Mežsaimniecība

Egļu astoņzobu mizgrauži nav Latvijas kokrūpniecības nozares lielākās galvassāpes

LETA, 09.09.2021

Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Egļu astoņzobu mizgrauži nav Latvijas kokrūpniecības nozares lielākās galvassāpes, intervijā atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš norādīja, ka saistībā ar mizgraužiem Latvijā jau otro gadu pēc kārtas ir paveicies ar laika apstākļiem. Tostarp šā gada pavasarī, kas bija netipiski auksts bez nekādiem siltuma periodiem, mizgrauži salīdzinoši vēlu izlidoja un salīdzinoši slikti vairojās.

"Situācija šogad ir daudz labāka, nekā mēs domājām, ka būs. Tas gan nenozīmē, ka mizgrauzis būs pazudis," sacīja LKF izpilddirektors.

Viņš arī minēja, ka kopumā nozarei tiek pārmesta pārāk drūmas ainas zīmēšana, taču atliek aizbraukt uz Gaujas Nacionālā parka biotopu teritoriju, kur aizliedza veikt preventīvas darbības un būtiskus pretpasākums pret mizgraužiem. "Šajās teritorijās, kur agrāk bija dzīvu egļu biotopi, tagad ir nokaltušu egļu masīvi," norādīja LKF izpilddirektors.

Klauss sacīja, ka kopumā nozarei ir pietiekami lielas zināšanas un ir arī atbildīga rīcība no institūcijām un mežu īpašniekiem. Tādējādi egļu astoņzobu mizgrauži nav Latvijas kokrūpniecības nozares lielākās galvassāpes.

"Šogad tomēr bija atsevišķas lokālas vētras, un, ja šajās vietās neizdarīsim preventīvas darbības, tad tur nākamgad potenciāli būs tāds perēklis, ka bail," prognozēja Klauss, piebilstot, ka patlaban mežsaimniekiem ir svarīgi izvākt nogāztās egles, lai nākamgad nebūtu pamats runāt, ka ir radušies jauni mizgraužu perēkļi.

Tikmēr vaicāts par Eiropas "zaļo kursu" un tā ietekmi uz kokrūpniecības nozari, Klauss sacīja, ka Eiropas Savienības "zaļais kurss" zem sava jumta ir palicis daudz tematu un stratēģiju, proti, tam trūkst skaidras definīcijas.

"Kopumā jūsu jautājums ir tāds pats, kā pajautāt augstskolas studentam, vai esi gatavs dzīvei. Jā, daļā mēs esam gatavi, daļā neesam un vēl daļā pat nenojaušam, ar kādām lietām būs jāsaskaras," ironizēja Klauss.

Vienlaikus viņš norādīja, ka "zaļā kursa" kontekstā kokrūpniecības nozarei iezīmējas lieli izaicinājumi saistībā ar plānoto Eiropas mežizstrādes apjomu samazinājumu, kur no vienas puses riski un izaicinājumi eksistē un jau ir aktuāli, taču no otras - ir virziens koksnes plašākai izmantošanai būvniecībā, kas atkal paver jaunas iespējas.

"Nav vienas atbildes, esam vai neesam gatavi, bet katrā ziņā mēs to uztveram nopietni, sekojam līdzi procesiem un mēģinām saprāta robežās tos ietekmēt," sacīja Klauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežu izņemšana no saimnieciskās aprites biedē nozari un cilvēkus

Māris Ķirsons, 08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban kokmateriālu cenās izveidojies "burbulis", kas kaut kad plīsīs, pirmdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš norādīja, ka pašreizējās cenu svārstības ir saistītas ar notikumiem pasaules tirgos, tostarp dēļu jeb zāģmateriālu tirgū Eiropā cenas svārstījušās pat par 100%, savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) cenas kāpušas pat līdz trim reizēm gada laikā. Vienlaikus koka mēbeļu cenās svārstības nav tik izteiktas. "Tur kāpums šogad pat ir neparasti liels un tas neparasti lielais kāpums ir pluss 5-8%," skaidroja Klauss.

