu pieprasījumu, kurā informē, ka Pasaules kausa izcīņas reglaments ar iepriekš neparedzamu spēļu skaitu un sacensību beigu datumu "nopietni apgrūtināja" Latvijas delegācijas loģistikas plānošanu. Kvalificēšanās astoņu labāko komandu izslēgšanas spēlēm pagarinājusi Latvijas delegācijas uzturēšanos turnīra norises vietās un "būtiski sadārdzinājusi" izmaksas ceļam no Manilas uz Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

KAFO vienmēr ir bijis sinonīms izcilībai, kad runa ir par kafiju, kafijas tehniku un servisu. No plaša kafijas automātu un brūvrīku klāsta līdz daudzveidīgai augstākās kvalitātes kafijai - KAFO ir labākā izvēle tiem, kuri vēlas baudīt lielisku kafiju gan mājās, gan darba vietā.

Ar pamatīgu un ilggadēju pieredzi kafijas iekārtu un augstas kvalitātes kafijas pārdošanā, KAFO nekautrējas sevi saukt par profesionāļiem arī kafijas pakalpojumu sniegšanā birojiem. Labi aprīkots kafijas stūrītis birojā ir darba produktivitātes veicinātājs, tāpēc, saņemot spēcīgu uzticību no klientu puses biroju segmentā, ir viegli darīt visu, lai pārsniegtu gaidīto.

Neatkarīgi no tā, vai esat neliels uzņēmums vai liela korporācija, KAFO speciālisti pielāgos kafijas automātu nomas piedāvājumu tieši tā, lai tas atbilstu klienta vēlmēm, sākot no kafijas automāta un kafijas izvēles, līdz uzstādīšanai un regulārai kvalitātes kontrolei. Turklāt, kafijas automāta nomai ir vairākas priekšrocības:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) trešdien ieteikusi uzsākt ar Ukrainu sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), neskatoties uz nepilnībām korupcijas apkarošanā un nepietiekamu tā dēvēto oligarhu ietekmes ierobežošanu.

Pirms pirmās sarunu kārtas jāpabeidz šajās jomās nepieciešamās reformas, kā arī jāgarantē nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzība, paziņojusi EK.

Ukrainas valdība demonstrējusi ievērojamu institucionālā spēka, apņēmības un funkcionēšanas spēju līmeni, norādīja EK.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka EK ieteikums sākt oficiālas sarunas ar Ukrainu par dalību ES ir pareizais solis Kijivai un Eiropai.

"Šodien Ukrainas un visas Eiropas vēsture ir spērusi pareizo soli," paziņoja Zelenskis. "Mūsu valstij jābūt Eiropas Savienībā."

EK prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē pavēstīja, ka ukraiņi dziļi reformējuši valsti pat kara laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas sankcijas Krievijai varētu likvidēt vīna eksportu uz Krieviju caur Lietuvu, paziņoja Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite, komentējot medijos izskanējušo, ka Lietuva šogad kļuvusi par galveno vīna piegādātāju Krievijai, apsteidzot Itāliju un Spāniju.

"Sankcijas, tikai sankcijas, kas tiek īstenotas vienoti visā Eiropā, var atrisināt šo problēmu. Un mums tam vajadzēs vairāk nekā vienu sankciju pakotni," pirmdien Armonaite sacīja Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai.

Ministre paskaidroja, ka runa ir par Rietumeiropā ražota vīna eksportu, jo Lietuvas vīns netiekot eksportēts uz Krieviju. Viņa aicināja tos, kas kaut attālināti ir iesaistīti piegādes ķēdē saprast, ka ar savu rīcību netieši veicina Krievijas prezidenta Vladimira "Putina budžeta finansēšanu. Un Putina budžets finansē karu Ukrainā".