Tāpat viņš piebilda, ka tas, ka dēļu cenas ir kāpušas gandrīz dubultā, savukārt mēbeles tiek pārdotas par to pašu cenu, novedis mežizstrādes nozari situācijā, kurā labākajā gadījumā tā spēj nosegt izejmateriālu cenas un darbaspēku, bet vairs nevar ierēķināt ne amortizāciju, ne peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Izejmateriālu cenu kāpums kokrūpniecībā neaptver pilnīgi visus koksnes produktus

LETA, 07.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejmateriālu cenu kāpums kokrūpniecībā neaptver pilnīgi visus koksnes produktus, intervijā sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

"Ir viena lieta jāsaprot, ka lielās izmaiņas, kas ir notikušas, un straujais cenu kāpums, par ko visi runā, neaptver pilnīgi visus koksnes produktus," sacīja Klauss, piebilstot, ka pašreizējais cenu kāpums galvenokārt aptver skujkoka zāģmateriālu un plātnes - OSB, kokskaidas plātnes, celtniecības saplāksni un iepakojumu.

Viņš skaidroja, ka straujo cenu kāpumu izraisīja neprognozēti liels privātais patēriņš salikumā ar būvniecības strauju atdzīvošanos. Tostarp daudzās valstīs, arī Latvijā, bet mazākā apjomā kā, piemēram, Lielbritānijā vai ASV, pērn notika divas lietas vienlaicīgi - cilvēki tika nosūtīti sēdēt mājās un tika ieslēgti bezprecedenta atbalsti lielos apjomos, lai cilvēkiem būtu ienākumi. Tādējādi nereti dīkstāves laikā cilvēkiem nevis samazinājās ienākumi, bet pat pieauga gan pabalstu, gan tēriņu samazinājuma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvija ieguldījumos pētniecībā un attīstībā – ES "astē"

Māris Ķirsons, 21.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (P&A) Latvijā, visticamāk, ir lielāki, nekā to uzrāda statistikas dati, jo daudzi, iespējams, šādus ieguldījumus nenorāda – tos vienkārši apzīmē ar saimnieciskās darbības izdevumiem.

Tāds ir vairuma aptaujāto uzņēmēju viedoklis. SIA Lursoft dati rāda, ka 2019. gada pārskatos pētniecības un attīstības izmaksas norādījuši tikai 412 (gada pārskatus kopumā iesnieguši 131 550) uzņēmumi 36,9 milj. eiro apmērā, turklāt 2018. gada pārskatos šādus izdevumus deklarējuši 426 uzņēmumi par kopējo summu 38 milj. eiro.

Eurostat dati rāda, ka pēc ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā Latvija atrodas visas ES “astē”. Daudzu faktoru kokteilis “Tas, ka Latvija ieguldījumos pētniecībā un attīstībā (P&A) atrodas ES pagrabā, ir objektīvu un subjektīvu iemeslu mijiedarbības rezultāts,” vērtē Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamās sankcijas pret Baltkrieviju var vismaz īstermiņā radīt daudz biznesa izaicinājumus Latvijas kokrūpniecības nozarei, komentējot turpmāko Latvijas kokrūpniecības nozares sadarbību ar Baltkrieviju, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš skaidroja, ka, neskatoties uz to, ka sadarbība ar Baltkrieviju vienmēr ir saistījusies ar paaugstinātiem biznesa riskiem, Baltkrievijas meža nozare ir būtiska partnere Latvijas meža nozarei. Tostarp pērn Latvija no Baltkrievijas iegādājās koksnes produktus 171 miljonu eiro vērtībā, kas veidoja aptuveni 20% no kopējā koksnes produktu importa.

Klauss norādīja, ka aptuveni pusi no importētā kokmateriāla veido skujkoku dēļi un brusas, ko Latvijā galvenokārt izmanto kā izejvielu tālākai apstrādei dažādu koksnes produktu ražošanai. "Šajā segmentā Baltkrievijas īpatsvars ir ļoti būtisks," uzsvēra LKF izpilddirektors, piebilstot, ka aptuveni puse no skujkoka zāģmateriāla importa nāk no Baltkrievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokrūpniecība ir viena no tām nozarēm, kura 2021. gadā piedzīvo augšupeju. Tas pozitīvi ietekmējis arī lielu daļu šajā sektorā iesaistīto, tostarp uzņēmumus, kuri Rīgas ostā piedāvā pakalpojumus, kas saistīti ar kokmateriālu apstrādi un pārvadājumiem, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

"Izaugsmi ietekmē arī eksports uz ASV, jo Eiropas ražotāji pirmajā ceturksnī nosūtījuši par 30% vairāk kokmateriālu kravu kā pērn konkrētajā periodā. Lai gan kokmateriālu cenas ir augušas visā pasaulē, visstraujākais cenu un pieprasījuma kāpums ir vērojams tieši ASV, kur koksnes produkcijas cenas augušas pat trīskārtīgi", situāciju raksturo Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors.

"Pavasaris bijis ļoti aktīvs. Zāģmateriālu un plātņu materiālu apjoms "WT Terminal" ir audzis aptuveni divas reizes", uzsver Rīgas brīvostā strādājošā uzņēmuma "WT Terminal" valdes loceklis Andis Bunkšis.

"WT Terminal", kura darbības joma ir stividoru un zāģmateriālu apstrādes pakalpojumu sniegšana, jau vairākus gadus ir viens no augošākajiem uzņēmumiem Rīgas ostā. Palielinoties kokmateriālu pieprasījumam, "WT Terminal" turpina investēt noliktavu paplašināšanā un jaunas kraušanas tehnikas iegādē. "Šie ir salīdzinoši dārgi materiāli, līdz ar to kraušanas tehnoloģija un uzskaite ir cieši saistīta un nepavisam nav vienkāršs process. Investējam ne vien kraušanas tehnoloģijās, bet arī IT risinājumos, no kuriem tiešā veidā atkarīga precīza kravas uzskaite un nosūtīšana," skaidro A.Bunkšis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nāk pieprasījuma vilnis, aug zāģmateriālu cenas

Jānis Šķupelis, Māris Ķirsons, 27.05.2021

Skujkoku zāģētās produkcijas ražošanas un tirdzniecības SIA Kurekss valdes priekšsēdētājs Jānis Apsītis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar cerībām uz pandēmijas beigām cena pasaules preču biržās augusi teju visam. Turklāt daudzos gadījumos cenu pieaugums ir bijis visai iespaidīgs. Viena no šādām lietām ir bijuši arī zāģmateriāli.

Piemēram, ASV preču biržā to vērtība kopš pagājušā gada marta, kad nostiprinājās atklāsme, ka Covid-19 vīruss būs globāla parādība, līdz šā mēneša pirmās nedēļas beigām bija palēkusies par visiem 540%.

Dažkārt gan mēdz būt tā, ka lieliem kāpumiem seko arī kritumi, un divu nedēļu laikā ASV zāģmateriālu cena kopš tā brīža ir sarukusi jau par ceturto daļu. Iespējams, var pat teikt, ka zināma gaisa nolaišana un karsto galvu atvēsināšana vispārējās stabilitātes nolūkos dažiem izejmateriālu tirgiem ir pat vajadzīga. Jo burbulis būs lielāks, jo sāpīgāka būs neizbēgamā tā plīšana.

“Straujš cenu pieaugums ir novērots ne tikai skujkoku zāģētajai produkcijai, bet faktiski visiem būvmateriāliem – armatūrai, plastmasai –, un to jūt visi, kuri kaut ko būvē vai citādi patērē skujkokus, piemēram, ražo mēbeles,” secina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģētās produkcijas cenu pieaugums Eiropā 30–40% apmērā ir milzīgs, tomēr tas nobāl pret ASV notikušo 200–400% kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Mežu izņemšana no saimnieciskās aprites biedē nozari un cilvēkus

Māris Ķirsons, 08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Mežu izņemšana no saimnieciskās aprites biedē nozari un cilvēkus 

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000...

Diskusijas dalībnieki:

Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors, Arnis Muižnieks, Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs, Māris Liopa, Latvijas mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs. Diskusiju vada "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.

Diskusijas saturs:

00:00:00 – 00:02:25

Vai pašlaik ir zināms, kādi ir tā dēvētās dabas skaitīšanas rezultāti? Ko tie rāda? Vai ir skaidrs, kas notiks tālāk?

00:02:26 – 00:03:29

Cik lielas mežu platības varētu tikt «izņemtas» no saimnieciskās darbības (mežsaimniecības)?

00:03:30 – 00:10:21

Ko iespējamie ierobežojumi nozīmēs kokrūpniekiem?

00:10:22 – 00:15:46

Kas tie par mežiem, kuri varētu tikt izņemti no saimnieciskās aprites – skujkoku, lapukoku? Kas ir to saimnieks – privātuzņēmēji? Vai aarī tās pieder Latvijas valstij, pašvaldībām?

00:15:47 – 00:20:06

Kāda varētu būt šo pasākumu kopējā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību? Vai neradīsies apaļkoksnes resursu deficīts kokrūpniekiem? Uz kā rēķina to varētu segt?

00:20:06 – 00:21:54

Vai dabas aizsardzības sistēmu valstī var balstīt tikai ar jaunu liegumu izveidi?