"Lietuva, iespējams, ir viena no lielākajām sankciju pret Krieviju un Putinu aizstāvēm, un mēs turpināsim tādu nostāju,” teica ministre, paužot nožēlu, ka daļa Eiropas uzņēmumu turpina vīna tirdzniecību Krievijā. “Gribu teikt, ka Lietuvas preču vērtība, konkrēti, ja runājam par vīnu, eksportā uz Krieviju ir nulle eiro," uzsvēra Armonaite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hokejisti uzveic basketbolistus “Sporta Avīzes” ikgadējā 50 ekspertu aptaujā

Ja ekspertiem jāsaka, ka sešiniekā gribētos ielikt ikvienu no sportistiem vai komandām, kas pieminēti potenciālo kandidātu sarakstā, gads Latvijas sportā ir izdevies. Tieši tāds bija 2023. gads, tomēr no tā atmiņā īpaši palika divi ļoti spilgti sasniegumi. Tradicionālajā “Sporta Avīzes” 50 ekspertu aptaujā, kas, nosakot gada labākos Latvijas sportā, risinājās jau 28. reizi, uzvaru izcīnīja bronzu pasaules čempionātā guvusī Latvijas hokeja izlase, otrajā pozīcijā atstājot Pasaules kausā lieliski debitējušo Latvijas basketbola valstsvienību. Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti ļoti pārliecinoši atzina vieglatlēti Agati Cauni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas Universitātes (LU) rektora amatu cīnīsies divi pretendenti - Signe Bāliņa un Gundars Bērziņš.

Tas nolemts pēc Atlases komisijas un LU Padomes veiktās pretendentu izvērtēšanas. Kopumā LU izsludinātajā starptautiskajā konkursā Latvijas nacionālās, vadošās un ietekmīgākās augstskolas vadītāja amatam bija saņemti 24 pieteikumi.

Signe Bāliņa pašlaik ir LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore un LU rektora padomniece. Savukārt Gundars Bērziņš ir LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns un profesors.

"Pašlaik, kad ir zināmi konkrēti pretendenti, varu paust gandarījumu par to, ka, neatkarīgi no tā, kurš no izvirzītajiem kandidātiem stāsies augstskolas vadītāja amatā, LU arī turpmāk vadīs spēcīga un pieredzējusi personība. Tomēr priekšvēlēšanu process vēl nav beidzies, jo līdz jaunā rektora vēlēšanām sagaidāmas arī pretendentu diskusijas ar LU saimi, kas šīs tikšanās gaida ar patiesu interesi un nepacietību," pauž LU Padomes priekšsēdētājs profesors Ivars Kalviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule varēs vērot, kā Google cīkstēsies par sava dominējošā stāvokļa saglabāšanu interneta meklēšanas tirgū.

Septembra pirmajā daļā tika startēta, iespējams, viena no lielākajām pretmonopola stāvokļa izmantošanas lietām mūsdienu vēsturē. ASV cīnīsies ar internetā dominējošā meklēšanas uzņēmuma Google mātes kompāniju Alphabet. Daži pauž viedokli, ka šīs tiesvedības iznākums var noteikt to, kāda nākotnē izskatīsies interneta meklēšana. Šim procesam arī var būt pa spēkam pavērt durvis uz to, lai pret Alphabet un citiem tehnoloģiju grandiem tiek izvirzītas kādas citas prasības.

Konkrēti šī ASV Tieslietu departamenta lieta ir vērsta pret Alphabet saistībā ar to, ka šis uzņēmums slēdzis, iespējams, ne īsti legālas vienošanās par to, lai tieši tā Google meklēšanas platforma vienmēr būtu pamata izvēle patērētāju pūļiem. Piemēram, Google šādus daudzmiljardu ASV dolāru darījumus slēdzis ar Apple un ne tikai - lieta koncentrēsies uz līdzīgiem Alphabet darījumiem gan ar Samsung un pārējiem viedtālruņu ražotājiem, gan citiem tās šādiem sadarbības partneriem. ASV investīciju bankas J.P. Morgan analītiķi rēķinājuši, ka Google šogad vien tās meklēšanas rīka partneriem izmaksās gandrīz 30 miljardus ASV dolāru. 20 miljardi no tiem, lai Google būtu pamata izvēles meklēšanas rīks, atlēkšot Apple un 8 miljardi – tālruņu izstrādātājiem ar Android operētājsistēmu. ASV prokurori gan kopējo summu min krietni mazāku – 10 miljardu ASV dolāru apmērā, kas, iespējams, liecina par duļķainu un visai interpretējamu lauku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uz vienu iedzīvotāju Igaunijas uzņēmumiem pieder trīskārt lielāki aktīvi nekā Latvijā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 28.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2024. gada valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) atsakās no dubultās meža apsaimniekošanas sertifikācijas un darbosies tikai vienā brīvprātīgās sertifikācijas sistēmā – PEFC.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs līdz šim 12 gadus ir uzturējis dubulto meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikāciju — pēc FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification). Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,75 milj. ha mežu platības valstī, bet pēc FSC sistēmas ir sertificēti līdz šim tikai 1.2 milj. ha. Sertifikācija ir brīvprātīgs process, tā tiek veikta atbilstoši sertifikācijas sistēmas apstiprinātam standartam. Latvijas normatīvi prasa īstenot ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Vairāku faktoru rezultāts

«Lēmuma pamatā ir vairāki aspekti, proti, FSC International ar saviem lēmumiem apturējis pašlaik spēkā esošo meža apsaimniekošanas standartu darbību, tā vietā piedāvājot pagaidu meža apsaimniekošanas standartu, kurš tapis aiz Latvijas robežām un nav pat izstrādāts atbilstoši paša FSC noteiktajiem fundamentālajiem darbības principiem, jo nacionālā standarta izstrādē jābūt iesaistītiem visu triju sektoru — vides, ekonomiskā un sociālā — pārstāvjiem no Latvijas,» situāciju raksturo a/s Latvijas valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis. Viņš atgādina, ka FSC Latvijas nacionālā standarta izstrāde jau vairākus gadus ir apturēta. «Ir dīvaini, ja sertifikācijai piedāvā standartu, kurš nav atbilstoši pielāgots Latvijas klimatiskajiem un mežu augšanas un mežsaimniecības apstākļiem, kā arī tradīcijām, bet vairāk atbilst kādas ģeogrāfiski un klimatiski atšķirīgas citas teritorijas situācijai,» tā A. Balodis. Viņš savu sacīto pamato, ka FSC piedāvātajā pagaidu standartā ir ietverti starptautiskie indikatori, kuri nav pielāgoti ne tikai Latvijas situācijai, bet arī zinātnieku pētījumiem, atzinumiem un arī tradīcijām. «Ir iekļauti indikatori, par kuriem vispār Latvijā nav bijis pat diskusiju FSC Latvijas nacionālā standarta izstrādes procesā, kā arī ir vairāki indikatori kuri nav skaidri interpretējami, kas savukārt rada riskus šī standarta piemērošanas brīdī,» uz jautājumu, kas ir bijuši būtiskākie iebildumi pret piedāvāto sertifikācijas standartu, atbild A. Balodis. Viņš uzsver, ka LVM saimnieciskajā darbībā nevar pieļaut tik augstu riska pakāpi, vēl jo vairāk, ja tas caur piegāžu ķēdēm skar arī kokrūpniekus, viņu izstrādājumu tirgotājus un arī gala patērētājus — pircējus visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas pasts apsver ieiešanu kaimiņvalstu tirgos

LETA, 19.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" apsver ieiešanu kaimiņvalstu tirgos komercsūtījumu segmentā, kā arī kompānijas mērķis ir palielināt komercsūtījumu tirgus daļu Latvijā, intervijā sacīja "Latvijas pasta" jaunā vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Viņa uzsvēra, ka stratēģija izvērst darbību Baltijā "Latvijas pastam" ir tapusi vēl pirms viņas pievienošanās uzņēmumam. Pašlaik tiek vērtēts, vai "Latvijas pasts" kaimiņvalstīs sadarbosies ar kādu no turienes spēlētājiem vai ieies patstāvīgi. Ja "Latvijas pasts" ieies kā patstāvīgs spēlētājs, tiks dibināti arī meitasuzņēmumi kaimiņvalstīs.

"Viennozīmīgi "Latvijas pasta" pakomātiem būtu jābūt visā Baltijā," sacīja jaunā "Latvijas pasta" vadītāja.

Jautāta, vai "Latvijas pasts" jau nav nokavējis ar ieiešanu citu valstu tirgos, viņa atzina, ka īstākais mirklis būtu bijis pirms Covid-19, bet to neviens nevarēja paredzēt.