00:21:55 – 00:24:08

Vai ir zināmi iespējamie kompensācijas mehānismi? Kur ņemt naudu šim pasākumam?

00:24:09 – 00:29:29

Vai tas nozīmēs kokapstrādes jaudu un līdz ar to arī darba vietu samazināšanos reģionos Latvijā?

00:29:29 – 00:36:16

Vai pašreizējā situācijā iespējams prognozēt Latvijas valdības rīcību?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar “MiTek Baltic” 23. martā organizē tiešsaistes konferenci nozares profesionāļiem “Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi”.

Koka kā būvniecības materiāla konkurētspēja nepārtraukti pieaug, to apliecina gan tehnoloģiskās iespējas, gan vispārējā nepieciešamība rast klimatneitralitāti veicinošus risinājumus.

Kamēr citās valstīs koks kā atjaunīgais dabas resurss, viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kura pielietošana ir teju neierobežota, tiek plaši izmantots pilsētapbūvē, Latvijā par koka būvniecības priekšrocībām ir tikai aptuvens priekšstats. Lielākā daļa no koka saražotās produkcijas tiek eksportēta uz citām valstīm, kur koka būvniecība ir augstu novērtēta.

Kā Latvijā veicināt koksnes materiālu izmantošanu ēku būvniecībā? Vai nākotnē šī nozare varētu ieņemt nozīmīgu daļu no kopējās Latvijas tautsaimniecības attīstības? Cik informēta ir sabiedrība par koka ēku ilgtspējību un ko valsts no savas puses var darīt, lai apgūtu nozares potenciālu, īpaši, ja raugās no klimatneitralitātes rakursa?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja jeb prezidenta amatā uz trešo termiņu ceturtdien tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

Par viņu kopumā tika atdotas 408 no 475 par derīgām atzītajām LTRK biedru balsīm. Par otru kandidātu - SIA "RCG-Lighthouse" padomes locekli, LTRK biedru Kārli Šēnhofu (LRA) atdotas 67 balsis.

Rostovskis uzrunā pirms balsojuma izcēla, ka iepriekšējos sešos gados, kad viņš ir bijis LTRK prezidents, organizācijas biedru skaits ir trīskāršojies, pieaugot no apmēram 2000 līdz 6000. Tāpat viņš pieminēja, ka LTRK kontā atlikums veido 700 000 eiro, kas dod pamatu uz nākotni raudzīties ļoti mierīgi.

Ievēlēšanas gadījumā Rostovskis solīja rūpēties par visiem uzņēmējiem - gan dažādu nozaru, gan dažādu reģionu un lieluma uzņēmējiem.

"Man ir sapnis par Latviju. Par Latviju kā skaistu, plaukstošu valsti. Par valsti, kurā pulcējas talanti. Par valsti, kura ir viena no labklājīgākajām pasaulē. LTRK ir būtiska loma šī sapņa piepildījumā Mēs kļūstam aizvien jaudīgāki, mēs aizvien vairāk ietekmējam un aizvien vairāk ietekmēsim procesus Latvijā," sacīja Rostovskis, aicinot balsot par sevi. "Balsojot par mani, jūs balsojat par evolūciju," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vienbalsīgi apstiprinājusi jauno viceprezidentu sastāvu nākamajiem trim gadiem, kurā turpmāk darbosies pieci viceprezidenti – trīs no iepriekšējā sasaukuma, divi jaunpienācēji, informē LTRK.

LTRK viceprezidenta pienākumus no iepriekšējā sasaukuma turpinās pildīt Jelgavas Tirgotāju asociācijas vadītājs Imants Kanaška, "TET" pārstāve un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, Latvijas Kokrūpniecības federācijas vadītājs Kristaps Klauss, savukārt uzņēmējs, SAF valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs un grāmatvedības un finanšu jomas eksperte, PROinvest vadītāja Lienīte Skaraine viceprezidentu sastāvam pievienosies pirmo reizi.

Pirmajā LTRK Padomes sēdē pēc vēlēšanām tika lemts par dažādiem jautājumiem, tostarp prezidija apstiprināšanu, kurā bez prezidenta Aigara Rostovska darbosies arī augstākminētie viceprezidenti, kā arī četri padomes locekļi – Ģirts Rungainis, Paradox Holdings; Dāvis Vītols, Latvijas Alkohola nozares asociācija; Andris Bite, Karavela un Edvīns Bērziņš, Juridiskā koledža.

Komentāri

Pievienot komentāru