"Taču, ja skatāmies globāli uz e-komercijas attīstību, tad tas ir augošs segments, paradumi iepirkties internetā ar katru gadu kļūst arvien spēcīgāki un izaugsme noteikti turpināsies. Jautājums ir, kas ir svarīgāk klientam un ar ko būsim labāki par "Omniva" un pārējiem tirgus spēlētājiem. Tās ir lietas, pie kurām mums ir jāstrādā," sacīja Krauze-Čebotare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Lapkoku finiera lokšņu eksportā Latvija - devītā pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Blata bizness, pārdales domāšana un atbilstības fabrikas

Ģirts Rungainis, investīciju baņķieris, “Prudentia” dibinātājs un padomes loceklis, 31.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiksā politiķu ideja par papildus nodokli finanšu sistēmai ir vienkārša kā reizrēķins un saprotama ir tās reibinošā burvība, taču pamatu pamatos tā ir kļūdaina un ilgtermiņā – bīstama. Tā “sit” pa lielāko un vērtīgāko Latvijas attīstības dzinējspēku – jaunajiem uzņēmējiem, jo demonstrē, ka tā saucamā “pārdales ekonomika” aizvien vēl ir un būs dienas kārtībā.

Saprotu, ka mani kā uzņēmēju caur banku sistēmu agri vai vēlu sasniegs visas šīs “brīnišķīgās” idejas – banku nodoklis, hipotekāro kredītu likmju regulēšana un citas – tāpēc vēlos identificēt dažas dziļas problēmas Latvijas ekonomikā, kurām patiešām būtu jāpievērš uzmanība. Jo pašlaik izskatās, ka daži politiķi paši ir noticējuši šai maldugunij, ka daudzās likstās esot vainojamas vienīgi bankas.

Blata ekonomikas sekas

30 gadu laikā, kopš esmu tieši un netieši bijis iesaistīts Latvijas komercbanku sistēmā (gan kā bankas vadītājs, kā investors, biznesa pārdevējs un daudzu banku klients) ne reizi neesmu manījis, ka Latvijas finanšu sistēmā būtu noteikti kādi ierobežojumi jaunu spēlētāju ienākšanai. Latvijā ir strādājušas franču, somu, vācu un citu valstu bankas, taču tās pašas ir savu biznesu pārdevušas un šeit nav palikušas. Iemesli tam bijuši dažādi, taču viens no būtiskākajiem – nevēlēšanās piedalīties tā saucamajā “blata biznesā”, kas balstās ar valsti saistīta kapitāla un vērtību pārdalē. Pārdales fāze ir dabiska parādība, valstij atgūstot neatkarību un uzsākot saimniekot pašai, taču Latvijā šī brutālā un infantilā pieeja “biznesam” diemžēl ieilga. Shēmas, kuru rezultātā daži kļuva par jaunbagātniekiem, pašas par sevi nav nekāda traģēdija, ja vien valsts spēj virzīties tālāk – veidojot reālus, globāli konkurējošus un augošus biznesus. Ja shēmošana ieilgst (un Latvijā tā aizvien vēl turpinās), tam neizbēgami velkas līdzi virkne bremzējošu, patiesībā, valsti pamatīgi indējošu, blakņu – korupcija, ēnu ekonomika, sadarbība ar diktatoriskiem režīmiem, kas nokauj reālas uzņēmējdarbības garu. Jo viss minētais nozīmē vieglāku un ātrāku peļņu, – te izšķirošs faktors nav konkurētspēja, bet bieza āda un blats tieši tādās pat izpausmēs, kādu daļa no mums to atceras no padomju laika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - Atkāpjas Latvijas Pasta padome

Db.lv, 07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Pasts padomes locekļi paziņojuši par atkāpšanos, jo sadarbība un komunikācija ar LR Satiksmes ministriju ir nonākusi strupceļā un nav vērsta uz konstruktīvu darbu pie kopīga mērķa nodrošināt un attīstīt konkurētspējīgu uzņēmumu, kas veic tā statūtos paredzēto darbību, liecina paziņojums medijiem.

"Sūtījumu pakalpojumu nozare pasaulē un arī Latvijā strauji attīstās. Konkurence rosina mainīties arī Latvijas Pastu, tāpēc vairāk nekā gadu noritēja darbs pie jaunās stratēģijas projekta izstrādes. Nospraustais kurss paredz mainīt esošo biznesa modeli un ievērojami uzlabot uzņēmuma procesus, lai tie atbilstu mūsdienu nozares specifikai un sabiedrības aktuālajām vajadzībām, kā arī veicināt Latvijas Pasta izaugsmi un uzlabot uzņēmuma finanšu rādītājus. Stratēģijas projekta izstrādes procesā bija iesaistīti un nepārtraukti klātesoši arī Satiksmes ministrijas atbildīgie ierēdņi, tāpat kā ministrijas pārstāvji bija informēti par Latvijas Pasta tīkla reorganizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru